Sakarā ar jaunas Eiropas Savienības (ES) regulas spēkā stāšanos Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā izveidots REACH Palīdzības dienests, liecina aģentūras mājaslapā ievietotā informācija. Regulas sarežģītības dēļ jārēķinās, ka Palīdzības dienests uz vienkāršiem jautājumiem atbildi sagatavos 2 darbdienu laikā, bet uz sarežģītākiem jautājumiem – 14 vai pat vairāk dienu laikā.

1. jūnijā stājas spēkā jaunā ES ķīmisko vielu pārvaldības regula (EK) 1907/2006 par ķīmisko vielu reģistrēšanu, izvērtēšanu, atļaujām un ierobežojumiem (REACH). Lai sekmētu regulas prasību ieviešanu, LVĢMA ar 1. jūniju savu darbību uzsāk REACH Palīdzības dienests. Tā uzdevumos ietilpst sniegt padomus ķīmisko vielu ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētām pusēm par to attiecīgiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar REACH regulu. LVĢMA izveidotajam REACH Palīdzības dienestam savus jautājumus var iesūtīt pa elektronisko pastu [email protected]. Ja nav pieejams e-pasts, savus jautājumus var uzdot telefoniski, piezvanot uz LVĢMA Ķīmisko vielu nodaļu pa tālruni 67146138.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Drastiska ķimikāliju direktīva draud apturēt a/s Grindeks pamatprodukta mildronāta ražošanu Latvijā. Šobrīd finiša taisnē Eiropas Parlamentā (EP) ir iegājusi Ķimikāliju reģistrēšanas, izvērtēšanas un atļauju izsniegšanas (REACH) direktīva, kas uzskatāma par vienu no diskutablākiem un ietekmīgākiem dokumentiem, kas pēdējo gadu laikā tapusi Eiropā.

Šī dokumenta pēdējā versija rada neizbēgamus draudus Latvijas ražotājiem. Viens no cietējiem būtu farmācijas ražotājs a/s Grindeks, kuram nāktos pārtraukt tā populārākā produkta - mildronāta ražošanu.

Zaļie uzvar

Direktīva tieši skar kā ķīmisko vielu ražotājus un izmantotājus, tā patērētājus, tāpēc viedokļu atšķirības starp "zaļajiem" un industrijas pārstāvjiem ir teju nesamierināmas. Pēc pirmā balsojuma EP arī Latvijā ražotāji šķita kaut cik apmierināti un uzskatīja, ka vielu reģistrēšanas prasības, ko uzliek REACH, ir samērīgas, taču oktobrī notikušais atbildīgās Vides komitejas balsojums uzņēmumiem Latvijā var likt domāt par atsevišķu produktu ražošanas pārtraukšanu.

Pērnais gads e-komercijas jomā Austrumeiropā pagājis uz kolektīvās iepirkšanās viļņa, liecina Centrālās uz Austrumeiropas (CAE) valstu dati par šos portālus izmantojošās auditorijas apmēriem. Savukārt, kā noskaidrojies Gemius pētījumā, cīņā par Latvijas auditoriju vismaz pagaidām uzvarējis portāls Perkamkopa.lv.

Salīdzinot Latvijas, Krievijas un Polijas iepirkšanās portālu tendences, iezīmējas dažas atšķirības. Neņemot vērā faktu, ka Polijas interneta lietotāju skaits gandrīz 13 reizes pārsniedz interneta lietotāju skaitu Latvijā, kolektīvās iepirkšanās portālu skaits abās valstīs ir līdzīgs. Kamēr Polijā kolektīvās iepirkšanās portālu laurus plūc starptautiskais spēlētājs Groupon, Krievijā līderis ir vietējais spēlētājs Biglion.ru, savukārt par līderpozīcijām Latvijā noris cīņa starp vietējiem un starptautiskajiem spēlētājiem, novērojis Gemius.

Šā gada martā Perkamkopa.lv auditorijas sasniedzamība (reach) jeb proporcija no kopējās interneta auditorijas bija vislielākā no visiem Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāliem – nedaudz virs 11%. Tam uz papēžiem min portāls Zizu.lv, kura auditorijas sasniedzamība martā bija 10,5%. Savukārt portāla Citylife.lv auditorija no kopējās interneta auditorijas sasniedza 9,5%, bet Cherry.lv ar nedaudz vairāk kā 8,5% auditorijas sasniedzamību bija ceturtais apmeklētākais Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāls.

Eiropas Parlaments atbalstījis REACH (jaunā ķimikāliju reģistrācijas un atļauju sistēma) likumprojektu. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijā informē, ka Latvijas lielie uzņēmumi piemērosies stingrākai ķīmisko vielu uzraudzībai, tomēr bažas ir par mazajiem uzņēmumiem, ziņo Latvijas Radio 1.

Piemēram, Olainfarm jau esot gatavs stingrākām prasībām. Uzņēmums esot izvērtējis iespējamās izmaiņas ražošanā, lai atteiktos no īpaši bīstamu vielu lietošanas, tādējādi nodrošinot REACH regulas prasību ieviešanu.

"Ar šo balsojumu, kas ir viens no vissarežģītākajiem Eiropas Savienības vēsturē, tiek pieņemts ļoti svarīgs tiesiskais pamats, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi, neapdraudot Eiropas konkurētspēju," sacīja Parlamenta priekšsēdētājs José BORREL FONTELLES.

Turpmāk Eiropas Savienībā būs jāreģistrē visas vielas, ja saražotais, importētais vai ražošanā izmantotais daudzums pārsniegs 1 tonnu gadā, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Seminārā Eiropas Ķīmisko vielu politika tiks sniegta informācija uzņēmumiem, kas ražo, importē vai lieto ķīmiskās vielas un produktus, lai sagatavotos jauniem nosacījumiem, kurus izvirza REACH regula.

Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Eiropas Komisiju un tas notiks ceturtdien, 12. jūnijā notiks seminārs Eiropas Ķīmisko vielu politikaHotel Bergs Stikla zālē, Elizabetes ielā 83/85, Db.lv informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Seminārs paredzēts uzņēmumiem, kas ražo, importē vai lieto ķīmiskās vielas un produktus, lai sagatavotos jauniem nosacījumiem, kurus izvirza REACH regula. REACH (Registration, Evaluation and Authorization of Chemicals) ir Eiropas Savienības regula, kurā paredzētas prasības ķīmisko vielu ražotājiem un importētājiem sistemātiski novērtēt un pārvaldīt riskus, kurus ķīmiskās vielas var radīt veselībai un videi. REACH regula stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā. Semināra lektors būs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Ķīmisko vielu nodaļas vadītājs Arnis Ludboržs.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Piektdien, 29. augustā, uzsākot jauno sezonu LNT, laikā, kad norisinājās jautrības humoristiskajā sezonas atklāšanas šovā Paldies Dievam piektdiena klāt LNT ir skatījušies 508 900 skatītāju vecumā no 4 gadiem (Reach TNS Latvia), savukārt sestdienas vakarā, 30. augustā jaunā un aizraujošā šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 447 900 skatītāju (Reach TNS Latvia), bet dienu pēc tam, svētdien, kad noritēja krāšņā muzikālā šova Zvaigžņu lietus 2 pirmais raidījums kanālu LNT skatījās 621 300 skatītāju (Reach TNS Latvia).

Uzsākot jauno sezonu LNT ir palielinājis un nostiprinājis mērķauditorijas grupu vecumā no 15 – 50 gadiem, kas ir arī reklāmdevēju interesējoša mērķa grupa. Pēc TNS Latvia datiem, šova Paldies Dievam piektdiena klāt laikā, LNT ir skatījušies 246 100 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 190 500 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, bet šova Zvaigžņu lietus 2 laikā LNT skatījās 308 500 skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, Db.lv informē Ingūna Lūriņa

LNT pašreklāmas nodaļas vadītāja.

Kopumā izvērtējot nedēļas rezultātus (25.08 – 31.08), pēc TNS Latvia datiem, vidējais LNT Share rādītājs starp komerctelevīzijām, vecuma grupā no 15 – 50, sasniedza 30%, kas nozīmē, ka 30% no skatītājiem vecuma grupā no 15 – 50 gadiem, kas šajā nedēļā skatījās televizoru, izvēlējās skatīties kanālu LNT.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) jau iepriekš ziņoja, ka 2007. gada 1. jūnijā spēkā stājas jaunā ES ķīmisko vielu pārvaldības regula (EK) 1907/2006 par ķīmisko vielu reģistrēšanu, izvērtēšanu, atļaujām un ierobežojumiem (REACH). Saskaņā ar regulas prasībām šī gada 1. jūnijā sāksies ķīmisko vielu provizoriskā reģistrācija, liecina aģentūras mājaslapā internetā ievietotā informācija.

Šis process turpināsies tikai 6 mēnešus, respektīvi, līdz šī gada 1. decembrim. Šajā laikā ķīmisko vielu ražotājiem un importētājiem Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (ECHA) jāpaziņo visas reģistrācijai pakļaujamās ķīmiskās vielas un ECHA jāinformē par paredzamajiem šo ķīmisko vielu reģistrācijas termiņiem.

Provizoriskā reģistrācija nepieciešama, lai, stājoties spēkā REACH regulas prasībām, nenotiktu pārtraukumi reģistrācijai pakļauto ķīmisko vielu tirdzniecībā un tādā veidā netiktu traucēts ķīmiskās rūpniecības un ar to saistīto nozaru uzņēmumu darbs.

Papildus informāciju var iegūt LVĢMA REACH Palīdzības dienestā, savus jautājumus sūtot elektroniski uz adresi [email protected], vai LVĢMA Ķīmisko vielu nodaļā pa tālruni 67146138.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Imprimatur Capital Seed Fund izsniedzis finansējumu 50 tūkstošu eiro apmērā iesācējuzņēmumam SIA Eklinda, kas strādā ar reach.ly zīmolu, informēja Latvijas Garantiju aģentūras pārstāvji.

Tas ir pirmais Impritmatur Capital darījums jaunā pirmssēklas finansējuma instrumenta ietvaros Latvijā. Reach.ly izstrādā datu analīzes risinājumu interneta veikaliem, kas palīdz identificēt un analizēt pircēju uzvedību reālā laikā.

E-komercijas nozarē lielajiem spēlētājiem ir būtiski finanšu un cilvēku resursi, lai attīstītu specializētus pircēju analīzes risinājumus uzņēmumam iekšienē, savukārt mazākiem vai tikko dibinātiem interneta veikaliem šādas iespējas nav, skaidro LGA. Pateicoties vairāk nekā sešu gadu pieredzei, attīstot ar sociāliem medijiem saistītus projektus, un strādājot datu analīzes un uz atrašanās vietas balstīta mārketinga jomā, uzņēmums ir radījis datu analīzes rīku, kas ir piemērots tieši maziem un vidējiem vai pat tikko dibinātiem uzņēmumiem e-komercijas nozarē. Reach.ly programmatūra modelē pircēju uzvedību un seko līdzi viņu paradumiem reālā laikā, tā nodrošinot pilnvērtīgāku iepirkšanās pieredzi, un ļauj pircējam piedāvāt atbilstošus produktus vai pakalpojumus. Reach.ly sākotnējie mērķa tirgi ir Eiropas valstis un Krievija, un šajos tirgos jau notiek aktīvs darbs ar pirmajiem klientiem.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Jūnija sākumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda rīkojumu tika apstiprināts pirmais SIA Metrum izstrādātais dabas aizsardzības plāns dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, informē SIA Metrum.

Šādus plānus sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to sagatavošanā tiek iesaistīts plašs dažādu jomu speciālistu loks, tostarp sertificēti sugu un biotopu eksperti - ornitologi, entomologi, ihtiologi.

Dabas aizsardzības plānu izstrāde ir jauns Metrum plānošanas nodaļas darbības profils. Pēdējo trīs gadu laikā ir sagatavoti un ar ministra rīkojumu apstiprināti tikai pieci dabas aizsardzības plāni. To izstrāde ir garš un sarežģīts process, un atsevišķos gadījumos, nespējot rast kompromisu starp dažādām interešu grupām, tie tā arī netiek apstiprināti ar ministru rīkojumu.

Vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation – GDPR) ieviešana, kuras mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, jāuztver nevis kā slogs, bet gan nopietns iemesls sakārtot nereti novārtā atstātos datu drošības un aizsardzības jautājumus. Saskaņā ar Gārtnera pētījumu vairāk nekā 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes nebūs gatavas izmaiņām, kas stāsies spēkā no nākamā gada 25. maija. Mūsu vērojumi liecina, ka tendences Latvijā ir ļoti līdzīgas.

Regula nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski mūsdienās tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Viena no redzamākajām jomām ir, piemēram, tirdzniecība, kur tādu personas datu kā vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis u.tt. ievākšana ir ikdiena. Jo īpaši, veicot pirkumus interneta vidē. Regula uzņēmējiem liek izvērtēt vairākus jautājumus. Vai sistēma, kā personas dati tiek ievākti un uzglabāti, ir droša? Vai mērķis, kāpēc dati ir vajadzīgi, ir skaidrs? Vai ir pietiekams kontroles mehānisms, kam ir pieeja datiem? Vai varu garantēt, ka, pēc personas pieprasījuma, datu glabāšana tiek tūlītēji pārtraukta?

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Mobilo sakaru operators «Tele2» kļuvis par sabiedriskās organizācijas «Reach for change» partneri un piešķīris sociālās uzņēmējdarbības vides veicināšanai Latvijā gan finansiālu atbalstu 15 000 eiro apmērā, gan arī palīdzēs ar pieredzi - četri «Tele2» vadošie darbinieki kļūs par mentoriem jaunajiem uzņēmējiem, informē uzņēmums.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, sociālā uzņēmuma statuss Latvijā ir piešķirts tikai 32 uzņēmumiem, lai gan realitātē šajā jomā darbojas krietni vien vairāk uzņēmumu.

«Sociālās uzņēmējdarbības vide Latvijā pamazām attīstās un sakārtojas, taču tai ir liels potenciāls sabiedrības labklājības veicināšanai. Piemēram, Eiropā šī uzņēmējdarbības forma veido aptuveni 10% no Eiropas IKP un nodarbina aptuveni 15 milj. strādājošo. Tele2 sniegtais finansiālais un cilvēkresursu atbalsts paredzēts to sociālo uzņēmumu attīstībai, kuru darbība vērsta uz preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu bērniem un jauniešiem,» atzīst «Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.