Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Zināmu Amazon efektu var just arī akciju tirgū

ASV kompānija Amazon.com pēdējā laikā pierādījusi, ka spēj saviļņot ūdeni dažādās tautsaimniecības nozarēs. Šim tehnoloģiju gigantam atliek vien paziņot par savu darbību izvēršanu kādā tautsaimniecības sektorā, lai tas stimulētu gluži vai eksistenciālas pārdomas pārējiem šīs nozares dalībniekiem un šādu uzņēmumu investoriem. Piemēram, ASV tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, izpelnījusies terminu «Amazon efekts». Šis efekts gan, šķiet, neaprobežojas vien ar tradicionālās tirdzniecības norietu. Tas aptver to, ka dažādu nozaru tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas (piemēram, Amazon vēl šomēnes atklāja, ka tās ceturkšņa peļņa pirmo reizi pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru), spējīgas piedāvāt jaunus spēles noteikumus, ar lielām ambīcijām un var apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Būtībā – atliek vien minēt, ko un kā nākotnē gribēs redzēt vien daži no pasaules tehnoloģiju gigantiem, kuri izteiktāk vēlas kontrolēt visu to biznesu, kas tiecas kļūst digitālāks.

Latvijā pašlaik ir tikai daži ražotāji, kuri nodarbina vairāk nekā 1000 darbiniekus, kaut arī pavisam nesen tādu rūpnieku bija vairāk, bet ļoti daudz bija Latvijas neatkarības pasludināšanas brīdī, taču vairums no tiem ir izgaisuši.

SIA Lursoft apkoptie dati par lielākajiem darba devējiem pēc 2022. gada ziņām rāda, ka visvairāk cilvēku nodarbina lielo mazumtirdzniecības ķēžu uzņēmumi, tam seko veselības aprūpes kompānijas — slimnīcas un pasažieru pārvadātāji. Lai arī vēl pirms vairāk nekā 25 gadiem Latvijā bija uzņēmumi, kuros bija nodarbināti pat vairāk nekā 10 000 strādājošo, tomēr jau teju 20 gadus tādu vairs nav, jo ir veikta vairāku lielu kompāniju sadalīšana mazākās. Vienlaikus gadu gaitā ir pieaudzis to kompāniju skaits, kuras nodarbina no 500 līdz 999 darbiniekiem, kā arī no 1000 līdz 1999.

Lielākais darba devējs apstrādes rūpniecības sektorā ir AS Latvijas Finieris, kuram seko AS Valmieras stikla šķiedra un AS Olainfarm, pārējiem šīs sfēras uzņēmumiem nodarbināto skaits 2022. gadā bija mazāks par 1000. Interesanti, ka visi minētie lielākie apstrādes rūpniecības darba devēji ir veiksmīgi spējuši transformēties no padomju saimniekošanas uz tirgus ekonomikas sistēmu, kamēr tiem, kuri sākuši visu no nulles, tā arī 33 gadu laikā nav izdevies savu nodarbināto skaitu paaugstināt līdz minēto kompāniju līmenim.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Eiropas Komisija secinājusi, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības airBaltic pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma BAS, kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā,

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.

Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.

Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

Investoru rīcība pasaules fondu tirgos kļūst aizvien iracionālāka, darbības aizvien drudžainākas un pašas tirgus ziņas aizvien grūtāk interpretējamas, jo spēcīgus kāpumus nomaina tikpat spēcīgi kritumu un otrādāk. Izņēmums nav arī šodiena, kad Eiropas akciju tirgi uzrāda spēcīgu izaugsmi, pēc vakardienas pēcpusdienā vērojamās paniskās izpārdošanas.

Arī eiro kurss pret dolāru turpina mētāties kā kompasa bultiņa magnētiskā pola tuvumā. Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vakardienas sēdēs sekojošās preses konferences laikā EUR/USD kurss strauji pakāpās, īslaicīgi aizsniedzot pat 1,24 dolāru atzīmi salīdzinājumā ar 1,223 dolāriem rīta pusē.

Lai arī ECB vadītājs Mario Dragi ziņoja par gatavību iejaukties tirgus norisēs, ko tirgus dalībnieki gaidīja kā glābiņu, kas bremzētu Spānijas un Itālijas obligāciju likmju pieaugumu un varētu šis valstis paglābt no savu citu Eiropas dienvidu valstu piemēra, nekas konkrēts paziņots netika, kā rezultātā EUR/USD kurss pietuvojās 1,21 dolāru līmenim.

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Eiropas Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu lidsabiedrībai airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd Komisija šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus, liecina informācija vietnē europa.eu.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības. Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem:

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lietuvas uzņēmuma MV Group mārketinga direktors Aļģirds Čiburis intervijā laikrakstam Diena.

Jūsu pārstāvētais uzņēmums strādā ne tikai Lietuvā, bet arī eksporta tirgos. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kā jums šķiet, kurā valstī strādāt ir grūtāk, bet kurā - vieglāk?

Var teikt, strādāt nekur nav viegli. Ikvienā valstī ir sava specifika. Ārzemniekiem nereti šķiet, ka visas Baltijas valstis ir vēsturiski līdzīgas un arī biznesa vide tajās ir identiska. Protams, ir kopīgas iezīmes, piemēram, Baltijai raksturīgi, ka periodos, kad vērojama ekonomikas izaugsme, tā notiek ļoti strauji, veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes tempus apsteidzot pat vairākas reizes, savukārt tad, kad Baltijas ekonomikā vērojams kritums, tas arī notiek ļoti jūtami, daudz straujāk nekā Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tomēr tā nav, ka uzņēmējdarbības vide visās trijās Baltijas valstīs būtu vienāda un ka visos trijos tirgos varētu gūt panākumus, rīkojoties pēc viena un tā paša scenārija. Piemēram, Latvija no abām pārējām Baltijas valstīm atšķiras ar to, ka ļoti liela iedzīvotāju daļa dzīvo Rīgā, no preču izplatīšanas viedokļa tas darbu padara vieglāku, jo - ja veicas labi Rīgā un Rīgas apkārtnē, tas nozīmē, ka labi veicas lielā Latvijas tirgus daļā. Igaunijā ir no citām Baltijas valstīm atšķirīgi veikalu tīklu zīmoli, kas aizņem ievērojamu tirgus daļu. Turklāt daudzas preces, it īpaši alkoholiskos dzērienus, Tallinā un citviet Igaunijā ļoti intensīvi pērk tūristi no Somijas. Lietuvā šādas pircēju grupas - ārvalstu tūristi, kuri veikalos lielos apjomos izpirktu alkoholu, - teju nav. Polijai ir sava specifiskā tirgus struktūra - Baltijā ievērojamu daļu mazumtirdzniecības jomas iekarojušas lielveikalu ķēdes, savukārt Polijā vērienīgie lielveikalu tīkli aizņem tikai 30-35% tirgus, un lielāko daļu aizņem nelieli, autonomi vietējie veikali. Turklāt Polijā daudzi tirdzniecības centri atrodas nevis pilsētās, bet piepilsētās, un cilvēki turp dodas iepirkties tikai nedēļas nogalē, savukārt darbadienās iepērkas nelielos veikaliņos, kuri atrodas viņu māju tuvumā. Apzinoties atšķirības, katras valsts tirgū jāmeklē sava veiksmes recepte.

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Pēdējie gadi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū bijuši aktīvi un gana raibi. Iepirkšanās centru nozarē ienāk jauni spēlētāji un nesnauž arī esošie, rūpīgi domājot, kā uzlabot un attīstīt piedāvājumu saviem klientiem.

Laikā, kad iepirkšanās internetā arvien pieaug un pircējiem ir vairāk iespēju, zīmoli nevar atļauties konkurēt tikai ar cenu. Būtiska nozīme ir spējai nodrošināt neatkārtojamu pieredzi kā klātienē, tā arī tiešsaistes platformās. Tieši pircēji ir tie, kas definē, kādā virzienā nozarei ir jāattīstās, bet konkurences līmenis nosaka attīstības tempu.

Kopumā mazumtirdzniecības tirgus (bez auto degvielas tirdzniecības) pieaugums Latvijā ir stabils, 2019. gadā sasniedzot +5,3% pieaugumu. Šis rezultāts, manuprāt, ir vērtējams kā ļoti labs, ņemot vērā to, ka ir saistīts ne tikai ar inflācijas ietekmi (2019.gadā visu preču un pakalpojumu inflācija sasniedza 2,8%), bet gan arī ar apjoma pieaugumu.