Jaunākais izdevums

Pārtikas cenas ir bīstamos līmeņos, un kopš pagājušā gada jūnija nabadzībā ir «iegrūdušas» vēl 44 miljonus cilvēku, atsaucoties uz Pasaules Bankas ziņojumu, vēsta BBC.

Food Price Watch jaunākais izdevums liecina, ka četros mēnešos - no 2010.gada oktobra līdz šā gada janvārim - cenas pieaugušas par 15%.

Pārtikas cenu pieaugumu īpaši sāpīgi izjūtot nabadzīgie iedzīvotāji, kuri ir spiesti tērēt vairāk nekā pusi no ienākumiem pārtikai.

Pasaules Bankas prezidents Roberts Zoeliks paziņojumā norāda: «Pārtikas cenas pasaulē pieaug līdz bīstamiem līmeņiem un apdraud desmitiem miljonu nabadzīgo cilvēku visā pasaulē.» Viņš augošās cenas saista ar nemieriem Tuvajos Austrumos, vienlaikus piebilstot, ka tas tomēr nav primārais cēlonis.

Pasaules Banka aicinājusi par šo problēmu runāt G20 sanāksmē, kas notiks šonedēļ Parīzē.

Straujā pārtikas cenu inflācija 2008.gadā izraisīja nemierus vairākās valstīs. Tajā laikā Pasaules Banka lēsa, ka 125 miljoni cilvēku dzīvo pilnīgā nabadzībā.

Banka norāda, ka cenas vēl nav atgriezušās šajos līmeņos, bet tās ir par 27% augstākas nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva no veikalu plauktiem izņēmusi Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotos gaļas konservus, jo to sastāvā konstatēta zirga gaļa.

Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka zirga gaļa konstatēta Kuršu zemes ražotajos sautētas liellopu gaļas, sautētas cūkgaļas un liellopu gaļas tūristu brokastu konservos.

Iepriekš Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests bija pavēstījis, ka zirga gaļas skandāla nonākšana iespējamība Lietuvā ir neliela. Dienests arī pavēstījis, ka Lietuvas teritorijā ir viena kautuve, kurā gada laikā nokauti 160 zirgi. Gaļa no turienes tiekot eksportēta uz Itāliju.

Ceturtdien Kuršu zeme produkciju no veikalu plauktiem izņēma Maxima un RIMI Latvijā. «Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu zemes ražotajos gaļas konservos, Maxima preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Druva Food atgriezusies peļņā

Žanete Hāka, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs AS Druva Food pagājušo gadu noslēdzis ar 75,3 tūkstošu latu peļņu, salīdzinot ar 271,7 tūkstošu latu zaudējumiem iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, pērn AS Druva Food apgrozījums sarucis par 9,46%, līdz 826,2 tūkstošiem latu. Lielākos ieņēmumus uzņēmums guvis no produkcijas realizācijas Latvijā (724,68 tūkstošus latu), aiz kuras seko Igaunija (50,1 tūkstotis latu) un Lietuva (47,45 tūkstoši latu). Produkcija 4,04 tūkstošu latu apmērā realizēta arī Vācijā.

Kā norāda uzņēmuma vadība, saldējuma pārdošanas apjoms pērn būtiski sarucis, ko ietekmējis arī preces patēriņa sezonālais raksturs, kuru savukārt ietekmē vasaras laika apstākļi. Tāpat arī pērn krasi samazinājusies ražošana un realizācija, jo, veiksmīgi piesaistot Lauku atbalsta dienesta fondu līdzekļus, AS Druva Food nomainījusi visas ražošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Elvi partnerim mainās īpašnieki

Sandra Dieziņa, 09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušās izmaiņas SIA Linde pārtika dalībnieku sastāvā kompānijas darbību neietekmēs.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmumu īpašnieku sarakstā vairs nav atrodams Kaspars Bergmanis, kuram līdz šim piederēja 10% uzņēmuma kapitāldaļu, savukārt SIA Dyaltos Capital līdzšinējo 90% vietā tagad pieder 50% SIA Linde pārtika daļu. Atlikušie 50% kapitāldaļu pēc izmaiņu reģistrēšanas pieder SIA Linde grupa. Pēc Lursoft datiem, SIA Linde grupa vienīgais īpašnieks ir Kaspars Bergmanis, savukārt SIA Dyaltos Capital pieder Alvim Krasovskim (14,28%), bet SIA Reversus un Nīderlandē reģistrētajam Sensus Capital B.V. katram attiecīgi pa 42,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Druvas pārtikas īpašnieku strīdā iesaistīs kreditorus

Vēsma Lēvalde, 11.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltriesa līdz 22. februārim atlikusi lietas izskatīšanu, kurā maksātnespējīgā a/s Baltic Frozen Food Group (BFFG) vēršas pret a/s Druvas pārtika ar prasību atzīt darījumu par spēkā neesošu, parāda piedziņu, prasības nodrošinājumu.

