Saskaņā ar ASV demokrātu partijas aprēķiniem, valsts ekonomikas glābšana izmaksāšot 825 miljardus ASV dolāru (453 mljrd. LVL), atsaucoties uz AFP vēsta Lenta.ru.

Ja šis plāns visās instancēs tiks atbalstīts, tad 275 miljardu USD (146 mljrd. LVL) tiks tērēti nodokļu sloga atvieglošanai, bet 550 miljardi USD (293.1 mljrd. LVL) – dažādām investīcijām. Paredzēts, ka ASV kongress demokrātu plānu apspriedīs tuvāko divu nedēļu laikā.

Par Obamas plānu dēvētais dokuments vēsta, ka līdz ar plāna ieviešanu tiks radītas un saglabātas trīs līdz četri miljoni darba vietu. Medijiem kļuvis arī zināms, ka 10 miljardi USD (5.3 mlrd. LVL) tikšot investēti zinātnē, bet vēl seši miljardi USD tiks tērēti, lai plaši pieejams kļūtu ātrgaitas internets.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Februāra un marta mēnešos Amerikas politiskās un monetārās valdības ir pieņēmušas virkni bezprecedenta (pēc piešķirto līdzekļu apjoma) programmu, lai atbalstītu savārgušo ekonomiku un cīnītos ar finanšu krīzi.

Februārī apstiprinātais ASV prezidenta Obamas plāns par 800 miljardiem USD jau martā tika papildināts ar finanšu ministra Geitnera plānu, kura apjoms var sasniegt 100 miljardus USD. Lai arī nauda otrā plāna realizācijai tiks ņemta no iepriekšējās administrācijas pieņemtā Polsona plāna, izdevumi būs uz šī gada budžeta rēķina. Ņemot vērā vēl virkni Obamas administrācijas sagatavotās programmas, ASV valsts 2009. gada budžeta deficīts var sasniegt astronomisku summu - no 1.7 triljoniem USD līdz 2 triljoniem USD.

Tas nozīmē, ka Amerikas valsts parāds, kurš jau šobrīd ir 11 triljoni USD (75% no IKP), pieaugs līdz 13 triljoniem USD (90% no IKP). Kādas problēmas rodas valstīm ar šādu parāda līmeni mums labi ilustrēja aizvadītais 2008. gads. Tikai parādu procentu maksājumos vien no valsts budžeta aizplūda 450 miljardi USD! Šāda summa ir ekvivalenta Krievijas Centrālās bankas rīcībā esošajām valūtas zelta rezervēm!

Lielbritānijas banku glābšana pasaules finanšu krīzes laikā katrai valsts ģimenei izmaksājusi 5 500 GBP (4 273 LVL), bet valstij kopumā 850 miljardi GBP (660 mljrd. LVL), liecina Lielbritānijas Nacionālā audita biroja apkopotie dati.

Lielbritānijas valdības īstenotā banku glābšanas programma, kuras laikā valsts iegādājās finanšu institūciju akcijas, garantēja un izsniedza aizdevumus, kā arī īstenoja tā dēvēto toksisko aktīvu apdrošināšanu, valstij kopumā izmaksājusi 850 miljardus mārciņu.

Krīzes laikā Lielbritānijas valdība tērēja miljardiem mārciņu, lai glābtu tādas bankas, kā Royal Bank of Scotland, Lloyds Banking Group un Northern Rock. Jāatzīmē, ka Northern Rock tika pilnībā nacionalizēta.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

2009. gada noslēgumu pasaule sagaida daudz cerīgākā noskaņojumā nekā bēdīgā 2008. gada beigas. Atgādināšu, ka gadu atpakaļ krīze radīja situāciju, ka daudzas pasaules vadošās finanšu kompānijas atradās uz bankrota robežas. Patiesībā uz sabrukuma robežas atradās visa pasaules finanšu sistēma.

No pilnīga kraha izdevās izvairīties tikai tādēļ, ka pasaules valstu valdības un monetārās vadības sniedza finanšu sistēmai vēl nebijuša apmēra palīdzību. Kredītu un papildus kapitāla veidā sistēmā tika iepludināti triljoni dolāru. Šīs darbības deva rezultātu. No «pasaules gala», kuru pareģoja daudzi analītiķi un ekonomisti, izdevās izbēgt. Katrā ziņā vismaz pagaidām…

Jāatzīmē, ka pie sapratnes par palīdzības nepieciešamību finanšu sistēmai pasaules elite nenonāca uzreiz – atziņa dzima lēnām, ar pretestību un mokām. Līdz šai krīzei gandrīz neapstrīdēts fakts bija brīvā tirgus efektivitāte un tā spēja «vislabākajā veidā» pašam regulēt finanšu ekonomiskos procesus.

3D animācijas filmas Šreks ceturtā daļa (Shrek Forever After) Amerikas kinoteātros trešo nedēļu pēc kārtas atrodas pirmajā vietā kases ieņēmumu ziņā.

Otra pelnošākā filma ASV bijusi Get Him To The Greek, kas nedēļas nogalē nopelnījusi 17,4 miljonus ASV dolāru, bet trešā filma Killers ar 16,1 miljonu ASV dolāru lielu peļņu.

Desmit pelnošākās filmas ASV

ASV valdībai valsts finansu sistēmas glābšana izmaksājusi astronomiskas summas, uzskata Krievijas Pasaules drošības institūta Krievijas un Āzijas programmu direktors Nikolajs Zlobins.

Viņš ir nonācis pie slēdziena, ka, saskaitot visas naudas investīcijas, aizdevumus, apdrošināšanas un citas valsts palīdzības formas, kopēja summa veido 4.6 triljonus dolāru (2.1 triljons latu). Pēc Zlobina domām nākamā gada beigās ASV šiem mērķiem iztērēs līdz 10 triljoniem dolāru (4.65 triljoni latu), ziņo newsru.com.

Savukārt aģentūra Bloomberg ir saskaitījusi, ka Amerikas finansu sistēmas glābšana izmaksās 7.8 triljonus dolāru (3.63 triljoni latu). Tas nozīmē, ka ikviens amerikānis, ieskaitot bērnus, pazaudēs 24 tūkstošus dolāru (11 160 latu), ko valsts būs iztērējusi finansu sistēmas atgūšanai.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mājsaimniecību privātā bagātība pasaulē pērn ir palielinājusies par 14%, sasniedzot 152 triljonus ASV dolāru. Tostarp Austrumeiropā mājsaimniecību kopējā bagātība gada laikā augusi par 17,2% līdz 2,7 triljoniem ASV dolāru.

Pētījumā par Austrumeiropas reģionu iekļautas tādas valstis kā Krievija, Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija. Spēcīga privāto bagātību izaugsme pērn bija vērojama Krievijā, kur mājsaimniecību turīgums palielinājās par 21,9%. Eiropas centrālajai daļai tuvākās valstis šādu lēcienu nepiedzīvoja – Polijā privāto bagātību kāpums bija 9,8% apjomā, Čehijā – 4,4% apmērā un Ungārijā – 3,6% apjomā liecina Boston Consulting Group pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Ziemeļamerikā privātā bagātība augusi par 15,6%, sasniedzot 50,3 triljonus ASV dolāru, Rietumeiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā un Francijā, bija vērojams bagātības pieaugums par 5,2% līdz 37,9 triljoniem ASV dolāru. Latīņamerikā gada laikā kopējais privātās bagātības apjoms palielinājās par 11,1%, sasniedzot 3,9 triljonus, bet Tuvajos Austrumos bija vērojams kāpums 11,6% apmērā līdz 5,2 triljoniem ASV dolāru.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Budžeta deficīts Krievijā pērn decembrī pieaudzis par rekordlielu summu - 571 miljardu rubļu (9.36 miljardiem latu). Līdz ar to 2009. gadu Krievija noslēgusi ar kopumā 2.326 triljonus rubļu (38.2 miljardu latu) lielu budžeta deficītu, vēsta rian.ru.

Attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) budžeta deficīts 2009. gada decembrī palielinājies līdz 16%, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar novembra mēnesi, kad deficīta attiecība pret IKP bija 7.9%.

Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem, budžeta ieņēmumi gada laikā sasniedza 7.336 triljonus rubļu (121 miljardu latu) lielu summu, kas ir vairāk nekā plānots 2009. gada budžetā. Valsts kases izdevumi pērn bija 9.662 triljoni rubļu (158 miljardi latu), kas ir nedaudz mazāk nekā budžeta plānā bija paredzēts.

Lielāko daļu no 2009.gada budžeta ieņēmumiem nodrošināja Federālais muitas dienests – 3.520 triljonus rubļu (57.73 miljardus latu), kas ir 101.4% no prognozētā. Arī Krievijas Federālais nodokļu dienests pērn nodokļos iekasējis vairāk nekā bija plānots, valsts kasē ienesot 3.012 triljonus rubļu (49.4 miljardus latu), tādejādi izpildot 115.4% no plāna.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" otrdien prognozēja, ka komerciālās aviācijas tirgus no koronavīrusa pandēmijas izraisītās lejupslīdes pilnībā atveseļosies līdz 2024.gadam.

"Boeing" prognozē, ka aviācijas tirgus nākamo desmit gadu laikā sasniegs deviņus triljonus dolāru (7,6 triljonus eiro), nevis 8,5 triljonus dolāru (7,2 triljonus eiro), kā tika lēsts pirms gada.

"Mūsu nozarei atgūstoties un turpinot pielāgoties jaunajām vajadzīgām pasaulē, mēs saglabājam pārliecību par aviācijas nozares ilgtermiņa izaugsmi," norāda "Boeing" stratēģijas direktors Marks Alens. "Mūs iedrošinājis fakts, ka zinātnieki spējuši nodrošināt vakcīnas straujāk, nekā cerēts, un ka pasažieri demonstrē spēcīgu uzticību ceļošanai ar lidmašīnām."

Tikmēr uzņēmuma komerciālā tirgus viceprezidents Darens Hērsts saka, ka "mēs esam zaudējuši aptuveni divu gadu izaugsmi. Taču mēs prognozējam atgūšanos līdz pirmspandēmijas līmenim līdz 2023.gada beigām vai 2024.gada sākumam."

Dienvidkorejas tehnoloģiju gigants Samsung aizvadīto gadu noslēdzis ar rekordaugstiem ieņēmumiem. Viens no galvenajiem kompānijas attīstības dzinējspēkiem ir viedtālruņi, norāda Samsung.

Pērn Samsung kompānijas kopējie ieņēmumi sasnieguši rekordu – 165 triljonus vonu (77,67 miljardus latu), kas ir septiņu procentu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kompānijas tīrā peļņa aizvadītajā gadā bija 13,73 triljoni vonu (6,46 miljardi latu), kas ir 15 procentu samazinājums, salīdzinot ar 2010. gadu. Par sešiem procentiem samazinājās pamatražošanas peļņa, kas veidoja 16,25 triljonus vonu (7,65 miljardi latu).

Savukārt pērnā gada ceturtajā ceturksnī Samsung Electronics konsolidētie ieņēmumi bijuši 47,3 triljonas vonu (22,27) miljardi latu apmērā. Kompānijas konsolidētā pamatražošanas peļņa šajā periodā uzrādījusi 79 procentu pieaugumu un sasniegusi 5,3 triljonus vonu (2,49 miljardi latu). Konsolidētā tīrā peļņa aizvadītā gada pēdējā ceturksnī sasniegusi četrus triljonus vonu (1,88 miljardus latu).

11 triljoni USD - šāds skaitlis sanāca Starptautiskajam Valūtas fondam, aprēķinot valstu tēriņus cīņā ar krīzi, ziņo BBC.

Valstis finanšu sektoram attīstībai jau piešķīrušas 9.2 triljonus USD, tajā skaitā valstis novirzījušas 1.9 triljonus USD finanšu sektora aktīvu iegādei un 4.6 triljonus USD - valsts garantijām.

SVF sagaida, ka daļa no šīm valstīm pēc krīzes pārvarēšanas spēs saņemt atpakaļ ieguldītos līdzekļus, bet vairumam valstu nāksies palielināt budžeta deficītu.

SVF ir aprēķinājis, ka ASV budžeta deficīts pēc krīzes beigām būs 13.5% no IKP, Lielbritānijai - 11.6% no IKP, Japānai - 10.3% no IKP, bet Krievijai - 5.5% no IKP.

Jāatzīmē, ka SVF speciālisti prognozē, ka 2014. gadā Japānas parāds sasniegs 239% no IKP, Itālijai parāds sasniegs 123% no IKP, ASV - 112% no IKP, Lielbritānijai - 99.7% no IKP, bet Krievijai 7.3% no IKP.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tirgus sabrukumi noveduši pie tā, ka finanšu aktīvi pazaudējuši ap 50 triljonus USD no savas vērtības.

Kā teikts Āzijas attīstības bankas apskatā, tas ir aptuveni tikpat, cik liels ir gada IKP pasaulē, atsaucoties uz The Financial Times, ziņo Interfax. Āzijas reģions zaudējis visvairāk, pie tam ekonomikas stimulēšanas plāns šajā reģionā atpaliek no analoģiskiem stimuliem citās pasaules valstīs, tiek atzīmēts pētījumā. Pēc bankas ekspertu viedokļa, pagājušajā gadā Āzijas valstu, izņemot Japānu, finanšu zaudējumi sasnieguši 9.625 triljonus USD, kas ir aptuveni 109 % no reģiona IKP, kaut arī tajā pašā laikā vidēji šis līmenis novērtēts ap 80 – 85 % IKP.

Latīņamerikas valstīs zaudējumi var sasniegt 2.119 triljonus jeb 57 % no IKP. Kaut arī Āzija un Latīņamerika diversificējusi savas investīcijas un tirgus partnerus, eksporta un investīciju kritums ir iespaidīgs, atzīmē pētījuma autori.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Naomi Votsa žurnāla Forbes aptaujā atzīta par pašu rentablāko Holivudas aktrisi, vēsta lenta.ru.

Uz katru dolāru, kas 41 gadu vecajai aktrisei samaksāts par filmēšanos trijās pēdējās filmās, kases ienākumi ir 44 USD.

Forbes analītiķi izanalizējuši pelnošāko aktrišu ienākumus un kases ienākumus, un izveidojuši Top 10, kas izskatās šādi:

1. Naomi Votsa (44 USD ienākumi uz 1 USD investīcijām),

2. Dženifera Konelija (41 USD),

3. Reičela Makadamsa (30 USD),

4. Natālija Portmane (28 USD),

5. Merila Strīpa (27 USD),

6. Dženifera Enistone (26 USD),

7. Hale Berija ( 23 USD),

8. Keita Blanšeta (23 USD),

9. Enna Hetaveja (23 USD),

10. Hilarija Svonka (23 USD).

Forbes atzīmē, ka sarakstā nav iekļuvušas tādas aktrises kā Andželīna Džolija, kura nodrošina stabilu preses un skatītāju interesi jebkuram projektam, taču vienlaikus neattaisno viņai samaksātos 10 miljonus USD. Gluži otrādi, topa augšgalā ierindojušās aktrises, kurām maksā maz pēc Holivudas mēra – 5 miljonus USD un mazāk, kas ļauj viņām saglabāt augstu investīciju atmaksas koeficientu. Turklāt lielāka daļa aktrišu, kas ieņem augstu vietu reitingā, reti kad spēlē galveno lomu filmā: parasti panākumus nodrošina vēl citi aktieri, galvenokārt galvenās vīriešu lomas izpildītāji.

ASV Senāts trešdien pieņēmis bezprecedenta divus triljonus dolāru (1,8 triljonu eiro) vērtu ekonomikas stimulēšanas programmu Covid-19 pandēmijas seku mīkstināšanai.

Lēmums tika pieņemts ar 96 balsīm "par", nevienam nebalsojot "pret". Likumprojekts tagad nodots Pārstāvju palātai, kur, kā sagaidāms, tas tiks pieņemts šonedēļ. Tad to parakstīs prezidents Donalds Tramps.

Ekonomikas stimulēšanas programmā paredzēts nodrošināt aptuveni divus triljonus dolāru veselības aprūpes iestādēm, uzņēmumiem un amerikāņiem, kurus smagi ietekmē koronavīrusa pandēmija.

Likumprojekts ir vērienīgs ekonomikas plāns, kas iecerēts, lai visā valstī stabilizētu mājsaimniecības un uzņēmumus, pieaugot bažām par dziļu ekonomisko recesiju, kas var izraisīt rezonansi visā pasaulē.

Programmā paredzēti 1200 dolāru lieli tieši maksājumi vairumam pieaugušo, turklāt arī 500 dolāru maksājumi par katru bērnu, šādi cenšoties iesūknēt naudu atpakaļ ekonomikā.

Eiropas mājsaimniecības ir turīgākas nekā pirms globālās finanšu un ekonomikas krīzes, kas satricināja kontinentu, liecina Šveices bankas Julius Baer veiktais pētījums.

Eiropiešu kopējās bagātības apjoms pērn palielinājies par 1,7% un sasniedzis 56 triljonus eiro, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pirms krīzes 2007.gadā turības līmenis veidoja 54,5 triljonus eiro.

Julius Baer gan norāda, ka turības līmenis Eiropā katrā reģionā ir krietni atšķirīgs.

Mājsaimniecības Šveicē un Vācijā pērn savu bagātību palielināja par attiecīgi 1,1 triljonu eiro un diviem triljoniem eiro, taču tādās krīzes skartās valstīs kā Spānijā turības apjoms samazinājies par 28%, bet Grieķijā - par 23%.

Julius Baer pētījums arī liecina, ka 10% turīgāko Eiropas mājsaimniecību pārvalda vairāk nekā pusi no kontinenta kopējās bagātības.