Ar 2008. gadu tiek plānots, ka uzņēmējiem Latvijā būs iespēja izvēlēties aplikt ar PVN darījumus, kuri parasti ir neapliekami ar PVN.
Bizness šo tiesību izmantošanu sola izvērtēt. To ļauj darīt ES 6. direktīva, un šāda norma ir ieviesta vairumā ES dalībvalstu. ES dalībvalstis pašas var izvēlēties - dot finanšu un nekustamā īpašuma sfēras uzņēmējiem šādas tiesības vai ne. Valdība pērn nolēma, ka darba grupai jāizvērtē šādas normas ieviešanas iespējas un nosacījumi. Darba grupā piedalās VID pārstāvji. Tā kā grozījumu izstrādāšanas galējais termiņš ir 2007.gada 1.jūlijs, daudzi jautājumi darba grupā vēl nav izskatīti, tāpēc nav prognozējama jauno normu ietekme uz nodokļa administrēšanu, skaidroja VID.
Uzlabos biznesa vidi
"Izvēles tiesību piešķiršana uzņēmējam - aplikt vai neaplikt ar PVN darījumus, kurus parasti neapliek ar PVN, finanšu pakalpojumu un nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzējiem uzlabos uzņēmējdarbības vidi," skaidro SIA PricewaterhouseCoopers nodokļu konsultāciju menedžere Ilze Kļava. Savu teikto viņa pamato ar to, ka nekustamā īpašuma biznesā strādājošajiem tas dod iespēju plānot priekšnodokli, it sevišķi darījumos ar apliekamajām personām. Kā otru būtisku ieguvumu I. Kļava min to, ka tādējādi šāda norma atbrīvos nekustamā īpašumā strādājošu kompāniju no priekšnodokļa korekcijas aprēķina. Turklāt tiks nodrošināts darījuma caurspīdīgums - darījuma vērtībā vairs netiks iekļauts valstij atmaksājamais neatskaitāmais priekšnodoklis. Tiesa, valsts var noteikt ierobežojumus PVN piemērošanai dzīvojamo telpu nomai, lai nepasliktinātu iedzīvotāju stāvokli. Līdzīgi ir arī ar finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šī izvēle varētu dot iespēju izvērtēt, vai aplikt ar PVN atsevišķu pakalpojumu kategorijas, piemēram, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir bizness, t.i., apliekama persona. Tas ļautu nodalīt apliekamus pakalpojumus un uzlabot priekšnodokļa atgūšanu. Tā kā šobrīd darījumiem, kuri netiek aplikti ar PVN, to cenā ir ietverts arī neatskaitāmais PVN, pēc I. Kļavas teiktā, varētu tikt pārskatītas pakalpojumu cenas, ja tiem tiktu piemērots PVN.
Atšķirīga ietekme
"Apliekamās personas izvēles tiesības PVN piemērošanā darījumiem ar nekustamo īpašumu var radīt atšķirīgu ietekmi dažādās šīs nozares jomās," secina SIA Latio valdes locekle, finanšu direktore Irita Cimdare. Proti, nekustamo īpašumu izīrēšanas un apsaimniekošanas darījumos sekas, ja tiem izvēlēsies piemērot PVN, būs jūtamas gala patērētājiem, kas pārsvarā ir fiziskas personas. Lietotu nekustamo īpašumu darījumu aplikšanai ar PVN parastā gadījumā nebūs atskaitāmā priekšnodokļa un saņemtā PVN summa palielinās budžetā maksājamo nodokli, kamēr jaunuzbūvētu īpašumu pārdošanas darījumiem jau pašlaik ir piemērojams PVN un atskaitāms priekšnodoklis par būvniecību. Tajā pašā laikā cenas nekustamā īpašuma jomā nosaka tirgus, un iespējas vēlamajai cenai papildus pievienot PVN būtu tikai tādā gadījumā, ja pircējs būtu PVN maksātājs un varētu izmantot samaksāto summu kā priekšnodokli. Savukārt starpniecības pakalpojumiem šajā jomā pašlaik tiek piemērots PVN un, ja uzņēmums, izpētot savu izdevumu un samaksātā priekšnodokļa struktūru, izmantotu izvēles iespēju PVN pielietošanai, tas varētu būt pamatoti. Pēc I. Cimdares domām, ar PVN piemērošanas normu izvēli būtu jābūt uzmanīgiem. Viņa atzīst, ka, ņemot vērā nekustamā īpašuma dalībnieku plašo spektru, šobrīd ir grūti pateikt, kā šādas izvēles iespējas ietekmēs pakalpojumu vai īpašumu cenas un vai neradīsies situācijas, kad, pasludinot, ka konkrētais pakalpojums tiek aplikts ar PVN, tā sniedzējs nepārrēķinās pakalpojuma cenu un pašizmaksu, ievērojot nosacījumu, ka samaksātais priekšnodoklis vairs nav jāiekļauj izmaksās.
Uzlabos plānošanu
"Mēs uzskatām par apsveicamu šīs normas ieviešanu. Jebkura izvēles norma likumā uzņēmumiem dod iespēju lietderīgāk, labāk plānot savus finanšu resursus, kas nozīmē iespējamu izmaksu samazināšanu un efektīvāku klientu apkalpošanu," tā Latvijā pēc aktīviem lielākās bankas Hansabankas valdes loceklis Toms Siliņš. Finanšu pakalpojumu aplikšana ar nodokli nenorāda uz to, ka pieaugtu finanšu pakalpojumu izcenojumi un banku pakalpojumu lietotājiem tie būtu dārgāki nekā līdz šim, skaidro SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste. Savu teikto viņa pamato ar to, ka Latvijas banku sektorā pastāv sīva konkurence, kas liktu bankām pārdomāt cenu politiku pēc nodokļa ieviešanas. Bankas, iepērkot dažādus pakalpojumus, šobrīd maksā PVN, bet lielā daļā gadījumu finanšu pakalpojumi netiek aplikti ar PVN, līdz ar to bankas nevar atskaitīt šo samaksāto PVN kā priekšnodokli. Jo plašāks finanšu pakalpojumu klāsts tiktu aplikts ar nodokli, jo bankas vairāk varētu atskaitīt samaksāto PVN kā priekšnodokli, secina A. Gribuste.
Db (15.12.2005.) jau rakstīja par to, ka Latvijas banku konkurētspēja nākotnē varētu būt apdraudēta, ja, atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, bankm saglabāsies papildu izdevumi PVN dēļ. Bankas pamatā nesniedz ar PVN apliekamus finanšu pakalpojumus, bet atbilstoši pašreizējai likumdošanai tās nevar izvairīties no PVN maksāšanas dažādu izdevumu gadījumā, piem., īrējot telpas. Iepriekš auditorkompānijas PricewaterhousCoopers Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Helēna Barkere: tas, kādā veidā Latvijas likumdošanā ir pārņemta ES 6. PVN direktīva, rada nelabvēlīgus nosacījumus Latvijas finanšu pakalpojumu sektora uzņēmumiem attiecībā pret to konkurentiem citās dalībvalstīs. Viņa iepriekš minēja, ka Igaunijas un Lietuvas bankām ir iespēja iegūt vairāk līdzekļu kreditēšanai, bez papildu PVN izmaksām pārdodot nekustamos īpašumus un tos īrējot savām vajadzībām. Bankas iepriekš atzina, ka tās izdevumus, ko apliek ar PVN, pamatā "ņem uz sevi", tomēr kopumā neatgūtais PVN ir samērā neliels, lai atstātu ietekmi uz komisijām.
Nevarēs mētāties
"Šobrīd gan vēl pāragri spriest, kādi Latvijā būs nosacījumi personām, kuras varēs izvēlēties aplikt ar PVN savus pakalpojumus vai ne," norāda I. Kļava. Viņa piebilda, ka uzņēmēji, kuri izvēlēsies aplikt kādus savus pakalpojumus ar PVN, nevarēs nemitīgi mainīt savu pozīciju. Arī I. Cimdare uzskata, ka jābūt nosacījumiem, lai uzņēmēji nevarētu nepārtraukti mainīt savu nostāju attiecībā uz konkrētu pakalpojumu aplikšanu ar PVN dažādām klientu kategorijām. Proti, ja neapliekamajam pakalpojumam uzņēmums vēlēsies piemērot PVN, tad tādas normas būs jāpiemēro vismaz vienu vai divus gadus, skaidro I. Kļava. ·āda prakse pastāv visās ES valstīs, kur ir ieviesta šī izvēles norma. Pēc I. Kļavas domām, varētu būt divas iespējas - vai nu PVN piemērošanai būs vajadzīga atļauja no VID, vai arī atļauja varētu tikt piešķirta automātiski, iesniedzot tikai VID paziņojumu. Pirmā atļauja būtu nepieciešama gadījumos, kad, piemēram, nekustamais īpašums jau ir bijis izmantots neapliekamu darījumu veikšanā.