«Latvijas ekonomika šogad ir attīstījusies sekmīgi, bet to diemžēl nav vēl sajutuši visi iedzīvotāji un ienākumu nevienlīdzības problēmas virknē gadījumu kļuvušas pat izteiktākas. Savukārt, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no uzdevumiem būs ražīguma pieaugums,» gada nogalē atskatoties uz aizvadīto gadu norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Viņš norāda, ka augstāka produktivitāte gan privātajā, gan valsts sektorā būs priekšnoteikums arī algu kāpumam un attiecīgi sabiedrības kopējai labklājībai. Šis gads iezīmējis arī ar vairākas pārmaiņas un reformas Latvijas ekonomiskajā politikā – Nacionālās industriālās politikas izstrāde, enerģētikas politikas reforma, izmaiņas valsts uzņēmumu pārvaldībā un jauna pieeja darba tirgus politikai, izstrādājot arī reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu.
Savukārt runājot par nākamo gadu ekonomikas ministrs atzīmē, ka līdzīgi kā iepriekšējie pieci gadi arī 2013.gads nesola bezrūpīgu dzīvi. Pārmērīgam optimismam par 2013.gadu tiešām nav pamata, bet piesardzīgs un konservatīvs skats nākotnē būtu tieši laikā.
Pēc ekonomikas ministra domām, reformu turpmākai īstenošanai izšķiroši svarīga būs valdības partneru iesaiste un atbalsts.
Kā būtiskākos Ekonomikas ministrijas prioritāros darbus šajā gadā D.Pavļuts min Nacionālās industriālās politikas (NIP) izstrādi un īstenošanu. Šogad NIP īstenošanas ietvaros sagatavoti arī pilotprojekti, piemēram, programma zaļās ražošanas attīstībai Latvijā ar 8 milj. Ls finansējumu, izaugsmes kapitāla instruments ar 28 milj. Ls finansējumu, saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju ir programma ražošanas telpu renovācijai reģionos 12 milj. Ls apmērā. Tāpat saskaņā ar NIP paredzētajiem uzstādījumiem likumdošanā nostiprināts darbaspēka nodokļu reformas plāns, kas paredz trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt par 5 procentpunktiem.
Vēl D. Pavļuts min, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanai Ministru kabinetā ir apstiprinātas divas koncepcijas - Publisko personu komercdarbības koncepcija un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija. Tāpat Ekonomikas ministrija izstrādājusi un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl piecos saistītajos likumos.
Šogad sākta arī enerģētikas politikas reforma – izstrādāta «Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga ekonomika sabiedrībai», kura ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Kā arī izstrādāts Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts