Šodien ES patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuņeva nāca klajā ar vairāk nekā 20 dažādiem priekšlikumiem gan tiesību aktu, gan nesaistošu dokumentu veidā, kuru mērķis ir līdz 2013. gadam aktivizēt mazumtirdzniecību vienotajā tirgū. Šiem priekšlikumiem tuvākajos mēnešos sekos vispusīga pārrobežu iepirkšanās tiesību pārskatīšana, padziļināta analīze par labāko veidu, kā stiprināt patērētāju kolektīvās tiesvedības iespējas, jauni priekšlikumi par daļlaika īpašumu tiesību direktīvas stiprināšanu, kā arī pasākumi, kas pārrobežu tirgū pavērs iespēju izdevīgāk saņemt kredītu (patēriņa kredīta direktīva). Jaunās 2007. - 2013. gadam izstrādātās patērētāju stratēģijas mērķis ir sekmēt uzticēšanos vienotajam tirgum, lai patērētāji varētu brīvi iepirkties citās valstīs gan ceļojot, gan izmantojot internetu, tādējādi atrodot savām vajadzībām vispiemērotākās preces ar labāko kvalitāti un cenām.

"Ar šīs stratēģijas palīdzību mēs ceram iekustināt šo smago vezumu - mazumtirdzniecību vienotajā tirgū. Pārrobežu tirdzniecības uzplaukumam ir visi mūsdienu tehniskie priekšnoteikumi, taču patērētāju atsaucība par to neliecina. Es vēlos veicināt uzticēšanos tirgum un dot cilvēkiem lielākas izvēles iespējas un cenām atbilstošu kvalitāti. Es vēlos, lai Birmingemas iedzīvotājs, pērkot digitālo fotoaparātu internetā no uzņēmuma, kas atrodas Berlīnē vai Budapeštā, būtu tikpat apmierināts, kā to pērkot savā prestižo veikalu rajonā."

Iedzīvotāju patēriņš veido 58 % no Eiropas Savienības IKP. Statistikas dati liecina, ka ne uzņēmumi, ne patērētāji vēl pilnībā neizmanto iekšējā tirgus potenciālu, jo īpaši iespējas, ko piedāvā iepirkšanās internetā. Iekšējais tirgus varētu būt pasaules lielākais mazumtirgus, taču tas joprojām vairāk atgādina 27 valsts līmeņa minitirgus, tādējādi liedzot patērētājiem izdevīgākas cenas un izvēles iespējas, bet Eiropas ekonomikai papildu izaugsmi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tikai pavisam maza daļa - 6 % no visiem patērētājiem - Eiropas Savienībā (ES) patlaban iepērkas internetā, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Eiropas Komisija vēlas veicināt patērētāju uzticēšanos digitālajai un tiešsaistes pasaulei.

Patērētāju (mājsaimniecību un nespecializēto iestāžu) tēriņi kopumā veido 58 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā akcentē, ka patērētāju uzticēšanās ir galvenais faktors, nosakot, kad un kādā veidā viņi tērē savu naudu dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Patlaban visi pierādījumi liecinot par to, ka patērētāji vēl nejūtas pietiekami brīvi digitālajā un tiešsaistes pasaulē, lai pilnībā izmantotu tās piedāvātās iespējas. Tikai pavisam maza daļa - 6 % no visiem patērētājiem ES patlaban iepērkas internetā dažādās valstīs.

Komisija ar nesen pieņemtās Zaļās grāmatas palīdzību izvirzījusi mērķi ievērojami palielināt patērētāju uzticēšanos ES vienotajam tirgum, ieviešot vienotus un vienkāršus noteikumus, kas viņiem ļaus uzzināt savas tiesības, izdarīt pamatotu izvēli un nodrošināt atbilstošu aizsardzību, ja radīsies problēmas.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

6.novembrī Ministru kabineta sēdē akceptēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības un attīstības stratēģija 2007. - 2009.gadam. Stratēģijas uzdevums ir, izvērtējot esošo situāciju, formulēt pastāvošās problēmas un noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galvenos mērķus un veicamos uzdevumus.

Kā galvenais Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbības mērķis stratēģijā definēts - īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju dzīvot veselīgi un droši, būt pārliecinātiem par preču un pakalpojumu drošumu, iespēju efektīvi realizēt savas patērētāja tiesības, kā arī nodrošinot sabiedrības līdzdalību un informētību par patērētāju tiesībām un interesēm.

Lai sasniegtu Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galveno mērķi, stratēģijā izvirzīti 4 PTAC darbības prioritātes: veicināt patērētāju drošību, izmantojot preces un pakalpojumus; veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, godīgu konkurenci un aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses; veicināt patērētāju informētības līmeņa paaugstināšanos, nodrošinot informācijas pieejamību par patērētāju tiesībām PTAC mājas lapā, veicot regulāru patērētāju informēšanas darbu, kā arī sagatavojot un izplatot informatīvus materiālus; veicināt patērētāju tiesību realizēšanu un nodrošināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, uzlabojot patērētāju individuālo sūdzību izskatīšanu, pievēršot lielāku uzmanību nevis konkrētā patērētāja problēmas atrisinājumam, bet novēršot patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumus.Paaugstinoties iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un pieaugot arī preču un pakalpojumu tirgum, aizvien pieaug patērētāju tiesību aizsardzības un līdz ar to arī PTAC loma sabiedrībā. Ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāju iegādātās preces un pakalpojumi būtu kvalitatīvi un droši, kā arī atbilstu viņu vēlmēm. Arī konsultāciju skaita nepārtraukts pieaugums, kas šogad ir palielinājies divas reizes, rāda, ka PTAC sniegtais pakalpojums ir nepieciešams.

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Šodien, 15.janvārī, Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādāto Patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības programmu 2008.–2010.gadam (turpmāk Programma), informēja Ekonomikas ministrija.

Programma paredz turpināt uzsāktos darbus patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā, attīstīt esošo patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu, kā arī nosaka prioritātes šajā jomā.

Programma izstrādāta, lai pilnveidotu patērētāju tiesību aizsardzības institūcijas – Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības institūciju darbību, kā arī lai veiktu efektīvu tirgus uzraudzību un pasargātu patērētājus no riskiem un apdraudējuma viņu dzīvībai, veselībai un personas mantai, kas varētu rasties prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu izmantošanas dēļ.

Programmā ir noteikti pieci galvenie rīcības virzieni:

1) patērētāju tiesību aizsardzības normatīvās bāzes pilnveidošana;

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2004. gadā ir saņēmis 943 sūdzības un sniedzis gandrīz 24 tūkstošus konsultāciju, galvenokārt konsultējot telefoniski, kas ir par 3, 5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. “Sniegto konsultāciju skaita pieaugums un iesniegto sūdzību skaita samazināšanās liecina par to, ka iesaistītās puses problēmas mēģināts atrisināt savstarpēji vienojoties, neiesaistot patērētāju aizsardzības institūcijas. Šī tendence savukārt liecina par patērētāju un uzņēmēju spēju aizvien veiksmīgāk meklēt kompromisu sūdzību gadījumos,” atzīst PTAC direktora p.i. Māra Jēgere Konsultāciju skaita palielināšanās liecina arī par PTAC popularitātes un arī iedzīvotāju informētības līmeņa paaugstināšanos, izmantojot to kā konsultējošu, nevis kontrolējošu institūciju. Visvairāk 478 sūdzību saņemts par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm (neatbilstošas kvalitātes precēm) dažādās preču grupās. Vairāk kā 250 sūdzības saņemtas par pakalpojumu neatbilstību līguma noteikumiem (neatbilstošas kvalitātes pakalpojumiem). No saņemtajām 943 sūdzībām 55% gadījumu sūdzība atrisināta par labu tās iesniedzējam. PTAC 2004. gadā ir aktīvi darbojies arī tirgus uzraudzības jomā. Ir veiktas 4223 pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos. Ir konstatēti vairāk nekā trīs ar pusi tūkstoši pārkāpumu. PTAC kompetencē ietilpstošajā reklāmas uzraudzībā ir izvērtētas gandrīz 9 tūkstoši reklāmas, kurās ir konstatēti 312 pārkāpumi. Lai uzlabotu un sakārtotu tirgus uzraudzības jomu Latvijā, kā arī efektivizētu PTAC darbību 2004. gada septembrī ir uzsākta ES PHARE projekta “Tirgus uzraudzība nepārtikas preču sektorā” realizācija. Projekta galvenais mērķi ir tirgus uzraudzības sektora institūciju darbības kapacitātes paaugstināšana, patērētāju informēšana un izglītošana par savām tiesībām, kā arī preču drošumu. Tāpat arī viens no pamatuzdevumiem ir dialoga veicināšana ar uzņēmējiem, iesaistot tos vairākās aktivitātēs. Projekta darbība paredzēta un jau notiek dažādos virzienos: pašlaik PTAC tiek ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kas ļaus uzlabot un efektivizēt darbību, tiek izstrādātas datu bāzes PTAC un Valsts Sanitārajai inspekcijai. Projekta ietvaros Latviju apmeklē un tirgus uzraudzības institūcijas konsultē Eiropā atzīti šīs jomas eksperti. ES PHARE “Tirgus uzraudzība nepārtikas preču sektorā ietvaros” ir paredzēta virkne aktivitāšu, kas orientēta uz sabiedrības informēšanu par patērētāju tiesībām un preču drošumu. Pašlaik tiek veikta socioloģiskā aptauja, lai noskaidrotu gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju informētības līmeni par patērētāju tiesībām un likumdošanu, kas saistīta ar tirgus uzraudzību. Balstoties uz aptaujas rezultātiem, tiks izstrādāti un izdoti bukleti par dažādu preču un pakalpojumu drošumu, kā arī patērētāju tiesībām. Tiks organizēti arī speciāli semināri un apaļie galdi uzņēmējiem, lai uzklausītu viņu viedokli un veidotu dialogu ar tirgus uzraudzības institūcijām, tādējādi kopējiem spēkiem uzlabojot šo sektoru. Projekta realizācijas noslēguma periodā jūnijā paredzēts rīkot vērienīgu starptautisku konferenci par preču drošuma tematiku. PTAC aktivitātes saistībā ar Starptautisko patērētāju aizsardzības dienu: Šogad saistībā ar Starptautisko patērētāju aizsardzības dienu PTAC organizē vairākas aktivitātes, kas pamatā balstītas uz sadarbības veicināšanu ar uzņēmējiem, kā arī skolēnu izglītošanu. Tuvākā mēneša laikā vairākos tirdzniecības centros tiks nolasītas lekcijas par labāku praksi patērētāju tiesību un sūdzību izskatīšanas jomā. Tāpat, lai izglītotu skolēnus un jauniešus PTAC dāvinās Eiropas Komisijas izdotās dienasgrāmatas Angļu ģimnāzijas skolēniem, kā arī sniegs izglītojošu semināru Daugavpils skolotājiem. 15. marts kā patērētāju tiesību aizsardzības diena daudzviet pasaulē tiek atzīmēta kopš 1983. gada, organizējot dažādas ar šo jomu saistītās konferences, izstādes un akcijas. Patērētāju dienas aizsākumi meklējami 1962. gada 15. martā, kad toreizējais ASV prezidents Džons Kenedijs savā paziņojumā ASV kongresam atzina patērētāju pamattiesības uz drošumu, inform

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

No Igaunijas Eiropas Patērētāju centra (ECC Estonia) saņemtā informācija liecina, ka interneta vietnes creazydeal.lv un crazydeal.ee marta beigās ir pārtraukušas savu darbību, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Neskatoties uz kompetento iestāžu pūliņiem un soda sankcijām, Igaunijas komersants Crazydeal Group OÜ nepilda savus pienākumus – nepiegādā preces neatmaksā patērētāju samaksāto naudu, kā arī pašlaik nav signālu, ka to varētu darīt nākotnē.

PTAC un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) saistībā ar patērētāju veiktajiem preču pasūtījumiem komersanta interneta vietnē crazydeal.lv ir saņēmuši 105 patērētāju sūdzības, kā arī ir sniegtas vairāk nekā 100 konsultācijas uz patērētāju e-pastiem un telefona zvaniem.

25 sūdzības ir izdevies atrisināt, jo sākotnējā periodā, iesaistoties ECC Latvia, Komersants patērētājiem naudu atmaksāja, tomēr kopš februāra atmaksa ir pārtraukta.

Latvijā tikai viens no 12 pārbaudītajiem ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tiešsaistes tirgotājiem ievēro Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Pārbaudēs, kas veiktas pērn, visiem 12 tirgotājiem tika konstatēti pārkāpumi, un līdz šā gada aprīļa sākumam tos novērsusi viena kompānija, savukārt 11 pārkāpumi nav novērsti.

Kopumā Eiropā 382 no 552 pārbaudītajām ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tirdzniecības tīmekļa vietnēm nav ievērotas Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, secināts pērn Eiropas valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu veiktajās pārbaudēs.

Pēc efektīvu koriģējošu pasākumu piemērošanas ir panākts, ka 62% no pārbaudītajām tīmekļa vietnēm tagad izturas pret patērētājiem atbilstoši likumdošanai. Eiropas iestādes turpina darbu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu, tādēļ pārējās vietnes (38%) var sagaidīt pret tām vērstu turpmāku rīcību.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Lai pārliecinātos, ka pilsoņi - elektroenerģijas patērētāji - tiek pilnvērtīgi informēti par savām tiesībām, Eiropas Komisija ar enerģijas un patērētāju tiesību aizsardzības departamentu palīdzību uzsākusi ES mēroga informācijas kampaņu ar saukli Tā ir Jūsu izvēle!, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāve.

Viens no galvenajiem kampaņas līdzekļiem ir informatīvā zināšanu veicināšanas tīmekļa vietne www.agathepower.eu (versija latviski: http://www.agathepower.eu/site.html?lang_iso=lv), kurā var atrast īpašu informāciju par katru valsti gan enerģijas tirgus atvēršanas, gan enerģijas piegādātāju izvēles jautājumos. Šī vietne, kas ir pieejama 22 valodās, nodrošina arī informāciju par patērētāju tiesību jautājumiem, piemēram, par tiesībām bez maksas mainīt piegādātājus, pirms līguma noslēgšanas tikt informētiem par visiem līguma nosacījumiem un tikt aizsargātiem pret negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm. Papildus tam informatīvs video iepazīstina ar elektrības un gāzes ražošanas un piegādes ķēdi, tirgus liberalizāciju, patērētāju un vides gūtajiem labumiem un norāda uz to patērētāju pieredzi, kuri dzīvo valstīs, kas ir atvērušas savus tirgus konkurencei. Kampaņas sadarbības partneru vidū ir Eiropas mēroga un valstu elektroenerģijas regulatori, Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centri (EPTAC tīkls), ražošanas un patērētāju asociācijas, kā arī sociālie tīkli, kas kopīgiem spēkiem gādās par kampaņas pamanāmību, izstādot plakātus, izplatot informāciju un regulāri papildinot savas tīmekļa vietnes ar jaunumiem kampaņas sakarā.

Uzņēmums SIA "Titled" kā nepamatotas noraida Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izteiktās pretenzijas par piegādātajiem respiratoriem un prasījumu par izdevumu atlīdzināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Titled" īpašnieks un valdes loceklis Nauris Grosu.

Viņš informēja, ka "Titled" ir saņēmis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra 11.novembra vēstuli, kurā centrs informē kompāniju par tās piegādāto respiratoru pielīdzināšanu jaunām Eiropas Savienības standarta EN 149:2001 prasībām.

"Rūpīgi izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vēstules saturu, tostarp izteiktās pretenzijas kopsakarā ar objektīvi pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem, savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem, Latvijā spēkā esošo tiesību aktu normām, varu teikt, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pretenzijas, kā arī pieteiktais prasījums par izdevumu atlīdzināšanu pilnībā tiek noraidīti kā nepamatoti," uzsvēra Grosu.

Kāpēc elektrības un gāzes tirgi tiek atvērti konkurencei? Vai es varu izvēlēties savu piegādātāju? Kā varu pārliecināties, vai manas tiesības tiek aizsargātas? Kādā veidā labumu gūs neaizsargātākie patērētāji? Kopš 2007.gada 1.jūlija, kad elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgi tika atvērti arī atlikušajās 14 ES valstīs, visi Eiropas iedzīvotāji var izvēlēties savu elektroenerģijas piegādātāju. Kaut arī dalībvalstis jau pirms kāda laika atvēra savus enerģijas tirgus konkurencei, tirgu atvēršana visā ES nodrošinās klientiem lielāku izvēli un labāka pakalpojumu līmeņa iespējas. Piegādātāju maiņa nav obligāta, bet līdz šim viss liecina par to, ka patērētāji visā pilnībā izmanto šo iespēju.

Zināšanu veicināšana. Kas dod gaismu jūsu dzīvei? Kas jūs silda mājās?

Lai pārliecinātos, ka pilsoņi - elektroenerģijas patērētāji - tiek pilnvērtīgi informēti par savām tiesībām, Eiropas Komisija ar enerģijas un patērētāju interešu aizsardzības departamentu palīdzību uzsākusi ES mēroga informācijas kampaņu ar saukli "Tā ir Jūsu izvēle!". Viens no galvenajiem kampaņas līdzekļiem ir informatīvā zināšanu veicināšanas tīmekļa vietne - www.agathepower.eu, kurā var atrast īpašu informāciju par katru valsti gan enerģijas tirgus atvēršanas, gan ener��ijas piegādātāju izvēles jautājumos. Šī vietne, kas ir pieejama 22 valodās, nodrošina arī informāciju par patērētāju tiesību jautājumiem, piemēram, par tiesībām bez maksas mainīt piegādātājus, pirms līguma noslēgšanas tikt informētiem par visiem līguma nosacījumiem un tikt aizsargātiem pret negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm. Papildus tam informatīvs video iepazīstina ar elektrības un gāzes ražošanas un piegādes ķēdi, tirgus liberalizāciju, patērētāju un vides gūtajiem labumiem un norāda uz to patērētāju pieredzi, kuri dzīvo valstīs, kas ir atvērušas savus tirgus konkurencei. Kampaņas sadarbības partneru vidū ir Eiropas mēroga un valstu elektroenerģijas regulatori, ražošanas un patērētāju asociācijas, kā arī sociālie tīkli, kas kopīgiem spēkiem gādās par kampaņas pamanāmību, izstādot plakātus, izplatot informāciju un regulāri papildinot savas tīmekļa vietnes ar jaunumiem kampaņas sakarā.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Šogad stājušies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš izmaiņas gan patērētāju kreditēšanā, gan strīdu risināšanā starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju.

Patērētājam ir tiesības atteikties no kreditēšanas līguma 14 dienu laikā, nesniedzot nekādu pamatojumu. Lai atteiktos no kreditēšanas līguma, patērētājam būs jāinformē kredīta devējs rakstiski 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad patērētājs saņēmis līguma noteikumus un nosacījumus. Patērētāja pienākums ir nekavējoties pēc paziņojuma nosūtīšanas atmaksāt kredīta devējam saņemto kredīta summu, jo līdz atmaksas dienai par saņemto kredīta summu var tikt rēķināti procenti atbilstoši līgumā noteiktajai aizņēmuma procentu likmei. Kredīta devējam nav tiesību pieprasīt nekādu citu kompensāciju par līguma lauzšanu. Likums gan nosaka, ka, atsakoties no kreditēšanas līguma preces vai pakalpojuma iegādei, atteikuma tiesības neietekmē pirkuma līguma spēkā esamību un patērētājam būs jāmeklē citi pirkuma finansēšanas ceļi.

2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmai RAPEX iesniedzis 44 ziņojumus par atklātām nedrošām precēm.

RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem.

37 ziņojumi bijuši par nedrošu preci saskaņā ar ES direktīvas par preču vispārējo drošumu 12. pantu, kas nozīmē, ka precei bijis nopietns risks, informē PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve.

Lielākoties – 27 gadījumos – tās bija rotaļlietas. Četros gadījumos tie bija ķīmiskie produkti, trīs Ziemassvētku virtenes, viena kosmētikas prece, viens bērna pārnēsājamais aprīkojums un viena elektroprece.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.