Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) Ministru sanāksmē 14.februārī IEA dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Latviju iestāties IEA.

Latvija pievienosies IEA saimei, kļūstot par tās 32. dalībvalsti. Šis ir bijis ātrākais uzņemšanas process IEA 50 gadu pastāvēšanas laikā, ko īpaši sarunu procesā akcentēja IEA pārstāvji. Sarunu procesā Parīzē Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“IEA piecdesmitā dzimšanas diena noslēdzās ar Latvijai vēsturiski svarīgu lēmumu. Būt par daļu no IEA ir pagodinājums un apstiprinājums Latvijas ieguldītajam darbam un atbilstībai starptautiskajiem standartiem enerģētikā. Jau drīzumā uzsāksim aktīvu iesaisti IEA darba grupās, un tur gūtās starptautiskās zināšanas izmantosim Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādē 2050. gadam. Dalība IEA mums paver daudz iespēju, kā arī pieredzi, kas ļaus mums pieņemt ilgtermiņa lēmumus, veidojot Latvijas enerģētisko politiku. Tostarp kopā ar pasaules labākajiem analītiķiem varēsim veikt pētījumus par Latvijai aktuālām tēmām, piemēram, par atjaunojamo enerģijas ražošanas iespējām no lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem – ražojot biometānu. Tie ir jautājumi, pie kuriem šobrīd aktīvi strādājam ar sadarbības partneriem, lai sasniegtu klimata un enerģētikas politikas mērķus periodā līdz 2030. gadam,” komentē K.Melnis.

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

IEA paredz, ka naftas cenas zemākie punkti vēl mums ir priekšā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušās nedēļas beigās ar savu jaunāko skatījumu uz notikumiem naftas tirgū klajā nāca Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA). Kopumā gan lieli pārsteigumi nesekoja, jo iestāde turpināja klāstīt par globālo naftas pārprodukciju, kam, visticamāk, vajadzētu nozīmēt arī zemākas cenas. IEA šobrīd paredz, ka ASV slānekļa naftas ieguves apjomi varētu sākt stagnēt tikai nākamā gada vidū. IEA arī atzina, ka naftas cenai, kura 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi ap 45%, vajadzētu samazināties vēl vairāk, lai tirgū mazinātos šī resursa ieguves pārpalikums.

«Zemākie cenu punkti vēl mums varētu būt tikai priekšā. «Ne-OPEC» valstu naftas piedāvājuma izaugsme varētu sākt stagnēt tikai nākamā gada vidū, kur tam palīdzēs zemākas melnā zelta cenas un izdevumu samazināšana energoresursu ieguves nozarē,» norāda IEA amatpersonas. Pašlaik tiek lēsts, ka ASV naftas ražošanas apjomi šogad vidēji dienā palielināsies par 900 tūkst. barelu, bet nākamgad par 300 tūkst. barelu (vidēji dienā).

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien aicināja valdības nekavējoties īstenot pasākumus, lai tuvākajos mēnešos samazinātu globālo naftas patēriņu saistībā ar bažām par piegāžu drošību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

IEA publiskotajā ziņojumā iekļauti desmit ierosinājumi, kas cita starpā paredz palielināt attālināto darbu un samazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Aģentūra uzskata, ka ar šiem pasākumiem naftas patēriņu attīstītajās valstīs četros mēnešos varētu samazināt par 2,7 miljoniem barelu dienā.

Krievijas uzbrukuma Ukrainā dēļ palielinājušās degvielas cenas un vairākas lielās ekonomikas, to vidū ASV un Kanāda, noteikušas Krievijas naftas importa aizliegumu.

Taču tā kā pastāv iespējas, ka Krievijas naftas piegādes varētu samazināties vēl vairāk, "ir reāls risks, ka situācija tirgos turpmākajos mēnešos kļūs vēl saspīlētāka un naftas cenas būtiski palielināsies, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā, skaidro IEA.

Zemās naftas cenas, ko veicina Saūda Arābijas politika attiecībā uz valsts tirgus daļas nosargāšanu, negatīvi ietekmēs augstu izmaksu slānekļa naftas ieguvējus ASV, nākamgad izraisot straujāko jēlnaftas ieguves apjoma kritumu pēdējo gandrīz 25 gadu laikā, piektdien prognozē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Lēta degviela gan arī piesaista patērētājus, naftas pieprasījuma pieaugumam šogad sasniedzot piecos gados augstāko līmeni, norāda IEA.

Augstās naftas cenas, kas 2013.gadā pārsniedza 100 dolārus par barelu, ļāva slānekļa naftas ieguvējiem ASV izmantot dārgas tehnoloģijas, lai iegūtu iepriekš nesasniedzamo naftu un ievērojami palielināt piegādes lielākajā naftas patērētājvalstī.

Taču, Saūda Arābijai un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC partnervalstīm atsakoties samazināt naftas ieguvi, jēlnaftas cenas ievērojami nokritušās.

IEA norāda, ka naftas nozare tagad sākusi reaģēt uz zemajām cenām, samazinot jēlnaftas ieguvi.

Pasaules naftas patēriņš nākamgad augs mazākos temps nekā pirms tam prognozēts, jo pasaules ekonomika augs lēnākos tempos, šodien ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Organizācija paredz, ka pieprasījums pēc naftas nākamgad palielināsies par vidēji 1,25 milj. barelu dienā, kas ir par 160 tūkst. barelu mazāk, nekā IEA prognozēja vēl pirms mēneša. Līdz ar to IEA paredz, ka nākamgad pieprasījums pēc naftas pasaulē sasniegs vidēji 90,5 milj. barelus dienā. Pieprasījuma pieaugums pēc naftas galvenokārt veidosies strauji augošās attīstības valstīs, sevišķi Ķīna. Tiesa gan, arī šajās valstīs pieprasījuma izaugsme būs mērenāka, tā IEA. Tāpat organizācija aplēses liecina, ka pieprasījums pēc naftas gan šogad, gan nākamgad samazināsies Eiropā.

IEA prognozē, ka šogad pasaules ekonomika augs par 3,8%, bet nākamgad – par 3,9%.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Sliktas ziņas naftas patērētājiem un importētājiem šodien būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem rīt, brīdina IEA.

Naftas cena preču biržā pašlaik balansē ap 85 ASV dolāru par barelu slieksni, un dzirdams arvien vairāk spriedumu par to, ka šāds cenu līmenis ir tuvu sarkanajai līnijai. Proti, tik dārga nafta jau negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi.

Valdot šādam fonam, šonedēļ, piemēram, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) atklāti aicinājusi Jēlnaftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC) un citus melnā zelta ieguvējus palielināt savus šī resursa ražošanas apmērus. Tiek norādīts, ka pretējā gadījumā augstajām cenām būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību.

«Mums visiem vajadzētu saredzēt, ka bilde ir riskanta un naftas tirgus ieslīd sarkanajā zonā. Mums visiem kopā arī vajadzētu situāciju šajā tirgū nomierināt. Tās, kas šodien ir sliktas ziņas patērētājiem un importētājiem, rīt būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem. Ja nebūs nozīmīgu izmaiņu vadošo naftas ieguvēju politikā, tad ceturtajā ceturksnī aina šajā tirgū būs ļoti, ļoti izaicinoša,» skaidro IEA vadītājs Fatihs Birols.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Globālais naftas pieprasījums nākamgad palēnināsies, samazinoties lētas naftas vilinājumam, piektdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

IEA prognozē, ka globālais naftas pieprasījums nākamgad pieaugs par 1,2 miljoniem barelu dienā, salīdzinot ar pēdējos piecos gados augstāko līmeni 1,8 miljonu barelu dienā apmērā šogad.

Aģentūra norāda, ka atbalsts pieprasījumam, ko veicināja naftas cenu kritums, aukstāki ziemas laikapstākļi un atsevišķu valstu atveseļošanās pēc recesijas, visticamāk mazināsies.

Attīstības valstis turpinājušas uzkrāt jēlnaftu un to krājumu apjoms Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs šobrīd veido trīs miljardus barelu, kas ir rekordaugsts līmenis, vēsta IEA.

IEA nesniedz prognozes naftas cenām, taču aģentūra devusi mājienus, ka spiediens uz naftas cenām turpināsies.

Investīciju trūkums jaunos naftas ieguves projektos rada riskus turpmākajos gados radīt jaunas tirgus novirzes, trešdien brīdina Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Mēs lēšam, ka gadījumā, ja 2017.gadā jaunu projektu apstiprinājumi saglabāsies zemā līmenī trešo gadu pēc kārtas, tad kļūs aizvien neiespējamāk, ka pieprasījums un piedāvājums 21.gadsimta 20.gadu sākumā tiks līdzsvarots bez nozares uzplaukuma un lejupslīdes cikla sākšanās," norāda IEA.

Naftas tirgu pēdējos gados nomākušas pārmērīgas piegādes, samazinot naftas cenas no vairāk nekā 100 dolāriem par barelu 2014.gada vidū līdz mazāk nekā 30 dolāriem šā gada sākumā.

Šī situācija likusi naftas uzņēmumiem samazināt investīcijas jauniem projektiem.

Naftas lauku izpētes un ieguves investīcijas 2014.gadā sasniedza 780 miljardus dolāru, taču pērn tās nokritās par 200 miljardiem dolāru un šogad varētu samazināties vēl par 140 miljardiem dolāru, prognozē IEA.

Elektrisko automobiļu tirdzniecība pasaulē pērn strauji palielinājusies, bet tādu svarīgu izejmateriālu kā litija pieejamības problēmas rada risku palēnināt šo izaugsmi, teikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumā.

Pērn pasaulē pārdoti 6,6 miljoni elektrisko automobiļu, pārdošanas apjomam vairāk nekā dubultojoties, norāda IEA. Tādējādi katrs desmitais pagājušajā gadā pasaulē pārdotais automobilis bijis ar elektrisko piedziņu.

Ķīna vien nodrošinājusi pusi no šī tirdzniecības apjoma.

Arī šī gada sākumā elektrisko automašīnu pārdošana pasaulē turpinājusi strauju , pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieaugot par 75%.

Valstu piešķirtās subsīdijas, lai patērētājiem samazinātu izdevumus, bijis nozīmīgs atbalsts elektrisko automobiļu ieviešanā, un to apjoms pērn dubultojies līdz gandrīz 30 miljardiem eiro.

IEA skaidro, ka atsevišķu nozarei svarīgu materiālu ražošana un apstrāde tiek veikta vien dažās valstīs. Ķīna šobrīd ražo trīs ceturtdaļas no pasaulē pieejamajiem litija jona akumulatoriem, un valsts nodrošina pusi no globālās litija, kā arī citu svarīgu elementu, tai skaitā kobalta un grafīta, pārstrādes jaudas.