Tiesas sēde atlikta, lai dotu iespēju saistībā ar prasību sasaukt maksātnespējīgās BFFG kreditoru sapulci. Db.lv jau rakstīja, ka BFFG apstrīd pirms vairākiem gadiem starp abiem uzņēmumiem notikušu bezskaidras naudas darījumu. Savukārt BFFG palikusi parādā Saldus saldējuma ražotājam aptuveni 250 tūkstošus latu, un līdz ar to a/s Druvas pārtika ir BFFG lielākais nenodrošinātais kreditors.

2007. gada novembrī A. Ošenieks saņēmis a/s Druvas pārtika lielāko akcionāru piedāvājumu izpirkt a/s akcijas, un, izmantojot privātu kredītu Hansabankā, 2007. gada 28. decembrī parakstīja darījuma līgumu. Loģistikas a/s Baltic Frozen Food Group 2006. gadā izveidoja a/s Druvas pārtika iepriekšējie īpašnieki un Daugavpils saldējuma fabrika. 2008. gada jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosināja a/s BFFG maksātnespējas lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

A/s Druvas pārtika pārdēvēta internacionālāk

Gunta Kursiša, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāja a/s Druvas pārtika mainījusi nosaukumu, un turpmāk uzņēmums tiks dēvēts par a/s Druva Food, liecina informācija Lursoft.

Pērn uzņēmums apgrozīja aptuveni vienu miljonu Ls iepretim 1,45 milj. Ls 2010. gadā, un uzņēmuma vadība pērna gada rezultātus skaidroja ar sliktajiem laika apstākļiem. Pagājušajā gadā uzņēmums turpinājis darboties ar peļņu.

A/s Druvas pārtika reģistrēta 1996. gada decembrī, reorganizējot tāda paša nosaukuma SIA, kas tika izveidota kolhoza Druva likvidācijas gaitā 1994. gadā, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā. Kolhoza laikos uzņēmumā tika ražots ābolu vīns un dabīgi gāzēts vīns, tomēr astoņdesmitajos gados tā ražošana tika samazināta un 1986. gadā tika uzsākta saldējuma ražošana. 2004. gadā uzņēmumā tika ierīkoti arī dārzeņu konservu, gaļas pārstrādes un kulinārijas – konditorejas cehi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Kurās Eiropas valstīs ir augstākās pārtikas cenas un kurās - zemākās?

Žanete Hāka, 13.02.2017

1. Šveice: +72% (Skaitļi norāda, cik lielā mērā virs vai zem vidējā Eiropas rādītāja attiecīgajā valstī maksā pārtika, dzērieni un tabakas izstrādājumi.)

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais pasaules pārtikas cenu indekss patērētājiem uzrāda negatīvas tendences, norāda Pasaules Ekonomikas foruma eksperti.

Pēdējā gada laikā pārtikas cenas augušas un svārstījušās, piemēram, cukura cena oktobrī sasniedza četru gadu augstāko līmeni, taču decembrī atkal saruka. Tagad tā atkal pakāpusies, ko veicina sagaidāmais deficīts pasaules cukura ražošanas apjomos.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, kuros apkopo lielākās pārtikas grupas – graudus, dārzeņu eļļas, piena produktus, gaļu un cukuru, liecina, ka kopējās cenas augušas par 12%.

Cukurs kļuvis par 45% dārgāks nekā pērnā gada janvārī, piens – par 33%, eļļa – par 34%, bet gaļa – par 8%.

Saskaņā ar Eurostat datiem visdārgāk pārtika patlaban maksā Šveicē, kur pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas ir par 72% augstākas nekā vidēji Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdz šim daudzkārt izskanējis, ka Latvijā ir dārgākā pārtika Baltijā, laikraksta Diena veiktais produktu cenu apsekojums septembra sākumā liecina, ka lielākoties dārgākā pārtika tomēr ir Igaunijā, kur augstāka ir arī cilvēku pirktspēja.

Dažās produktu grupās Latvijā pārtika ir vislētākā, taču galvenokārt esam pa vidu. Pārtikas produktu piegādātāji gan pauž, ka Latvijā būtu jābūt vēl lētākai pārtikai, ja lielveikali «neuzspiestu» apjoma atlaides, lai tās kompensētu, ražotāji paaugstina produktu cenas.

«Esam spiesti cenas skrūvēt augšā, jo lielie tīkli mūs spiež zemē ar saviem noteikumiem,» Dienai atklājis kāds uzņēmējs, kurš piekritis sarunai tikai ar noteikumu, ka paliks anonīms. Kāds uzņēmējs, kurš arī vēlējies palikt anonīms, skaidrojis, ka ar problēmām saskaroties visi, jo Latvijā neesot tāda veikala vai veikalu tīkla, kas neprasa bonusus, un tāda ražotāja vai piegādātāja - vismaz pārtikas nozarē -, kas no tā neciestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada laikā Latvijā ir bijusi dārgākā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni Baltijas valstu vidū, liecina Eiropas Statistikas biroja Eurostat publicētie aprēķini.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā pērn veidoja 83% no vidējā Eiropas cenu līmeņa. Igaunijā tās veidoja 81%, bet Lietuvā 72%.

Lētāka pārtika un bezalkoholiskie dzērieni nekā Latvijā bija arī Slovākijā un Ungārijā (81% no ES vidējā līmeņa), Čehijā (78%), Polijā (70%), Rumānijā (67%) un Bulgārijā (66%).

Visdārgākā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni Eiropas Savienībā ir bijuši Luksemburgā un Zviedrijā (abās 116%), Īrijā (120%) un Dānijā (136%).

Kopumā Latvijas cenas veidoja 69% no Eiropas Savienības vidējā cenu līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LPUF: Akcīzes nodoklis pārtikas precēm var radīt nozarei vairāku miljonu latu zaudējumus

Žanete Hāka, 06.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) ierosinājums ieviest akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas precēm un paaugstināt akcīzes nodokli dzērieniem var sekmēt ne tikai cenu paaugstināšanos, bet arī nodarīt nozarei vairāku miljonu latu zaudējumus un veicināt ārvalstu ražotāju konkurētspēju, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa uzsver, ka, situācijā, kad jāpieliek pūles, lai stiprinātu ražošanu valstī, nav pieļaujama ražošanas ierobežošanas politika. Jau iepriekš ir pierādījies, ka nodokļu celšana, lai aizlāpītu caurumus budžetā, nav ilgtermiņā efektīvs risinājums, kas noved tikai pie jaunām problēmām, uzsver I. Šure.

«Tieši ražošanas veicināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un veselības nozares sakārtošana ir pareizie līdzekļi, lai rastu papildu ieņēmumus veselības nozarē nodarbināto algu palielināšanai,» norāda LPUF pārstāve, uzsverot, ka, piekopjot pašreizējo politiku, kad kādas nozares problēmas tiek risinātas, paaugstinot nodokļus, novedīs pie tā, ka pēc gada atkal veselības ministre Ingrīda Circene vērsīsies valdībā ar ierosinājumu kārtējo reizi paaugstināt nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc eiro ieviešanas sekos neizbēgams cenu kāpums un ražotājiem jau šobrīd jādomā, kā nezaudēt efektivitāti un konkurētspēju.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka ražotāju konkurētspēju varētu celt PVN likmes samazināšana. Šāds solis būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka Eiropā tiek strādāts pie vienotas PVN likmes ieviešanas.

Kādi pārtikas nozarei varētu būt iespējamie ieguvumi vai zaudējumi, Latvijā ieviešot eiro?

Uz pārtikas nozari eiro ieviešana būs ļoti individuāla, jo to ietekmē un nosaka tas, vai un cik daudz uzņēmums eksportē un importē. Proti, vai izejvielas tiek pirktas vietējā tirgū vai ārvalstīs? Vai uzņēmums aktīvi darbojas eksporta tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP deputāti prasa samazināt cukura saturu zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā lēma izmantot savas veto tiesības un bloķēt Komisijas noteikumus, kas joprojām ļautu zīdaiņu pārtikai saturēt līdz pat trim reizēm vairāk cukura, nekā to rekomendē Pasaules Veselības organizācija (PVO), informē EP.

Deputāti noraidīja ierosinātos deleģētos noteikumus, kuros pieļaujamais cukura sastāvs bija atstāts iepriekšējā līmenī, raizējoties par to, ka tas neļautu pietiekami pasargāt bērnus no aptaukošanās.

Iebildumu EP deputāti pieņēma, 393 deputātiem balsojot par, 305 pret un 12 atturoties, tādējādi noteikumi ir nosūtīti atpakaļ pārstrādāšanai Komisijā.

«Šodienas balsojums ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu nodrošināt, ka ES zīdaiņu pārtikas noteikumu pamatā pirmkārt ir veselības apsvērumi. Komisijas ierosinājumā spēkā bija atstāti līdzšinējie noteikumi, kas pieļauj daudz lielāku cukura saturu zīdaiņu pārtikā, nekā to iesaka PVO. Tik augsts cukura līmenis diētā jau tik agrīnā vecumā būtu veicinājis jau augošo bērnu aptaukošanos un var ietekmēt arī bērnu izvēli par to, kas viņiem labāk garšo. Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā pievienotā cukura līmenis ir jāsamazina līdz minimumam,» teica ziņotājs Keits Teilors (Zaļie, Lielbritānija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Taps zirgu gaļas desa

Gunta Kursiša, Sandra Dieziņa, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šī gada pirmajā ceturksnī Nuko.lv apgrozījums palielinājies par 67%

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču lielveikals internetā «Nuko.lv» savu apgrozījumu šī gada pirmajā ceturksnī ir palielinājis par 67%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā.

Pirkumu skaits šī gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 60%, ja salīdzina ar šo pašu periodu pērn - 2017. gadā šāds pieaugums tika sasniegts visa gada laikā.

«Pašlaik novērojam, ka arī klientu loks strauji paplašinās un to skaits pieaug visās vecuma grupās. Mūsu vecākajam klientam ir 94 gadi, taču, protams, šīs vecuma grupas īpatsvars ir salīdzinoši krietni mazāks. Taču ne visi, kuri vēlētos iepirkties attālināti, jūtas ērti, lietojot internetu un maksājot ar bankas pārskaitījumu,» stāsta Rolands Dzenis, «Nuko.lv» mārketinga un IT attīstības vadītājs.

Pēc viņa paustā, «Nuko.lv» ir sācis pieņemt pasūtījumus arī telefoniski un klienti var norēķināties skaidrā naudā, saņemot preci pie namdurvīm. «Sākotnēji pakalpojumu testēsim noteiktos Rīgas mikrorajonos - Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Teikā un Juglā, - taču vēlāk to piedāvāsim arī visā Latvijā,» skaidro R. Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ierobežos transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos

Dienas Bizness, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu veselīgāka uztura pieejamību, pārtikas produktos turpmāk tiks noteikts pieļaujamais transtaukskābju daudzums, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Likuma grozījumi noteic, ka valdībai līdz nākamā gada 30.novembrim būs jānosaka transtaukskābju maksimālais daudzums pārtikas produktos. Likumprojekta autori norāda, ka pēdējos gados pētījumi pierādījuši transtaukskābju lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību. Saskaņā ar pērnā gada datiem Latvijā visaugstākā šīs vielas koncentrācija ir siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Druvas pārtika plāno vērienīgu modernizāciju, kas ļautu ražošanas jaudu kāpināt par 30% – 40%.

«Mēs redzam labas perspektīvas palielināt noieta tirgu, tāpēc plānojam gan modernizēt esošās iekārtas, gan arī uzstādīt jaunas,» DB skaidroja a/s Druvas pārtika lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks. Plānots modernizēt un paplašināt gan saldējuma ražotni, gan arī saldētavu. Uzņēmējs pagaidām nevēlas atklāt plānoto ieguldījumu apjomu, jo norit iepirkumi, tomēr tie nebūšot mazi. A. Ošenieks lēš, ka pēc modernizācijas ražošanas apjomu būs iespējams palielināt vairāk nekā par trešo daļu. Vērienīgajiem attīstības plāniem uzņēmums cer piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru