Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

SIA AK Products ražoto pankūku Zelmas piens marķējums maldina patērētājus – siera pildījuma vietā izmantots augu taukus saturošs produkts, nevis siers, kā norādīts marķējumā, konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Aizdomas par iespējamu pārkāpumu radās pēc tam, kad PVD inspektori pārbaudīja kādu citu pārtikas uzņēmumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu vairumtirdzniecību – no tā regulāri pildīto pankūku ražotājam ticis piegādāts augu tauku produkts Jurate.

Veicot pārbaudi uzņēmumā, PVD aizdomas apstiprinājās. Uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Uzņēmumam uzdots atsaukt no realizācijas preces ar nosaukumiem Pankūkas ar sieru un kūpinātu gaļu un Pankūkas ar sieru, kuru pildījumā izmantots produkts ar augu taukiem Jurate.

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Tālavas ķēniņa alus darītavas ražošanas procesos.

SIA Tālavas ķēniņa alus ir mikro alus darītava Vidzemē, senās letu valsts Tālavas teritorijā, šodienas Lizuma pagastā, stāsta uzņēmuma izpilddirektore Ilze Kamarūte. Alus darītāji radījuši ap 10 alus šķirnēm, no kurām populārākās ir iecienītas Rīgā un Vidzemē.

Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek raudzēts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts.

Pēc uzņēmuma vadītāju domām, tādam produktam, kā alus ir jāsniedz ne tikai fizioloģisks, bet arī garīgs baudījums – sajūtas, asociācijas, ko cenšas sniegt Tālavas ķēniņa alus raksturo, piemēram, leģenda uz etiķetes, vai ainas, ar kuru palīdzību šīs sajūtas tiek nodotas:

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos, liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamā īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Rīgā pieprasītāko sērijveida dzīvokļu TOP3 papildina arī 119. sērijas projekti, bet Latvijas reģionos – 103. sērijas projekti.

Salīdzinot šo dzīvokļu cenu atšķirības galvaspilsētā un reģionos, ārpus Rīgas redzams būtisks cenu samazinājums. Ja vidējā cena dzīvoklim lietuviešu projektā Rīgā ir 720 EUR/m2, tad reģionos šī cena ir no 140 līdz 250 EUR/m2. Līdzīga situācija ir novērota arī Hruščova laika dzīvokļiem, kas Rīgā maksā vidēji 700 EUR/m2, bet reģionos – 180 – 300 EUR/m2.

Daugavpilī pieprasītākie dzīvokļi ir Hruščova laika projektos, 467. sērijas un 103. sērijas namos. Turpretim Valmierā šo sarakstu veido 103. sērijas nami, Hruščova laika un lietuviešu projekti. Jelgavā iezīmējas mazliet citādākas prioritātes, sarakstam ietverot 103. sērijas namus, lietuviešu projektus un 602. sērijas ēkas. Kurzemes pilsētā Liepājā pieprasītākie ir 103. sērijas nami, lietuviešu projekti un 104. sērijas ēkas.

Stiprinot attiecības un uzlabojot tirdzniecības saites, Āgenskalna tirgū turpmāk regulāri tiks rīkotas lietuviešu dienas.

Divas dienas – 30. un 31. martā – plkst. 9.00-17.00 tiks rīkots Braļukas lietuviešu tirgus, kurā piedalīsies vairāki desmiti lietuviešu tirgotāju, būs darbnīcas un koncerts.

Pateicoties jaundibinātajiem tirdzniecības sakariem ar Lietuvu, tirgus pārstāvji vēlas izveidot jaunu tradīciju un arī turpmāk regulāri rīkot Lietuvas lielākā gadatirgus Kazjukas mini versiju Āgenskalna tirgū. Kazjukas notiek jau vairāk nekā 400 gadus un ierasti marta sākumā pulcē vairākus tūkstošus tirgotāju. Baltijas valstu tirgus tradīcijās lietuviešu amatnieki īpaši izceļ izdomu un pārsteidzoši ir gan keramikas izstrādājumi, gan reliģisko skulptūriņu atveidi, būs tradicionālie, tikai lietuviešiem raksturīgie sauso ziedu darinājumi verbas.

Vecrīgā, Kaļķu ielā jau dažus mēnešus darbojas jauna viesnīca Relais le Chevalier, kuras dizains veidots franču stilā, bet pirmajā stāvā ierīkots veikals.

Viesnīcas nosaukums tulkojumā nozīmē bruņinieku iebraucamā vieta, kas uzreiz rada zināmu noskaņojumu. Īpašo franču atmosfēru paspilgtina arī interjers: foajē ar spoguļu iekšpagalmu, augstas vītņu kāpnes, autentisks franču kalvadosa bārs, kas izbūvēts brokastu telpā zem paša jumta.

Viesnīcas Relais le Chevalier pārvaldnieks Jevgēņijs Nahmans teic, ka jau Napoleons sauca Rīgu par Mazo Ziemeļu Parīzi: «Viņam iebilst ir grūti: Rīgai patiešām raksturīgs īpašs Parīzes šarms, tāpēc viesnīcas dizains veidots franču stilā, kas uzsver divu pilsētu līdzību».

«Kad es sāku aizdomāties par iecerētās viesnīcas projektu, uzreiz atmetu 3-4-5-zvaigžņu klasifikācijas ideju. Projektēt vidi, kuras galvenais uzdevums – uzņemt viesus, man nesaistās ar «organizēt labu naktsmieru» skaistā vietā, » stāsta projekta galvenā arhitekte Elizabete da Štrobela.

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Mūziķis Igo atradis savu izpausmes veidu ne vien caur mūziku, bet arī dzeju un grafiku

Ar zīmolu Igo. Akcents Personībai pieejams plašs lietu klāsts – grafiskie mākslas darbi, glāzes, krūzes, šķīvji, galdauti, spilveni, kartītes, apģērbs, sveces. To idejas autors ir mūziķis un dzejnieks Igo, kurš atzīst, ka mākslas klātbūtne viņa ikdienā bijusi jau kopš bērnības, jo mamma ir grafiķe, kura viņu ņēma līdzi, kad devās ielās zīmēt un skicēt.

«Lai gan esmu pirms tam uzstādījis konkrētu plānu, tas nav vienīgais, ar ko ir jānodarbojas. Jauno dizainu veidošana ir cieši saistīta ar to, vai es varu sakārtot savu ikdienu un veltīt konkrētu laiku un enerģiju tam, lai domātu par jauniem zīmējumiem. Laika trūkums ir viens no klupšanas akmeņiem. Ja vien zinātu, kā izdarīt tā, lai laika ir vairāk un diena ir garāka, un tajā izdotos visu iecerēto realizēt,» spriež mākslinieks, kurš ikdienā strādā tandēmā ar dizaineri Gitu Straustiņu. Abi sagatavo dizaina darba uzdevumu, stilistisku un to, kā vēlētos to redzēt. Pēc tam darbi tiek novirzīti ārpakalpojuma sniedzējiem, kuru ir prāvs pulks, jo katrai detaļai ir nepieciešams savs meistars.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas valodas tehnoloģiju uzņēmums «Tilde» guvis uzvaru mašīntulkošanas «olimpiskajās spēlēs» WMT 2019, kas pagājušajā nedēļā noslēdzās Florencē, Itālijā.

Šogad «Tilde» sacensībās piedalījās ar savu jaunāko mašīntulku lietuviešu valodai, kuru eksperti atzina par kvalitatīvāku nekā «Google», «Microsoft» un citu tehnoloģiju milžu tiešsaistes sistēmas.

«Uzvara WMT sacensībās parāda, ka Latvijā var tik radītas pasaules mēroga mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Tildes uzvaru nodrošina gan ilgstoši ieguldījumi pētniecībā – mūsu uzņēmumā strādā nu jau 9 zinātņu doktori, - gan cieša sadarbība ar Latvijas un Eiropas universitātēm un zinātniskajiem centriem. Jaunās mašīntulkošanas tehnoloģijas var pielāgot dažādu uzņēmumu vajadzībām, tādējādi veicinot Baltijas valstu konkurētspēju Eiropā un pasaulē,» stāsta «Tilde» valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Šobrīd Tooche darbnīcā mēnesī top 50 pāri apavu no ananasu ādas, laika gaitā uzņēmums cer paplašināt ražošanu līdz 500 pāriem mēnesī.

Apavu zīmola Tooche (SIA YES) biznesa modelis ir tāds, ka apavi tiek izgatavoti tikai pēc pasūtījuma un netiek uzturēta liela noliktava. «Ja varam saražot un izsūtīt apavus piecu dienu laikā, pircēji ir ar mieru tik ilgi uzgaidīt. Līdz ar to zūd vajadzība pēc lielas noliktavas un varam izmantot resursus pareizāk un ražot tikai to, ko pircēji vēlas. Šobrīd meklējam investīcijas, lai palielinātu ražošanas apjomus. Līdz šim investējam tikai pašu nopelnīto no pārdošanas. Lai pēc gada palielinātu apgrozījumu desmit reizes, vajadzīgas 150 tūkstošu eiro lielas investīcijas pirmajā etapā, lai ieguldītu mārketingā un palielinātu apgrozījumu ar esošo komandu pašreizējā darbnīcā. Otrajā etapā plānojam atvērt otru ražotni. Ar laiku es vēlētos atvērt ražotni ASV vai Krievijā,» stāsta Mišela Šehurina, apavu zīmola Tooche dizainere.

RP SIA Rīgas satiksme informē, ka jebkuram uzņēmumam ir iespēja kļūt par sadarbības partneri un piedāvāt atlaidi sava uzņēmuma pakalpojumiem Rīdzinieka kartes lietotājiem.

Rīgas satiksme biznesa portālam db.lv atbild, kas jāzina potenciālajiem sadarbības partneriem:

- Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par sadarbības partneri?

Vienīgs nosacījums - nodrošināt Rīdzinieka karšu lietotāju elektronisko reģistrāciju (nepieciešams uzstādīt terminālu. Termināla uzstādīšanu nodrošina Rīgas satiksme). Protams, ja uzņēmuma nozare saistīta, piemēram, ar alkohola vai cigarešu tirdzniecību, tas nav atbalstāms. Lai uzsāktu darbību, jāparaksta standarta veida sadarbības līgums, kura nosacījumi ir pilnīgi vienādi visiem.

- Vai ir uzņēmumi, kuriem tiek dota priekšroka? Kuru nozaru uzņēmumus Rīgas satiksme vislabprātāk vēlētos redzēt kā sadarbības partnerus?

Latvijas nozīmīgākā ikgadējā startup un tehnoloģiju konference TechChill šovasar sadarbosies ar leģendāro mūzikas festivālu Positivus un tā laikā notiks konferences vasaras sesija

Tās laikā dalībniekiem būs iespēja atpūsties un smelties iedvesmu TechChill Summer Hub teltī, apvienojot mūzikas, mākslas un tehnoloģiju pieredzi vienā pasākumā. TechChill vasaras teltī būs iespēja iepazīties ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem no Baltijas valstīm, dzirdēt iedvesmojošas runas un diskusijas, kā arī notiks prezentēšanas skola un ideju sacensības.

«Festivāls ir kļuvis par nozīmīgu notikumu, kas spēj pulcēt progresīvāko Baltijas sabiedrības daļu un, ja runājam par saturu, jau sen ir izaudzis ārpus mūzikas robežām un kalpo kā laba platforma, lai iepazīstinātu cilvēkus klātienē ar jaunumiem dažādās jomās, jo festivāla apmeklētāji ir atvērti un gatavi veltīt laiku un uzmanību, lai uzzinātu ko jaunu. Startup kompānijām tā ir izcila iespēja satikt klātienē savus esošos un nākotnes klientus, lai uzrunātu šo milzīgo auditoriju – pārliecinātu un testētu idejas klātienē,» teic Andis Zusts, viens no Positivus festivāla organizatoriem.

Viedās mājas kontrolieris Fibaro Home Center Lite var vienlaikus sadarboties ar līdz pat 230 gudrajām iekārtām

Ja cilvēks vēlas būt gudrs, viņam jāmācās. Taču kā padarīt gudru mājokli? Izrādās, tas nemaz nav sarežģīti. Ja vien ir mazliet uzņēmības un daži simti brīvu eiro, pat visparastāko sērijveida dzīvokli var pārvērst tehnoloģiski progresīvā vietā, kurā var no viedtelefona mijiedarboties ar logiem, durvīm, gaismas slēdžiem, novērošanas sistēmām, dūmu un ūdens detektoriem un pat kontaktligzdām. Lai to izdarītu, pat nenāksies urbt vai citādi bojāt sienas. Runa ir par viedās mājas risinājumu Fibaro Home Center Lite.

Sistēma ar plaukstas izmēra kontroles moduļa palīdzību caur Z-Wave bezvadu protokolu spēj savienoties ar līdz pat 230 dažādiem sensoriem, dodot iespēju faktiski no jebkuras vietas sekot līdzi tam, kas notiek mājoklī. Z-Wave ir speciāls bezvadu komunikācijas protokols datu apmaiņai starp ierīcēm, un tas ir būtisks elements lietu interneta ķēdē. Šo protokolu izmanto aptuveni 300 lieli ražotāji, tādēļ vienotā tīklā var saslēgt visdažādākās zemēs tapušus sensorus un kameras. Proti, lietotājs var brīvi izvēlēties atšķirīgu zīmolu produkciju.

Investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, Rēzeknē uzbūvēts specializētais būvmateriālu centrs RUVAR, informē AS Citadele banka.

Lai konkurētu ar veikalu tīkliem, jaunajā centrā apvienojušies vairāki specializēti būvniecības sfēras partneri. Būvmateriālu centra RUVAR projekts īstenots ar bankas Citadele kredītu.

Rēzeknes uzņēmums SIA Ruvar ideju par jauna un plaša būvmateriālu tirdzniecības centra būvniecību sāka realizēt jau 2008. gadā, kad, palielinoties būvniecības apjomiem, veikala esošās telpas bija kļuvušas par šaurām. Šī gada vasarā bankas Citadele piešķirtais kredīts 350 000 eiro apmērā uzņēmējam ļāva iesaldēto būvprojektu pabeigt un atvērt jauno tirdzniecības centru.

SIA Ruvar darbu būvmateriālu tirdzniecībā sāka 1999. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums ar trīs darbiniekiem. Šobrīd uzņēmums nodarbina jau vairāk nekā 20 cilvēkus un ir liels nodokļu maksātājs pilsētā. Uzņēmuma gada apgrozījums ir ap 2 miljoniem eiro.

Logu un žalūziju ražotāja "Velux" grupa pieņēmusi lēmumu pilnībā pārtraukt darbību Krievijā un Baltkrievijā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā skaidro, ka jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās, uzņēmums Krievijā un Baltkrievijā nepieņēma pasūtījumus, nenodrošināja piegādes un klientu apkalpošanu, savukārt tuvākajā laikā uzņēmums plāno nokārtot saistības ar kreditoriem un debitoriem, atlaist darbiniekus un pilnībā iziet no tirgus.

Vienlaikus "Velux" ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks vēsta, ka uzņēmums turpina kontaktēties ar biznesa partneriem un kolēģiem Ukrainā, un atbalstot uzņēmuma darbiniekus un pamatojoties uz Ukrainas valdības lūgumu, šobrīd notiek "Velux" produktu ierobežotas piegādes drošos Ukrainas apgabalos.

Krievijas tirgū "Velux" darbojās kopš 1991.gada, nodarbinot 66 darbiniekus, bet Baltkrievijā no 2002.gada, nodarbinot sešus darbiniekus. Uzņēmumam šajās valstīs nav ražošanas iekārtu un īpašumu. Savukārt Ukrainas tirgū uzņēmums darbību sāka 2001.gadā un nodarbina 23 darbiniekus.

Ekspluatācijā nodots jaunais SWH biroju centrs Skanstes ielā 52, informē ģenerāluzņēmējs SIA Velve.

Projekta ietvaros Velve apvienoja 2 ēkas, kuru kopējā platībā - 16 171 kvadrātmetri, nostiprināja to konstrukcijas un veica jaunu tehnisko stāvu izbūvi un inženiertīklu pārbūvi. Biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūve tika uzsākta 2017. gada decembrī. Projekts nodots ekspluatācijā 2019. gada septembrī.

Ģenerāluzņēmējs Velve veica esošo biroja ēku pārbūvi un rekonstrukciju, paredzot arī ārējo inženiertīklu pārbūvi, kas ietver lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklus. Ēku rekonstrukcijas laikā notika pāļu un mikropāļu izbūve, kas nepieciešama jaunā plānojuma funkcionalitātes nodrošināšanai.

A/s Latvenergo sadarbībā ar Draugiem Group uzņēmumu SIA Istabai piedāvā Viedās mājas produktu.

«A/s Latvenergo seko līdzi nozares pakalpojumu attīstībai, līdz ar to uzņēmuma stratēģiskais virziens ir jaunu biznesa segmentu – šajā gadījumā lietu interneta pakalpojuma - attīstīšana, pie tam esot vieniem no pirmajiem, kas piedāvā atbilstošus produktus. Viedo pakalpojumu nozare ir ar augstu izaugsmes perspektīvu un likumsakarīgi, ka Elektrum diversificē savu pakalpojumu klāstu, piedāvājot Viedās mājas produktu,» stāsta Uldis Mucinieks, a/s Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors.

Tā kā produkts tiek radīts ar pievienoto vērtību, uzņēmums bija ieinteresēts, lai arī sadarbības partneri izstrādē spētu to nodrošināt un savos risinājumos skatītos tālāk par iespējamo. Vēl jo vairāk – tā kā jau iepriekš ir izstrādāti produkti ar vietējiem ražotājiem, kuri piedāvājuši inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus, a/s Latvenergo bija ieinteresēta arī sadarbības partnerī no Latvijas.

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.