Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā (ES) ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

"Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas," norādīja Šice-Trēde.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka uz robežas kravām ir veikta parastā kontrole, un neatbilstošas kravas nav konstatētas.

Šice-Trēde arī piebilda, ka PVD nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā un kāds transportēts tālāk uz citām ES valstīm.

Tikmēr saistībā ar izskanējušām aizdomām par Krievijas labības nonākšanu ES caur Latviju, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks paziņojis, ka Krievijas labība tiek pārvietota tranzītā un Lietuvā nenonāk. Tomēr ministrs atzina, ka Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Tā Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

Nedrīkst padoties panikai, tā par situāciju nozarē pēc tam, kad Krievija otrdien aizliedza ievest dzīvniekus, tostarp dzīvas cūkas, atzīst a/s Jēkabpils labība valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis.

Tieši Jēkabpils labība ir viens no lielākajiem dzīvo cūku eksportētājiem uz Krieviju, uzņēmumā šobrīd tiek nobaroti ap 28 tūkstoši cūku. V. Sīmanis šobrīd nesaskata lielus draudus nozarei Krievijas lēmuma dēļ, taču viss būšot atkarīgs no tā, vai tirgū nesāksies panika un spekulācijas. «Līdz šim spējām saražot ap 60 % no nepieciešamās cūkgaļas – tas nozīmē, ka pašmāju tirgus nav bijis pārslogots. Tagad tirgū piedāvāsim savu preci svaigas gaļas veidā un varam to piedāvāt arī Krievijai, jo ievest svaigu gaļu neviens nav aizliedzis,» skaidro uzņēmējs. Tiesa, jāuzmanās no iespējamām spekulācijām, kuru rezultātā tirgū var sākties panika un cenu lejupslīde. Ja akurāti strādā, tam gan nevajadzētu notikt, viņš uzsver, piebilstot, ka situācija būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies nobremzēt spekulatīvos darījumus.

Lai varētu strādāt, sēklu pārdevēji drīkst tirgot tikai sertificētas sēklas, to paredz attiecīgais Latvijas normatīvais akts. Teorētiski... Sēklu sertificēšana gan ir dārgs prieks un uzņēmējiem nenoliedzami rada papildu izmaksas, taču ir arī savi plusi – tiek garantēts, ka šādas sēklas ir kvalitatīvas, ka no tām izaugs, piemēram, labība, kuru var samalt augsta labuma miltos, ka tās nav apsēstas ar dažādām kaitēm utt.

Tik tālu it kā viss būtu skaidrs, taču problēma sākas ar visu tālāko, kas skar šīs pašas sēklas. Tātad, kā jau minēts, pārdot nesertificētu sēklu nedrīkst, taču tās drīkst pirkt, sēt zemē un izaudzēto produkciju realizēt tālāk. Vismaz nevienā direktīvā, regulā vai noteikumos nav bilsts, ka to nevarētu darīt. Principā visa šīs sertificēto sēklu būšana ir atstāta tikai uz pārdevēju sirdsapziņas un vēlmes riskēt, veicot nelikumīgu tirdzniecību.

Protams, var teikt, ka smadzenes jākustina arī lauksaimniekiem, kuri šīs sēklas pērk. Proti, tie lauksaimnieki, kuri domā par savu saimniecību attīstību, saražotā produkta kvalitāti un spēju iekarot tirgus ilgtermiņā, jau šobrīd pērk sertificētas sēklas. Pārsvarā gadījumu tā rīkojas saimnieki, attiecībā uz kuriem var lietot terminu «lielie». Tie, kuri strādā pietiekami lielos apmēros un savu produkciju, visticamāk, eksportē. Jāņem gan vērā, ka lielāko īpatsvaru Latvijas lauksaimniecībā joprojām veido salīdzinoši mazie zemnieki, kuri tad arī sagādā ienākumus nesertificēto sēklu tirgotājiem. Un nevajag domāt, ka tikai lielie lauksaimnieki Latvijā grib būt likumpaklausīgi uzņēmēji, bet mazie – rūdīti recidīvisti, kuriem tik vien rūp, kā kaut kā pablēdīties. Viss nav tik vienkārši!

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

2017. gada augustā Liepājas ostā pārkrautas 495 524.18 tonnas kravu, kas ir par 50,6% vairāk nekā 2016. gada augustā.

Tas saistīts gan ar graudaugu sezonas uzsākšanos, gan lielāku aktivitāti citu segmentu kravu pārkraušanā Liepājas ostā.

Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, kravu apgrozījuma pieaugums ir gan kokmateriālu, gan celtniecības materiālu, gan RO-RO kravu grupās, tomēr joprojām lielākā kravu grupa ir lauksaimniecības kravas, t.sk. labība un labības produkti.

Šā gada augustā Liepājas ostā beramkravas – labība un labības produkti, bagātinātās antracīta ogles, celtniecības materiāli, minerālmēsli, koksnes šķelda - veidoja 69,5% jeb 344,5 tūkst. Tonnu (+46,6%), kam seko ģenerālkravas – 110,1 tūkst. tonnu jeb 22,2% (+9,5%) un lejamkravas 40,9 tūkst. tonnu jeb 8,3% (+17,4%).

Šā gada novembrī Liepājas ostā kravu apgrozījums pārsniedzis pusmiljonu tonnu (513,4 tūkst.t), kas ir par 36,1 % vairāk nekā pagājušā gada novembrī un lielākais apjoms vienā mēnesī Liepājā apkalpoto kravu.

Lielākais pieaugums novērojams beramkravu grupā, ko pārsvarā veido labība un labības produkti. Kopumā šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā kravu apjomi palielinājušies par 12,9 %.

Novembrī kravu apgrozījums Liepājas ostā sasniedzis šogad vislielāko apjomu un skaidri iezīmē, ka 2011. gadā plānotais kravu apjoms 4,5 milj. tonnu būs sasniegts un pārsniegts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Pieaugums saistīts ar graudaugu sezonu un veiksmīgu Liepājas ostas beramkravu terminālu darbību. Novembrī pārkrautas 308,6 tūkst. tonnas beramkravu, kas ir 60% no kopējā apjoma, bet labība un labības produkti veido 46,5% no visām kravām.

Lai gan pērn Liepājas ostā gandrīz par astoņiem procentiem pārsniegta kravu apgrozījuma prognoze, līdz pieciem miljoniem tonnu nedaudz pietrūcis.

2011. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas ap 4,857 miljonus tonnu, kas ir par 10,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 7,9 % vairāk nekā plānots. Lielāko kravu apgrozījuma pieaugumu deva beramkravas, ko Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde saista ar ostas padziļināšanu un beramkravu termināļu paplašināšanu.

DB jau rakstīja, ka 2011. gadā turpinājās ES Kohēzijas fonda projekts Liepājas ostas padziļināšana, kas ļāva uzstādīt vairākus jaunus rekordus – pie 51.piestātnes pietauvojās pirmais panamax klases kuģis, kura iegrime sasniedza

10,2 m ( līdz šim lielākā iegrime kuģiem Liepājas ostā bija 9,6 m), uz Turciju aizceļoja lielākā metāllūžņu krava - 37,2 tūkst., kuras īpašnieks bija pašmāju kompānija Tolmets. Arī kravu apgrozījums 2011. gadā ir viens no lielākajiem atjaunotās ostas vēsturē (iepriekš lielākais bija 2003. gadā – 4,86 milj. tonnu, kas bija saistīts ar īpaši labvēlīgiem tirgus apstākļiem kokmateriālu un šķeldas tirgū).

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Augustā Liepājas ostā pārkrauti 355.4 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 16,8 % vairāk nekā 2009. gada augustā.

Joprojām lielāko kravu daļu veido beramkravas – labība un labības produkti, informē LSEZ pārvalde. Augustā lielāko kravu apgrozījumu deva ģenerālkravas - 169,8 tūkst. tonnas, ko veidoja kokmateriāli un apaļkoki, kā arī ro - ro kravas. Tāpat augustā stabila bijusi beramkravu plūsma - 150,1tūkst. tonnas. Tradicionāli no beramkravām lielākais īpatsvars (105,1 tūkst. tonnu) bija labība un labības produkti, bet stabils ir arī celtniecības materiālu t.i cementa kravu apgrozījums, kas saistīts ar CEMEX beramkravu termināla darbību. Lejamkravu apjomi šā gada augustā sasniedza 35,5 tūkstoši tonnu, ko veidoja jēlnafta un naftas produkti.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šomēnes gatavojas guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā. Rakšanas darbos varētu tikt izpostīta ceļmalā iesētā labība, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks Arnolds Jātnieks piektdien, 18. jūlijā, ziņojis par mērniekiem, kas iepriekšējā dienā labības laukā mērīja kabeļa vietu. «Vakar izdevās mērniekus no labības lauka aizraidīt, bet šodien viņi atkal ir klāt, bradā sējumus un nosprauž kabeļa vietu,» stāstījis zemnieks.

Optisko kabeli paredzēts guldīt zemē ceļa aizsargzonā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Šī zemes strēmele gar ceļu ir valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) īpašums. A. Jātnieks skaidrojis, ka līdz šim LVC nekad nav iebildis, ka zemnieki laukus apstrādā līdz ceļa malai. Tādējādi zeme neaizaug ar nezālēm un ieguvējs ir gan zemes īpašnieks, gan zemnieki.

Šā gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 1,445 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2015. gada pirmajos trīs mēnešos, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

No kopējā kravu daudzuma beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 23 %, bet lejamkravas 7%. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos apkalpoti 344 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7609 pasažieri. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš norāda, ka kravu plūsma ir stabila ar pozitīvu tendenci, tomēr kopīgi ar uzņēmējiem jādomā par jaunu kravu piesaisti.

2016. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas jau tradicionāli veido 70% no visām kravām. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti – 1,013 miljoni tonnu jeb 75 % no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 114,8 tūkstoši tonnu jeb 11,3%. Stabils ir koksnes šķeldas un koksa smalkumu kravu apgrozījums. Tomēr martā nedaudz samazinājies lauksaimniecības kravu apjoms, kas ir likumsakarīgi.

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

2011. gadā janvārī Liepājas ostā pārkrauts 386 117,88 tonnas kravu, kas bija par 24,1 % vairāk nekā 2010. gada janvārī, kad Liepājā apkalpoja 311,1 tūkst. t kravu.

Vēl lielāks pieaugums ir pret 2009. gadu, kad Liepājā janvārī apkalpoja vien 259,8 tūkst.t kravu. Lielākā kravu grupa ir ģenerālkravas(44%). Ostā būtiski pieaugusi metālu un naftas produktu kravu plūsma, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Lielākais kravu apjoms šā gada janvārī tradicionāli bijis ostas kompānijām,kas nodarbojas ar beramkravu pārkraušanu – LSEZ a/s Liepājas osta LM un LSEZ SIA Transit Services, kas attiecīgi audzējušas apjomus par 30,3 % un 3,6 %, salīdzinot ar 2010. gada janvāri. Lielāko daļu no beramkravām veido labība un labības produkti, celtniecības materiāli, koksnes šķelda un ogles.

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Šā gada desmit mēnešos Liepājas osta sasniegusi līdz šim lielāko kravu apgrozījumu atjaunotās ostas vēsturē – vairāk nekā sešus miljonus tonnu, kas ir par 52,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Kravu apgrozījums oktobrī, salīdzinot septembri, ir ļoti līdzīgs – 694,6 tūkst. t, bet, salīdzinot ar 2011.gada oktobri tas ir par 54,2% vairāk.

2012. gada oktobrī no visām kravām 62,1% jeb 431,3 tūkst. tonnu bija beramkravas, ģenerālkravu īpatsvars bija 33,4 % jeb 232,3 tūkst. tonnu, bet lejamkravu apjomi – 4,5 % jeb 31 tūkst. tonnu. Lielāko daļu no kravām – 46,9 % veidoja labība un labības produkti, kas saistīts ar labo graudaugu ražu un Liepājas ostas beramkravu terminālu paplašināšanos un modernizāciju.

Lielākais kravu apgrozījums oktobrī bija Liepaja Bulk terminal, kas pārkrāva 253 tūkst. tonnu jeb par 128,8 % vairāk nekā gadu iepriekš. Terminālā oktobrī uzkrauta un no Liepājas ostas izvesta līdz šim lielākā krava 48,55 tūkst. tonnas. Veiksmīgi šā gada oktobrī strādājusi arī LSEZ a/s Liepājas osta LM, kas pārkrāvusi 196,3 tūkst. t jeb par 38,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kravu apgrozījuma stabils pieaugums ir arī LSEZ SIA Laskana un LSEZ SIA Terrabalt.

Šā gada augustā Liepājas ostā pārkrauti 345,9 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā šā gada jūlijā, bet par 1,6% mazāk nekā 2013. gada augustā.

Joprojām lielākais kravu apjoms ir beramkravu segmentā – 60,3%, kam seko ģenerālkravas – 31,2% un lejamkravas 8,5%. 2014. gada augustā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 6757 pasažieri.

LSEZ Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš norāda, ka kravu plūsma Liepājas ostā ir stabila, tomēr nenoliedzami to ietekmē līdz šim lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS Liepājas osta LM ierobežotā darbība, kas saistīts ar uzņēmuma mātes kompānijas AS Liepājas metalurgs maksātnespējas radītajām problēmām. Savukārt jāuzteic LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal, kas, salīdzinot ar 2013. augustu, ir spējusi trīskāršot savu kravu apgrozījumu, tādejādi kompensējot citu ostas uzņēmumu kravu apgrozījuma samazināšanos.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais - pie šāda secinājuma var nonākt, dzirdot zemkopības ministra Jāņa Dūklava atziņu, ka neapsaimniekotajā lauksaimniecības zemē ir jānotiek lauksaimnieciskajai ražošanai.

Respektīvi, jāsēj labība, jāstāda kartupeļi un jāveic citas tamlīdzīgas praktiskas darbības ar salīdzinoši lielu pievienoto vērtību, nevis vienkārši pāris reižu gadā jāappļauj, par to vēl saņemot tiešmaksājumus. Iemesli tam, ka šāda ražošanas izvēršana būtu nepieciešama, turklāt jo ātrāk, jo labāk, nav tālu jāmeklē.

Ieejot faktiski jebkurā pārtikas tirdzniecības vietā, katrs no mums var pārliecināties, ka cenas ir būtiski pieaugušas, neraugoties uz to, ka patērētāju pirktspēja labākajā gadījumā stāv uz vietas. Protams, šeit liela loma ir neloģiskajai īstermiņa domāšanas stila nodokļu politikai, kāda Latvijā tiek realizēta jau vairākus gadus. Tomēr svarīgs faktors ir arī lielais pieprasījums pēc dārzeņiem, graudiem un dažādiem citiem produktiem pasaules tirgū. Nav taču noslēpums, ka Krievijas tirgotāji ir gatavi nopirkt un izvest no Latvijas pēdējo kartupelīti. Ir tikai loģiski, ka lauksaimnieki izmanto viņiem veiksmīgo situāciju, savu produkciju eksportējot, kas savukārt ceļ cenas vietējā tirgū, turklāt produkcijai, kas nu jau tiek importēta. Ideāla nenoliedzami būtu situācija, ja Latvija spētu gan sevi apgādāt ar nepieciešamo pārtiku, gan arī eksportēt uz valstīm, kas par to ir spējīgas maksāt pienācīgi augstu cenu. Tādējādi Dūklava paustais par lauksaimnieciskās ražošanas nepieciešamību uz neapstrādātajām zemēm ir ideja, kas jāatbalsta un jārealizē!

Pārkrauto ogļu kravu pieaugums par 72,1% un naftas produktu – par 21% bijis pamatā Latvijas ostu kravu apgrozījuma pieaugumam kopumā par 29,4%, šā gada pirmos divus mēnešus salīdzinot ar atbilstošo laika periodu pērn.

Šogad janvārī un februārī pārkrauti 3,93 milj. tonnu ogļu, tostarp 2,46 milj. tonnu Rīgā un 1,45 milj. tonnu Ventspilī. Rīgā pāris mēnešos pārkrauti 1,61 milj. tonnu naftas produktu, bet Ventspilī – 2,89 milj. tonnu, bet kopumā Latvijas ostās – 4,54 milj. tonnu. Kopumā Latvijas ostās šajā laika periodā pārkrauti 12,8 milj. tonnu kravu.

Straujākais kravu apgrozījuma kāpums vērojams Salacgrīvā – 36,6%, veidojot 60,1 tūkst. tonnu kravu, bet no lielajām ostām – Liepājā, kur gada pirmajos divos mēnešos pārkrauts viens milj. tonnu, no kurām teju pusi veido labība vai tās produkti. Ventspils pārkrāvusi 5,4 milj. tonnu, piedzīvojot 31,2% kāpumu, bet Rīga 6,2 milj. tonnu, kas veido 28,8% kāpumu.

2012. gadā Liepājas ostas kravu apgrozījums pārsniedzis 7,43 miljonus tonnu, kas ir vēl nebijis kravu apgrozījums Liepājas ostas vēsturē un par 53 % pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus.

2012. gadā lielāko kravu apgrozījumu nodrošināja beramkravas – 4,016 milj. tonnu, kas veido 54% no visām kravām. Pieaugums, salīdzinot ar 2011. gadu, ir 67,4%. Beramkravu segmentā vislielāko daļu aizņem labība un labības produkti, bet stabils pieaugums ir arī citās beramkravu grupās, piemēram, celtniecības materiāliem, piemēram, cementa un citām kravām. Lielāko pienesumu beramkravu apgrozījumā devas abas lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ a/s Liepājas osta LM un LSEZ SIA Liepāja Bulk Terminal, attiecīgi sasniedzot 2,675 milj. tonnu un 1,915 milj. tonnu apgrozījumu. Abi stividori apkalpojuši līdz šim lielāko kravu daudzumu viena gada laikā.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi secina, - pagaidām sējumi izskatās labi un ir cerība, ka salu tie spēs pārlaist samērā veiksmīgi.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: «Nekādu riskus nesaskatām ziemas labības laukos, jo labība tajos ir spēcīga un tumši zaļa, kas liecina, ka augs ir labi barots. Savukārt ziemas rapsis, vismaz Zemgalē, jau ir gatavs ziedēt. Labi, ka vēsais laiks šo procesu ir piebremzējis un masveida ziedēšana varētu sākties jaunnedēļ. Tādēļ, ja naktīs tiešām būs tik auksti,kā solīts, apsals vien daži ziedi.»

Prognozētais sals draudus nerada arī tādiem savlaicīgi iesētiem vasarājiem kā pupas un zirņi. Problēmas var rasties ar vasaras miežiem, kas ir jutīgāka kultūra, - augs var apsalt jau pie -2 grādiem. Agronomi gan mierina, ka mieži jau ir labi iesakņojušies, tādēļ apsalt varētu lapas, kuras pēc tam izdzīs no jauna.