Nekustamo īpašumu tirgū manāmas pozitīvas attīstības tendences - hipotekārie kredīti kļuvuši pieejamāki un cilvēki atkal aktīvāk pērk jaunus mājokļus, intervijā sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Tirgus dati uzrāda pozitīvas tendences, taču joprojām tirgus ir ļoti jūtīgs, sacīja Božē.

"Atceros, ka pēc "jaukajām" pārrunām Baltā nama Ovālajā kabinetā starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski divas nedēļas mūsu pārdošanas birojā bija pilnīgs klusums. Cilvēki bija satraukti un nervozi," stāstīja Božē.

Šī situācija labi ilustrējot to, cik lielā mērā tirgu ietekmē ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie signāli.

Viņš uzsvēra, ka tirgus ļoti jūtīgi reaģē uz šādiem satricinājumiem - ja, piemēram, publiskajā telpā izskan informācija, ka NATO varētu būt konfliktā ar Krieviju, cilvēki sāk šaubīties par nepieciešamību ieguldīt īpašumā Latvijā un apsver iespēju iegādāties to kādā mierīgākā vietā, piemēram, Spānijā. Šādas tendences esot novērojamas visā Baltijā - daļa turīgo cilvēku izvērtē iespējas iegādāties īpašumus tālāk no šīs nestabilās ģeopolitiskās zonas.

Atjaunīgo (saules un vēja) energoresursu projektu īstenošanai tiek izmantoti vairāki finansējuma avoti – paša attīstītāja kapitāls, finanšu investoru nauda, banku kredīti, ko sekmīgi var papildināt ar zaļo obligāciju emisiju.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Tieši pēdējo gadu laikā ir pieredzēts būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugums, un šo ieceru īstenošanā ir tikuši izmantoti vairāki finanšu avoti. Jāņem vērā, ka vislielākās aktivitātes ir bijušas tieši saules elektrostaciju segmentā, taču šogad jau arī vēja elektrostaciju izveidē, kā arī uzkrāšanas jaudu (BESS) uzstādīšanā. Lai arī savā ziņā pašlaik lielākās perspektīvas tiek saistītas ar vēja enerģijas jaudu uzstādīšanu, vēl šobrīd tās ir ievērojami dārgākas nekā saules elektrostacijas.

Iespēju lauks

Tā kā bieži vien atjaunīgās (saules un vēja) elektroenerģijas ražotņu projektus sāk attīstītāji, kuriem pašiem nav tik liela kapitāla (vairāku desmitu miljonu eiro), lai vienatnē varētu realizēt iecerēto projektu, tad tiek apzināti finanšu investori un bankas, kuras būtu gatavas aizdot naudu. “Nauda – finansējums – saules un vēja parku izveidei ir, tikai jautājums, kā dažādu segmentu potenciālie finansētāji un aizdevēji uz tiem raugās un kas katra projekta gadījumā ir gan kopējie, gan to individuālie riski,” skaidro ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņš atzīst, ka šo elektroenerģijas ražotņu izveidei primārais ir paša ieceres autora kapitāls, kas nepieciešams projekta izstrādei, īpašumtiesību sakārtošanai, visa veida atļauju saņemšanai, kas prasa arī laiku.

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2040. gadam būs jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu ES, paredz 10.februārī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās ar Eiropas Savienības Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā.

Kā pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā, EP deputāti ar 413 balsīm "par", 226 balsīm "pret" un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

EP skaidro, ka pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, uzsver EP.

Pēc EP pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par Japānas plānotām investīcijām ASV enerģētikas un svarīgu izrakteņu projektos, kas ir pirmās saskaņā ar divpusēju tirdzniecības līgumu.

Šo investīciju apjoms ir 36 miljardi ASV dolāru, atsevišķā paziņojumā pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

Šīs investīcijas plānots veikt dabasgāzes stacijā Ohaio štatā, jēlnaftas eksporta bāzē Meksikas līcī un sintētisko rūpniecisko dimantu ražotnē, piebilda Tirdzniecības ministrija sociālajos medijos.

"Japāna tagad oficiāli un finansiāli virzās uz priekšu ar pirmo investīciju kārtu saskaņā ar tās apņemšanos investēt 550 miljardus dolāru Amerikas Savienotajās Valstīs," Tramps pavēstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņš nesniedza sīkākas detaļas par šo projektu finansējumu un to, kādi uzņēmumi būs iesaistīti.

Tirdzniecības ministrija sniedza vairāk informācijas, atzīmējot, ka dabasgāzes stacijā Ohaio štatā paredzēts ģenerēt 9,2 gigavatus elektroenerģijas.

"Luminor Bank" peļņa Baltijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 157,7 miljoni eiro, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš, informē bankā.

Bankas izsniegto kredītu apmērs Baltijā pērn palielinājās par 956 miljoniem eiro jeb 9,1%, gada beigās sasniedzot 11,491 miljardu eiro.

Vienlaikus klientu noguldījumi pieauga par 158 miljoniem eiro. "Luminor Bank" piesaistītie noguldījumi Baltijā 2025. gada beigās bija 11,511 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Luminor Bank" izsniegto kredītu apmērs privātpersonām Baltijā palielinājās par 589,1 miljonu eiro, kamēr uzņēmumu kreditēšanā izsniegto aizdevumu apmērs pieauga par 366,9 miljoniem eiro. Bankā informē, ka palielinājās klientu interese par aizdevumiem energoefektīvām ēkām, un lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, banka paplašināja sadarbību ar Eiropas Investīciju banku.

Pērn izsniegti vairāk nekā 3 000 kredīti, kopējai aizdevuma summai pārsniedzot 22 miljonus eiro. Savukārt vidējā studiju kredīta summa gada laikā pieaugusi par 12 % un sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 8 303 eiro, liecina Swedbank apkopotie dati.

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, Swedbank apkopojusi datus par studentu aizņēmumiem, kas atspoguļo pieaugošu interesi par studiju un studējošā kredītiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem*.

Swedbank ir vienīgā kredītiestāde, kas kopš 2020. gada izsniedz aizdevumus studentiem ar Altum garantiju.

“Kopumā 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 74,8 tūkstoši studentu, kas ir par gandrīz tūkstoti vairāk nekā gadu pirms tam.* Arī Swedbank dati liecina, ka jauniešiem ir svarīgi ieguldīt savā nākotnē – šī gada jūlijā un augustā esam saņēmuši jau aptuveni 2000 kredīta pieteikumu, un to skaits turpina pieaugt. Augstākā izglītība ir ilgtermiņa ieguvums arī sabiedrībai un valsts attīstībai, jo izglītoti speciālisti veido spēcīgāku ekonomiku un drošāku nākotni. Tāpēc būtiski, lai studēt gribētāji saņemtu divpusēju atbalstu – gan no valsts un finanšu institūcijām, gan no mums kā finanšu partnera, kas nodrošina ērtu un caurspīdīgu kredītu saņemšanas procesu,” norāda Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada deviņos mēnešos bija 110 miljoni eiro (iepretim 180 miljoniem eiro pērn). Peļņas samazinājumu veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm. Kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājušies par 61 miljonu eiro. Tīrie komisiju ienākumi saglabājušies nemainīgi.

Kopējie bankas izdevumi šī gada deviņos mēnešos ir 122 miljoni eiro (115 miljoni eiro pērn). Šogad kredītuzkrājumi ir bez izmaiņām (pērn pirmajos deviņos mēnešos tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 6 miljonu eiro apmērā).

Bankas kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, ir pieaudzis par 550 miljoniem eiro. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 250 miljoniem eiro, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 300 miljoniem eiro.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Latvijas uzņēmumi attīstības projektu īstenošanai un jaunu pasūtījumu izpildīšanai visbiežāk aizņemas no 45 līdz 125 tūkstošiem eiro, un kredītu atmaksā vidēji viena gada laikā, liecina uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotā statistika.

Tā kā lēmumi par jaunu pasūtījumu uzņemšanos jāpieņem ļoti ātri, uzņēmēji aizvien vairāk novērtē ātru kredīta noformēšanas procedūru.Kredīti uzņēmumiem lielākoties tiek izmantoti, lai nodrošinātu attīstību un konkurētspēju, kā arī iegūtu apgrozāmos līdzekļus pasūtījumu izpildīšanai.

Būvniecības, ražošanas un tirdzniecības nozares uzņēmumiem finansējums bieži ir nepieciešams, lai segtu īstermiņa vajadzības, piemēram, izejvielu iegādi, krājumu papildināšanu vai darba algu izmaksāšanu, kamēr tiek gaidīta samaksa no klientiem. Apgrozāmie līdzekļi algu izmaksāšanai nepieciešami arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistījušies ilgtermiņa projektos.

Piemēram, IT kompānijām un reklāmas aģentūrām. Liela daļa uzņēmumu aizņemas līdzekļus arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, īpaši pakalpojumu sektorā, tādējādi veicinot inovācijas un paplašinot savu piedāvājumu.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.