Valsts, nosakot izdevumu griestus uzņēmējiem, kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir sarežģījusi un pasliktinājusi biznesa vidi.
Uzņēmēji (i/k, i/u, z/s, arī fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, piemēram, prakses ārsti, tiesu izpildītāji utt.), kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir pārsteigti par noteiktajiem izdevumu griestiem pamatlīdzekļu nolietojumam, kā arī auto un telefona izdevumu faktiskajām izmaksām.
Daudzi uzzina no Db
Tas nav godīgi, ja ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt tikai ar 2008. gadu, bet jau ar 2007. gadu grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika palielināta ar nodokli apliekamā bāze, sašutuši atzina vairāki nelielie uzņēmēji, jo tiek samazināta to izmaksu daļa, kas atskaitāma, nosakot ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.
Vēl vairāk - daudzi z/s un i/k tikai no Db uzzināja par valsts pasniegto "dāvanu" un neko nespēja komentēt, vien atzina, ka tagad pievērsīšot uzmanību šiem jauninājumiem.
Atkal diskriminē mazos
"Vēl nav saņemta pat solītā ienākuma nodokļa likmes samazināšana, bet jau ir palielināta to izmaksu daļa, kas nav atskaitāmas, nosakot ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības," sarūgtinājumu par valdības un Saeimas, viņuprāt, klusiņām iebalsotajām normām izsaka vairāki nelielie uzņēmēji.
Viņi arī izteica bažas, vai praksē Valsts ieņēmumu dienests neliks, piemēram, zemniekam, amatniekam, tikpat labi arī notāram, advokātam pierādīt, ka konkrētā automašīna vispār tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, vai to izmanto, piemēram nodokļu maksātāja laulātais savām personīgajām vajadzībām.
Daļa jaunievedumu pasliktinot nodokļu maksātāju līdzšinējos apstākļus, būtiski palielinot ar nodokli apliekamo bāzi, piemēram, normas, kas paredz, ka, neskatoties uz personīgās automašīnas faktiski nobraukto kilometrāžu saimnieciskās darbības vajadzībām, izdevumos automašīnas nolietojumu ietver ne vairāk par 70%. ·āda norma nevienlīdzīgos konkurences apstākļos nostāda to pašu individuālo komersantu (z/s) un SIA, jo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem šāds ierobežojums netiekot piešķirts.
Tiesa, kā pozitīvs moments tiek vērtētas normas, kuras ļauj samazināt apliekamo ienākumu par noteiktu apjomu - arī tad, ja nav atbilstoši noformētu dokumentu (šādas normas neesot tiem, kuri maksājot uzņēmuma ienākuma nodokli).
Svarīgi - dokumenti
"Uzņēmējiem jābūt uzmanīgiem, jo ar 2007. gadu ir mainījušās pamatlīdzekļu nolietojuma un izdevumu normas," brīdina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras lektore, Mg. oec. Inguna Leibus. Viņa atzīst, ka pamatlīdzekļiem, kurus saimnieciskajā darbībā izmanto daļēji, nolietojumu aprēķina proporcionāli tā izmantošanai, bet, ja proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50% no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma. Turklāt personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) nolietojumu izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70%.
Apcērp limitus
"Salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, ir samazināta personīgo automašīnu maksimālā nolietojuma norakstīšanas norma, līdz šim tā bija 90%, un dota iespēja nodokļu maksātājam, kurš nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot pamatlīdzekļa izmantošanas īpatsvaru saimnieciskajā darbībā, izdevumos iekļaut 50% no tāda pamatlīdzekļa nolietojuma," skaidro I. Leibus. Grozījumi nosaka, ka personīgā vieglā auto ekspluatācijas izmaksas izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, turpretī, ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50% no faktiskajām izmaksām. Piemēram, personīgā auto nobraukums janvārī ir 1000 km, t.sk. saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukti 950 km. Uzņēmējam ir dokumenti par degvielas iegādi un citiem ar automašīnas ekspluatāciju saistītajiem izdevumiem. Ceļazīmē ir detalizēti norādīti maršruti, pa kādiem braukts biznesa vajadzībām. Saimnieciskās darbības izdevumos drīkst iekļaut čekus degvielas iegādei, kas nepieciešama 950 km nobraukšanai, kā arī pārējos izdevumus 95% apmērā. ·ajā gadījumā uz saimnieciskās darbības izdevumiem attiecina 70% no automašīnas nolietojuma. Ja biznesa vajadzībām nobrauktais maršruts ceļazīmē nav detalizēti norādīts, tad no likuma izriet, ka izdevumos drīkst iekļaut degvielas izdevumus tikai 500 km nobraukšanai, kā arī pārējos izdevumus, t.sk., automašīnas nolietojumu, 50% apmērā. Ttad īpaša vērība jāpievērš pareizi un pilnīgi noformētai ceļazīmei vai maršruta lapai, skaidro I. Leibus. Viņasprāt, šie jauninājumi ļauj pašam uzņēmējam izvēlēties - vai detalizēti uzskaitīt to izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, piemēram, par personīgā telefona, datora un citu lietu izmantošanu vai norakstīt no saviem izdevumiem noteiktu daļu.
"Izvēle ir pašu uzņēmēju ziņā," uzsver I. Leibus.
Likuma grozījumi radīs zaudējumus nodokļu maksātājiem
Par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā daļa nemaz nav dzirdējusi.
Savukārt tie, kas zina, izmaiņas vērtē kā valsts izmisuma soli budžeta pildīšanai.
"Kurā vēl ES dalībvalstī nodokļu slogs, izņemot Latviju, ir atkarīgs no uzņēmējdarbības formas, it īpaši, ja tiek solīta nodokļu likmes izlīdzināšana, bet netiek izlīdzināta ar ienākuma nodokli apliekamā bāze?" jautā kāds zemnieks, kurš nevēlējās, lai tā vārdu publisko avīzē. Tikmēr citi zemnieki ziņas par izmaiņām likumā uzzināja vien no Db. "Noteiktie izdevumu griesti neatvieglos mūsu darbu un neiepriecinās ne lielus, ne mazus uzņēmējus," par noteiktajām izmaiņām saka trušu audzēšanas z/s Sveķi īpašniece Dzintra Karavaičuka, kura daļēji bija informēta par notikušo. Viņa arī uzsver, ka, nostādot uzņēmējus fakta priekšā ar atpakaļejošu datumu, ierēdņi rada liekus sarežģījumus un tas nesekmē nedz attīstību, nedz veicina uzņēmējdarbību. "Uzņēmēji nonāk muļķa lomā un reizēm šķiet, ka tas bezdarbnieks ir daudz laimīgāks nekā uzņēmējs, uz kura pleciem uzkrauta tāda nasta," tā Dz. Karavaičuka. Par grozījumiem nebija informēts z/s Galiņi īpašnieks Juris Strazdiņš, taču, uzzinot to no Db, viņš atzina, ka jaunums nav patīkams. Īpaši būtiska esot sadaļa, kas attiecas uz ēkām, kur katram % ir liela nozīme. "Man jau vairs nav personīgās dzīves, bet tikai saimnieciskā, kā smejies, pie govs pupa no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tādēļ uzskatu, ka šādas izmaiņas nav pozitīvi vērtējamas. Kāpēc gan lai es pelnītu valstij?" retoriski vaicā z/s Pumpuri saimniece Dace Skuja.
Daļa aptaujāto pašnodarbināto arī atzina: jo vairāk valsts radīs šķēršļus, jo mazāka būs ekonomiskā efektivitāte šim statusam, jo vairāk cilvēki domās, vai ir vērts spert šo pirmo soli legālajā biznesā. "Saprotot, ka valstij arvien ir jāmeklē jauni veidi, no kuriem smelt finanšu resursus valsts budžeta pildīšanai, likumā iekļautais attaisnoto izdevumu samazinājums pašnodarbinātajiem no 90% uz 70% izskatās pēc izmisuma soļa no valsts puses un, visticamāk, ne par ko labu tas neliecina," tā sabiedrisko attiecību speciālists Klāvs Radziņš, kas savas saimnieciskās darbības veikšanai izvēlējies pašnodarbinātā statusu. Viņš uzskata, ka šāds lēmums varētu radīt zaudējumus ne tikai viņa paša biznesam, kas saistīts ar biežiem braucieniem pie klienta un jaunu klientu meklēšanu, bet arī citās nozarēs strādājošajiem. "·is darbs dažreiz prasa pusgadu vai gadu, un šai procesā radušās izmaksas es arī vēlētos uzskatīt par sava darba attaisnojamiem izdevumiem, jo par brīvā laika pavadīšanu to nu nekādi nevaru nosaukt," tā K. Radziņš, norādot, ka visi vēlas strādāt ar pilnu atdevi, nevis laiku, enerģiju un intelektu veltītu, lai radītu shēmas, kā apiet uzliktos šķēršļus.