Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2007./2008.akadēmiskā mācību gada pavasara semestrim. Kopējais stipendiju fonda apjoms ir USD 8 000, liecina sniegtā informācija medijiem.

Stipendija ir veltīta Dr. Armīna Rūša, kas bija izcils advokāts un mācību spēks kā pirmskara Latvijas Republikā, tā arī ārzemēs un viņa dēla Armīna I. Rūša piemiņai. Stipendija ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas studentus un popularizēt studentu un studenšu korporāciju akadēmisko vienotību gan studiju laikā, gan ārpus tā.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir USD 1 500.

Latvijas Universitātes (LU) fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2008./2009. akadēmiskajam mācību gadam.

Kopējais stipendiju fonda apjoms nākamajam studiju gadam ir USD 30 000. Uz stipendijām var pretendēt studenti no sešām Latvijas augstskolām. Vienam pretendentam piešķiramās stipendijas apjoms ir līdz USD 4 000, Db.lv informē Latvijas Universitātes Preses centrs.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir līdz USD 4 000.

Uzņēmēji un privātpersonas turpina atbalstīt augstskolu studentus un pasniedzējus, šogad iedibinātas vairākas jaunas mecenātu stipendijas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstskolu fondi visa akadēmiskā gada laikā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, pēc dažādiem kritērijiem piešķirot stipendijas gan studentiem, gan mācībspēkiem. Nodarbojoties ar mecenātismu, uzņēmēji gan sekmē kādas konkrētas nozares attīstību, gan mērķtiecīgi iegulda sava uzņēmuma potenciālajos darbiniekos.

Jaunas stipendijas

Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendijas 2015./2016. akadēmiskajā gadā ieguvuši 110 studenti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Liepājas Universitātes (LiepU), Daugavpils Universitātes (DU) un citām Latvijas augstskolām. Pavisam ar LU fonda mecenātu atbalstu šogad ir izveidotas 30 dažādu veidu stipendijas, tostarp stipendijas vidusskolu absolventiem, kuri uzsāk studijas LU, stipendijas izcilniekiem, kā arī jaunajiem pētniekiem sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs un labākajiem novadu abiturientiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Vienas stipendijas apmērs ir 500–6000 eiro akadēmiskajā gadā. LU fonda stipendiju kopsumma ir 265 tūkst. eiro, un tā izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece stāsta, ka fonds šogad ir piešķīris piecas jaunas stipendijas. Advokātu biroja Eversheds Bitāns un zvērināta advokāta Māra Vainovska stipendija «Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā» pētījuma veikšanai tiesību zinātnē piešķirs 4 tūkstošus eiro, no tiem – 3 tūkstošus studentam, bet tūkstoti – mentoram.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Pirmdien, 22. septembrī, 15 jaunie Informācijas tehnoloģiju (IT) studenti saņēma viena mācību gada stipendijas 1 000 latu apmērā.

Stipendijas piešķīra kompānija DPA sadarbībā ar Latvijas Izglītības fondu (LIF) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) konkursa Nāc un studē Informācijas tehnoloģijas! uzvarētājiem. Pieteikties stipendijām varēja jebkurš 12. klases absolvents, kurš savu tālāko karjeru un studijas saista ar Informācijas tehnoloģijām.

Viens no galvenajiem kritērijiem, vērtējot skolēnu stipendiju saņemšanas pieteikumus, bija katra pretendenta motivācija un pamatojums, kādēļ viņš vai viņa vēlās studēt IT zinātnes, kā arī attiecīgā pretendenta sekmes un ārpusskolas intereses. Tika piešķirtas 15 stipendijas – pa trijām pretendentiem no Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Pirmās stipendijas par septembra mēnesi stipendiātiem tiek pārskaitītas jau 22. septembrī, bet turpmāk – katru mēnesi līdz jūnijam ieskaitot – stipendiāti mēneša sākumā saņems 100 Ls.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos divām stipendiju programmām: jauno vecāku atbalsta programmai un LU fonda Ceļamaize Brisbanes latviešu organizāciju, Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs un prof. Edgara Andersona piemiņas stipendijām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Jauno vecāku atbalsta programma tiek īstenota ar Annas Justīnes Čakstes Rollins Kāvuša izglītības fonda finansiālu atbalstu. Programmas mērķis ir studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas Universitātes pamatstudiju studentus - jaunos vecākus, kuriem, studiju laikā audzinot bērnus, nepieciešams papildus materiālais atbalsts. Stipendijām var pieteikties Latvijas Universitātes pamatstudiju studenti, kuriem ir viens vai vairāki bērni. Paredzēts piešķirt divas stipendijas, katru Ls 1 000 apmērā. Jauno vecāku atbalsta programma Latvijas Universitātē tiek īstenota jau trešo gadu.

Pirmās Ceļamaizes stipendijas 2005./06. ak.g. tika nodibinātas pateicoties Annas Justīnes Čakstes Rollins Kāvuša izglītības fondam un ievērojamas Latvijas Universitātes labdares - aizsaulē aizgājušās Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs – novēlējumam un šogad arī citu mecenātu atbalstam. Ceļamaizes stipendijas paredzētas tiem Latvijas Universitātes studentiem, kuriem studijām nepieciešams papildus atbalsts apgrūtinātu materiālo vai sociālo apstākļu dēļ. Paredzēts piešķirt vairākas stipendijas Ls 500 apmērā uz pavasara semestri, izmaksājot Ls 100 mēnesī.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" un kokmateriālu tirgotāja SIA "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa izveidojuši jaunu uzņēmumu SIA "Mednieku cilts", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaundibinātās kompānijas kapitālā 66,67% īpašniece ir "Karavela", bet 33,33% kapitāldaļu pieder Rūsam.

"Karavela" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kompānija "Mednieku cilts" dibināta ar mērķi neatkarīgi nodarboties ar atpūtas un izklaides nodrošināšanu gan "Karavela" darbiniekiem, gan, iespējams, arī citiem interesentiem.

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Kompānija "Mednieku cilts" reģistrēta 20.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 75 000 eiro. Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rūsa, bet valdes locekļa amatā - Endele.

Sestdien, 27. septembrī notiks Latvijas Universitātes 89. jubilejai veltītā svinīgā senāta sēde, kuras laikā tiks arī pasniegtas LU Fonda mecenātu stipendijas.

Sēde sāksies plkst. 13.00 Lielajā aulā, bet plkst. 12.00 Mazajā aulā Universitātes saime pulcēsies kopīgai lūgšanai, Db.lv informē LU Preses centrs.

Senāta svinīgajā sēdē klātesošos uzrunās Senāta priekšsēdētājs prof. Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš. Sēdes laikā tiks pasniegtas LU mecenātu stipendijas, Latvijas Universitātes Goda doktora, Goda biedra, emeritus profesora diplomi, kā arī LU Skolotāja balva, kas šogad tiek piešķirta pirmo reizi. Svinīgās sēdes norisi kuplinās LU koru Juventus un Jubilate, kā arī senās mūzikas ansambļa Canto priekšnesumi.

Šogad Latvijas Universitātes goda doktora grādu saņems Pizas universitātes profesore Anna Katerine Izāka un Kioto universitātes profesors Kazuo Iwama. Goda biedru nosaukumus saņems LU kora Juventus ilggadīgs mākslinieciskais vadītājs un diriģents, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Juris Kļaviņš. Savukārt emeritus profesora goda nosaukumi šogad piešķirti Edgaram Meļķisim un Annai Kopelovičai.

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) absolventi ziedojuši 56 450 eiro, lai sniegtu iespēju 22 augstskolas pirmā kursa studentiem saņemt studiju maksas stipendiju vienam gadam, liecina augstskolas sniegtā informācija.

Stipendijas saņems deviņpadsmit REA bakalaura programmas pirmā kursa studenti no Latvijas, viens students no Lietuvas un divi studenti no Igaunijas. Vienas stipendijas apmērs ir 3500 eiro vai 1750 eiro, kas attiecīgi sedz viena gada studiju maksu 100% vai 50% apmērā.

Stipendijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz studentu finansiālajām vajadzībām, akadēmisko potenciālu un motivāciju. Stipendijas ieguvējus noteikuši REA absolventi, jo visi kandidāti tikušies ar absolventiem individuālās intervijās.

Kā pastāstīja REA Absolventu asociācijas prezidents Raimonds Kulbergs, šis ir trešais gads, kad absolventi vāc līdzekļus stipendijām. Pirmajā gadā no absolventiem tika savākti 10 000 eiro, otrajā gadā - 44 400 eiro, bet šogad - jau 56 450 eiro (tai skaitā 47 700 eiro no Latvijas).

Latvijas Universitātes fonds pirmo reizi izsludina pieteikšanos jaunai stipendijai: Sanitas Lapiņas piemiņas Ceļamaizes stipendijai māszinību studentēm, liecina sniegtā informācija medijiem.

Stipendija veltīta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes māszinību bakalaura studiju programmas pasniedzējas Sanitas Lapiņas piemiņai, kas pāragri aizgāja mūžībā (2007.g.). Viņa bija ļoti spējīga māsa, pedagogs un cilvēks, kurš pilnībā ziedojās studentiem, norāda universitāte.

Sanitas Lapiņas piemiņas stipendija izveidota pēc profesores Zaigas Priede-Kalniņš, PhD iniciatīvas, kura aicina visus ziedot šīs stipendijas attīstībai, lai arī turpmāk būtu iespēja atbalstīt LU māszinību studiju programmas studentus. Viena no pirmajām ziedotājām, kas sekoja profesores aicinājumam un ziedoja šīs stipendijas fondam ir Madara Miķelsone.

Uz stipendiju var pretendēt LU māszinbības bakalaura studiju programmas studenti. Īpaši tiek gaidīti pieteikumi no studentiem, kuriem ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi. Tiks piešķirta viena stipendija Ls 500 apmērā.

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Latvijas Universitātes Fonda (LU Fonda) mecenātu stipendijām līdz 15. oktobrim vēl var pieteikties Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu, Vēstures un filozofijas un Fizikas un matemātikas fakultāšu studenti.

Uz LU Fonda mecenāta Dr. Alfrēda Bīlmaņa piemiņas stipendiju analītiskajā žurnālistikā var pretendēt LU komunikācijas zinātnes, vēstures un filozofijas pamatstudiju programmu studenti. Stipendijas mērķis ir veicināt studējošo interesi par analītisko žurnālistiku, studiju laikā atbalstot spējīgus un centīgus LU studentus, kas seko līdzi Latvijas valsts attīstības politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, Db.lv informē Latvijas Universitātes Fonda mārketinga un sabiedrisko attiecību direktors Uldis Siliņš.

Laimas Priedītes piemiņas stipendija, kas izveidota, pateicoties SIA Unilever Baltic LLC finansējumam, nodibināta ar mērķi atbalstīt studiju laikā talantīgus, spējīgus un īpaši uzcītīgus LU komunikācijas zinātnes studentus. Stipendija ir kolēģu, draugu un līdzgaitnieku veltījums profesionāli izcilās, mērķtiecīgās, pašaizliedzīgās un sirsnīgās Laimas Priedītes piemiņai.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Liepājas dome 2010. gadā vairs nemaksās stipendijas studentiem finanšu trūkuma dēļ.

Izskatīšanai domes finanšu komitejā ir iesniegts lēmuma projekts Par stipendiju piešķiršanas nolikuma darbības apturēšanu.

Liepājas dome 2006.gada 30.novembrī apstiprināja stipendiju nolikumu, kas paredz, ka vienam stipendiātam mēnesī konkursa kārtībā piešķir stipendiju šādā apmērā: pilna laika augstākās izglītības programmās studējošajiem - 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī; maģistrantūrā studējošiem - 75% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī; doktorantūrā un rezidentūrā studējošajiem - 100% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī.

Ar Ventspils pilsētas domes lēmumu ir izveidota Ventspils Tehnoloģiju attīstības padome (VTAP). Tās uzdevums ir nodrošināt sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un pašvaldību tehniskās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības attīstībai Ventspils pilsētā.

Padomes sastāvā ir Ventspils pilsētas pašvaldības, izglītības iestāžu, pētniecības, kā arī nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvji. Par VTAP vadītāju tika ievēlēts SIA Ventspils Elektronikas Fabrika valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis. Pirmā padomes sēde notika 13. februārī, un tajā uzklausīts Ventspils Augstskolas attīstības stratēģijas ziņojums un parakstīts līgums par stipendiju piešķiršanu. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekle Dana Reizniece, Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Jānis Vucāns un Izglītības Inovāciju Fonda sekretariāta direktora vietniece Evita Kirilova parakstīja līgumu par stipendijas piešķiršanu Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas Elektronika studentiem.

Uzņēmēji un privātpersonas atbalsta izcilākos studentus – mērķtiecīgi iegulda potenciālajos darbiniekos , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstāko mācību iestāžu fondi visa mācību gada garumā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, piedāvājot studentiem stipendijas pēc īpašiem kritērijiem. Uzņēmēji gan nodarbojas ar mecenātismu, gan stimulē savas nozares attīstību, gan tālredzīgi atbalsta sava uzņēmuma potenciālos darbiniekus. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds vidēji gada laikā piešķir aptuveni 400 stipendiju 60 dažādu stipendiju konkursos, Latvijas Universitātes (LU) kopējais stipendiju budžets šim gadam ir teju vai pusmiljons eiro, bet pazīstamais mecenāts Boriss Teterevs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem šogad piedāvā vēl trīs jaunas mērķa stipendijas.

Uzņēmums DPA sadarbībā ar Latvijas Izglītības fondu un LR Izglītības un zinātnes ministriju martā izsludina stipendiju konkursu 12.klašu beidzējiem – topošajiem studentiem Nāc un studē informācijas tehnoloģijas!, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pieteikties uz 15 viena gada stipendijām, katra 1000 latu vērtībā, var līdz š.g. 15.maijam.

''Stipendijas mērķis ir veicināt skolēnu interesi par informācijas tehnoloģiju (IT) zinātni Latvijas reģionos, motivēt un finansiāli atbalstīt spējīgākos Latvijas vidusskolu absolventus izvēlēties studijas IT zinātnes programmās. Šis ir unikāls projekts, kas neuzliek nekādas saistības stipendijas saņēmējiem pret stipendijas devēju. Mēs vēlamies dot iespēju talantīgākajiem un spējīgākajiem jauniešiem no visas Latvijas apgūt zinības, kas vajadzīgas darbam vienā no perspektīvākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tas ir mūsu ilgtermiņa ieguldījums nozares attīstībā,'' skaidro DPA valdes loceklis Juris Vilders.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) piešķir stipendijas tūrisma un viesmīlības specialitātēs studējošajiem un pedagogiem.

Stipendijā var pieteikties vēl divas nedēļas, līdz 2008. gada 15. septembrim, Db.lv informē Santa Graikste, LVRA izpilddirektore.

Stipendija tiks piešķirta:

- audzēknim, kas pēc vidusskolas beigšanas plāno turpināt studijas tūrisma un viesmīlības specialitātēs vai studentam, kas jau studē tūrisma un viesmīlības specialitātēs;

- pedagogam, kas strādā profesionālās izglītības un/vai augstākā mācību iestādē un māca tūrisma un viesmīlības specialitātēs.

LVRA stipendijas mērķis - sniegt ieguldījumu tūrisma un viesmīlības industrijas attīstībā, celt nozares prestižu un veicināt sabiedrības korporatīvi sociālo atbildību.Pateicoties LVRA sadarbības partnera – tūrisma aģentūras Baltijas Ceļojumu grupa atsaucībai, šajā gadā pavisam tiks piešķirtas 3 stipendijas – divas studējošajiem, viena – pedagogam. LVRA stipendiju administrēšanu veiks Vītolu fonds.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ir saņēmušas 446 000 ASV dolāru testamentāro ziedojumu no latviešu izcelsmes inženiervadības doktora Alfreda Raistera eksakto zinātņu atbalstam. Augstskolas ziedojumu izmantos, studentiem piešķirot A. Raistera stipendijas un atbalstot zinātnes projektus.

Katrai augstskolai A. Raisters ir novēlējis 223 000 ASV dolāru ar nosacījumu, ka viņa stipendijas saņēmušajiem studentiem vismaz daļa savas darba dzīves ir jāvelta Latvijai. Tāpēc stipendiju saņēmējiem Latvijā būs jānostrādā tikpat ilgi, cik ilgu laiku viņi būs saņēmuši A. Raistera stipendiju. Ziedotāja novēlējumu augstskolas izmantos, arī finansējot eksakto zinātņu projektus.

«Eksakto zinātņu joma ir viena no šā gada LU prioritātēm pētniecībā, un mēs esam gandarīti, ka mecenāti to atbalsta varen dāsni — teju 700 000 EUR apjomā (gada sākumā LU saņēma 500 000 EUR no SIA «Mikrotīkls»). Tagad ir LU studentu un pētnieku kārta attaisnot mecenātu izrādīto uzticību un piešķirtos līdzekļus izmantot sabiedrībai un tautsaimniecībai noderīgu mērķu sasniegšanai,» saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.