Nodokļi

Pavļuts peļ algu cēlējus; Latvenergo valde piedāvā pārvērtēt tās atalgojumu

Dienas Bizness, 10.01.2013

Jaunākais izdevums

Latvenergo valde ierosina sasaukt akcionāru sapulci ar mērķi to atkārtoti pārvērtēt a/s Latvenergo valdes locekļu atalgojumu.

Valde rosinās akcionāram noteikt kopējo algu apmēru par valdes locekļu un izpilddirektoru pienākumu pildīšanu, ievērojot limitu, kas noteikts šodien Saeimā 1. lasījumā pieņemtajā likumprojektā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Jau vēstīts, ka Saeima šodien akceptēja ieceri valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma griestus noteikt vidējo mēnešalgu valstī reizinot ar koeficientu 10. Tas nozīmē, ka maksimālais atalgojums varētu būt aptuveni 4,5 tūkst. Ls mēnesī.

Iepriekš Ekonomikas ministrija ziņoja, ka Latvenergo valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora Āra Žīgura jaunais atalgojums būs 8784 lati mēnesī, savukārt Latvenergo valdes locekļu un virziena direktoru atalgojums būs 7506 lati mēnesī.

«Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāram kā AS ‘Latvenergo” kapitāla daļu turētājam jau iepriekš biju norādījis, ka jebkādiem lēmumiem, kas skar AS „Latvenergo” vadības atalgojumu, ir jābūt balstītiem labas pārvaldības praksē, ievērojot visus Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektā definētos principus un arī samērīgumu. Bija jāveic uzņēmuma darbības rezultātu un valdes locekļu darba novērtējums, jāveic izpēte par atalgojuma līmeni tirgū un jānosaka skaidri sasniedzamie mērķi nākamajam periodam. Diemžēl valsts sekretārs lēmumu ir pieņēmis manā prombūtnē, pirms tam neinformējot ne par doto uzdevumu izpildi, ne arī plānotajiem algas apmēriem. Šādu situācijas risinājumu es nevaru akceptēt. Veids, kā ir palielinātas vadības algas, ir bijis nekorekts un diskreditē gan AS „Latvenergo” līdz šim paveikto pārvaldības uzlabošanai, gan arī valsts kapitāla daļu reformā nostiprinātos principus. Tāpēc akcionāru sapulces lēmums ir jāpārskata un ir jārod risinājums, kas atbilst reformas būtībai. Valsts uzņēmumu pārvaldībā ir jāstiprina kontroles un uzraugošā funkcija, bet tam ir nepieciešami lielāki resursi nekā viens daļu turētājs, kurš arī vienpersoniski pēc tam veic uzņēmumu vadības darba vērtēšanu,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā AS Latvenergo akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt uzņēmuma vadības atalgojumu, līdz ar ko turpmāk atalgojums par AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4 640 latus.

Līdz ar šodienas lēmumu izdarīti grozījumui akcionāru sapulces 2012.gada 19.decembra lēmumā.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pagājušajā nedēļā Saeimā 1.lasījumā akceptētos grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», šonedēļ veiktos grozījumus MK noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, vienlaikus samērojot to ar vidējo atalgojumu nozarē un līdzīga izmēra (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrību valdes locekļu vidējo atalgojuma līmeni, informē Latvenergo.

Šodienas akcionāra sapulcē nolemts, ka AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs par AS Latvenergo galvenā izpilddirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1 856, AS Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss par AS Latvenergo komercdirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670 , AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis par AS Latvenergo ražošanas direktora amata pienākumu izpildi ar 2013. gada 1. janvāri saņem mēnešalgu Ls 1 670, AS Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne par AS Latvenergo Finanšu direktores amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670, AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs par AS Latvenergo Administratīvā direktora amata pienākumu saņem mēnešalgu Ls 1670 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sprūdžs: biroja vadītājai izmaksātā prēmija ziedota Bērnu slimnīcai

Gunta Kursiša, 26.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža birojā pieņemts lēmums naudas līdzekļus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam.

Jau vēstīts, ka aprīlī K. Pelša saņēmusi 2942,98 latus lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), ko veidoja darba alga 1266,67 lati, atvaļinājuma nauda 276,31 lats un naudas balva - 1400 latu. Ņemot vērā, ka K. Pelša ir arī E. Sprūdža draudzene, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu.

«Brīdī, kad parakstīju rīkojumu par prēmiju piešķiršanu ministrijas darbiniekiem, vadījos tikai pēc pierādāmiem profesionāliem kritērijiem un labas pārvaldības principiem. Tobrīd nebūt neapzinājos, ka prēmijas piešķiršana ministra biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, kas bija tikai viena no daudziem apbalvotajiem darbiniekiem, varētu tikt uzlūkota kā ētikas normu pārkāpums,» paziņojumā norādījis E. Sprūdžs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pūce:Latvenergo algas tika paaugstinātas atbilstoši Pavļuta izvirzītajiem kritērijiem; Pavļuts par to bija informēts

LETA, 11.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo valdes locekļu atalgojums tika paaugstināts atbilstoši ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izvirzītajiem kritērijiem un ministrs par šo lēmumu un plānoto atalgojuma apmēru regulāri tika informēts, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

«Algu palielināšanas kritērijus piedāvāja ministrs, un, tā kā visi šie kritēriji tika izpildīti, tika pieņemts lēmums palielināt atalgojumu. Regulāri gan mutiski, gan e-pasta vēstulēs ziņoju par to ministram, arī viņa atvaļinājuma laikā, Pavļuts tika informēts arī par atalgojuma apmēru, taču divas nedēļas pēc akcionāru sapulces, kurā lēmums par algām tika pieņemts, nesekoja nekāda reakcija,» sacīja Pūce.

Viņš skaidroja, ka Pavļuta izvirzītie kritēriji atalgojuma palielināšanai bija uzņēmuma darbības rezultātu un valdes locekļu darba novērtējums, izpēte par atalgojuma līmeni tirgū un noteikti skaidri sasniedzamie mērķi nākamajam periodam. Tāpat uzņēmumam bija jābūt pelnošam un jābūt izpildītiem iepriekš izvirzītajiem mērķiem. Visi šie kritēriji tika izpildīti, norādīja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu, piešķirot naudas balvu sava biroja vadītājai un savai draudzenei Kristīnai Pelšai.

KNAB preses pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka birojs savas kompetences ietvaros vērtēs, vai šajā gadījumā ministrs nav nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» teikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo emitētās «zaļās» obligācijas 100 miljonu eiro apmērā ieguldīs videi draudzīgos projektos

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - pieprasa četru ministru vizīti Liepājas metalurgā

Db.lv--LETA, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurga strādnieki izplatījuši vēstuli, kas adresēta četriem Latvijas valdības ministriem, aicinot ierasties uzņēmumā un pārrunāt draudīgo finanšu situāciju.

Strādniekus satraukusi uzņēmuma finanšu situācija, ko dramatizē elektroenerģijas cenas kāpums obligātā iepirkuma komponentes * (OIK) dēļ. «Ņemot vērā izveidojušos situāciju - Latvijas valdības pieņemto lēmumu dēļ nekontrolējami pieaug maksa par obligāto iepirkumu, kas šobrīd apdraud metalurģijas nozares pastāvēšanu Latvijā un līdz ar to visus 2300 a/s Liepājas metalurgs strādājošos, metalurgu arodbiedrība aicina nākošās nedēļas laikā uz tikšanos metalurģijas ražotnē Liepājā ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, tieslietu ministru Jāni Bordānu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai uzklausītu paskaidrojumus par valsts nostāju metalurģijas nozares saglabāšanā un metalurģijas nozarē strādājošo labklājību,» teikts vēstulē, ko parakstījis metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Regulators brīdina Latvijas Gāzi par liegumu Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Algu kāpums «aizvērs» lielu skaitu mazāk efektīvo uzņēmumu

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan likums paredz, ka darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar maksātnespēju, uzņēmumi mēdz taupīt uz darbinieku rēķina un algas neizmaksā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

«Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo izsludinājis konkursu uz vakanto valdes locekļa vietu

Rūta Lapiņa, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energokompānija AS «Latvenergo» ir izsludinājusi konkursu uz vakanto valdes locekļa amata vietu, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

«AS «Latvenergo» valdes locekļiem ir pilna laika darba slodze un noteikta atbildība par konkrētām uzņēmuma funkcijām, t.i atbildība par valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, attīstību un operatīvo vadību attiecīgajā darbības virzienā, struktūrvienībās. Šos pienākumus un atbildību paredz otrs amats AS «Latvenergo», kurš tiek saskaņots ar AS «Latvenergo» padomi,» norāda kompānijā piebilstot, ka par valdes darba rezultātiem valdes locekļi atbild solidāri. Valdes locekļi pieņem lēmumus, paraksta līgumus un cita veida dokumentus saskaņā ar kapitālsabiedrības statūtiem un valdes pilnvarojumu.

Plašāk ar kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru