Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Pēc atkārtotas Maksātnespējas likuma pārskatīšanas tas ir padarīts izdevīgāks kredītņēmējiem, jo bankām būs jāuzņemas lielāka atbildība par izsniegto aizdevumu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Maksātnespējas likumā tiks noteikta norma, kas paredz, ka gadījumā, ja saistību dzēšanas procedūrā parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai nomaksātu vismaz 50% no saistībām, kuras palikušas pēc parāda dzēšanas procedūras pabeigšanas, personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks piemērots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai nomaksātu 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas. Trīs gadu laikā saistības būs jānomaksā tām fiziskām personām, kuru ienākumi ļauj segt vismaz 20% no kopējām saistībām no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Triju gadu un sešu mēnešu termiņš tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai būs spējīgi novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem.

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.

Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.

Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.

Jaunais maksātnespējas likums sācis reāli darboties – iesniegts pirmais maksātnespējas pieteikums saskaņā ar jaunā likuma normām, informē Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA)

LAKRA biedrs 1. novembrī pirmais iesniedza maksātnespējas pieteikumu tiesā un tas arī šajā nedēļā apstiprināts. «Šim cilvēkam ir viens īpašums (māja Valmieras rajonā) un kopējās parādsaistības GE Money bank nepārsniedz 100 000 latu. Tā kā šī cilvēka apgādībā atrodas viena persona, viņam ir iespēja uz vienu gadu atlikt mantas pārdošanu ar nosacījumu, ka tiek maksāti visi komunālie maksājumi. Pēc gada viņam 6 mēnešu laikā izsolē būs jāpārdod īpašums un pēc tam 2 gadus vajadzēs maksāt kreditoram 30% no saviem ikmēneša ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās algas,» skaidro LAKRA.

Patlaban nav runa par banku zaudējumiem, jo jau tagad esot skaidrs, ka šogad tāpat tās zaudēšot ievērojamas summas, taču šobrīd notiekot politiska izšķiršanās jautājumā par turpmāko virzienu kreditēšanas jautājumā, saka Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt, klāstīja Tverijons.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā gaismā var nākt patiesais kreditoru prasījumu apjoms.

Liepājas tiesa 12. novembrī rakstveida procesā nolēma apmierināt Haralda Velmera prasību izbeigt a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināt maksātnespējas procesu. Lēmums nav pārsūdzams.

Ar pasludināšanas brīdi līdzšinējā uzņēmuma valde zaudē savas pilnvaras, un turpmāk visa atbildība gulstas uz maksātnespējas procesa administratora H. Velmera pleciem, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai. Viņam jāveic parādnieka dokumentu un mantas pilna inventarizācija. Savukārt nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. 12. novembrī arī birža apturēja tirdzniecību ar LM akcijām.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Swedbank izmantojusi apšaubāmu shēmu, lai ātrāk panāktu nekustamo īpašumu attīstītājas SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

Tā iebildumos tiesai norādījis SIA Rietumu krasts pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds. Swedbank kā nodrošinātais kreditors saskaņā ar likumu nedrīkst ierosināt parādnieka maksātnespēju, taču banka cedējusi daļu no parāda savam meitas uzņēmumam Swedbank līzings, un tas kā nenodrošinātais kreditors iesniedzis tiesā prasību, Db.lv uzzināja tiesā.

2005. gadā Swedbank aizdevusi parādniekamvairāk nekā 4 miljonu eiro aizdevumu, bet 2009. gadā parādnieks sācis kavēt pamatsummas un procentu maksājumus. Šī gada 28. jūnijā noslēgts cesijas līgums, ar kuru banka 25 tūkstošus eiro no kopējās parāda summas cedējusi Swedbank līzings, kas septembrī vērsās tiesā ar prasību atzīt SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Liepājas tiesas tiesnese atzina, ka tiesu struktūrā pastāv debates par šādu bankas rīcību, jo cesiju likums neaizliedz, taču strīdīga ir situācija, kad parāds cedēts nodrošinātā kreditora meitasuzņēmumam.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu segšanai pagājušā gadā izlietoti vairāk nekā 2,88 milj. Ls, liecina Maksātnespējas administrācijas dati. Kopumā prasījumi izmaksāti 340 maksātnespējīgo uzņēmumu 5,4 tūkst. darbiniekiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija 534 Ls.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, būtiski pieaudzis to darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, tāpēc arī pieaugusi kopējā izmaksāto līdzekļu summa.

2009.gadā administrācija bija izmaksājusi naudas līdzekļus 138 maksātnespējīgo uzņēmumu 2,01 tūkst. darbinieku prasījumu apmierināšanai par kopējo summu1,92 milj. Ls apmērā. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2009.gadā bija 954 Ls.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo 2009.gada 10.jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Proti, šī summa nepārsniedz četras maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Patlaban Latvijā noteiktā minimālā mēnešalga ir 200 Ls.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa mēneša sākumā pasludināja SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Ar maksātnespējas pieteikumiem tiesā vērsās kreditori SIA Vega 1 un SIA Biant.

Janvārī tiesa izbeidza uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kas stājās spēkā 16.februārī. 10.martā tiesā tika saņemti parādnieces paskaidrojumi, kuros cita starpā atzīts, ka līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu ir pamats pasludināt maksātnespējas procesu, tomēr vienlaikus norādīts, ka Vega 1 prasījums netiek atzīts.

Vega 1 ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās jau pērn septembrī, bet Biant pieteikums tika saņemts marta sākumā, uzņēmumam norādot, ka RBSSKALS Būvvadība nav izpildījusi saistības 98 673 eiro apmērā. Tiesas sēdē RBSSKALS Būvvadība pārstāvji atzina šo pieteikumu par pamatotu.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Finanšu grūtībās nonākusī AS Liepājas metalurgs nolēmusi sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci 5.decembrī, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai NASDAQ OMX Riga.

Akcionāru sapulces darba kārtībā paredzētas zvērināta revidenta vēlēšanas un «dažādi» jautājumi.

«Tā kā uzņēmuma iepriekšējais revidents PricewaterhouseCooper iepriekš atsauca sevi kā Liepājas metalurga revidentu, tad ir loģiska valdes rīcība sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, lai izvēlētos jaunu revidentu. Valde rīkojās atbildīgi, jo tā nevar paļauties uz vēl neesošu tiesas spriedumu par uzņēmuma maksātnespēju,» saka Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers.

Jau ziņots, ka 4.novembrī Velmers iesniedza Liepājas tiesā uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu.

Liepājas tiesa apmierinājusi Haralda Velmera prasību, līdz ar to izbeigts a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības process un pasludināts maksātnespējas process.

^{Papildināta ar Liepājas metalurga Kirova Lipmana komentāru 3. un 4. rindkopā un biržas paziņojumu.}

Lēmums nav pārsūdzams.

Pamatojoties uz informāciju masu medijos, NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Liepājas metalurgs akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, komentējot Liepājas tiesas lēmumu, norāda, ka, «pasludinot Liepājas metalurga maksātnespēju, visa atbildība gulsies uz administratora Haralda Velmera sirdsapziņas, un no viņa būs atkarīgs, vai uzņēmums atjaunos darbību vai tomēr tiks izpārdots metāllūžņos».

Gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu, kompānijas akcionāri gatavi tiesāties ar Latvijas valsti, lai piedzītu materiālo un morālo kompensāciju, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Lietuvas Palink dibinātājs un akcionārs Olivers Ortics (Oliver Ortiz).

«Mēs ceram, ka šis smieklīgais lēmums [par maksātnespējas pasludināšanu] tiks atcelts,» norādīja Ortics un piebilda, ka pretējā gadījumā kompānijas akcionāri taisnību meklēs Eiropas institūcijās.

Pēc viņa teiktā, process, kādā Palink tika pasludināts par maksātnespējīgu, bijis kā banānu republikā, lai gan Latviju par tādu nevar uzskatīt.

Tikmēr auditorkompānija PricewaterhouseCoopers, kas ir Palink likumīgais auditors gan Latvijā, gan Lietuvā paziņoja, ka veikalu tīkla Iki un Cento operatora Palink audita procesā līdz pagājušā gada 31.decembrim neesot konstatētas nekādas ar uzņēmuma maksātspēju saistītas problēmas.

SIA Palink ir pārliecināta, ka 2. maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa izbeigs Palink maksātnespējas lietu, un «Latvijas tiesību sistēma uzņēmumu pasargās no atkārtotiem nepareiziem tiesas lēmumiem», Palink vārdā ziņo sabiedrisko attiecību konsultante Velga Ozola.

Augstākās tiesas (AT) Senāts savā spriedumā, ar kuru atcelts šā gada janvārī pieņemtais spriedums par SIA Palink maksātnespēju, atzina, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa SIA Palink maksātnespējas lietā pārkāpusi Satversmes 92. pantā garantētās pamattiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Spriedumā Senāts atzinis, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, patvarīgi grozījusi SIA Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu, teikts SIA Palink paziņojumā.

Savukārt UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Haršti (Marcel Haraszti) paudis, ka nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma labojumus, «lai šādas situācijas kā ar SIA Palink vairs nevarētu atkārtoties».

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ekspertu grupai uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL).Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.

Darba grupai, kura strādā pie Maksātnespējas likuma izstrādes, jāizvērtē iespēja MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju (bilances aktīvu un pasīvu attiecību).

No 2010. gada 1. novembra ir spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas izstrādāts, balstoties uz tendencēm pasaulē un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji informējuši, ka iepriekšējais MNL (pirms 2010. gada 1. novembra) radīja virkni problēmu, kas izrietēja no tā, ka pirms tiesas lēmuma tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas sagatavo informāciju par uzņēmuma maksātnespēju (tā sauktais bilances tests).

«Latvijas kāpums Pasaules Bankas Doing business novērtējuma rādītājos sākotnēji šķiet apsveicams, tomēr maksātnespējas jomas novērtējums ir brīdinājuma signāls izmaiņu nepieciešamībai,» norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.

Atsaucoties uz Pasaules Bankas secināto, ka, neskatoties uz panākto maksātnespējas procesa norises ātrumu (no trīs gadiem iepriekš uz 1,5 gadiem šobrīd), strauji krities atgūto kreditoru līdzekļu apjoms - 48,4 centi no ASV dolāra iepriekšējo 59,8 centu vietā, kas nozīmē samazinājumu 20% apmērā. Asociācija norāda, ka šī ir ļoti negatīva tendence, kas būtu jāņem vērā maksātnespējas politikas veidotājiem. A. Strode atgādina, ka maksātnespējas procesa būtība ir uzņēmuma maksātnespējas gadījumā nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu pēc iespējas lielākā apjomā, kas ne vienmēr ir iespējama 2010.gadā pieņemtā Maksātnespējas likuma dēļ.

Jūrmalas tiesa atzinusi par prettiesisku zvērināta tiesu izpildītāja Ulda Zepa rīcību saistībā ar sanatorijas Ķemeri izsoles rīkošanu, kas bija ieplānota 9. aprīlī, DB informēja tiesā. Jāmin, ka ar sūdzību par U. Zepa rīcību tiesā vērsās viens no maksātnespējīgā SIA Ominasis Latvia kreditoriem SIA Arhiidea, kas iesniedza tiesā arī SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pieteikumu.

Prasību tiesā par tiesu izpildītāja izsludinātās izsoles prettiesiskumu un atlikšanu SIA Arhiidea iesniedza, jo tiesu izpildītājs atteicies veikt nekustamo īpašumu apraksti, kas ļautu konstatēt, kāda kustamā manta iekļaujama nekustamā īpašuma sastāvā un pārdodama kopā ar to.

Tāpat uzņēmuma ieskatā arī tiesu izpildītāja nodoms izsoles cenu neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli nebija pamatots, kā rezultātā kreditoru kopums ciestu zaudējumus.

SIA Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe atzīmē, ka jau pirms SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pasludināšanas uzņēmuma pārstāvji pārliecinājušies par U.Zepa nolaidību, jo pēc maksātnespējas pasludināšanas, apsekojot Ķemeru sanatorijas galveno ēku, atklājies, ka ēkai ir atslēgta apkure, elektrība un tajā lielā daudzumā iekļūst lietus ūdens. Tobrīd bija applūduši aptuveni 20 procenti no ēkas platības.

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par RTU iekļaušanu to personu sarakstā, kurām pienākas valsts garantētā atlīdzība 100 tūkstošu eiro apmērā kā AS Latvijas Krājbanka noguldītājam.

RTU AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija noguldījusi 1,39 miljonus latu. 2012. gada 21. martā RTU vērsās FKTK ar lūgumu izmaksāt tai valsts garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš FKTK nebija iekļāvusi RTU to personu sarakstā, kurām pienākas garantētā atlīdzība. FKTK kā argumentu minēja to, ka RTU tiek daļēji finansēta no valsts līdzekļiem, bet saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Krājbankā noguldītie RTU līdzekļi bija pilnībā universitātes pašas ieņēmumi, tāpēc tiesa pieņēma universitātei labvēlīgu lēmumu. Turklāt tiesa atzina, ka Noguldījumu garantiju likums ir skatāms kontekstā ar Eiropas Savienības tiesību normām.