Šā gada pirmajos deviņos mēnešos paternitātes pabalstu saņēmuši 5960 cilvēki jeb vidēji 660 tēvi mēnesī. Pērn pabalstu vidēji mēnesī saņēma 530 cilvēki, Db.lv informēja Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vīgulis.

Ar katru gadu paternitātes pabalsta saņēmēju skaits pastāvīgi pieaug. 2004.gadā, kad šis pabalsts tika ieviests, to izmantoja tikai 22% sociāli apdrošināto tēvu. 2005. gadā pabalsta saņēmēju skaits pieauga līdz 25,5%, bet pagājušajā gadā pabalstu saņēma jau gandrīz katrs trešais jaundzimušā tēvs. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos pabalstu saņēmuši jau 34% jauno tēvu.

Tāpat pieaudzis ir arī paternitātes pabalsta apmērs. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos tie bija vidēji 127,25 lati, bet pagājušā gadā – 100 latu. Vislielākais vidējais pabalsta apmērs šā gada pirmajos deviņos bija augusta mēnesī, kad tas sasniedza 142 latus.

„Pieaugošais tēvu skaits, kas izmanto paternitātes atvaļinājumu, liecina par tēvu vēlmi vairāk iesaistīties ģimenes pienākumu veikšanā. Taču citur Eiropas Savienībā situācija ir atšķirīga. Ir valstis, kurās šādu atvaļinājumu un arī pabalstu valsts nepiedāvā vispār, kā arī ir tādas valstis, kur atvaļinājuma izmantošana nav populāra. Piemēram, Vācijā šādu atvaļinājumu saviem darbiniekiem piedāvā tikai atsevišķi uzņēmumi. Savukārt Īrijā atvaļinājums ir pieejams, bet to izmanto tikai 15% tēvu,” stāsta Labklājības ministrijas (LM) speciālisti.

Paternitātes pabalstu 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas bērnu tēvi varēs saņemt nevis no 2008.gada 1.janvāra, bet gan tikai no 2009.gada 1.janvāra. "Šis ir valdības lēmums budžeta veidošanas procesā," Db.lv paskaidroja Labklājības ministrijā.

Šā gada jūnijā Labklājības ministrija informēja: "Lai veicinātu tēvu iesaistīšanos savu jaundzimušo bērnu aprūpē, plānots, ka ar 2008.gada 1.janvāri paternitātes pabalstu bērnu tēvi varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas." Taču šodien, 4.oktobrī, ministrijas sniegtā informācija liecina, ka tikai no 2009.gada 1.janvāra paternitātes pabalstu bērnu tēvi varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Paternitātes pabalsta palielināšanu paredz Labklājības ministrijas (LM) likumprojekts Grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Tā mērķis ir noteikt dzimumu līdztiesības principiem atbilstošu paternitātes pabalsta apmēru, kā arī nodrošināt likuma Par Maternitātes aizsardzības konvenciju ieviešanu maternitātes pabalsta jomā.

Lai veicinātu tēvu iesaistīšanos savu jaundzimušo bērnu aprūpē, plānots, ka ar 2008.gada 1.janvāri paternitātes pabalstu bērnu tēvi varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Tā mērķis ir noteikt dzimumu līdztiesības principiem atbilstošu paternitātes pabalsta apmēru, kā arī nodrošināt likuma Par Maternitātes aizsardzības konvenciju ieviešanu maternitātes pabalsta jomā. Likumprojekts šodien, 21.jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

LM speciālisti norāda, ka paaugstinot paternitātes pabalsta apmēru, uzlabosies darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas. Tas ne tikai veicinās bērnu tēvu iesaistīšanos jaundzimušo aprūpē, bet ilgtermiņā - ļaus abiem vecākiem vienlīdz aktīvi iesaistīties pienākumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi un audzināšanu, kā arī mājsaimniecības uzturēšanu, neciešot materiālos zaudējumus.

Paternitātes pabalstu pagājušajā gadā visbiežāk saņēma gados jauni tēvi vecumā no 26 līdz 30 gadiem, kurzemnieki, vīrieši ar augstu izglītības līmeni un ar legāliem ienākumiem 150-200 latu mēnesī, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati. Pārsvarā tie ir vīrieši, kas audzina divus bērnus.

"Aizvien pieaugošais tēvu skaits, kuri izvēlas pēc mazuļa piedzimšanas izmantot paternitātes atvaļinājumu, liecina, ka bērnu audzināšanā vēlas iesaistīties un to dara aizvien vairāk vīriešu. Ņemot vērā, ka visaktīvāk šo iespēju izmanto gados jauni vīrieši, kuru domāšana ir brīvāka no stereotipiem un viņi neuzskata, ka bērnu audzināšana ir tikai sieviešu pienākums, paredzams, ka šī kļūs aizvien ierastāka prakse," spriež LM speciālisti.

Paternitātes pabalsts tika ieviests 2004.gadā. Kopumā trīs gadu laikā, kopš tā ieviešanas, tā saņēmēju skaits turpina pieaugt. Pagājušajā gadā to saņēma gandrīz katrs trešais jaunais tēvs.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos paternitātes pabalstu saņēmuši 1778 tēvi, kas ir par nedaudz vairāk nekā 300 vairāk nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Šā gada pirmajā pusgadā paternitātes pabalstu kopumā saņēmuši 3704 tēvi, un š.g. jūnijā vidējais pabalsta apmērs sasniedza 136,26 latus, liecina Labklājības ministrijas (LM) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Šā gada pirmajā pusgadā paternitātes pabalstu saņēmuši par 600 tēviem vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos, un pabalsta vidējais apmērs ir paaugstinājies par gandrīz 25 latiem.

Paternitātes pabalstu saņēmušo tēvu skaits Latvijai ir augsts rādītājs, ņemot vērā, ka kopš šī pabalsta ieviešanas ir pagājuši tikai trīs gadi. Īpaši pozitīvi vērtējams pastāvīgais šo tēvu skaita pieaugums. Tas liecina par viņu pieaugošo vēlmi vairāk iesaistīties ģimenes dzīvē, par spīti sabiedrībā joprojām sastopamajam uzskatam, ka ar bērnu audzināšanu jānodarbojas sievietei, skaidro LM speciālisti.

LM no nākamā gada plāno palielināt paternitātes pabalsta apmēru. Paredzēts, ka bērnu tēvi to varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Patlaban tas ir 80% apmērā. Par to vēl ir jālemj valdībai.

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Aptuveni seši tūkstoši sieviešu, kas iepriekš nav bijušas darba attiecībās un nav veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pašlaik saņem nevis vecāku, bet krietni mazāko bērnu kopšanas pabalstu. Tādējādi viņas paļaujas uz bērna tēvu vai valsti un nākotnē varētu būt pakļautas nabadzības riskam, norāda Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Pašlaik īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstus ģimenēm ar bērniem saņem cilvēki vidēji ap 30 gadu vecumu, kas ekonomiski jūtas pietiekami stabili, citējot statistikas datus, pauž I. Jaunzeme.

Šobrīd vidējā maternitātes pabalsta saņēmēja ir sieviete 29 - 30 gadu vecumā ar vidējo algu 463,80 lati, savukārt vidējais paternitātes pabalsta saņēmējs ir vīrietis 31 gada vecumā ar vidējo algu 579,90 lati, liecina LM apkopotā informācija par īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu ģimenēm ar bērniem (maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu slima bērna kopšanai) saņēmējiem.

Iespēju saņemt paternitātes pabalstu Latvijā šobrīd izmanto tikai aptuveni puse jeb 5931 no tēviem. Desmit dienu ilgs paternitātes atvaļinājums ir pārāk īss laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni, tāpēc LM plāno nākotnē strādāt pie tā pagarināšanas, atzīst LM valsts sekretāre.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Kopumā ieguldījumiem demogrāfijas jomā ir izšķirīga nozīme. Vairākas aptaujas liecina, ka ģimenes Latvijā vēlas vairāk par vienu bērnu, un šāda tendence ir arī citās valstīs, tomēr citur netiek īstenota «bezbērnu politika» un «valsts nesoda iedzīvotājus par bērniem», savu viedokli pauž demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš uzskata, ka ierobežojumu samazinājums vecāku, paternitātes un maternitātes pabalsta apmērā iespaido situāciju, taču būtu naivi sagaidīt būtisku dzimstības pieaugumu pēc šī soļa.

Viņš uzsvēra, ka iepriekš noteiktie pabalstu griesti nav bijuši taisnīgi, līdz ar to ierobežojumu samazinājums ir šādas netaisnības daļējā likvidācija. Latvijā vajadzība pēc bērniem ir tik liela, ka šādus mazus soļus situācijas uzlabošanai būtu jāveic katru dienu, nevis reizi vairākos mēnešos, uzskata Mežs.

Demogrāfs arī pauda viedokli, ka šogad budžeta grozījumos valdība nav parādījusi, ka demogrāfija ir tās galvenā prioritāte. Tomēr Mežs pozitīvi vērtēja to, ka Labklājības ministrija «beidzot sadūšojusies» lūgt valdības atbalstu iecerei diferencēt ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, tomēr tas esot bijis jāizdara daudz agrāk.

Atceļot 2009.gada noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu izmaksas ierobežojumus no valsts budžeta vajadzēs tērēt 50 miljonus eiro, kas jau esot ierēķināti bāzes izdevumos, otrdien intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atzina, ka atlabstot Latvijas ekonomikai, neesot vairs pamata saglabāt minētos ierobežojumus. Lai gan šādu ierobežojumu atcelšana no valsts budžeta prasīs 50 miljonus eiro, tas nekādā veidā papildu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu neradīs, jo tas jau ir ierēķināts bāzes izdevumos.

Otrdien Ministru kabineta sēdē izskatīs iespēju atcelt 2009.gadā noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu izmaksas ierobežojumus.

Plānots, ka, sākot ar 2015.gadu, tiks atcelti visi 2009.gadā pieņemtie sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalsta izmaksas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka ar šo gadu ir atjaunota sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšana, sākot ar 2015.gadu, izmaksas ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem nav saglabājami, norāda Labklājības ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

No 2015.gada 1.janvāra vairāk netiks noteikti ierobežojumi izmaksājamajam slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam, kā arī piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam.

Sākot ar 2015.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu maksimumu jau regulēs iemaksu griesti, jo pārsvarā gadījumu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstam aprēķina periods nav ilgāks par gadu. Kopš 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs (iemaksu griesti) gadā ir 46 400 eiro.

Par to otrdien vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību.

LM uzsver, ka ar 2015.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsta apmērs būs palielināts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Proti, par pirmo bērnu - 11,38 eiro mēnesī, par otro bērnu ģimenē pabalsts būs 22,76 eiro (2 reizes lielāks), par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro jeb 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Ikviens cilvēks, izmantojot aktualizētos pabalstu kalkulatorus internetā, var aprēķināt savu iespējamo bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalsta apmēru ar un bez pabalstu «griestiem», liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pabalstu kalkulatorus izveidojis un aktualizējis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju.

Kalkulatori pieejami Labklājības ministrijas mājas lapā sadaļā Aktuāli - www.lm.gov.lv/text/65 un Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājas lapā www.manasfinanses.lv/kategorijas/kalkulatori/.

Ministrija atgādina, ka vecāku pabalstu bez ierobežojumiem var saņemt tie cilvēki, kuriem bruto alga (alga pirms nodokļu nomaksas) ir līdz 500 latiem. Ja bruto alga ir no 501 līdz 3000 latiem, pabalsta ierobežojums ir, sākot no 0,1% līdz 41,7% jeb no 0,35 santīmiem līdz 875 latiem

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus likumos, kas paredz no 2013. gada 1. janvāra dubultot maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu griestus.

No nākamā gada vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu maksimālais apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniegs šo summu. «Tas nozīmē, ka vidēji par 30% palielināsies to cilvēku skaits, kuri šos pabalstus varēs saņemt lielākā apmērā,» informē LM. Vērtējot mēneša griezumā, ja līdz šim vecāku pabalstu griesti ir 350 latu plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz šo summu, tad nākamgad griesti būs 700 latu plus 50% no summas, kas to pārsniedz.

Savukārt ģimenes valsts pabalsta apmēru, kas pašlaik ir 8 lati mēnesī par katru bērnu, nemainīgu paredzēts saglabāt līdz 2014. gada 31. decembrim. No 2015. gada 1. janvāra plānots atjaunot ģimenes valsts pabalsta apmēra diferenciāciju atkarībā no bērnu skaita ģimenē, proti, pabalsta lielumu par pirmo bērnu ģimenē noteiktu Ministru kabinets, par otro tas būtu divas reizes, bet par trešo un nākamajiem bērniem - trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Saeima otrajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumos, kas paredz no 2013. gada 1. janvāra dubultot maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu griestus.

No nākamā gada vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu maksimālais apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniegs šo summu. «Tas nozīmē, ka vidēji par 30% palielināsies to cilvēku skaits, kuri šos pabalstus varēs saņemt lielākā apmērā,» skaidro Labklājības ministrija (LM), kas grozījumus izstrādājusi.

Vērtējot mēneša griezumā, ja līdz šim vecāku pabalstu griesti ir 350 latu plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz šo summu, tad nākamgad griesti būs 700 latu plus 50% no summas, kas to pārsniedz. Savukārt ģimenes valsts pabalsta apmēru, kas pašlaik ir 8 lati mēnesī par katru bērnu, nemainīgu paredzēts saglabāt līdz 2014. gada 31. decembrim.

Sakarā ar ķimikāliju cenu pieaugumu tiek plānots celt maksu par Valsts policijas maksas pakalpojumiem – DNS profila noteikšanu ar gēnu analīzes metodi un paternitātes/maternitātes testiem.

No Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtajiem MK noteikumu grozījumiem izriet, ka maksu par DNS profila noteikšanu plānots celt līdz 82,06 Ls, bet maksu par paternitātes/maternitātes noteikšanu – līdz 221,76 Ls. Ņemot vērā, ka pie šīs maksas vēl jāpieskaita 22 % liels PVN, minētie pakalpojumi varētu maksāt attiecīgi 100,11 Ls un 270,55 Ls.

Iekšlietu ministrija nepieciešamību celt maksu par paternitātes noteikšanu un gēnu analīzēm skaidro ar to, ka šo pakalpojumu sniegšanā tiek izmantotas ķimikālijas, kuru cena vidēji pieaugusi par 13 %.

Saeima pieņemtie grozījumi paredz, ka ar 2008. gada 1. janvāri jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70 % apmērā no savas sociālās iemaksu algas, pie kam pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, kas nozīmē, ka tas līdzināsies algai, ko persona saņem, kā tautā saka, uz rokas.

Vienlaikus ar budžeta apstiprināšanu Saeima šodien, 8.novembrī, izskatīja un akceptēja arī LM sagatavotos grozījumus vairākos likumos, kas nosaka gan šī jaunā vecāku pabalsta, gan citu jauninājumu ieviešanu.

Līdz ar to no 2008. gada 1. janvāra jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70 % apmērā no algas, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas. Jaunajam pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, un tas līdzināsies algai, ko cilvēks saņem uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Savukārt minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem būs 63 lati. Vecāki, kas nav sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu 50 latu apmērā.

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas uzņēmēju šajā vasarā nav bijuši un neizmantos iespēju doties vismaz nedēļas garā atvaļinājumā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāji.

Aptauja veikta jūnijā, jūlijā, kad 16 % atzina, ka jau bijuši atvaļinājumā, kura ilgums ir vismaz viena nedēļa, un 31 % norādīja, ka plāno doties vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā.

Citadele Index liecina, ka šajā vasarā visnoslogotākie bijuši būvniecības nozares uzņēmēji, no kuriem 65 % atzinuši, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos, savukārt pakalpojumu sniedzēji visretāk jeb 44% atzina, ka vasaras atvaļinājumā nedosies.

Savukārt no pakalpojumu sniedzējiem 52 % atbildēja, ka vismaz nedēļu garu atvaļinājumu ir izmantojuši vai izmantos, kamēr no būvniekiem tikai 31 %.

Šajā vasarā noslogotākie bija mazie uzņēmumi, kuri nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus, – 49 % to vadītāju nebija devušies un neplānoja doties vismaz nedēļu ilgās brīvdienās. Tikmēr uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku, tikai 32% vadītāju atzina, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos.

Katrs desmitais (9,7%) Latvijas iedzīvotājs nopelna algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,2 % darba ņēmēju saņem algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,6%) ir tādu, kas saņem algu virs 1000 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gandrīz divas trešdaļas (64,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71%, bet sieviešu – 59,3%. 2006.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,2%. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1100,3 tūkst. cilvēku (60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 6,2 tūkst. cilvēku (0,6 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 4.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 4.ceturksnī tas bija 1047,8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 4.ceturksnī šis rādītājs veidoja 57,8%).

2006.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu palielinājies par 4.4%, liecina CSP apkopotā informācija. Katrs desmitais (9.8%) darba ņēmējs šajā periodā saņēma algu 300.01-500.00 latu robežās, 2.4 % saņēma algu 500.01-1000.00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0.5%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka gandrīz divas trešdaļas (65.9%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2006.gada 3.ceturksnī bija ekonomiski aktīvi (ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu) - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73.5%, bet sieviešu – 59.2%.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1118.8 tūkst. cilvēku (61.8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5.8% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 7.7 tūkst. cilvēku (0.7 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 3.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 3.ceturksnī tas bija 1043.6 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 3.ceturksnī šis rādītājs bija 57.6%).

«Uz šo regulāri uzdoto jautājumu man ir standarta atbilde: tas ir jautājums īpašniekiem. Par šo tēmu jautājumus man uzdod jau 13 gadus. Pēdējie paziņojumi ir apmēram tādi: piedāvātā cena neesot atbilstoša,» tā uz laikraksta Neatkarīgā jautājumu, kas ar Latvijas Mobilo telefonu (LMT) notiks tālāk, atbildējis uzņēmuma prezidents Juris Binde.

Jautāts, kāpēc vispār vajadzētu pārdot uzņēmumus, kas valstij pelna naudu, Binde sacījis: «Šo jautājumu vajadzētu uzdot [premjeram Valdim] Dombrovskim.»

Savukārt, pēc iebildes, ka diez vai Dombrovskis atbildēs, LMT prezidents sacījis: «Atklāti sakot, es pat īpaši necenšos saprast, ko viņš runā. Tās ir trafaretas frāzes, kas cilvēku lielākajai daļai vispār nav saprotamas.

Daļa vārdu, ko viņš izmanto, tiek lietoti nepareizi: tā pati «budžeta konsolidācija» ekonomikā nenozīmē to, ko ar to saprot Dombrovskis.»

Runājot par valstī veikto konsolidāciju, Binde arī stāstījis: «Nāk prātā jaukais stāsts par kazu. Kādai kuplai ģimenei ir ļoti slikti sadzīves apstākļi, visi dzīvo, saspiedušies mazā istabiņā. Ģimenes tēvs prasa padomu kādam vīram - ko darīt? Tas saka: ieved istabā kazu. Ģimenes tēvs ir izbrīnā: kādu kazu, mums jau tāpat vietas nav! Nekas, vīrs saka, ieved gan. Labi, viņš tā arī izdara. Pēc kāda laika gudrais vīrs atnāk pie nelaimīgā ģimenes tēva un saka: tagad izved ārā to kazu. Tēvs izved ar. Nu, un kā tagad ir? - jautā gudrinieks. Ai, cik tagad mums ir laba dzīve! - priecājas ģimenes tēvs. Šī pārspīlētā «konsolidācija» mūsu valsts ekonomikā tas pats kazas sindroms vien ir.»

Eiropas Savienībā 32,3% nodarbināto sieviešu pretstatā 7,4% vīriešu strādā nepilnu darba slodzi, un darba samaksas atšķirība par labu vīriešiem ir 15%, dažās dalībvalstīs tā sasniedz 30%. Uz to norāda Eiropas Parlaments ikgadējā ziņojumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību, kurā šogad pievērsta uzmanība atšķirībām darba tirgū, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Iespēju vienlīdzība ES darba tirgū šķietami pieaug: 6 miljonos no 8 miljoniem jauno darbavietu, kas radītas ES kopš 2000. gada, strādā sievietes. Taču sieviešu nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies galvenokārt tajos sektoros, kuros sieviešu darbaspēks dominēja jau agrāk. Vairākumā gadījumu jaunās darbavietas ir nepilnas slodzes un ar zemāku atalgojumu.

Eiropas Parlaments tādēļ aicina Eiropas Komisiju apkopot un izplatīt labāko pieredzi saistībā ar darba vides politiku, kas ļauj efektīvi apvienot darba un privāto dzīvi. Deputāti arī uzstāj, lai Komisija un dalībvalstis veiktu stingrus pasākumus, kas samazinātu darba samaksas atšķirības un veicinātu, ka vīrieši izmanto gan bērna kopšanas atvaļinājumu, gan paternitātes atvaļinājumu.