Nekustamo īpašumu tirgū manāmas pozitīvas attīstības tendences - hipotekārie kredīti kļuvuši pieejamāki un cilvēki atkal aktīvāk pērk jaunus mājokļus, intervijā sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Tirgus dati uzrāda pozitīvas tendences, taču joprojām tirgus ir ļoti jūtīgs, sacīja Božē.

"Atceros, ka pēc "jaukajām" pārrunām Baltā nama Ovālajā kabinetā starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski divas nedēļas mūsu pārdošanas birojā bija pilnīgs klusums. Cilvēki bija satraukti un nervozi," stāstīja Božē.

Šī situācija labi ilustrējot to, cik lielā mērā tirgu ietekmē ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie signāli.

Viņš uzsvēra, ka tirgus ļoti jūtīgi reaģē uz šādiem satricinājumiem - ja, piemēram, publiskajā telpā izskan informācija, ka NATO varētu būt konfliktā ar Krieviju, cilvēki sāk šaubīties par nepieciešamību ieguldīt īpašumā Latvijā un apsver iespēju iegādāties to kādā mierīgākā vietā, piemēram, Spānijā. Šādas tendences esot novērojamas visā Baltijā - daļa turīgo cilvēku izvērtē iespējas iegādāties īpašumus tālāk no šīs nestabilās ģeopolitiskās zonas.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Šī gada 28. aprīlī INDEXO Bankas klientu noguldījumu apjoms pirmo reizi pārsniedzis 100 miljonus eiro, savukārt bankas klientu skaits pieaudzis līdz gandrīz 60 tūkstošiem. INDEXO Banka kopš darbības uzsākšanas saviem klientiem procentu maksājumos par noguldījumiem ir izmaksājusi 2 miljonus eiro.

“Sasniegtā 100 miljonu atzīme un pieaugošais INDEXO Bankas noguldījumu piesaistes temps ir apliecinājums, ka Latvijas iedzīvotāji vairs nesamierinās, ka gadiem ilgi nav tikuši pienācīgi atalgoti par bankai uzticēto naudu. Turpina pieaugt to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas redz, ka var būt arī citādāk un katru mēnesi saņem dāsnu procentu maksājumu savā INDEXO Bankas kontā,” saka Jānis Mūrnieks, INDEXO Bankas valdes loceklis un privātpersonu pakalpojumu vadītājs.

“Turklāt INDEXO Banka mērķtiecīgi novirza noguldījumus kreditēšanai – vismaz 80% no bankas piesaistītajiem depozītiem atgriežas Latvijas ekonomikā kā kredīti. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Latvijā joprojām ir milzīga starpība starp klientu noguldījumiem un kredītiem, proti, pagājušā gada beigās Latvijas banku kontos bija aptuveni 26 miljardi eiro noguldījumu, bet kredītos bankas bija izsniegušas vien 18,6 miljardus eiro,” turpina J. Mūrnieks.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2040. gadam būs jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu ES, paredz 10.februārī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās ar Eiropas Savienības Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā.

Kā pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā, EP deputāti ar 413 balsīm "par", 226 balsīm "pret" un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

EP skaidro, ka pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, uzsver EP.

Pēc EP pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par Japānas plānotām investīcijām ASV enerģētikas un svarīgu izrakteņu projektos, kas ir pirmās saskaņā ar divpusēju tirdzniecības līgumu.

Šo investīciju apjoms ir 36 miljardi ASV dolāru, atsevišķā paziņojumā pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

Šīs investīcijas plānots veikt dabasgāzes stacijā Ohaio štatā, jēlnaftas eksporta bāzē Meksikas līcī un sintētisko rūpniecisko dimantu ražotnē, piebilda Tirdzniecības ministrija sociālajos medijos.

"Japāna tagad oficiāli un finansiāli virzās uz priekšu ar pirmo investīciju kārtu saskaņā ar tās apņemšanos investēt 550 miljardus dolāru Amerikas Savienotajās Valstīs," Tramps pavēstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņš nesniedza sīkākas detaļas par šo projektu finansējumu un to, kādi uzņēmumi būs iesaistīti.

Tirdzniecības ministrija sniedza vairāk informācijas, atzīmējot, ka dabasgāzes stacijā Ohaio štatā paredzēts ģenerēt 9,2 gigavatus elektroenerģijas.

"Luminor Bank" peļņa Baltijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 157,7 miljoni eiro, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš, informē bankā.

Bankas izsniegto kredītu apmērs Baltijā pērn palielinājās par 956 miljoniem eiro jeb 9,1%, gada beigās sasniedzot 11,491 miljardu eiro.

Vienlaikus klientu noguldījumi pieauga par 158 miljoniem eiro. "Luminor Bank" piesaistītie noguldījumi Baltijā 2025. gada beigās bija 11,511 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Luminor Bank" izsniegto kredītu apmērs privātpersonām Baltijā palielinājās par 589,1 miljonu eiro, kamēr uzņēmumu kreditēšanā izsniegto aizdevumu apmērs pieauga par 366,9 miljoniem eiro. Bankā informē, ka palielinājās klientu interese par aizdevumiem energoefektīvām ēkām, un lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, banka paplašināja sadarbību ar Eiropas Investīciju banku.

Pērn izsniegti vairāk nekā 3 000 kredīti, kopējai aizdevuma summai pārsniedzot 22 miljonus eiro. Savukārt vidējā studiju kredīta summa gada laikā pieaugusi par 12 % un sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 8 303 eiro, liecina Swedbank apkopotie dati.

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, Swedbank apkopojusi datus par studentu aizņēmumiem, kas atspoguļo pieaugošu interesi par studiju un studējošā kredītiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem*.

Swedbank ir vienīgā kredītiestāde, kas kopš 2020. gada izsniedz aizdevumus studentiem ar Altum garantiju.

“Kopumā 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 74,8 tūkstoši studentu, kas ir par gandrīz tūkstoti vairāk nekā gadu pirms tam.* Arī Swedbank dati liecina, ka jauniešiem ir svarīgi ieguldīt savā nākotnē – šī gada jūlijā un augustā esam saņēmuši jau aptuveni 2000 kredīta pieteikumu, un to skaits turpina pieaugt. Augstākā izglītība ir ilgtermiņa ieguvums arī sabiedrībai un valsts attīstībai, jo izglītoti speciālisti veido spēcīgāku ekonomiku un drošāku nākotni. Tāpēc būtiski, lai studēt gribētāji saņemtu divpusēju atbalstu – gan no valsts un finanšu institūcijām, gan no mums kā finanšu partnera, kas nodrošina ērtu un caurspīdīgu kredītu saņemšanas procesu,” norāda Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Nenoteiktība pasaules ekonomikā, ko veicina gan konflikts Tuvajos Austrumos, gan virkne lēmumu par ASV tarifiem, šogad varētu sabremzēt kreditēšanas pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Viņš atzina, ka pašlaik ne uzņēmumi, ne investori, ne iedzīvotāji nevar droši prognozēt, kas notiks nākotnē, un šāda ilgstoša nenoteiktības vide neveicina veselīgu attīstību.

"Katrs jaunais negatīvais satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt, netērēt, atlikt lielos pirkumus, un tas neveicina izaugsmi ekonomikā. Līdzīgi ir arī uzņēmējiem. Domājot par lielākām investīcijām attīstībā, kredītiem, lai attīstītu savu ražošanu, šī nenoteiktība rada bažas, un tu domā, vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt," sacīja Purgailis.

Viņš atgādināja, ka visās trijās Baltijas valstīs pēc lielā inflācijas lēciena, kuru izraisīja karš Ukrainā, pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, bet tikai Lietuvā patēriņš ir audzis. Latvijā un Igaunijā patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši nelielas un sākās tikai pagājušā gada vidū. Līdz tam bija stagnācija un gaidas "kas nu būs". Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi bankās un uzkrājumi ir auguši diezgan strauji, un ir sajūta, ka patēriņš gaida, kad "izlauzties ārā", bet katra jaunā negatīvā ziņa to piebremzē.

Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.

“Bigbank” tīrā peļņa 2025. gadā bija 37,9 miljoni eiro – par 17 % vairāk nekā gadu iepriekš. Bankas kopējie aktīvi pieauga līdz 3,3 miljardiem eiro, bet pašu kapitāls sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 299,4 miljonus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Lants norāda, ka, neraugoties uz nenoteiktību ekonomiskajā vidē, 2025. gads bankai bija veiksmīgs – ar stabilu izaugsmi un spēcīgiem finanšu rezultātiem. Par to viņš pateicas gan klientiem un darbiniekiem, gan investoriem un sadarbības partneriem.

“Pērn, pateicoties “Bigbank” Latvijas filiāles finansējumam, sapni par savu mājokli īstenoja par 12 % vairāk ģimeņu nekā 2024. gadā un par 165 % vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt biznesa segmentā salīdzinājumā ar 2024. gadu par 29 % vairāk uzņēmumu spēra nākamo soli izaugsmē,” pauž “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš uzsver, ka spēcīgie 2025. gada rezultāti ļauj ar pārliecību izvirzīt ambiciozus mērķus arī 2026. gadam. “Banka šogad turpinās stiprināt pozīcijas ārpus Rīgas un Pierīgas un plāno hipotekārajos kredītos Latvijas reģionos izsniegt 100 miljonus eiro, tā atbalstot ekonomiku visā valstī. Vēl viens būtisks izaugsmes virziens – ikdienas pakalpojumu ieviešana un attīstīšana,” saka Surgofts.

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Kamēr rietumi plaukst, austrumi stagnē – mājokļu tirgus Latvijas reģionos iezīmē būtiskas atšķirības. Lielākā aktivitāte pērn novērota Kurzemē, kur noslēgti 3450 darījumi par kopējo summu 119 miljoni eiro, savukārt Latgalē darījumu summa sasniegusi vien nepilnus 48 miljonus eiro, turklāt šajā reģionā samazinājies arī kopējais darījumu skaits.

Kā liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotie dati, puse darījumu reģionos joprojām notiek par summām līdz 20 000 eiro. Eksperti uzsver: oficiālie dati neatspoguļo reālo situāciju, jo daļa darījumu arvien notiek ar skaidru naudu ārpus publiskajiem sludinājumiem.

Visvairāk darījumu ar dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas pērn reģistrēti Kurzemē (2700 darījumi), kur vidējā cena par kvadrātmetru pilsētās svārstās no 600-1050 EUR. Tāpat reģionā bijusi apjomīgākā darījumu summa, pircējiem iegādājoties mājokļus par kopumā 119 miljoniem EUR (+13%, salīdzinot ar gadu iepriekš).

Līdere darījumu ziņā bijusi Liepāja, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un piedāvājuma trūkuma dēļ pārdošanas cenas kvalitatīviem, renovētiem īpašumiem kāpušas pat par 9%. Pieprasījuma augšgalā saglabājās trīsistabu dzīvokļi, kā arī nelieli mājokļi investīcijām.Aktīvs tirgus pērn bijis arī Zemgalē. Tur kopējā darījumu summa pārsniegusi 90,2 miljonus EUR (+11%, salīdzinot ar 2024. gadu), savukārt darījumu skaits saglabājies teju nemainīgs (2850).

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējuši dažādi priekšlikumi par pasākumiem, kas varētu ierobežot cenu pieaugumu vietējā degvielas tirgū.

Skarbā realitāte ir tāda, ka ne degvielas tirgotāji vietējā tirgū, ne degvielas ražotāji, kuru produkcija tiek importēta, ne Latvijas valsts institūcijas tieši nekontrolē un nevar būtiski ietekmēt divus galvenos cenu veidošanās faktorus - eiro un ASV dolāra valūtas kursa svārstības, kā arī Platts kotācijas starptautiskajos tirgos.

Līdz ar to neatkarīgi no publiskiem paziņojumiem vai politiskiem solījumiem ilgtermiņā nav iespējams noturēt vai mākslīgi ierobežot degvielas cenu pieaugumu vietējā tirgū, ja globālajos tirgos tiek novērota cenu kāpuma tendence.

Valsts degvielas rezervju pilnīga realizācija

Iemesls ir vienkāršs un acīmredzams - Latvijai nav savas naftas ieguves un pārstrādes. Pat ja tiktu pieņemts hipotētisks scenārijs, kurā Latvijas valdība nolemtu iesaldēt cenas degvielas uzpildes stacijās februāra beigu līmenī, vienlaikus pārdodot vietējā tirgū visu valsts rezervi par šai “iesaldēšanai” atbilstošu fiksētu cenu, šāds risinājums būtu īslaicīgs un darbotos ne ilgāk kā pāris mēnešus.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kategoriski neatbalsta priekšlikumu no 2027. gada nodot patērētāju (nebanku) kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. PTAC uzskata, ka šāds risinājums neuzlabo patērētāju aizsardzību, bet gan rada nopietnus riskus patērētāju tiesību ievērošanai, palielina valsts izdevumus un sadrumstalo uzraudzības sistēmu.

Patērētāju (nebanku) kreditēšana no patērētāju tiesību uzraudzības viedokļa ir paaugstināta riska nozare un jebkura uzraudzības vājuma sekas visciešāk skar tieši finanšu grūtībās nonākušos patērētājus, mājsaimniecības ar zemu finanšu pratību un sociāli mazaizsargātās grupas.Informatīvajā ziņojumā nav identificēta neviena problēma patērētāju tiesību aizsardzības jomā, ko PTAC nespētu risināt.Atšķirībā no uzraudzības dalījuma starp Latvijas Banku, PTAC un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) tieši patērētāju tiesību jomā dublēšanās nepastāv — PTAC ir vienīgā iestāde, kas uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu sektorā, kā arī šobrīd aktīvi piedalās Direktīvas 2023/2225 (CCD2) par patērētāju kredītlīgumiem ieviešanā, kur kā prioritāte ir norādīta patērētāju tiesību jomas stiprināšana.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Latvijā šā gada sākumā kreditēšanas gada pieauguma temps joprojām bija starp straujākajiem eirozonā, pauda Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

"Kreditēšana 2026. gada sākumā turpinājusi pagājušajā gadā iesākto kursu - gana strauji turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji," norāda Mirošņikovs.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomikas izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. "Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija," piebilst Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists informē, ka šogad februāra beigās salīdzinājumā ar pagājušā gada februāra beigām kredītu atlikums mājsaimniecībām pieaudzis par 10,1%, sasniedzot gandrīz 6,9 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pagājušā gada februāra beigām, pieaudzis par 13,2%, sasniedzot 6,8 miljardus eiro.

Latvijas uzņēmumi attīstības projektu īstenošanai un jaunu pasūtījumu izpildīšanai visbiežāk aizņemas no 45 līdz 125 tūkstošiem eiro, un kredītu atmaksā vidēji viena gada laikā, liecina uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotā statistika.

Tā kā lēmumi par jaunu pasūtījumu uzņemšanos jāpieņem ļoti ātri, uzņēmēji aizvien vairāk novērtē ātru kredīta noformēšanas procedūru.Kredīti uzņēmumiem lielākoties tiek izmantoti, lai nodrošinātu attīstību un konkurētspēju, kā arī iegūtu apgrozāmos līdzekļus pasūtījumu izpildīšanai.

Būvniecības, ražošanas un tirdzniecības nozares uzņēmumiem finansējums bieži ir nepieciešams, lai segtu īstermiņa vajadzības, piemēram, izejvielu iegādi, krājumu papildināšanu vai darba algu izmaksāšanu, kamēr tiek gaidīta samaksa no klientiem. Apgrozāmie līdzekļi algu izmaksāšanai nepieciešami arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistījušies ilgtermiņa projektos.

Piemēram, IT kompānijām un reklāmas aģentūrām. Liela daļa uzņēmumu aizņemas līdzekļus arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, īpaši pakalpojumu sektorā, tādējādi veicinot inovācijas un paplašinot savu piedāvājumu.

Pagājušajā gadā būtiski pieaugusi mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana – izsniegto kredītlīgumu kopējā summa palielinājusies pat par 63 % salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina “Kredītinformācijas biroja” apkopotā informācija.

Vienlaikus audzis arī uzņēmumu skaits, kuriem izsniegts aizdevums – tas pieaudzis par 12 %, bet izsniegto kredītu skaits palielinājies par 16 %. Pieaugums vērojams arī vidējā līguma summā, kas gada laikā palielinājusies teju uz pusi jeb par 47 %.

Lielākā daļa jeb 58 % no kopējās summas izsniegti kā kredīti, 17 % kā aizdevums nekustamā īpašuma iegādei, 13 % kā finanšu līzings.

“Tas liecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiski tik nestabilo laiku, ekonomika nestagnē un uzņēmumi turpina augt un attīstīties. Uzņēmumi nebaidās aizņemties lielākas summas, kas norāda gan uz pieaugošu investīciju aktivitāti, gan uz pārliecību par uzņēmējdarbības perspektīvām,” komentē “Kredītinformācijas biroja” komercdirektors Intars Miķelsons. “Būtiska izaugsme izsniegto kredītlīgumu kopējā apjomā vienlaikus signalizē arī par lielāku kapitāla nepieciešamību uzņēmumu attīstības projektiem un finanšu sektora gatavību aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību.”

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.