Ražošana

Pavļuts: Esam tikuši tālāk gāzes monopola situācijas izbeigšanai nekā jebkad agrāk

Žanete Hāka, 04.07.2013

Jaunākais izdevums

Ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM) Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai nodevusi grozījumus Enerģētikas likumā un Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā, lai īstenotu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa Latvijā pirmo posmu, informē EM.

«Dabasgāzes tirgus liberalizācijas process Latvijā iepriekšējo valdību laikā bijis ļoti smagnējs un jautājums nebija ticis tālāk par sarunām. Jau šobrīd, nododot saskaņošanai konkrētus likumu grozījumus, esam tikuši tālāk gāzes monopola situācijas izbeigšanai nekā jebkad agrāk. Ar iesniegtajiem grozījumiem mēs nostiprināsim Latvijas likumdošanā liberalizācijas pirmo posmu, kura galvenais elements ir trešo pušu piekļuves gāzes sistēmai nostiprināšana. Tas ir jautājums gan par mūsu patērētāju interesēm saņemt iespējami lētāku gāzi, gan valsts ģeopolitisko un drošības interešu aizsardzību,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Grozījumi likumos izstrādāti saskaņā ar šā gada 19.martā Ministru kabinetā atbalstīto risinājumu atbilstoši Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām īstenot dabasgāzes tirgus liberalizāciju divās fāzēs, proti, nodalot darbības, kas veicamas līdz 2014.gada aprīlim un laikā līdz alternatīvu gāzes piegāžu avotu nodrošināšanai jeb tirgus izolācijas novēršanai.

Grozījumi Enerģētikas likumā paredz virkni papildinājumu dažādās definīcijās saskaņā ar saskaņā ar Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām. Būtiskākais jautājums, kas tiek risināts grozījumos ir regulējums, kasnodrošina skaidrus spēles noteikumus piekļuves nodrošināšanai dabasgāzes sistēmai trešo pušu intereses gadījumā, tai skaitā, paredzot sašķidrinātās dabasgāzes termināļa iespēju. Tāpat veikti precizējumi attiecībā uz dabasgāzes tirgus operatora grāmatvedības nodalīšanu starp pārvades un sadales funkcijām, noteikts šķērssubsīdiju aizliegums un sadales sistēmas operatora darbības pārkārtošana atbilstoši neatkarības prasībām, paredzot pašreizējam sadales sistēmas operatoram pārejas periodu līdz 2015.gada 1.janvārim darbības pārkārtošanai atbilstoši Latvijas likumdošanas un Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Saskaņā ar Trešās Enerģētikas paketes direktīvu Latvijas situācijai atbilst divas atsevišķas atkāpes no vairākām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām, kas piemērojamas atšķirīgos termiņos. Izolēta tirgus atkāpe darbojas līdz brīdim, kad Latvija būs savienota ar jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotu sistēmu un dominējošā piegādātāja daļa samazināsies zem 75%. Savukārt Jauna tirgus atkāpe būs spēkā līdz 2014.gada aprīlim, jo būs apritējuši desmit gadi kopš pirmās komerciālās dabasgāzes piegādes saskaņā ar pirmo ilgtermiņa līgumu.

EM turpina darbu pie otrā gāzes tirgus liberalizācijas posma sagatavošanas izskatīšanai valdībā, kam nepieciešams detalizēts izvērtējums par tirgus liberalizācijas iespējamajiem modeļiem, kurš būs jāizvēlas, lai nodrošinātu pilnīgu tirgus liberalizāciju brīdī, kad būs nodrošinātas alternatīvas gāzes piegādes un uz Latviju vairs neattieksies izolēta tirgus statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja AS Latvijas Gāze (LG) dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību, ka LG ir dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmas operators. Tāpēc būtiskākais uzdevums, kas jāveic dabasgāzes tirgus reformu nākamajā posmā, ir pārvades sistēmas operatora nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību. EM informē, ka ir trīs pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modeļi - izveidojot neatkarīgu pārvades operatoru, izveidojot neatkarīgu sistēmas operatoru vai īstenojot īpašumtiesību nodalīšanu.

Neatkarīga pārvades operatora modeļa gadījumā pārvades sistēma piederētu tās operatoram un pārvades sistēmas operators turpinātu būt vertikāli integrētā uzņēmuma - LG - daļa kā meitasuzņēmums vai jauna komercsabiedrība, kuras 100% pamatkapitāla pieder vienām un tām pašām personām, kam pieder LG pamatkapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pirms gāzes tirgus atvēršanas joprojām daudz neskaidrību

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 31. janvārī plāno apstiprināt dabasgāzes tirdzniecības noteikumus; tiek prognozēts, ka būs vajadzīgs iešūpošanās periods pēc 3. aprīļa, lai dabasgāzes tirgus liberalizācija notiktu ne tikai uz papīra

Strauji tuvojās 3. aprīlis, kad visiem dabasgāzes lietotājiem būs tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Līdzšinējais dabasgāzes liberalizācijas process nav raksturojams kā gluds un aptaujātie tirgus dalībnieki uzsver, ka joprojām ir daudz neskaidrību ar dabasgāzes tirdzniecības noteikumiem, kurus valdība cer apstiprināt nākamajā sēdē. Pagājušajā nedēļā sadales tīkla operators iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektus. SPRK sola, ka šie nozarei svarīgie noteikumi tiks saskaņoti iespējami drīz. Nozare joprojām gaida arī skaidrību par balansēšanas un piekļuves pārvades sistēmai nosacījumiem. Dažādo faktoru ietekmē, kā arī pateicoties sagaidāmajai patērētāju pasivitātei tirgotāja izvēlē, dabasgāzes tirgus patiesai liberalizācijai un konkurences nodrošināšanai, visticamāk, būs nepieciešams zināms iešūpošanās periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ekonomikas paradokss – liberalizācija nozīmētu jaunus izdevumus

Dienas Bizness, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības komisija vienojusies virzīt grozījumus likumdošanā, kas paredzētu gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu. Nevar noliegt, ka tas ir noticis kompānijas Latvijas gāze (LG) draudu ietekmē. Tās ilggadējais šefs Adrians Dāvis publiski skaidri pateica, ka liberalizācijas gadījumā dabasgāzes cenas valstī būtiski augs.

Nav zināms, ko viņš deputātiem vēl pavēstīja minētās komisijas sēdē aiz slēgtām durvīm, taču nav izslēgts, ka tur tika «piedāvāta» vēl viena starptautiskā tiesvedība pret Latvijas valsti, ņemot vērā, ka liberalizācija vismaz līdz šim bija plānota jau no nākamā gada, bet savulaik noslēgtā vienošanās paredz, ka LG dabasgāzes piegādes monopols pieder līdz 2017. gadam. Protams, arī situācijā, ja liberalizācija notiktu jau 2014. gadā, LG de facto būtu monopols gan līdz 2017. gadam, gan, visticamāk, vēl ilgāk, bet tas jau netraucē, piemēram, vērsties tiesā. Tātad ir skaidrs, ka atteikšanās no gāzes tirgus liberalizācijas vismaz līdz 2017. gadam ir vienīgais loģiskais solis, un, taisnību sakot, arī tad Latvijai būs rūpīgi jāvērtē, kā risināt šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Neuzkāpt uz elektrības grābekļa

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ziņojums: Elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi

Nozare.lv, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piekrīt Eiropas Komisijas (EK) veiktajam cenu un izmaksu izvērtējumam un tam, ka elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi, teikts šodien valdībā skatītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes izskatāmajos jautājumos.

Martā Briselē norisināsies ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā tiks skatīts EK paziņojums «Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā».

Atbildot uz Eiropadomes pieprasījumu, EK ir veikusi padziļinātu analīzi par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, lai palīdzētu politikas veidotājiem izprast problēmas kontekstu, nesenā cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem un politiskās sekas. Paziņojumā sniegti dati par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu un izmaksu tendencēm, tostarp dalībvalstu līmenī. Paziņojumā uzmanība pievērsta arī cenu ietekmei uz patērētājiem un piekļuvei pieejamām cenām, kā arī Eiropas rūpniecības sektora konkurētspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad svarīgākais darbs enerģētikas sektorā Latvijā ir dabasgāzes tirgus liberalizācija, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie enerģētikas eksperti.

Sabiedriskās politikas centra Providus enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš aģentūrai BNS atzīmēja, ka Latvijai būtiski nākamgad ir nodrošināt dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem, jo sevišķi ņemot vērā sašķidrinātā dabasgāzes termināla piegādi Lietuvai, kas ir izbeigusi Baltijas gāzes tirgus izolētību. Lai to īstenotu, Ekonomikas ministrija iecerējusi nākamā gada sākumā valdībā ziņot par izvēlēto tirgus liberalizācijas modeli.

Pēc Āboltiņa teiktā, ir dažādas iespējas, kā tirgu liberalizēt, tāpēc Ekonomikas ministrijai jāizvēlas Latvijai izdevīgākais modelis.

Nepieciešamību nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem aģentūrai BNS uzsvēra arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, norādot, ka tādējādi Latvija varētu «izmantot augļus», ko dod Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Intervija: Varam pazaudēt vērtīgās gāzes krātuves

Sandris Točs, speciāli DB, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešama neatkarīgu ekspertu un sabiedrības uzraudzība pār Latvijas Gāzes sadalīšanas procesu, jo tas valstij ir pārāk svarīgs jautājums

Tā intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte. Gāzes tirgus liberalizācija būs viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajai valdībai. «Jautājums par Latvijas Gāzi ir krietni sarežģīts. Jo no vienas puses tas skar komunālos pakalpojumus, līdz ar to cilvēku maciņus, bet no otras – runa ir par neaptverami vērtīgu Latvijas dabas resursu, jo šeit ir pazemes dabasgāzes krātuves,» uzsver R. Karnīte.

Pašlaik šo liberalizāciju politiķi mēģina veikt ļoti sasteigti, neskatoties uz akcionāru līgumu iespējamajiem pārkāpumiem, kas draud ar starptautisku tiesvedību.

Tieši tāpēc liberalizācijas sakarā es pat ne tik daudz uzsvērtu draudošo cenu celšanās jautājumu, kā iespēju pazaudēt pazemes gāzes krātuves. Jo jautājumi par Latvijas Gāzi un pazemes gāzes krātuvēm ir jāskata kopā. Nav teikts, ka liberalizācija Latvijas Gāzi iznīcinās, bet, protams, tā uzņēmumu apdraud. Izskatās, ka uzņēmums pašlaik cīnās, lai sevi pasargātu. Un mēs, Latvijas sabiedrība, esam ieinteresēta, lai visai valstij svarīgais uzņēmums pastāv un attīstās, nevis tiek iznīcināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līdz ar otra TEC-2 energobloka atklāšanu Latvija no elektroenerģijas ražošanas viedokļa kļūst pašpietiekama

Līva Melbārzde, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LB samazina vidējās inflācijas prognozi līdz 1%

Žanete Hāka, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra un februāra zemā faktiskā inflācija, kā arī iespējamais siltumenerģijas cenu kritums gada vidū, ļauj samazināt šā gada vidējās inflācijas vērtējumu līdz 1%, tomēr gan paturot prātā elektroenerģijas cenu netiešo ietekmi, kā arī nenoteiktību saistībā ar pārtikas cenām jaunajā ražas sezonā, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš uzsver, ka inflācijas samazināšanās tendence ir bijusi noturīga: janvārī inflācijas gada pieaugums bija 0,6%, februārī – 0,3%, savukārt gada vidējā inflācija februārī bija 1,8%. Jau vairākus mēnešus Latvijas inflācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, un, iespējams, ka jau februārī Latvija pati ierindosies kritērija atsauces valstu kopā starp trīs zemākās inflācijas valstīm ES - pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācijā rādītāja ziņā.

Noturīgi zemo inflāciju šī gada pirmajos mēnešos ir noteicis gan administratīvi regulējamo cenu kritums, gan stabilās energoresursu cenas globālajos tirgos, uzsver LB pārstāvis. Februāra inflāciju Latvijā noteica vispirms dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums, saskaņā ar kuru mainījās siltumenerģijas tarifi, kā arī vēl joprojām notiekošās iepriekšējās sezonas apģērbu un apavu izpārdošanas. Gada inflācija februārī saruka galvenokārt uz mazāka nekā pērn februārī degvielas cenu kāpuma rēķina, gan arī mazāka nekā pērn neapstrādātās pārtikas cenu pieauguma ietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze: Reāli par gāzes piegādi no citiem avotiem var runāt tikai pēc 2019. gada

Gunta Kursiša, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reāli runāt par piegādi no citiem avotiem, izņemot Krieviju, varam runāt tikai pēc 2019. gada, tā Db.lv stāstīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.

Baltijas valstis un Somija tagad ir tikai iesniegušas savus pieteikumus par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla būvi un projekta novērtēšana beigsies tikai nākamā gada otrajā pusē. Arī tad, kad lēmumi tiks pieņemti, vēl jārēķinās ar vairāku gadu ilgu gaidīšanu, līdz terminālis tiks izbūvēts, norādīja V. Makaris.

Piegādātāju vidū, kas varētu nodrošināt sašķidrināto dabasgāzi, varētu būt Alžīra, Katara, Norvēģija. Uz to laiku arī ASV varētu būt kļuvusi par nozīmīgu LNG piegādātāju, atzina V. Makaris, sīkāk gan nekomentējot, cik liela ir šāda iespējamība. Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda - dabasgāzes piegādes Latvijai no ASV ir reālas, ja ir privātās kompānijas, kas ir gatavas nodrošināt šādu piegādes pakalpojumu. Sākotnējie aprēķini, kas saņemti no divām ASV kompānijām, ar kurām vizītes laikā ASV tikās L. Straujuma, liecina, ka dabasgāze Latvijai pat būtu lētāka, ja tā tiktu piegādāta no ASV. Premjere raidījumā skaidroja, ka ASV notika tikšanās ar divām kompānijām, kas varētu Latvijai piegādāt gāzi no ASV. Interesi par šādu pakalpojumu izrādījušas arī vēl citas kompānijas, taču laika trūkuma dēļ tikties ar tām premjerei neizdevās. L. Straujuma skaidroja, ka ar citām kompānijām savas vizītes laikā ASV varētu tikties finanšu ministrs Andris Vilks. L. Straujuma arī uzsvēra, ka ASV kompānijām, kas varētu piegādāt dabasgāzi Latvijai, ir svarīgi zināt, vai jāpiegādā tikai Latvijai vai, piemēram, visām Baltijas valstīm, vai kādam citam, lielākam valstu blokam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes jaunajam vadītājām jābūt lieliskam oratoram, nesavtīgam un ar izcili augstu intelektu

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes kompānija Latvijas Gāze izsludinājusi konkursus uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, liecina Latvijas Gāzes publicētais sludinājums laikrakstā Dienas Bizness.

Paziņojumā norādīts, ka valdes priekšsēdētāja amata misija ir nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību mainīgos apstākļos, ieskaitot tādus izaicinājumus kā enerģētikas tirgus liberalizācija, uzņēmuma restrukturizācija, iespējamas izmaiņas gāzes piegādes avotu izvēlē, iespējama akcionāru struktūras maiņa un citus.

Galvenie pienākumi iekļauj, bet neaprobežojas ar uzņēmuma struktūrvienību un ikdienas saimnieciskās darbības vadību, Valdes darbības vadību un personisku atbildību par darbu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Saeimas komisiju un Valdību jautājumos par dabasgāzes tarifiem un grozījumiem Enerģētikas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekonomikas ministre dzirdējusi runas, ka par Latvijas Gāzes vadītāju kļūs Kalvītis

LETA, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir dzirdējusi runas, ka par energouzņēmuma Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētāju kļūs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Politiķe intervijā telekanālam LNT uzsvēra, ka tās ir tikai baumas, taču tās ir tik spēcīgas, ka par šādu iespēju viņai stāstīts pat nesenās vizītes ASV laikā.

Valsts tikmēr strādā, lai liberalizētu gāzes tirgu Latvijā, piebilda ministre.

LG ir izsludinājusi konkursu uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, kas kļūs vakanti šī gada augustā, kad beigsies pašreizējā uzņēmuma vadītāja Adriana Dāvja un vēl vairāku valdes locekļu pilnvaru termiņš.

Kā liecina paziņojums Latvijas Vēstneša portālā, Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatam tiek meklēts cilvēks, kuram ir lieliskas latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas, augstākā izglītība, kopējā darba pieredze vismaz 15 gadi komercdarbības jomā, veiksmīga pieredze liela kolektīva vadīšanā ar daudzpakāpju struktūru vismaz septiņu gadu garumā, kā arī izcilas līdera dotības, pieredze augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vadīšanā un attīstīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva spraigās sarunās cer samazināt dabasgāzes cenu, Latvijai diskusijas vēl priekšā. Lietuvas cīņā ar atkarību no Krievijas dabasgāzes milža Gazprom iespējams jauns pavērsiens – Eiropas Komisija (EK) neizslēdz iespēju sniegt Lietuvai atbalstu smagajās sarunās.

Neoficiāla informācija un ekspertu prognozes liecina, ka ar pārmaiņām dabasgāzes apgādes jomā var nākties rēķināties arī Latvijai, kura sarunās ar Gazprom allaž centusies būt piesardzīga, jo netiek izslēgta iespēja, ka no Latvijas tirgus varētu aiziet lielākais no a/s Latvijas gāze īpašniekiem – Vācijas energokoncerns E.ON.

Šādu iespēju, ja Latvijas gāzes tirgū tiktu veikta nekavējoša liberalizācija un notiktu a/s Latvijas gāze (LG) aktīvu sadalīšana, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē minēja jau šopavasar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes tirgū – ar «plikām» riepām

Sandris Točs, speciāli DB, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada aprīlī gāzes tirgu Latvija atvērs ar steigā pieņemtu normatīvo regulējumu un bez īpaša gāzes tirgus likuma

2017.gada 3.aprīlī beidzas Latvijas gāzes monopoltiesības dabasgāzes tirgū. Lai arī šis datums ir bijis jau sen vispārzināms, Latvijas valsts nav spējusi laikus sakārtot normatīvo regulējumu, kas draud ar to, ka liberalizācija izvērsīsies kārtējā sociālajā un ekonomiskajā eksperimentā, par kura sekām neviens neatbild. A/s Latvijas gāze stratēģiskās attīstības departamenta vadītājs Jānis Eisaks laikrakstam DB izsaka uzņēmuma bažas par laikus pieņemta normatīvā regulējuma trūkumu, kas joprojām rada neskaidrības uzņēmuma sadalīšanas procesā un pārejā uz tirgus modeli, uzskatot, ka ir nepieciešams īpašs Gāzes tirgus likums, līdzīgi kāds ir Elektroenerģijas tirgus likums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Ja LG tiks sadalīta pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt valstij milzīgu naudu

Sandris Točs, speciāli Dienai, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšroka izlemt, kā tiks sadalīta AS Latvijas gāze, ir 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam, ceturtdien intervijā laikrakstā Diena uzsver LG vadītājs Aigars Kalvītis, piebilstot - ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Tuvojas apkures sezona - ar kādām gāzes cenām to sagaidīs iedzīvotāji?

Jau šobrīd dabasgāzes tarifi samazinājušies līdz pat 25% siltumapgādes uzņēmumiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. Tā ir iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem - šī apkures sezona būs daudz lētāka. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū ir kritusies.

Atšķiras valdības un Latvijas gāzes viedoklis par termiņiem, kuros iespējama gāzes tirgus liberalizācija un ar to saistītie pasākumi. Kur ir problēmas sāls?

Vispirms gribu uzsvērt to, ka biznesā un uzņēmējdarbībā visām lietām ir jānotiek loģiskā secībā. Latvijas gāzei 97%-98% akcionāru ir privātuzņēmumi, savukārt valstij pieder tikai 117 no 40 miljoniem akciju. Būtu tikai loģiski, ja šī sadalīšana atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām notiktu pēc principa, kas būtu pieņemams vairākumam akcionāru šajā privātajā uzņēmumā. Bet šodien dažas lietas, kas ir iestrādātas Enerģētikas likuma grozījumos, patiesībā ir nepārdomātas. Ir skaidrs, ka 2017. gada 3. aprīlī patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju un ka ir jānodala gāzes glabāšanas un transportēšanas resursi atsevišķi no tirdzniecības. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet tas, ka likumā ir prasīta šīs jaunās pārvades un uzglabāšanas kompānijas pārdošana līdz 2018. gadam, tas, manuprāt, nav loģiski. Jo darījums, kurš ir mērāms simtos miljonu eiro, nevar notikt deviņos mēnešos. Tie termiņi, kas nolikti šobrīd, ir neloģiski. Turklāt, ja valsts neizmantos paredzētās pirmpirkuma tiesības, atliks tikai pusgads. Kā mēs no visas jaunāko laiku vēstures zinām, šādi darījumi nenotiek pusgadā. Piemēram, E.ON Ruhrgas akciju pārdošana norit jau ilgāk par gadu. Mums kā uzņēmumam šādi sasteigti termiņi absolūti nav pieņemami. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam ir priekšroka izlemt, kādā veidā mūsu kompānija tiks sadalīta. Jo, ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Grib jaunu nodokli elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu

Gunta Kursiša, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieviest jaunu Subsidētās enerģijas nodokli tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu. Tāpat ministrija piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura patērētājiem kompensēs OIK pieaugumu.

[17.42] Papildināta ar Latvenergo komentāru pēdējās divās rindkopās

Pašlaik tie ir vēl tikai ierosināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un EM iesniegs visu minēto grozījumu projektus valdībā un Saeimā tuvākajo mēnešu laikā.

Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinoši pasākumi, 2014. gadā subsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh.

EM jau ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā», kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš ekspresintervijā Dienas Biznesam.

Kā vērtējat izskanējušos apgalvojumus, ka Latvijas gāzes tirgus liberalizācija varētu pacelt dabasgāzes cenu Latvijā pat par 30%?

Tāds apgalvojums, vēl jo vairāk velkot paralēles ar Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kas arī it kā esot pacēlusi elektrības cenu, nav gluži par tēmu, taču nav noliedzams, ka šādi apgalvojumi mēdz būt ļoti iedarbīgi uz sabiedrības viedokli. Ar tirgus liberalizāciju pamatā ir jāsaprot tiesību piešķiršana patērētājam izvēlēties savu piegādātāju, tādējādi atbrīvojot viņu no viena piegādātāja varas. Runājot par elektrību, jāuzsver, ka tas, kas kļuva dārgāks, ir regulētie elektrības maksājumi, nevis pati elektrības cena kā tāda. Tas, vai konkrētajam patērētājam izmaksas par elektrību pēc tirgus atvēršanas pieauga, atkarīgs no katra patērētāja izvēlētā risinājuma. Man, piemēram, elektrības maksājumi nepalielinājās. Savukārt, ja runājam par gāzes cenu, tad uzņēmumam Latvijas gāze ar to nav nekāda sakara. Regulators savulaik Latvijas gāzei ir iedevis tik treknus tarifus, ka tos nav bijis vajadzības pārskatīt kopš 2008. gada. Līdz ar to Latvijas gāzei varētu būt pilnīgi vienalga, cik maksā pati gāze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes sektoru gaida lielas pārmaiņas, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā sacīja Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš uzsvēra, ka, lūkojoties uz Lietuvas tirgu, kur veikta liberalizācija, tirgus ir vairāk deformēts nekā iepriekš. Tirgū patlaban ir trīs dažādas cenas, un dažādu faktoru dēļ tas ir slēgts trešajām pusēm, jo valsts subsidē gāzes piegādi vienai kompānijai, kas tās tarifus padara lētākus, līdz ar to citām kompānijām nav cerību tikt šajā tirgū.

