Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija atkārtoti mēģinās caur valdību bīdīt atbalsta atņemšanu vecākajiem vēja parkiem .

Par to liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tajā paredzēti divi grozījumi – ieviest terminētu atbalsta laiku (20 gadi) elektroenerģijas ražotājiem un atņemt jebkādu atbalstu 14 vēja parkiem. Iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) virzīja atbalsta noņemšanai 15 vēja parkus, bet tagad no saraksta izņemts SIA Impakt piederošais vēja parks Užavā.

«Šis komersants sākotnēji gatavotajā informatīvajā ziņojumā bijis iekļauts kļūdaini, jo tas jau iepriekš mainījis atbalsta formu, līdz ar to šajā pulkā tas nevar būt,» DB norādīja EM sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Urpena. DB jau rakstījis, ka, mainot atbalsta formu, no atbalsta atņemšanas pamanījies izsprukt arī visvecākais vēja parks Latvijā, kas pieder a/s Latvenergo un atrodas Ainažos.

Toties «kļūdaina iekļaušana» netiek attiecināta uz 11 Privāto aktīvu pārvaldei (PAP) piederošajiem Grobiņas vēja parkiem, kam atbalsta zaudēšana varētu draudēt jau nākamgad. «Ministrija, neiedziļinoties jautājuma būtībā, virza šos grozījumus, turklāt atkārtoti. Šo nerimstošo aktivitāti iespējams izskaidrot vai nu ar EM ignoranci, vai profesionalitātes trūkumu,» DB sacīja PAP pārstāvis Juris Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA, 17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavļuts gatavs Rīgas domes sabiedriskā transporta jomas «bardaku» apspriest tiesā

LETA, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgas dome vērsīsies tiesā pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju Danielu Pavļutu, viņš ir gatavs atbildēt par saviem un ministrijas izteikumiem un pieņemto lēmumu, medijiem atklāja ministrs.

Pēc Pavļuta domām, Rīgas domē ir daudz nekārtību un pašvaldības rīcībā vairāki normu pārkāpumi, lemjot par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. «Rīgas domes rīcībā nav nekādas loģikas. Šogad tā dotācijās saņēma 59 miljonus latu, nākamgad saņems tikpat - biļešu politika mainās, bet dotācijas nē,» norādīja ministrs, uzsverot, ka šis dotāciju apjoms pārsniedzot vairāku Latvijas pilsētu gada budžeta apjomu.

«Domes rīcība rada jucekļa sajūtu, jo tiek runāts par atlaidēm, bet ne par būtību, ka šis viss tiek darīts, lai cilvēki deklarētos Rīgā,» savu viedokli pauda Pavļuts, norādot, ka galvaspilsētas domes finansēšanā esot jāpanāk daudz lielāka caurredzamība. Pēc ministra domām, tas parādītu, ka zaudējumi patiesībā tiek nodarīti pašiem rīdziniekiem, jo, neskatoties uz biļešu cenu pacelšanu, dotāciju apjoms nemainoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK

Sandris Točs, speciāli DB, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pūce SM valsts sekretāra amatam saka «nē»; iespējams, pametīs civildienestu

Gunta Kursiša, Nozare.lv, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja valdība lems par manu pārcelšanu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka amatā Eiropas Savienības un nozaru jautājumos, šo piedāvājumu noraidīšu un, visticamāk, pametīšu civildienestu,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajai procedūrai satiksmes ministrs Anrijs Matīss un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts priekšlikumu par EM valsts sekretāra pārcelšanu apsprieduši ar Pūci, kurš šim priekšlikumam nav piekritis.

«Priekšlikumam nepiekritu, jo neesmu nācis uz valsts pārvaldi, lai strādātu jebkurā amatā. Neskatos uz jebkuru amatu kā iespēju, bet vēlos darīt to darbu, kas mani interesē,» uzsvēra Pūce.

Tā kā ekonomikas ministram ir tiesības šādu priekšlikumu iniciēt, Pūcem ir svarīgi dzirdēt, kādu viedokli šajā jautājumā paudīs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), jo bez valdības lēmuma Pūci nevar pārcelt citā amatā. «Ja premjers lems par manu pārcelšanu, es, visdrīzāk, pārtraukšu darba attiecības ar civildienestu,» uzsvēra EM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts ierosina dienesta pārbaudi par valdības lēmumu neievērošanu

Vēsma Lēvalde, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijā (EM) līdz šā gada 1.aprīlim jāveic dienesta pārbaude par komersantiem piešķirtajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām kopš 2012.gada 28.augusta, kad valdība nolēma apturēt jaunu tiesību piešķiršanu vismaz līdz 2016.gadam.

Šādu rīkojumu devis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

2012.gada augustā valdība nolēma pārtraukt jaunu kvotu izsniegšanu, savukārt termiņu pagarināšanā - ieviest stingrākas prasības. Ir izveidota darba grupa, lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes maksājumu pieaugumu. Tomēr ministrijas administratīvā vadība ir turpinājusi kvotu izsniegšanu arī pēc valdības lēmuma, uzņemoties jaunas saistības visiem elektroenerģijas patērētājiem. Šāda ministrijas administratīvās vadības rīcība ir pretrunā skaidri paustai valdības nostājai jaunas kvotas neizsniegt un daudz stingrāk uzraudzīt to īstenošanu, uzskata D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Dombrovskis – Ekonomikas ministrijas jaunā slota

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozā Ķīļa mantinieks Izglītības un zinātnes ministrijā savas teorētiskās zināšanas varēs pārbaudīt praktiska darba pieredzē, vadot biznesam svarīgāko bastionu – Ekonomikas ministriju.

Pēdējā Laimdotas Straujumas jaunās valdības veidošanas intriga par to, kurš tad īsti vadīs vienu no biznesam nozīmīgākajām ministrijām – Ekonomikas –, ir atrisinājusies. Pēc neilgas «spītēšanās» un iestāšanās par to, lai pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savu amatu saglabātu, Reformu partija tomēr piekrita valdības vadītājas vēlmei savā komandā par ekonomikas ministru aicināt Vjačeslavu Dombrovski.

Lai arī viņš pašlaik ir izglītības un zinātnes ministra amatā, tomēr līdz pērnā gada maijam bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi Ekonomikas ministrijas darbības lauks V. Dombrovskim nebūs svešs. Arī «iesildīšanās» laika viņam nebūs, jo šķiet, ka jautājums par to, vai pērn pieņemtajam būvniecības likumam spēkā stāšanās no 1. februāra nav jāpārbīda uz vēlāku laiku, piemēram, 1. maiju vai varbūt pat 1. septembri, būs Vjačeslava Dombrovska jau kā ekonomikas ministra pirmais svarīgais lēmums. Galu galā šis būvniecības likums tika sagatavots tad, kad atbildīgo Saeimas komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam būs jāpārņem no līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta šī likuma darbināšanai nepieciešamo MK noteikumu projekti ne tikai apstiprināšanā, bet, iespējams, pat slīpēšanā, kuri ir «tā kā aizķērušies», un to kavējuši nevis kādi starppresoru strīdi, bet gan nozares speciālistu, maigi izsakoties, atšķirīgā nostāja, piemēram, tās pašas sertifikācijas dēļ. V. Dombrovskim šajā strīdā būs jāizvēlas, kurā pusē nostāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar elektrības cenu kāpumu mājsaimniecībām jārēķinās nākamgad

Dienas Bizness, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā mājsaimniecībām ir jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu. Šobrīd esošais tarifs nesedz ražošanas izmaksas, atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sarunā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes ministrs norādīja, ka cenas varētu pieaugt, ja elektrības ražotājs Latvenergo ieviesīs jaunu tarifu, vai arī brīvā elektroenerģijas tirgus ietekmē. D. Pavļuts uzsvēra, ka par savu galveno uzdevumu izvirzījis laicīgu gatavošanos šim brīdim un cenu kāpuma risku mazināšanos.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka tikšot meklēti veidi, kā samazināt elektrības cenu pieauguma ietekmi uz sociāli maz aizsargātajiem un mazturīgajiem. Šādu cilvēku atbalstam varētu tikt veidots īpašs fonds.

Jūnija sākumā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumus līdz 2014. gada 1. aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu. No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozares pārstāvji kritizē jaunveidojamo kontroles biroju, pārmetot funkciju dublēšanos

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka atbildība par OIK skandālu jāuzņemas tiem ministriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībās. Savu vainu Pavļuts neredz.

Pavļuts: Lielos lēmumus par OIK pieņēma citi

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: praktisku apsvērumu dēļ Latvijai labāk, ja reģionālais LNG terminālis atrastos tuvāk

Nozare.lv, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no praktiskiem apsvērumiem, jo tuvāk reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, jo labāk, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vaicāts, kura no konsultantu minētajām vietām - Igaunija vai Somija - Latvijai būtu piemērotāka.

Viņš skaidroja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, ka ir alternatīvs gāzes apgādes avots. No šī viedokļa projekts, kura gaitā vēl jāizbūvē savienojums zem jūras, viņaprāt, noteikti ir mazāk pievilcīgs nekā projekts, kurā atliek tepat netālu uzbūvēt termināli. Kā ziņots, šāds savienojums BalticConnector starp Igauniju un Somiju būtu nepieciešams, ja terminālis tiktu būvēts Somijā.

«No tehniskā, laika viedokļa izvēle ir vienkārša. Mērķis ir atvērtais gāzes tirgus,» teica ministrs.

Viņš gan piebilda: ja par prioritāti izvirza realizācijas ātrumu un lētumu, Latvijas risinājums būtu pievilcīgāks. «Protams, raugoties uz starptautisku un reģionālu mērogu, ir arī citi apsvērumi. Mums ir mūsu viedoklis, bet negribu diskreditēt kopumā konsultantu padarīto darbu. Esmu ļoti pateicīgs Eiropas Komisijai (EK), ka šis pētījums ir bijis un radīta bāze, par ko varam diskutēt,» norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pavļuts «paredz» divu «jaudīgu» tehnoloģiju inkubatoru tapšanu

LETA, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam liela uzmanība tiks pievērsta finansējuma nodrošinājumu inkubācijas instrumentiem. «Paredzu, ka nākamajā plānošanas periodā līdztekus esošajiem inkubatoriem tiks radīts viens vai divi jaudīgi tehnoloģiju inkubatori, kas būtiski atšķiries no līdz šim zināmajiem inkubatoriem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nākamajā plānošanas nacionālās industriālās politikas iniciatīvām pieejamais finansējums būs 800 miljoni eiro, taču no tā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam - 430,3 miljoni eiro, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lielākā daļa no summas tiks veltīta inovācijām: 128,7 miljoni eiro tiks kompetences centriem un tehnoloģiju pārneses sistēmām, 97,4 miljoni eiro - biznesa inkubatoriem, aizdevumiem, mikrokredītiem un garantijām, 64,8 miljoni eiro - tehnoloģiju inkubatoriem, agrīnās stadijas riska kapitālam un inovācijas motivācijas programmām.

Savukārt 58 miljoni eiro paredzēti klasteru iniciatīvām, ārējo tirgu apguvei, starptautiskajai konkurētspējai un tūrisma mārketingam, 51,8 miljoni eiro - industriālo zonu un telpu attīstībai, bet 29,9 miljoni eiro - partnerībā organizētām nodarbinātības apmācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Dzimusi Twitter pirms trim gadiem: cik būtisks šis komunikācijas rīks ir Ekonomikas ministrijai

Lelde Petrāne, 04.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Augsta līmeņa ierēdņu rotācija no Ekonomikas uz Satiksmes ministriju - iestaigāta taciņa

Elīna Pankovska; Māris Ķirsons, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par «elektrizētām un dzirksteļojošām» attiecībām starp starp Reformu partijas ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un šīs pašas ministrijas eksministra Arta Kampara savulaik – 2010. gada janvārī – valsts sekretāra amatā iecelto Juri Pūci, Dienas Bizness rakstījis jau ieriekš, turklāt Ekonomikas ministrijas augsta līmeņa ierēdņu rotācija uz Satiksmes ministriju notikusi arī iepriekš.

Savulaik pēc tam, kad Kaspars Gerhards kļuva par satiksmes ministru, tā brīža EM valsts sekretārs (pašreizējais satiksmes ministrs) Anrijs Matīss sekmīgi aizrotēja uz SM valsts sekretāra amatu. No EM uz SM ir pārcēlušies arī augsta līmeņa EM ierēdņi Džineta Innusa un Edmunds Beļskis.

Lai arī Ekonomikas ministrija (EM) nav nedz maka turētāja (Finanšu ministrija), nedz juridiskās kārtības noteicēja (Tieslietu ministrija), tomēr tā ir uzņēmējiem teju vai visbūtiskākā, jo tās pārziņā ir tādi svarīgi punkti kā industriālās politika, investīciju piesaiste, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības reforma, enerģētika (jo īpaši brīdī, kad tiek runāts par elektroenerģijas obligātā iepirkuma intensitātes pārskatīšanu, jaunās atbalsta sistēmas izstrādi, reģionālo enerģētikas projektu virzību, dabasgāzes tirgus liberalizāciju), būvniecība utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: 2013.gads nesola bezrūpīgu dzīvi

Elīna Pankovska, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas ekonomika šogad ir attīstījusies sekmīgi, bet to diemžēl nav vēl sajutuši visi iedzīvotāji un ienākumu nevienlīdzības problēmas virknē gadījumu kļuvušas pat izteiktākas. Savukārt, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no uzdevumiem būs ražīguma pieaugums,» gada nogalē atskatoties uz aizvadīto gadu norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norāda, ka augstāka produktivitāte gan privātajā, gan valsts sektorā būs priekšnoteikums arī algu kāpumam un attiecīgi sabiedrības kopējai labklājībai. Šis gads iezīmējis arī ar vairākas pārmaiņas un reformas Latvijas ekonomiskajā politikā – Nacionālās industriālās politikas izstrāde, enerģētikas politikas reforma, izmaiņas valsts uzņēmumu pārvaldībā un jauna pieeja darba tirgus politikai, izstrādājot arī reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu.

Savukārt runājot par nākamo gadu ekonomikas ministrs atzīmē, ka līdzīgi kā iepriekšējie pieci gadi arī 2013.gads nesola bezrūpīgu dzīvi. Pārmērīgam optimismam par 2013.gadu tiešām nav pamata, bet piesardzīgs un konservatīvs skats nākotnē būtu tieši laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zemāka elektrības cena gaidāma ne agrāk par 2016. gadu

Līva Melbārzde, 13.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētniecības un attīstības stimulēšanai uzņēmējus grib vilināt ar šiem tēriņiem piemērojamā koeficienta dubultošanu (no 1,5 līdz 3) peļņas nodokļa aprēķinam, taču kādas no UIN atlaidēm var arī vairs nebūt.

Tāds ir Ekonomikas ministrijas piedāvājums, par kuru vēl plānotas diskusijas gan uzņēmēju organizācijā, gan arī Finanšu ministrijā, sarunā ar DB atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Vēl vairāk – Ekonomikas ministrija šo paaugstinātā koeficienta piemērošanu pētniecības un attīstības ieguldījumiem nevēlas ierobežot ar konkrētu laiku. Ja šāds priekšlikums tiks akceptēts, tas nozīmē, ka katrs ieguldītais lats pētniecībā un attīstībā UIN aprēķinos pārvērtīsies par trijiem latiem, turklāt šīs normas darbībai netiks noteikts darbību ierobežojošais termiņš, kādu, piemēram, plānots noteikt jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: prioritāri jāskatās uz patērētāju interesēm un maksātspēju

Dienas Bizness, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja līdz šim sistēma vairāk strādājusi par labu enerģijas ražotājiem, mēs par prioritāti uzskatām visu patērētāju intereses un maksātspēju. Šodienas tikšanās laikā radās iespaids, ka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvji apzinās nepilnības esošajā sistēmā un ir gatavi konstruktīvam dialogam un sadarbībai, lai rastu nepieciešamos risinājumus ilgtspējīgas atbalsta sistēmas izveidē, kas negrauj citas ekonomikas nozares un nevairo enerģētisko nabadzību valstī.»

Tā pēc tikšanās ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvjiem, kur tika pārrunātas rosinātās izmaiņas subsidētās enerģijas ražošanas atbalsta sistēmā un turpmākās sadarbības iespējas, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Ekonomikas ministrijas mērķis, pārskatot vēsturiski izveidoto subsidētās elektrības ražošanas atbalsta sistēmu, ir samazināt izmaksu slogu patērētājiem, kā arī izveidot caurskatāmu, ilgtspējīgu, godīgu un saprātīgu atbalsta sistēmu,» apgalvo Pavļuts.

Tikšanās laikā Pavļuts federācijas pārstāvjus informējis par starpministriju darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem elektroenerģijas cenu pieauguma risku ierobežošanai, kas ir izsniegti izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministrs uzsvēra, ka subsīdiju apjoms tiks pārskatīts gan tiem komersantiem, kas elektrību ražo no dabasgāzes, tostarp lielajām termoelektrocentrālēm, gan no atjaunojamajiem energoresursiem. Tiks ierobežotas arī dubultā atbalsta iespējas stacijām kas paralēli saņēmušas Eiropas Savienības fondu un citu atbalsta programmu finansējumu to celtniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru