Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Baļčūns piebilda, ka Baltijā cenu kāpumu ietekmē arī Lietuvas lēmums no 15.septembra ierobežot elektroenerģijas piegādes no Krievijas un Baltkrievijas.

"Lietuvas lēmums ir saistīts ar politisku vēlmi nodrošināt, lai Lietuvā nenonāk nesen uzceltās Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas (AES) elektroenerģija. Tā emocionāli šo Lietuvas lēmumu var ļoti labi saprast, jo AES atrodas netālu no Viļņas, un Lietuvas politiķu dienaskārtībā šis jautājums ir bijis ļoti augstu. Taču diemžēl elektroenerģijas piegāžu ierobežošana no Krievijas ir notikusi ļoti nepiemērotā brīdī, kad elektrības cenas jau tāpat ir ļoti kāpušas. Tas, ko mēs redzējām ikdienas tirdzniecībā, ir, ka uzreiz pēc ierobežojumu ieviešanas Krievija savas elektroenerģijas piegādes samazināja kādas trīs reizes. Kopumā Baltija no Krievijas gadā importē aptuveni 15-20% no patērētās elektroenerģijas, tādēļ apjomu samazinājums atstāj ietekmi arī uz elektrības cenām. Mūsu eksperti ir novērtējuši, ka Krievijas piegāžu ierobežošana var palielināt cenu Baltijā par aptuveni 10-15%," sacīja Baļčūns.

Viņš atzina, ka tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu jeb apstākļus, kas ļautu cerēt uz energoresursu cenu kritumu.

"Manuprāt, dramatiskāka situācija ir tieši dabasgāzes tirgū. Šobrīd Āzija ar Ķīnu priekšgalā un Eiropa cīnās par sašķidrinātās gāzes (LNG) piegādēm. Rezultātā mēs redzam, ka gāzes cenas turpina augt līdz šim neredzētos augstumos. Ja senāk gāzes cenām augstākais punkts bija ap 30 eiro, tad tagad tie jau ir 100 eiro par megavatstundu. Tas ir kaut kas līdz šim neredzēts. Eiropā dabasgāzes krātuvju aizpildījums ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tas nozīmē, ka bargākas ziemas gadījumā, kad gāzes patēriņš ir lielāks, Eiropai var rezultēties ar dabasgāzes deficītu. Tādēļ Eiropa ir diezgan nepateicīgā situācijā, un tai ir jācer, ka šogad nebūs bargas ziemas, kas Eiropai ļautu izvairīties no vēl augstākām gāzes cenām. Latvijā situācija ir daudz labāka - Inčukalnā gāze ir iesūknēta pietiekamā apjomā," teica "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Runājot par faktoriem, kas varētu veicināt gāzes cenu kritumu, Baļčūns minēja, ka analītiķi runā par "Nord Streem 2" gāzes vada darbības sākšanu. "Vēl ir jāveic šī gāzes vada sertifikācija, un arī šis vēl ir stipri neskaidrs un Eiropas līmeņa politisks jautājums. To ilustrē kaut vai tas, ka Krievija šogad caur Ukrainu ir transportējusi un Eiropas gāzes krātuvēs iesūknējusi neparasti mazus gāzes apjomus. Es tiešām neņemos spriest, kā un kad šis jautājums atrisināsies," pauda Baļčūns.

Tāpat viņš norādīja, ka atbilstoši gāzes finanšu kontraktiem, pēc apkures sezonas gāzes cenas samazināsies līdz 30-40 eiro par megavatstundu. "Tas, protams, ir dārgāk nekā 2020.gadā, bet dod cerību, ka turpmākie gadi varētu būt ar gāzes cenu kritumu," sacīja Baļčūns.

Jautāts, kā "Latvenergo" šajos apstākļos plāno savu termoelektrocentrāļu (TEC) darbību, kuras strādā ar dabasgāzi, Baļčūns norādīja, lai arī cik Eiropa gribētu paļauties tikai uz atjaunojamajiem energoresursiem, šobrīd tehnoloģiski nozare tam nav gatava, un vēl arvien ir nepieciešamas bāzes jaudas. To apliecina arī "Nord Streem 2" starpsavienojuma izbūve. Tāpat Eiropā ir izbūvēti LNG termināļi.

"Dabasgāze ir dabai draudzīgākais fosilais energoresurss ar viszemāko CO2 izmešu apjomu. Mēs pat redzam, ka atsevišķās vietās tiek būvētas jaunas gāzes stacijas ar mērķi mazināt ogļu izmantošanu. Saule un vējš ir nākotnes tehnoloģijas, taču, lai mēs iztiktu tikai ar saules un vēja enerģiju, ir nepieciešams izstrādāt arī komercializējamas un pietiekami efektīvas šo resursu radītās elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, kuras spēs kompensēt patēriņu tajos brīžos, kad ir samazināta atjaunojamo energoresursu izstrāde. Tādēļ, mūsu skatījumā, pārejas procesā gāze būs ļoti nozīmīgs energoresurss. TEC ražotā enerģija ir pieprasīta un pieprasīta arī pie tik augstas gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas," atzīmēja Baļčūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.
  • Statistika - ilgtspējīgu investīciju nozīme mainās.
  • Ilgtspējas indekss - līderis Latvenergo.
  • Biznesa ideja - attīsta biznesa klases laivošanu.
  • Spēles noteikumi - konkurence izjūt koronavīrusa nospiedumu.
  • Tendences - pārtika, mājoklis un transportēšana - tikai dārgāka.
  • Portrets - SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.
  • Finanses - viena kārtība, viens nodoklis visiem.
  • Globālā UIN reforma un Latvijas intereses.
  • Brīvdienu ceļvedis - Georgijs Krasovickis, VIA SMS Group valdes loceklis un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" izvietojis septiņu gadu zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā ar fiksēto gada procentu likmi 0,5%, informē uzņēmumā. Kā emisijas datums noteikts šā gada 17.maijs.

Publiskais piedāvājums izteikts Latvijā un Lietuvā, izvietošanas noslēgumā saņemot obligāciju iegādes orderus no 24 dažādiem investoriem, ieskaitot pensiju fondus, aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, un no starptautiskajām finanšu institūcijām - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.

"Latvenergo" norādīja, ka investoru pieprasījums par 4,6 reizēm pārsniedzis piedāvājumu, sasniedzot 229,8 miljonus eiro.

"Šī ir jau otrā obligāciju piedāvājuma programma, kuras ietvaros emitējam zaļās obligācijas, un mūsu mērķis ir investēt videi draudzīgos projektos. Augstā investoru interese pēc zaļajām obligācijām apliecina, ka Latvenergo stratēģijā ir vēl vairāk jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana koncernā - tātad vēl vairāk ūdens, saules un vēja enerģijas. Tas apliecina arī sabiedrības vēlmi dzīvot ilgtspējīgā vidē," komentē "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo Latgalē būvēs saules parku

Armanda Vilciņa, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāta lielākā AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola "Elektrum" sadarbībā ar partneri t/c "Spice" izveidotā elektroauto uzlādes vieta Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Spice" turpmāk uzlāde tiks nodrošināta vienlaikus 7 elektroautomobiļiem. Šajā pieslēgvietā risinājumi ir īpaši pielāgoti, lai uzlādes vietu varētu aktīvi lietot gan steidzīgie klienti, kas ierodas tikai uz brīdi, gan arī tādi, kas plāno savu auto uzlādēt ilgāku laiku un nesteigties. To nodrošina pieci 22 kW un divi 25 kW pieslēgumi.

"Elektromobilitāte mūsdienās jau sāk kļūt par ikdienu, iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus transporta līdzekļus, savukārt uzņēmēji, pielāgojoties cilvēku dzīvesveidam, realizē ilgtspējīgus risinājumus un jaunas zaļā biznesa formas, lai veicinātu un attīstītu klimatam draudzīgu procesu izstrādi un dotu jaunu impulsu tautsaimniecības attīstībai. Novērtēju, ka šobrīd tieši mūsu lielākais energoresursu pārvaldītājs ir uzņēmies straujāk virzīt elektrotransporta attīstību Latvijā, veidojot arvien jaunas elektrouzlādes stacijas. Šis ir teicams sadarbības piemērs, kurā redzam valsts kapitālsabiedrības un privātā uzņēmēja kopprojektu. Tas ir solis pareizā virzienā, gādājot par Latvijas pienesumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai," komentē Jānis Vitenbergs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru