Citas ziņas

Pašvaldībām atvēl 9,5 milj. Ls neiekasētā nodokļa kompensēšanai

Guna Gleizde, Db, 09.02.2010

Jaunākais izdevums

Valdība atbalstījusi 9,48 milj. Ls piešķiršanu pašvaldībām neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensēšanai.

Jau ziņots, ka janvārī ievērojami samazinājušies pašvaldību ieņēmumi, jo IIN nav iekasēts plānotajā apjomā.

Kopumā IIN veidā šogad plānots iekasēt 657,63 milj. Ls, no tiem janvārī – 54,8 milj. Ls, tomēr aizvadītajā mēnesī šajā nodoklī pašvaldības saņēmušas tikai 40,94 milj. Ls.

Kā ziņots, saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem. Nepieciešamā nauda tiks rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Db jau rakstīja, ka IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā IIN saņem visas pārējās Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Sadales kontā janvārī ir saņemti 25 milj. Ls, kas ir 74% no prognozes, tādējādi kompensācijām būtu nepieciešami 6,11 miljoni latu. Rīgā IIN janvārī iekasēts 15,3 milj. Ls apmērā, kas ir 75,6% no prognozes, tādēļ kompensācijai būtu nepieciešami 3,3 miljoni latu. Ventspils janvārī no IIN saņēmusi 621 tūkst. Ls, kas ir 84,6% no prognozes, tādējādi kompensācijām būtu nepieciešami 54 tūkst. Ls.

FM norāda, ka janvāra neizpilde izskaidrojama ar to, ka daudzi darba devēji izmaksāja algas un arī samaksāja IIN nodokli par 2009.gada pēdējo mēnesi jau decembrī. Tādēļ janvāris vienmēr ir bijis mēnesis, kad IIN ir ticis iekasēts mazāk nekā citos mēnešos, savukārt decembra izpilde vienmēr ir bijusi lielāka. Objektīvi būs iespējams izdarīt secinājumus, vai pildās IIN prognoze, tikai pēc pirmā ceturkšņa izpildes izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentuāli pret kopējo ekonomiku Latvija ir starp lielākajiem neiekasētā PVN zaudētājiem . Tā secina Eiropas Komisija, pēc kuras aprēķiniem ES dalībvalstīm kopumā neiekasētā pievienotās vērtības nodokļa dēļ gar degunu gadā aiziet 193 miljardi eiro, ziņo eubusiness.com.

Šī jaunākā aplēse ir uzskatāma par nākamo soli Lietuvas pārstāvja EK, ES komisāra nodokļu, muitas, statistikas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirda Šemetas stratēģijā pret izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Lielākās cietējas izvairīšanās no šā nodokļa dēļ tomēr ir ES trūcīgākās austrumu perifērijas valstis. Rumānija no neiekasētā PVN 2011. gadā ir zaudējusi 10 miljardus eiro, Grieķija 9,7 miljardus, Lietuva 4,4 miljardus, bet Latvija 0,9 miljardus eiro, ierindojoties starp proporcionāli lielākajiem zaudētājiem šai ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējo likmi no 23% uz 26%.
Paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot visus kapitāla ienākumus, piemērojot nodokļa likme 10% dividendēm un procentu ienākumam, bet kapitāla pieaugumam 15% (visi kapitāla ienākumi, t.sk. dividendes tiek apliktas ar 2010.gadu).
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām.
Samazināt darba devēja ar IIN neapliekamo dāvanu apmēru no minimālās mēnešalgas apmēra (Ls 180) līdz Ls 0.
Paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem), piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Aplikt ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (Civillikuma izpratnē). Ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (Civillikuma izpratnē) un visi radniecībā lejupejošie, tad dāvinājums nav apliekams ar nodokli.
Aplikt ar nodokli ienākumu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, 10% likmi piemērot tikai meža īpašniekiem (starpniekiem piemērot saimnieciskās darbības normas).
Samazināt neapliekamo summu no 4000 latiem līdz 2000 latiem gadā par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Mainīt nodokļa stimulus uzkrājumiem (privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas sabiedrībās un investīciju fondos).
Iekļaut apliekamā ienākuma aprēķinā summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus par izglītības pakalpojumiem un ārstnieciskajiem pakalpojumiem pārskatīšana attiecībā uz 2010.gadā saņemtajiem pakalpojumiem, samazinot izdevumu normu no 300 latiem gadā līdz 150 latiem (ietekme 2011.gadā).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (algas nodokļa) piemērošana ienākumam no iznomāta personāla.
Paredzēta kārtība, ka noteiktās jomās varēs maksāt patentmaksu.
Nekustamā īpašuma nodoklis
Palielināt nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5%.
Noteikt minimālo nodokļa maksājumu 5 lati par katru nodokļa objektu (zemi, ēku).
Aplikt ar paaugstinātu likmi 3% apmērā neapstrādātas lauksaimniecības zemes
Nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana, dzīvojamām ēkām par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkst.latu, piemērojot likmi 0,1%, par kadastrālo vērtību 40001-75000 latu - 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkst.latu - 0,3%.
Aplikt ar NĪN inženiertehniskās būves.
Akcīzes nodoklis
Ar 2010.gada 1.janvāri noteikt minimālo akcīzes nodokļa līmeni cigaretēm 48 lati par 1000 cigaretēm, kā arī atcelt nosacījumu par nodokļa atmaksu par degvieleļļu (mazutu), kas izmantota siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (turpmāk tiek piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme 11 lati par 1000 kilogramiem).
Ar 2010.gada 1.februāri paaugstināt akcīzes nodokli vīnam un raudzētajiem dzērieniem no 40 latiem (par 100 litriem) uz 45 latiem jeb par 12.5% un starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem (ieskaitot) no 42 latiem (par 100 litriem) uz 45 latiem (par 100 litriem) jeb par 7,1%.
Ar 2010.gada 1.aprīli ieviest datorizētu Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, attiecīgi precizējot likumā lietotos terminus, nodokļa maksātāju loku, normas par akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu datorizētās sistēmas ietvaros, un citus nosacījumus.
Ar 2010.gada 1.maiju aplikt ar nodokli dabas gāzi, ko izmanto kā kurināmo, piemērojot likmi 15.60 lati par 1000 m3, un dabas gāzi, ko izmanto kā degvielu, piemērojot likmi 70 lati par 1000m3.
Ar 2010.gada 1.jūliju piemērot degvielai, kuru izmanto par kurināmo, samazinātu akcīzes nodokļa likmi – 15 lati par 1000 litriem, ja tā satur rapšu sēklu eļļu vai no rapšu sēklu eļļas iegūtu biodīzeļdegvielu, savukārt fosilajai degvielai, kuru izmanto par kurināmo, nodokļa likmi 40 lati par 1000 litriem.
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis
Iepriekš nereģistrētiem vai pēc 2009.gada 1.janvāra ārvalstīs reģistrētiem vieglajiem automobiļiem aprēķināt atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma, savukārt motocikliem - atkarībā no dzinēja tilpuma (m3).
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Samazināt reprezentācijas izdevumu normu, ko drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma, no 60% līdz 40%
Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 1,5 reizes palielināt izdevumos neiekļaujamo izmaksu daļu, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību un zaudējumiem, kurus radījusi sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana
Paplašina iespējas nodokļu maksātājam pašiem noteikt samazinātus avansa maksājumus, ja ir samazinājies peļņas apmērs. Paredzēts arī, ja starpība starp rezumējoša kārtībā aprēķināto nodokli un paša nodokļa maksātāja noteiktiem samazinātajiem avansa maksājumiem nepārsniegs 20 % no taksācijas gadā rezumējoša kārtībā aprēķinātā nodokļa, tad piemaksājamo nodokļa summu neuzskatīs par nokavēto nodokļa maksājumu un tai nepiemēros nokavējuma procentus.
Pievienotās vērtības nodoklis
Precizētas normas par PVN taksācijas periodu
Noteikts, ka PVN deklarācijas par taksācijas gadu iesniedz tikai atsevišķos likumā noteiktos gadījumos
Noteikta īpaša PVN maksāšanas kārtība un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība („kases princips”) atsevišķām apliekamo personu grupām
Pagarināts nodokļa nomaksas termiņš valsts budžetā – uz 20 dienām pēc taksācijas perioda beigām
Palielināts PVN kompensācijas apmērs lauksaimniekiem no 12 % uz 14 %
Tiek ieviesta jauna, pilnveidota pārmaksātā PVN atmaksas sistēma, kas attieksies uz pārmaksātā PVN summu, kas izveidojusies sākot ar 2010. gada 1. jūliju
Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem, bet kas nav apliecināts ar parakstu un spiedogu (čekus nav nepieciešams vairs apliecināt ar parakstu un spiedogu)
Precizēta preču importa darījumā ar PVN apliekamā importēto preču muitas vērtība un noteikta PVN iekasēšanas kārtība gadījumam, ja preču importēšanas brīdī nav zināma preču importa darījuma faktiskā vērtība
Saistībā ar pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem atcelšanu noteikts, ka PVN rēķina viens no rekvizītiem ir vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu, un ievieš jaunu pārskatu par iekšzemē piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem
Precizēta pakalpojumu sniegšanas vieta saskaņā ar Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvu 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu
Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva
Paaugstināt nodevas likmes, nosakot tās šādā apmērā: motocikliem 24 lati (pašlaik 3 lati); vieglajiem automobiļiem līdz 1500 kg 24 lati (pašlaik 12 lati);1501-1800 kg 48 lati (pašlaik 24 lati); 1801-2100 kg 75 lati (pašlaik 45 lati); 2101-2600 kg 95 lati (pašlaik 54 lati); 2601-3500 kg 115 lati (pašlaik 72 lati); 3501 kg un vairāk 150 lati (pašlaik 78 lati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 3,13 miljardi eiro

Zane Atlāce-Bistere, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪN atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi

LETA, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumu darbinieki lielākoties veic nelielas sociālās iemaksas

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam joprojām ir vērtējams kā relatīvi mazs, izriet no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā informatīvā ziņojuma Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu, kas otrdien, 27.septembrī, izskatīts valdībā.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus.

Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts faktiski ir 24-30% no deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sociālā riska iestāšanās gadījumā šīs personas būs mazāk sociāli aizsargātas, jo pakalpojumu apmēri tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts

Māris Ķirsons, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu PVN izkrāpšanas iespējas un vienlaikus pildītu valsts budžetu, ES dalībvalstis plaši izmanto reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī citus ieročus; Latvijai jāņem vērā citu valstu pieredze, jo Latvija iekasē vien ap 70% no PVN, kas tai būtu jāiekasē

To liecina arī Sorainen pētījums. «Eiropas Komisijas dati par to, cik daudz PVN vajadzēja iekasēt un cik ir iekasēts, rāda, ka šī starpība mūsu valstī ir 721 milj. eiro (pēc šogad publicētajiem datiem par 2013. gadu) jeb 30%, kas ir viens no augstākajiem īpatsvariem visā ES, kas nozīmē, ka Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts,» pētījumu par citu ES dalībvalstu darbībām, lai iekasētu maksimāli lielāku PVN apmēru, skaidro Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka nav nevienas valsts ES, kurā tiktu iekasēts viss PVN, cik būtu jāiekasē, tomēr tikai dažās valstīs neiekasētais apmērs sasniedz trešdaļu, bet labākie rādītāji ES ir virs 95%. «Protams, valstu ekonomiskā jauda ir atšķirīga, tāpēc, piemēram, Zviedrijā neiekasētā PVN apmērs (1,78 miljardi eiro) uz Latvijas fona (721 milj. eiro) šķiet milzīgs, taču procentuālā izteiksmē ir niecīgs – tikai 4,3%, savukārt Latvijā tas ir 29,9%,» pamato J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka, iekasējot tikai pusi no neiekasētā PVN apmēra, tas būtu teju vai visa 2016. g. prognozētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (397 milj. eiro) līmenī. Viņš konstatē, ka pērn tika veikti 1088 auditi (rezultatīvi 94%) – tas ir tikai 0,5% no visiem nodokļu maksātājiem, bet kopumā auditos uzrēķinātais PVN ir 107 milj. eiro. «Fakts, ka lielākā daļa ar PVN saistīto strīdu Latvijā attiecas uz PVN izkrāpšanu, norāda, ka PVN izkrāpšanas problēma mērāma krietni virs 107 milj. eiro. Uz šo ciparu fona nožēlojami, ka valsts PVN iekasēšanas krīzes situācijā (pēc 2011. gada EK aprēķiniem Latvijā bija sliktākais PVN iekasējamības rādītājs visā ES) likumdevēju un izpildvaras fokuss aprobežojas vien ar konstitucionāli apšaubāmu solidaritātes nodokli 38 milj. eiro vērtībā,» secina J. Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par nodokļu ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu pašvaldībām lems jaunnedēļ

Guna Gleizde, Db, 05.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets jau nākamajā nedēļā lems par 9,48 milj. Ls piešķiršanu pašvaldībām neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensēšanai, liecina valdības 9. februāra sēdes darba kārtība.

Kā informē Finanšu ministrija (FM), tā šodien valdībai iesniegusi priekšlikumu kompensēt daļu no negūtajiem pašvaldību ienākumiem. Kopumā nepieciešama summa 9,48 milj. Ls apmērā.

Kopumā IIN veidā šogad plānots iekasēt 657,63 milj. Ls, no tiem janvārī – 54,8 milj. Ls, tomēr aizvadītajā mēnesī šajā nodoklī pašvaldības saņēmušas tikai 40,94 milj. Ls.

Kā ziņots, saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem. Nepieciešamā nauda tiks rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Db jau rakstīja, ka IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā IIN saņem visas pārējās Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru