Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi Patvēruma likumā, kas izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas patvēruma sistēmu par posmu, kad personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, informē Iekšlietu ministrija.

Grozījumi paredz, ka personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir tiesības saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka minētajām personām darbspējīgā vecumā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta gadījumos, kad tās nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepilda bezdarbnieka pienākumus. Tādejādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.

Vienreizējs finansiālais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ar finanšu līdzekļiem uzturēšanās izmaksu segšanai, kas var tikt izmantoti pirmo īres iemaksu vai garantiju segšanai.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

"Room for Work" ir jauna sociāla iniciatīva, kas saved kopā darba ņēmēju ar darba devēju jaunu darba attiecību uzsākšanai.

Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt gan uzņēmējiem atrast jaunu darbiniekus, gan arī darbiniekiem, īpaši mazāk aizsargātiem cilvēkiem Latvijā, piemēram, cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, ārvalstu studentiem, cilvēkiem ar bēgļa, patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, atrast darbu.

Iniciatīvas radītāji tic, ka ikviens cilvēks ir resurss, un motivētus darbiniekus arī apkalpojošā sfērā, piegādes jomā un lauksaimniecībā ir iespējams atrast tepat Latvijā.

"Ik dienu runājot ar uzņēmējiem, jo īpaši lauksaimniekiem, ir jūtams zināms satraukums, ka darbu roku paliek arvien mazāk. Uzņēmēji aicina ievest viesstrādniekus, bet politikas veidotāji nesteidzas šo ideju atbalstīt, tāpēc arī mēs nācām ar jaunu iniciatīvu savest kopā uzņēmējus, kuri meklē darbiniekus, ar potenciālajiem darba ņēmējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav tik labi savienoti ar pašreizējo darba tirgu," stāsta iniciatīvas autors Miks Celmiņš.

Lai veicinātu bēgļu un personu, kuras ieguvušas alternatīvo statusu, integrēšanos Latvijā, Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai.

EM ieskatā summa 60 000 eiro apmērā būtu jāsedz no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) administrēt pabalstu izmaksu.

Šāda summa ir noteikta, pieņemot, ka tā ir vidējā darījuma vērtība par dzīvošanai derīga vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri Rīgā un valsts lielākajās pilsētās, teikts EM sagatavotajā ziņojumā, ko pirmdien, 6.jūnijā, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Šāda pabalsta nepieciešamību EM pamato ar normatīvajos aktos noteikto par nepieciešamību nodrošināt personas pamatvajadzības uz mājokli un pašvaldību pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tostarp palīdzot risināt dzīvokļa jautājumus. Sociālā palīdzība ietver sevī arī naudas vai mantisku pabalstu, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai, norādīts ziņojumā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Gan patvēruma meklētājiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem pabalstus maksās vēl trīs mēnešus pēc sākšanas strādāt, to paredz šodien koalīcijā panāktais kompromiss attiecībā uz pabalstu saņemšanas nosacījumiem personām ar bēgļu vai alternatīvo statusu.

Par panākto kompromisu žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem izmaiņas tiks veiktas Saeimā jau iepriekš iesniegtajos grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, savukārt attiecībā uz bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušajiem izmaiņas veiks Patvēruma likumā.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija iepriekš pauda iebildumus iecerei maksāt pabalstu strādājošiem bēgļiem. Tāpēc koalīcija 17.oktobrī pēc nacionālās apvienības lūguma vienojās uz nedēļu atlikt attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu valdībā.

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes ir gatavas atvērt maksājumu kontus Ukrainas bēgļiem, informē Latvijas Finanšu nozares asociācijā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ikvienam bēglim ir tiesības uz pamatkontu. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina klientam iespēju ieskaitīt tajā darba algu, pensiju, valsts pabalstus, mācību iestādes stipendijas un citus maksājumus, kā arī iespēju izņemt skaidru naudu kredītiestādē vai bankomātos, veikt pārskaitījumus, piesaistīt maksājumu karti un veikt norēķinus ar to.

Atbalstot Ukrainas tautu, vairākas bankas ir ieviesušas atvieglotu kārtību norēķinu konta un maksājumu kartes noformēšanai Ukrainas bēgļiem, kas Latvijā atraduši drošu patvērumu. Tāpat ir bankas, kurās konta pieteikuma izskatīšana un tā atvēršana, kā arī maksājumu kartes izsniegšana un lietošana ir bez komisijas maksas.

Valdība 10.augustā atbalstīja ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un deva robežsardzei tiesības pielietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija tiek izsludināta no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Tāpat valdības lēmums paredz Valsts robežsardzei, Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai izmantot paredzētās procedūras un to rīcībā esošos līdzekļus, lai atturētu personas no Latvijas - Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Ja vēl pirms dažiem gadiem tika apcerēta Grieķijas parāda norakstīšana un neizbēgams šīs valsts kraha riņķa dancis, tad tagad šajā ziņā bilde pamatīgi mainījusies.

Finanšu tirgi balso ar naudu, un pieejamie dati liecina, ka nu šai valstij uz 10 gadiem pirmo reizi vēsturē tiek aizdoti līdzekļi ar nepilna procenta ienesīgumu. Eirozonas parādu krīzes karstākajā brīdī Grieķijas parāda likmes uz brīdi pārsoļoja pāri 30% atzīmei.

Izskatās, ka daudzus šī parāda uzpircējus īsti nebiedē fakts, ka Grieķijas saistībām joprojām noteikts "grabažas" (junk) reitings. Pozitīvi ir tas, ka šīs valsts tautsaimniecība pāris gadus atgriezusies uz izaugsmes taciņas. Proti, pēc vairākiem krīzes gadiem un strukturālām reformām ir radušies iemesli, lai attiecībā uz Grieķijas ekonomiku būtu saskatāms zināms optimisms. Šajā pašā laikā tai saglabājas pietiekami daudz izaicinājumi, kuru vidū ir, piemēram, gigantiska parādu nasta virs 180% no IKP.

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kompānija "LG Electronics" ziedo sadzīves tehniku un nodrošina arī cita veida atbalstu viena miljona ASV dolāru apmērā, informē uzņēmumā.

"LG Electronics" sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai sniegtu savu atbalstu astoņās valstīs, kurās ir liels bēgļu skaits no Ukrainas, - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā.

Latvijā "LG Electronics" nodrošina atbalstu patvēruma meklētājiem no Ukrainas, kuri uzturas Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī.

Tāpat uzņēmums nodrošinājis sadzīves tehniku, tostarp ledusskapjus, veļasmašīnas un mikroviļņu krāsnis organizācijām, kas jau šobrīd nodrošinājušas naktsmītnes vai uzturēšanās vietu vairāk nekā 500 patvēruma meklētājiem, tostarp Latvijas Samariešu apvienībai, biedrībai "Attīstībai un nākotnei", biedrībai "Common Ground", Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcai, Daugavpils Universitātes dienesta viesnīcai un Daugavpils medicīnas koledžas dienesta viesnīcai.

Gada laikā ievērojami mainījušās Latvijas iedzīvotāju domas par to, kas valstij rada vislielākos draudus, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Pērn iedzīvotāju prātos dominēja bēgļu jautājums, savukārt 2016. gada novembrī veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotājus visvairāk uztrauc Latvijas ekonomiskā lejupslīde.

Aizvadītā gada pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju bija satraukti par bēgļu jautājumu, kam stipri uz pēdām mina arī bažas par nelegālajiem imigrantiem (32%) un terorisma draudiem (18%). Savukārt gadu vēlāk iedzīvotāju domas ir būtiski mainījušās.

Šogad satraukumu par bēgļiem un patvēruma meklētājiem pauduši 30% iedzīvotāju, savukārt nelegālie imigranti un terorisma draudi tika minēti vēl ievērojami retāk. 2016. gadā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka reālākie draudi, viņuprāt, ir valsts ekonomiskā lejupslīde (34%), demogrāfiskās problēmas (31%), kā arī korupcijas uzplaukums (21%).

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzinis, ka Angelas Merkeles vadītais kabinets 2015.gadā pieļāvis kļūdas, atverot valsts robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.

Atbildot uz laikraksta Welt am Sonntag organizētā pilsoņu forumu dalībnieku jautājumiem, Šeible atzina, ka pēc paziņojuma par faktisku robežu atvēršanu Vācija «zaudējusi kontroli».

«Mēs, politiķi esam cilvēki un arī pieļaujam kļūdas,» norādīja kristīgo demokrātu (CDU) veterāns, piebilstot, ka «no kļūdām vismaz var mācīties».

Pasākuma laikā Šeibli izvaicāja kāds Bavārijas municipālais darbinieks, kāda Frankfurtes apkārtnē esoša ģimenes uzņēmuma grāmatvedis un pie Hamburgas dzīvojošs jūras turbīnu ražotājs.

Politiķis norādīja, ka no pagātnes kļūdām visām Vācijas partijām ir jāizdara «nepieciešamie secinājumi».

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».