Pašreizējā sistēma ir bankrotējusi

2017. gada 27. oktobris plkst. 6:34
Dalies ar šo rakstu

Augstās zāļu cenas vairs nav tolerējamas, intervijā DB uzsver Jans Natss, Eiropas Sabiedrības veselības alianses Universālās medikamentu pieejamības politikas daļas vadītājs

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā vidējā reģistrēto zāļu cena aug katru gadu, tostarp katru gadu arī aug aptieku apgrozījums. Vai tā ir neizbēgama situācija, un vai ar to sastopas arī citas ES valstis?

Jā, zāļu cenas pieaug ar katru gadu, un ir tāds iespaids, ka tās augs tik ilgi, kamēr vien tirgus spēs to panest. Tam ir jāmainās. Faktiski jau pašlaik dalībvalstu veselības ministri farmācijas industrijai ir pateikuši, ka šāds biznesa modelis vairs nav pieņemams. Domāju, ka arī pati nozare ir sapratusi, ka vairs nevar darboties attiecībā uz zāļu cenām pēc principa, ka debesis ir robeža (sky is a limit).

Taču kas brīvā tirgus apstākļos var regulēt cenas un neļaut industrijai tās noteikt tik lielas, cik tā vēlas?

Vispirms jau tas ir jautājums par efektīviem nozares uzraugiem, kas, piemēram, veic augsto tehnoloģiju novērtējumu, lai saprastu, vai piedāvātās zāles ir patiešām inovatīvas vai tikai tiek par tādām uzdotas. Tas ir jautājums par publisko finansējumu zāļu izstrādei un atdevi no tā, tas, piemēram, attiecas uz farmaceitisko kompāniju sadarbību ar valsts finansētām universitātēm. Tā ir diskusija ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp, protams, arī nozari. Es piekrītu, ka farmācijas nozares konkurētspēja ir svarīgai visai tautsaimniecībai, taču tā nevar dominēt pār sabiedrības veselības interesēm. Un pašlaik farmācijas intereses nereti ir pretrunā ar sabiedrības interesēm.

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros valsts konkrētajā zāļu grupā kompensē lētāko medikamentu, tā saukto ģenēriķi. Taču nereti ārsti izraksta šīs pašas grupas dārgākās zales, aizbildinoties, ka lētākajām var būt blaknes. Kā jūs teiktu, kādas ir kvalitātes attiecības starp ģenēriķiem un oriģinālzālēm, vai ir kādi gadījumi, kad ģenēriķus konkrētais pacients nevar lietot?

Šāda diskusija notiek visās dalībvalstīs. Jāsaka, ka jāmainās ir visiem sistēmā iesaistītajiem, jo pašreizējā sistēma ir bankrotējusi. Jautājums par zāļu cenām un to pieejamību ir jautājums par sociālo taisnīgumu un sociālo kohēziju. Līdz ar to gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, gan farmaceitiskajām kompānijām, gan pacientu organizācijām un, protams, arī valdībai ir jānosaka skaidri spēles noteikumi un standarti. Atbildot uz jūsu konkrēto jautājumu, ārstu profesionālajām organizācijām ir skaidri jāpasaka, ka pašreizējās augstās zāļu cenas nav tolerējamas, ārstiem ir jāārstē, nevis jāizlemj, kurš pacients dzīvos un kurš mirs. Veselības aprūpes profesionāļiem ir jāizglīto sabiedrība un jāskaidro, ka ģenēriķi ir absolūti droši un uzticami un atbilst visiem tiem pašiem drošības standartiem, kādi ir oriģinālajām zālēm. Šādas informācijas trūkums apdraud veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un pieejamību.

Tātad tā nav taisnība, ka ģenēriķiem mēdz būt dažādas blaknes?

Protams, ka nē. Tas bija pacientiem jāizskaidro jau vakardien. Te ir valdībai jāieņem strikta un noteikta pozīcija. Mēs nedrīkstam turpināt izplatīt šos mītus par ģenēriķiem, jo tie apdraud pacientu intereses.


Visu interviju Pašreizējā sistēma ir bankrotējusi lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu