Pēc traģiskās apšaudes Floridas pavalsts skolā pagājušajā nedēļā, kas prasīja 17 cilvēku dzīvības, ASV prezidents Donalds Tramps ir ieteicis riska novēršanai apbruņot skolotājus.

Šo ideju prezidents izteicis pēc tikšanās Baltajā namā un emocionāli piesātinātu stāstu uzklausīšanas, kuru vadmotīvs bijis prasība pēc drošības veicināšanas valsts skolās, ziņo CNN. Pēc D. Trampa ieskata apbruņot vajadzētu gan mācību priekšmetu skolotājus, gan pārējo skolas personālu.

«Ja jums ir skolotāji ar šaujamieročiem, viņi ļoti ātri varētu uzbrukumam darīt galu,» D. Trampa teikto citē CNN. Prezidents pieļauj, ka 20% skolu personāla un skolotāju apbruņošana varētu atturēt «maniakus, kas mēģinātu uzbrukt».

«Saprotams, ka tie būtu cilvēki, kas ir ļoti izmanīgi apieties ar ieročiem, un tā būtu tā sauktā slēptā ieroča nēsāšana – ka skolotājiem būtu līdzi apslēpti nēsājami ieroči. Viņi izietu īpašu apmācību, un skola vairs nebūtu no ieročiem brīva zona,» teicis prezidents, piebilstot, ka tā ir «no ieročiem brīva zona maniakiem, jo viņi ir gļēvuļi. No ieročiem brīva zona tiem nozīmē – iesim un viņiem uzbruksim, jo tur uz mums pretī lodes nelidos.»

Šā brīža plašajiem protestiem ASV pagaidām nav bijusi izteikta ietekme uz vērtspapīru tirgiem kopumā. Tas liek domāt, ka finanšu tirgus dalībnieki šo postažu vērtē kā īslaicīgu parādību.

Lielāka ietekme gan vērojama vien atsevišķiem sektoriem, piemēram, šaujamieroču ražotājiem un pārdevējiem.

Turpina savu gaitu

Piemēram, finanšu ziņu portāls "Barron's" izceļ, ka ASV akciju tirgū īpaši lielāks svārstīgums nav novērots arī pēc vairākiem citiem mūsdienu vēsturē lielākiem nemieriem šajā valstī. "Tirgi uzskata, ka tas neturpināsies. Mēs šo visu kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu protestiem ASV esam redzējuši jau vairākkārt," spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" eksperti. "ASV ir sašķeltākā kāda tā bijusi daudzu gadu laikā, un tā ir traģēdija. Bet, aplūkojot finanšu tirgu, var apgalvot, ka tas ir atkarīgs no daudzu uzņēmumu likteņiem, kurus šīs demonstrācijas pilsētās tik ļoti neietekmēs," savukārt piebilst "JPMorgan Asset Management" vērtspapīru stratēģi.

Valsts policija (VP) Latgalē izņēmusi plašu šaujamieroču arsenālu un par pretlikumīgu ieroču apriti aizturējusi astoņas personas, informē VP.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonas pagājušā gada nogalē veica 20 kratīšanas dzīvojamās mājās un dzīvokļos Daugavpilī un Daugavpils novadā. Tika izņemtas pistoles, karabīnes, ložmetēji, automāti, kā arī dažāda kalibra šaujamieroču munīcijas, šaujamieroču sastāvdaļas, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas. Aizdomās par pretlikumīgu ieroču apriti aizturēja astoņas personas.

Privātmājās un dzīvokļos Daugavpilī un Daugavpils novadā tika atrasti un izņemti 12 ložmetēji, 18 garstobra šaujamieroči, 13 mašīnpistoles, 13 pistoles, 3 719 dažāda veida munīcijas, 188 spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, kā arī 94 šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas. Policija konstatēja, ka dzīvesvietās, kur tika veiktas kratīšanas, šaujamieroči un to sastāvdaļas ne vien tika glabātas, bet arī pašrocīgi izgatavotas, pārveidotas un atjaunotas. Kopumā kratīšanas tika veiktas astoņu savstarpēji saistītu personu nekustamajos īpašumos un transportlīdzekļos.

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Policijas darbinieki aizvadītajā nedēļā Rīgas un Rēzeknes rajonos atraduši divas nelikumīgas šaujamieroču glabātuves. Vismaz par vienu no tām atbildīgas ir Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas.

Sankcionētu kratīšanu laikā policijas darbinieki atrada un atsavināja divus paštaisītus automātus, medību bisi, vairāk nekā 3000 patronas, 10 granātas, 77 detonatorus, kājnieku mīnu, detonējošo auklu, kā arī 1.7 kilogramus trotila.

Par nelikumīgu šaujamieroču glabāšanu un realizēšanu aizturētas trīs personas, tostarp divas Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas. Aizturētajām personām piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Par minēto faktu uzsākts kriminālprocess par šaujamieroču un sprāgstvielu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu bez attiecīgas atļaujas, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai arestu, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Valsts policija pagājušajā nedēļā aizturējusi «melno arheologu», kurš bez attiecīgas atļaujas ārvalstu iedzīvotājiem bija sūtījis pa pastu kara laika munīciju, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, izmantojot tiešsaistes interneta veikalu.

Pateicoties drošības sistēmām,sūtījumi tikuši izņemti jau pasta šķirošanas kompleksā, tā arī adresātus nesasnieguši. Kopumā kratīšanas laikā atsavināti vairāk nekā 150 spridzināšanas mehānismu, vairāk nekā 50 mīnu un to sastāvdaļu, vairāk nekā 60 granātu un to korpusu, ieroču sastāvdaļas un munīcija.

2019. gada sākumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Lidostas Rīga iecirknī tika saņemta informācija par personu, kura, iespējams, pārsūta kara laika munīciju,spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas bez attiecīgas atļaujas saņemšanas. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 1972. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs atkārtoti sūtījis Pirmā un Otrā pasaules kara laika spridzekļus iespējamiem pircējiem ārpus Latvijas Republikas, izmantojot pasta starpniecību.

Augusi investoru nepatika pret ieroču kompāniju vērtspapīriem

Pēc nesenās apšaudes skolā Floridā ASV ar jaunu intensitāti aizsākušās runas par ieroču kontroles pastiprināšanu. Pašlaik izskatās, ka šajā ziņā seko arī daži reāli darbi, kas likuši strauji sarukt populārāko ASV ieroču ražošanas kompāniju akciju cenām.

Tādējādi akciju mijēju reakcija pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir krietni vien atšķirīga, ja salīdzina ar citiem līdzīgiem gadījumiem. Piemēram, reaģējot uz notikumiem pagājušā gada ASV Lasvegasas masu šaušanā, kas laupīja vairāk nekā pussimta cilvēku dzīvību, šaujamieroču kompāniju akciju vērtības īslaicīgi pat palielinājās. Parasti pēc masu šaušanām pieaug sabiedrības spiediens noteikt stingrākus ieroču kontroles noteikumus, kas rada zināmu investoru satraukumu. Tālākā notikumu gaita gan tradicionāli paredz, ka šādas vēlmes iestrēgst Vašingtonas politiskajos gaiteņos. Savukārt tam tāpat ir ietekme uz tiem, kuru īpašumā jau ir ieroči, un tiem, kuri vēl tikai grib tos iegādāties. Šī sabiedrības daļa tad attiecīgi šādos brīžos steidz uz šaujamieroču veikaliem, lai papildinātu savus krājumus, baidoties no tā, ka nākotnē ieročus iegādāties būs daudz sarežģītāk. Rezultātā tas noved pie lielāka pieprasījuma pēc šaujamajiem un attiecīgi – lielākiem šādu kompāniju ieņēmumiem. Daudzi pēc šādiem traģiskiem notikumiem lemj iegādāties ieročus papildu pašaizsardzības nolūkiem, uz ko tad pēdējā laikā ļoti ātri steidz likt likmi arī investori.

Aizsardzības ministrs Vinets Veldre uzdevis veikt padziļinātu pārbaudi NBS bruņojuma un munīcijas uzskaites sistēmā, tostarp par militārajās mācībās izlietoto munīciju. Pārbaude ierosināta pēc tam, kad policija aizdomās par šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju aizturēja četrus vīriešus. Viens no aizturētajiem ir Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona amatpersona.

„Informācija, ka NBS bruņojuma uzskaites un inventarizācijas jomā nav atbilstošas kārtības, tika saņemta jau pavasarī. Toreiz uzdevu attiecīgajām Aizsardzības ministrijas kontrolējošām struktūrām pievērst uzmanību šai informācijai,” norāda V. Veldre.

Aizsardzības ministrs uzskata, ka pirms vairākiem mēnešiem saņemtās informācijas apstiprināšanās vērtējama kā ļoti nopietna un satraucoša. Par notikušo faktu dienesta izmeklēšana tiks veikta arī bruņotajos spēkos.

Šīs nedēļas sākumā aizdomās par nelikumīgu šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju aizturētas 4 personas. Atsavināts liels daudzums nelikumīgi glabātu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu, Db.lv informēja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ekipējuma zagšanā aizdomās turētās personas bijušas materiāli ieinteresētas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

«Ir bijusi materiāla ieinteresētība un ierīces nozagtas, lai tirgotu,» sacīja Kalniņš, apliecinot, ka aizdomās par šo noziegumu tiek turētas trīs NBS amatpersonas.

Kalniņš uzsvēra, ka visi vainīgie tiks bargi sodīti. Tikšot izvērtēta arī citu amatpersonu atbildība.

Viņš skaidroja, ka 2017.gadā NBS tika sākta visas nodrošinājuma sistēmas reorganizācija, kas turpinājās arī pērn. «Bet tas indivīda faktors ir tas, kas mūžīgi meklē, kādā veidā apiet, salauzt vai degradēt to lietu [..],» nožēlu pauda NBS komandieris, atzīstot, ka viņam ir kauns par notikušo.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» pauda nožēlu par notikušo, uzsverot, ka šādiem cilvēkiem nav vietas NBS. Viņš arī norādīja, ka kriminālprocesā notiek sadarbība ar daudzām iestādēm.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pirmajā kampaņas mītiņā pēc Elpaso un Deitonas slaktiņiem aizstāvēja «likumam paklausīgo» pilsoņu tiesības uz šaujamieročiem.

Runājot ļaužu pilnā arēnā Ņūhempšīrā, Tramps sacīja, ka aizstāvēs tiesības uz šaujamieročiem un koncentrēsies uz to, lai šaujamieroči «nebūtu vājprātīgo rokās un to rokās, kas ir garīgi slimi un kuru īpašumā šaujamieročiem nevajadzētu būt».

«Tas nav šaujamierocis, kas nospiež mēlīti, tas ir cilvēks, kas tur šaujamieroci,» skaidroja Tramps. «Mēs vienmēr atbalstīsim tiesības uz pašaizsardzību.»

Prezidents ar šiem spriedumiem nācis klajā pēc nesenajām masu apšaudēm Elpaso un Deitonā, kad 24 stundu laikā tika nošauts 31 cilvēks, no jauna liekot skanēt prasībām par stingrāku kontroli šaujamieroču jomā.

Demokrātu likumdevēji aicina veikt stingrākas potenciālo pircēju pārbaudes un aizliegt atsevišķus triecienšauteņu veidus, kas bieži tiek izmantotas masu apšaudēs.

Kriminālprocesā par nelikumīgu šaujamieroču apriti aizdomās turamā statuss piemērots 27 personām, septiņas no tām ir NBS karavīri.

Sīkākas detaļas par izmeklēšanas gaitu policija neatklāj.

Db.lv kau vēstīja, ka pērnā gada oktobrī aizdomās par nelikumīgu šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju tika aizturētas četras personas, kurām atsavināja lielu daudzumu nelikumīgi glabātu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu.

Par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas. Par šādu nodarījumu likums paredz sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Aizkraukles rajona, Staburaga pagastā, atrasta karabīne, 600 patronas, 5 rokas granātas, 4 granātu detonatori, 11 zenītartilērijas lādiņi un divas prettanku mīnas.

Aizvadītā nedēļā Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki operatīvo pasākumu rezultātā atklāja nelikumīgu šaujamieroču un munīcijas glabātuvi Aizkraukles rajona, Staburaga pagastā, kā rezultātā par nelikumīgu šaujamieroču glabāšanu un realizēšanu tika aizturētas trīs personas, Db.lv informē Linda Neimane Zobena, Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore.

Tukumā, 13. jūnijā likumsargi operatīvo pasākumu laikā, nelikumīga šaujamieroča realizācijas brīdī, aizturēja vienu no noziedzīgas grupas dalībniekiem - 1972. gadā dzimušu vīrieti.

Turpinot izmeklēšanu kriminālprocesā par nelikumīgu šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju, izdevies aizturēt vēl četras personas, tostarp vienu policijas darbinieku un divas Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) amatpersonas, vēsta apollo.lv.

Pagājušajā nedēļā, policisti aizturēja divas NBS Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona amatpersonas, vienu policijas darbinieku un kādu civilpersonu.

Visiem aizturētajiem piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Kratīšanu laikā pie aizturētajiem policisti atrada un atsavināja 1900 patronas, 9 granātas un 2 šaujamieročus.

Kopumā šajā kriminālprocesā ir jau 13 aizdomās turamie.

Policija atgādina, ka oktobrī aizdomās par nelikumīgu šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju tika aizturētas četras personas, kurām atsavināja lielu daudzumu nelikumīgi glabātu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu. Turpinot izmeklēšanu, aizturētas vēl vairākas NBS amatpersonas un civilpersonas.

Izsludinātajā konkursā uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu Ekonomikas ministrijas konkursa komisija kā atbilstošāko kandidātu atzīnusi Pēteri Druķi, informē EM.

Pēteris Druķis ir būvniecības nozares eksperts, aktīvi piedalījies jaunā Būvniecības likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī būvnormatīvu un eirokodeksu izstrādē. Viņš arī guvis 10 gadu vadības pieredzi Ziemeļvalstu vadošā testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmuma filiālē Latvijā AS Inspecta Latvia.

Vienlaikus konkursa komisija atzinīgi novērtēja P.Druķa sniegto redzējumu par Būvniecības valsts kontroles birojam uzticēto funkciju izpildi un biroja tālāko attīstību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir būtisks jaunā būvniecības procesa elements - birojs īstenos uzraudzību pār ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk kā 100 cilvēkiem, būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. Tuvāko mēnešu laikā jaunā direktora būtiskākais uzdevums būs piesaistīt biroja darbā kvalificētus speciālistus, lai birojs spētu nodrošināt efektīvu un plānveidīgu būvju būvniecības un ekspluatācijas kontroli, kā arī neatkarīgu vērtējumu, vienlaikus ļaujot pašvaldībām efektīvāk nodrošināt tās realizēto uzraudzību pār būvniecības procesu citos būvniecības objektos tās teritorijā.

Neraugoties uz brangiem sodiem, ik gadu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kādā no bankām konstatē trūkumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ievērošanā. Pērn pieķerta arī kāda maksājumu iestāde.

Pagājušā gadā FKTK veikto pārbaužu laikā konstatēto trūkumu rezultātā FKTK vienai bankai piemēroja soda naudu 75 000 latu apmērā, vienlaikus izsakot brīdinājumu par atbildīgā valdes locekļa atsaukšanu no amata un nosakot pienākumu veikt pasākumus iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai, liecina FKTK 2012.gada darbības pārskats.

Vēl FKTK vienai maksājumu iestādei par likuma prasību neievērošanu piemēroja soda naudu 1000 latu apmērā, vienlaikus nosakot darbības ierobežojumus līdz brīdim, kad būs novērstas nepilnības uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā.

Maksājumu iestāde ir Latvijas finanšu sistēmā jaunākā uzņēmējdarbības forma, kas ieviesta 2010.gadā. Maksājumu iestādes var sniegt maksājumu pakalpojumus - ieskaitīt un izņemt naudu no maksājuma konta, nodrošināt maksājumu veikšanu, naudas pārvedumus u.c. Par maksājumu iestādi var kļūt dažādi uzņēmumi, arī veikals vai vai komunālo pakalpojumu sniedzējs, reģistrējoties FKTK vai saņemot attiecīgo licenci.

Eiropas Komisija iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES prasības drošības, vides aizsardzības un ražošanas jomā, informē EK.

Komisija ierosina vērienīgi pārstrādāt tā dēvēto ES tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem valstu iestādes vienīgās atbild par sertificēšanu, ar ko apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām tā laišanai tirgū, un uzrauga ražotāju atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām. Šodien iesniegtie priekšlikumi transportlīdzekļu testēšanu padarīs neatkarīgāku un pastiprinās apritē jau nonākušo automobiļu uzraudzību. Labāka pārraudzība Eiropas līmenī nostiprinās sistēmu kopumā.

Komisija, jau pirms gaismā nāca fakti par Volkswagen rīcību, bija uzsākusi ES tipa apstiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Kopš tā laika Komisija secinājusi, ka, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir vajadzīgas tālejošākas reformas. Šodien klajā laistais regulas priekšlikums par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību papildina centienus ieviest stingrākus emisiju testus (emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos).

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atkārtotu konkursu uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu.

Paziņojums par konkursa izsludināšanu Latvijas Vēstnesī publicēts šodien, 1. decembrī. Pretendenti biroja direktora amatam var pieteikties Ekonomikas ministrijā līdz šā gada 15. decembrim, informē EM.

Būvniecības valsts kontroles biroja direktora galvenie amata pienākumi saistīti ar Būvniecības likumā Būvniecības valsts kontroles birojam noteikto kompetenču īstenošanu.

No pretendenta tiek prasīta otrā līmeņa augstākā izglītība arhitektūras, būvniecības, vai saistītā inženierzinātnes jomā, vadības zinībās, uzņēmējdarbībā vai tiesību zinātnēs, pieredze vadošā amatā ne mazāk par 3 gadiem pēc augstākās izglītības iegūšanas norādītajās jomās (praktiskā pieredze būvniecības, arhitektūras vai saistītās inženierzinātņu jomās tiks uzskatīta par priekšrocību), labas analītiskās spējas, nevainojama reputācija un citas prasības.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Paredzams, ka lielākā daļa banku, kuras tiešā veidā uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), maksās no 0,7 līdz 2 miljoniem eiro gadā, informē ECB.

Lai gan precīzo apjomu varēs apstiprināt tikai 2015. gadā, sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā gada maksa 150 tūkstošu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0,7 līdz 2 miljonus eiro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2000 līdz 7000 eiro gadā, savukārt no lielākajām bankām šajā kategorijā varētu tikt iekasēta gada maksa aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā.

Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši nelielas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem, līdz ar to nav tik lielas, lai būtu pamats būtiski palielināt pakalpojumu cenas.