Paternitātes pabalstu 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas bērnu tēvi varēs saņemt nevis no 2008.gada 1.janvāra, bet gan tikai no 2009.gada 1.janvāra. "Šis ir valdības lēmums budžeta veidošanas procesā," Db.lv paskaidroja Labklājības ministrijā.

Šā gada jūnijā Labklājības ministrija informēja: "Lai veicinātu tēvu iesaistīšanos savu jaundzimušo bērnu aprūpē, plānots, ka ar 2008.gada 1.janvāri paternitātes pabalstu bērnu tēvi varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas." Taču šodien, 4.oktobrī, ministrijas sniegtā informācija liecina, ka tikai no 2009.gada 1.janvāra paternitātes pabalstu bērnu tēvi varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Paternitātes pabalsta palielināšanu paredz Labklājības ministrijas (LM) likumprojekts Grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Tā mērķis ir noteikt dzimumu līdztiesības principiem atbilstošu paternitātes pabalsta apmēru, kā arī nodrošināt likuma Par Maternitātes aizsardzības konvenciju ieviešanu maternitātes pabalsta jomā.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos paternitātes pabalstu saņēmuši 5960 cilvēki jeb vidēji 660 tēvi mēnesī. Pērn pabalstu vidēji mēnesī saņēma 530 cilvēki, Db.lv informēja Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vīgulis.

Ar katru gadu paternitātes pabalsta saņēmēju skaits pastāvīgi pieaug. 2004.gadā, kad šis pabalsts tika ieviests, to izmantoja tikai 22% sociāli apdrošināto tēvu. 2005. gadā pabalsta saņēmēju skaits pieauga līdz 25,5%, bet pagājušajā gadā pabalstu saņēma jau gandrīz katrs trešais jaundzimušā tēvs. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos pabalstu saņēmuši jau 34% jauno tēvu.

Tāpat pieaudzis ir arī paternitātes pabalsta apmērs. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos tie bija vidēji 127,25 lati, bet pagājušā gadā – 100 latu. Vislielākais vidējais pabalsta apmērs šā gada pirmajos deviņos bija augusta mēnesī, kad tas sasniedza 142 latus.

„Pieaugošais tēvu skaits, kas izmanto paternitātes atvaļinājumu, liecina par tēvu vēlmi vairāk iesaistīties ģimenes pienākumu veikšanā. Taču citur Eiropas Savienībā situācija ir atšķirīga. Ir valstis, kurās šādu atvaļinājumu un arī pabalstu valsts nepiedāvā vispār, kā arī ir tādas valstis, kur atvaļinājuma izmantošana nav populāra. Piemēram, Vācijā šādu atvaļinājumu saviem darbiniekiem piedāvā tikai atsevišķi uzņēmumi. Savukārt Īrijā atvaļinājums ir pieejams, bet to izmanto tikai 15% tēvu,” stāsta Labklājības ministrijas (LM) speciālisti.

Lai veicinātu tēvu iesaistīšanos savu jaundzimušo bērnu aprūpē, plānots, ka ar 2008.gada 1.janvāri paternitātes pabalstu bērnu tēvi varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Tā mērķis ir noteikt dzimumu līdztiesības principiem atbilstošu paternitātes pabalsta apmēru, kā arī nodrošināt likuma Par Maternitātes aizsardzības konvenciju ieviešanu maternitātes pabalsta jomā. Likumprojekts šodien, 21.jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

LM speciālisti norāda, ka paaugstinot paternitātes pabalsta apmēru, uzlabosies darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas. Tas ne tikai veicinās bērnu tēvu iesaistīšanos jaundzimušo aprūpē, bet ilgtermiņā - ļaus abiem vecākiem vienlīdz aktīvi iesaistīties pienākumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi un audzināšanu, kā arī mājsaimniecības uzturēšanu, neciešot materiālos zaudējumus.

Aptuveni seši tūkstoši sieviešu, kas iepriekš nav bijušas darba attiecībās un nav veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pašlaik saņem nevis vecāku, bet krietni mazāko bērnu kopšanas pabalstu. Tādējādi viņas paļaujas uz bērna tēvu vai valsti un nākotnē varētu būt pakļautas nabadzības riskam, norāda Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Pašlaik īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstus ģimenēm ar bērniem saņem cilvēki vidēji ap 30 gadu vecumu, kas ekonomiski jūtas pietiekami stabili, citējot statistikas datus, pauž I. Jaunzeme.

Šobrīd vidējā maternitātes pabalsta saņēmēja ir sieviete 29 - 30 gadu vecumā ar vidējo algu 463,80 lati, savukārt vidējais paternitātes pabalsta saņēmējs ir vīrietis 31 gada vecumā ar vidējo algu 579,90 lati, liecina LM apkopotā informācija par īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu ģimenēm ar bērniem (maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu slima bērna kopšanai) saņēmējiem.

Iespēju saņemt paternitātes pabalstu Latvijā šobrīd izmanto tikai aptuveni puse jeb 5931 no tēviem. Desmit dienu ilgs paternitātes atvaļinājums ir pārāk īss laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni, tāpēc LM plāno nākotnē strādāt pie tā pagarināšanas, atzīst LM valsts sekretāre.

Šā gada pirmajā pusgadā paternitātes pabalstu kopumā saņēmuši 3704 tēvi, un š.g. jūnijā vidējais pabalsta apmērs sasniedza 136,26 latus, liecina Labklājības ministrijas (LM) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Šā gada pirmajā pusgadā paternitātes pabalstu saņēmuši par 600 tēviem vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos, un pabalsta vidējais apmērs ir paaugstinājies par gandrīz 25 latiem.

Paternitātes pabalstu saņēmušo tēvu skaits Latvijai ir augsts rādītājs, ņemot vērā, ka kopš šī pabalsta ieviešanas ir pagājuši tikai trīs gadi. Īpaši pozitīvi vērtējams pastāvīgais šo tēvu skaita pieaugums. Tas liecina par viņu pieaugošo vēlmi vairāk iesaistīties ģimenes dzīvē, par spīti sabiedrībā joprojām sastopamajam uzskatam, ka ar bērnu audzināšanu jānodarbojas sievietei, skaidro LM speciālisti.

LM no nākamā gada plāno palielināt paternitātes pabalsta apmēru. Paredzēts, ka bērnu tēvi to varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Patlaban tas ir 80% apmērā. Par to vēl ir jālemj valdībai.

Trīs gadu laikā, kopš ieviests paternitātes pabalsts, to saņēmuši vairāk nekā 16,5 tūkstoši jauno tēvu, un pabalsta saņēmēju skaits turpina pieaugt, biznesa portālu Db.lv informēja Labklājības ministrija. Paternitātes pabalsta apmēru no nākamā gada plānots palielināt.

Pagājušajā gadā iespēju pavadīt desmit dienas kopā ar savu mazuli un saņemt paternitātes pabalstu izmantoja jau 6600 jauno tēvu, kas ir katrs trešais jeb aptuveni 30% no visiem jaundzimušo bērnu tēviem. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2005.gadā paternitātes pabalstu saņēma 5495 vīrieši, bet 2004.gadā - 4521 tēvs.

Tāpat turpina augt ne tikai pabalsta saņēmēju skaits, bet arī vidējais pabalsta apmērs. 2004.gadā tas bija 77 lati, 2005.gadā - 84 lati, bet pagājušajā gadā - jau vidēji 103,5 lati. Tas skaidrojams ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu.

Paternitātes pabalstu pagājušajā gadā visbiežāk saņēma gados jauni tēvi vecumā no 26 līdz 30 gadiem, kurzemnieki, vīrieši ar augstu izglītības līmeni un ar legāliem ienākumiem 150-200 latu mēnesī, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati. Pārsvarā tie ir vīrieši, kas audzina divus bērnus.

"Aizvien pieaugošais tēvu skaits, kuri izvēlas pēc mazuļa piedzimšanas izmantot paternitātes atvaļinājumu, liecina, ka bērnu audzināšanā vēlas iesaistīties un to dara aizvien vairāk vīriešu. Ņemot vērā, ka visaktīvāk šo iespēju izmanto gados jauni vīrieši, kuru domāšana ir brīvāka no stereotipiem un viņi neuzskata, ka bērnu audzināšana ir tikai sieviešu pienākums, paredzams, ka šī kļūs aizvien ierastāka prakse," spriež LM speciālisti.

Paternitātes pabalsts tika ieviests 2004.gadā. Kopumā trīs gadu laikā, kopš tā ieviešanas, tā saņēmēju skaits turpina pieaugt. Pagājušajā gadā to saņēma gandrīz katrs trešais jaunais tēvs.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos paternitātes pabalstu saņēmuši 1778 tēvi, kas ir par nedaudz vairāk nekā 300 vairāk nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos.

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.

Atceļot 2009.gada noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu izmaksas ierobežojumus no valsts budžeta vajadzēs tērēt 50 miljonus eiro, kas jau esot ierēķināti bāzes izdevumos, otrdien intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atzina, ka atlabstot Latvijas ekonomikai, neesot vairs pamata saglabāt minētos ierobežojumus. Lai gan šādu ierobežojumu atcelšana no valsts budžeta prasīs 50 miljonus eiro, tas nekādā veidā papildu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu neradīs, jo tas jau ir ierēķināts bāzes izdevumos.

Otrdien Ministru kabineta sēdē izskatīs iespēju atcelt 2009.gadā noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu izmaksas ierobežojumus.

Plānots, ka, sākot ar 2015.gadu, tiks atcelti visi 2009.gadā pieņemtie sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalsta izmaksas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka ar šo gadu ir atjaunota sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšana, sākot ar 2015.gadu, izmaksas ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem nav saglabājami, norāda Labklājības ministrija.

Vecāku pabalsts - biežāk uzdotie jautājumi (avots - Labklājības ministrija).

Vai jauno pabalstu varēs saņemt arī par tiem bērniem, kas dzimuši 2007. gadā?

Jā. Nodarbinātie vecāki, kas patlaban saņem vai šogad sāks saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, no nākamā gada bērna kopšanas pabalsta vietā saņems vecāku pabalstu. Pabalsta apmēru pārrēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Ņemot vērā, ka jaunais pabalsts vēl nav apstiprināts parlamentā, precīza pabalsta aprēķināšanas kārtība vēl nav noteikta, taču visdrīzāk tas notiks automātiski, un vecākiem nebūs jāraksta iesniegums vai jādodas uz VSAA nodaļu.

Kā aprēķinās vecāku pabalstu?

Vecāku pabalstu noteiks 70 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, tātad algas, no kuras ir jāveic sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka pabalsta apjoms līdzināsies algai, no cilvēks saņem uz "rokas" un ģimene varēs saglabāt līdzšinējos ienākumus.

Ikviens cilvēks, izmantojot aktualizētos pabalstu kalkulatorus internetā, var aprēķināt savu iespējamo bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalsta apmēru ar un bez pabalstu «griestiem», liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pabalstu kalkulatorus izveidojis un aktualizējis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju.

Kalkulatori pieejami Labklājības ministrijas mājas lapā sadaļā Aktuāli - www.lm.gov.lv/text/65 un Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājas lapā www.manasfinanses.lv/kategorijas/kalkulatori/.

Ministrija atgādina, ka vecāku pabalstu bez ierobežojumiem var saņemt tie cilvēki, kuriem bruto alga (alga pirms nodokļu nomaksas) ir līdz 500 latiem. Ja bruto alga ir no 501 līdz 3000 latiem, pabalsta ierobežojums ir, sākot no 0,1% līdz 41,7% jeb no 0,35 santīmiem līdz 875 latiem

Saeima pieņemtie grozījumi paredz, ka ar 2008. gada 1. janvāri jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70 % apmērā no savas sociālās iemaksu algas, pie kam pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, kas nozīmē, ka tas līdzināsies algai, ko persona saņem, kā tautā saka, uz rokas.

Vienlaikus ar budžeta apstiprināšanu Saeima šodien, 8.novembrī, izskatīja un akceptēja arī LM sagatavotos grozījumus vairākos likumos, kas nosaka gan šī jaunā vecāku pabalsta, gan citu jauninājumu ieviešanu.

Līdz ar to no 2008. gada 1. janvāra jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70 % apmērā no algas, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas. Jaunajam pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, un tas līdzināsies algai, ko cilvēks saņem uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Savukārt minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem būs 63 lati. Vecāki, kas nav sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu 50 latu apmērā.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Kopumā ieguldījumiem demogrāfijas jomā ir izšķirīga nozīme. Vairākas aptaujas liecina, ka ģimenes Latvijā vēlas vairāk par vienu bērnu, un šāda tendence ir arī citās valstīs, tomēr citur netiek īstenota «bezbērnu politika» un «valsts nesoda iedzīvotājus par bērniem», savu viedokli pauž demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš uzskata, ka ierobežojumu samazinājums vecāku, paternitātes un maternitātes pabalsta apmērā iespaido situāciju, taču būtu naivi sagaidīt būtisku dzimstības pieaugumu pēc šī soļa.

Viņš uzsvēra, ka iepriekš noteiktie pabalstu griesti nav bijuši taisnīgi, līdz ar to ierobežojumu samazinājums ir šādas netaisnības daļējā likvidācija. Latvijā vajadzība pēc bērniem ir tik liela, ka šādus mazus soļus situācijas uzlabošanai būtu jāveic katru dienu, nevis reizi vairākos mēnešos, uzskata Mežs.

Demogrāfs arī pauda viedokli, ka šogad budžeta grozījumos valdība nav parādījusi, ka demogrāfija ir tās galvenā prioritāte. Tomēr Mežs pozitīvi vērtēja to, ka Labklājības ministrija «beidzot sadūšojusies» lūgt valdības atbalstu iecerei diferencēt ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, tomēr tas esot bijis jāizdara daudz agrāk.

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus likumos, kas paredz no 2013. gada 1. janvāra dubultot maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu griestus.

No nākamā gada vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu maksimālais apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniegs šo summu. «Tas nozīmē, ka vidēji par 30% palielināsies to cilvēku skaits, kuri šos pabalstus varēs saņemt lielākā apmērā,» informē LM. Vērtējot mēneša griezumā, ja līdz šim vecāku pabalstu griesti ir 350 latu plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz šo summu, tad nākamgad griesti būs 700 latu plus 50% no summas, kas to pārsniedz.

Savukārt ģimenes valsts pabalsta apmēru, kas pašlaik ir 8 lati mēnesī par katru bērnu, nemainīgu paredzēts saglabāt līdz 2014. gada 31. decembrim. No 2015. gada 1. janvāra plānots atjaunot ģimenes valsts pabalsta apmēra diferenciāciju atkarībā no bērnu skaita ģimenē, proti, pabalsta lielumu par pirmo bērnu ģimenē noteiktu Ministru kabinets, par otro tas būtu divas reizes, bet par trešo un nākamajiem bērniem - trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Saeima otrajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumos, kas paredz no 2013. gada 1. janvāra dubultot maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu griestus.

No nākamā gada vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu maksimālais apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniegs šo summu. «Tas nozīmē, ka vidēji par 30% palielināsies to cilvēku skaits, kuri šos pabalstus varēs saņemt lielākā apmērā,» skaidro Labklājības ministrija (LM), kas grozījumus izstrādājusi.

Vērtējot mēneša griezumā, ja līdz šim vecāku pabalstu griesti ir 350 latu plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz šo summu, tad nākamgad griesti būs 700 latu plus 50% no summas, kas to pārsniedz. Savukārt ģimenes valsts pabalsta apmēru, kas pašlaik ir 8 lati mēnesī par katru bērnu, nemainīgu paredzēts saglabāt līdz 2014. gada 31. decembrim.

No 2015.gada 1.janvāra vairāk netiks noteikti ierobežojumi izmaksājamajam slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam, kā arī piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam.

Sākot ar 2015.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu maksimumu jau regulēs iemaksu griesti, jo pārsvarā gadījumu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstam aprēķina periods nav ilgāks par gadu. Kopš 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs (iemaksu griesti) gadā ir 46 400 eiro.

Par to otrdien vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību.

LM uzsver, ka ar 2015.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsta apmērs būs palielināts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Proti, par pirmo bērnu - 11,38 eiro mēnesī, par otro bērnu ģimenē pabalsts būs 22,76 eiro (2 reizes lielāks), par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro jeb 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Saeima 26.novembrī otrajā - galīgajā - lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", uz terminētu laiku ieviešot jaunu atbalsta veidu - vienreizēju slimības palīdzības pabalstu bērna pieskatīšanai.

Pabalstu varēs saņemt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadu vecumam.

Tiesības uz pabalstu būs vienam no bērna vecākiem vai adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Pabalstu varēs saņemt arī audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Pirms diviem gadiem noteiktie ierobežojumi izmaksājamiem slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam ir saglabājami līdz 2014.gadam.

Par to vienojusies valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu saistībā ar turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību.

Tāpat valdība nolēma, ka šogad ģimenes valsts pabalsts izmaksājams astoņu latu apmērā par ikvienu bērnu. Vienlaikus no nākamā gada 1.janvāra nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums, pamatojoties uz LM sagatavoto koncepciju par ģimenes valsts pabalsta sistēmas reformu.

Tas esot nepieciešams, jo šobrīd esošās ekonomiskās krīzes rezultātā samazinoties strādājošo skaits un darba ienākumi. Rezultātā samazinoties arī ieņēmumi speciālajā budžetā, turklāt tā izdevumus ietekmējot arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums, teikts ministrijas paziņojumā. Tas nozīmējot, ka, nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, tā uzkrājums būs izlietots jau dažu gadu laikā un budžetā veidosies deficīts.

Paredzēts, ka no 2015.gada 1.jūlija, pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, nebūs nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darbnespējas periodā. Proti, darba devējam nevajadzēs aizpildīt darba ņēmējam izsniegtās darbnespējas lapas B sadaļu Darba devēja informācija, informē Labklājības ministrija (LM).

Ņemot vērā, ka papīra formāta darbnespējas lapas pakāpeniski aizstās ar vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā sagatavotajām darbnespējas lapām, pieprasot pabalstu, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz tikai iesniegums. Tādējādi pabalstu viņš varēs pieprasīt arī elektroniski. VSAA lēmumu par slimības vai maternitātes pabalsta piešķiršanu pieņems, pamatojoties uz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu. Savukārt darba devējs informāciju par darbiniekiem izsniegtajām darbnespējas lapām saņems Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS).

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Satversmes tiesa ir atzinusi par atbilstošu Satversmei strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu, Db informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Tiesa secināja, ka vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ, un sniegt atbalstu ģimenei, kurā ir bērns. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam, tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Personas, kas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā, nekā tās personas, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā – paliek iepriekšējā līmenī.

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.