Rezultātā arī Latvijas Gāze šajā tirgū nevar ielauzties, un liberālā tirgū izmantot šāda veida subsīdijas, pēc A. Kalvīša domām, ir divkosīgi.

Galu galā pērn Latvijas patērētāji pat daļēji sedza Lietuvas gāzes eksporta izmaksas uz Igauniju, viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nav skaidrs, kāpēc politiķi grib grūst valsti jaunā tiesvedībā

Dienas Bizness, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi lēmumu par gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Skan, protams, skaisti, taču loģiku šādam solim atrast tikpat grūti kā Sniegbaltīti vasaras vidū.

Vispirms jau jāmin fakts, ka savulaik noslēgtais līgums ar šobrīd vienīgo dabasgāzes piegādātāju mūsu valstij – a/s Latvijas gāze (LG) – paredz šai kompānijai monopoltiesības līdz 2017. gada aprīlim. Tātad iznāk, ka mūsu politiķi ir apņēmības pilni minēto līgumu neņemt vērā.

Varbūt kāds šādu soli sauks par drosmīgu, taču var arī teikt, ka tas ir muļķīgs bez gala. Šajā kontekstā vien jāatgādina, ka savulaik LG tika atteikts apstiprināt gāzes cenu palielināšanas procesu, un jau nākamajā brīdī valsts bija ierauta starptautiskajā tiesvedībā, uzradās ekonomikas teorijās grūti sastopams termins «saprātīgā negūtā peļņa», un tiesa nosprieda, ka Latvijas nodokļu maksātājiem «jāsamet» vairāki miljoni latu, ko kompensācijas veidā pārskaitīt LG. Kādas ir izredzes, ka, liberalizējot gāzes tirgu Latvijā divarpus gadus pirms monopollīguma beigām, LG vēlreiz neaizspersies uz tiesu? Vispār nekādas! LG jeb tās akcionāriem E.ON Ruhrgas International AG, Gazprom un Itera Latvija būs dota ideāla iespēja mēģināt nopelnīt ne vienu vien miljonu eiro nevis reāli piegādājot gāzi, bet gan iesniedzot pieteikumu tiesā. Grūti iedomāties, kuram varētu ienākt prātā šādu iespēju palaist garām. Savukārt, zinot Latvijas līdzšinējo pieredzi starptautiskajā tiesvedībā, var prognozēt, ka mūsu izredzes nav īpaši spožas. Protams, būs speciālisti, kas norādīs, ka gāzes tirgus liberalizāciju noteiktā termiņā mums prasa veikt Eiropa. Iespējams, taču arī tādā gadījumā jāņem vērā pāris būtiski aspektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Ekonomika šogad varētu augt straujāk nekā pērn - par 3,2%

Žanete Hāka, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 2011. – 2014. gados bija 4,4%. Arī 2015. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,8%.

Tā jaunākajā ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas tās attīstības perspektīvas, norāda Ekonomikas ministrija.

Latvijas ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū – ES - pakāpeniski uzlabojas. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē sliktā ekonomiskā situācija Krievijā. Neskatoties uz to, ka ģeopolitisko sarežģījumu sekas rada apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei, 2016. gadā IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā gadu iepriekš un sasniegt 3,2%, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bērziņš vērš potenciālo ASV investoru uzmanību uz iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas

Dienas Bizness, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), pirmdien Hjūstonā tiekoties ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG), informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. «Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā,» uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veidos Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu; finansēšanai ieviesīs subsidētās enerģijas nodokli

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru