Tehnoloģijas

Pēc Brexit: Microsoft būtiski paaugstina cenas Lielbritānijā

Lelde Petrāne, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Microsoft Corp. pat par 22 procentiem paaugstinās uzņēmumiem domāto produktu cenas Lielbritānijā, tādējādi piemērojoties mārciņas krītošajai vērtībai pēc Brexit balsojuma (Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības), ziņo Bloomberg.

No nākamā gada 1. janvāra uzņēmumu programmatūras cenas tiks paaugstinātas par 13 procentiem, savukārt mākoņa pakalpojumiem tās palielināsies par 22 procentiem, liecina kompānijas sniegtā informācija.

Cenu paaugstināšana skars tikai uzņēmumiem domātos produktus.

Pēc Brexit balsojuma Lielbritānijas iedzīvotājiem cenu paaugstināšanās vairs nav nekāds jaunums.

Kopš Brexit balsojuma 23. jūnijā mārciņas vērtība pret dolāru samazinājusies par vairāk nekā 16 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Lielbritānija lūdz atlikt Brexit līdz 30.jūnijam

LETA--AFP, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānija grūtas izšķiršanās priekšā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā

LETA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments vēlreiz noraida alternatīvos Brexit scenārijus

LETA--AFP, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā atkārtoti noraidīja visus Brexit plānus, kas bija izstrādāti kā premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās alternatīvas, nepilnas divas nedēļas pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tā sauktajos indikatīvajos balsojumos neviena no četrām alternatīvām neguva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr vislielākais atbalsts bija priekšlikumiem sarīkot otru referendumu un vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES.

Pirmais scenārijs, kas paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273.

Otrais scenārijs «Kopējais tirgus 2.0» paredzēja pieņemt Mejas «Breksita» nosacījumus, bet pieprasīt viņai vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261.

Trešais scenārijs par otra referenduma plāniem tika noraidīts ar 292 balsīm pret 280.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit atbalstītājs Naidžels Farāžs plāno sestdien sākt 14 dienu protesta gājienu, lai atbalstītu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet šodien Anglijā atbalsta demonstrāciju Brexit sarīkojuši zvejnieki.

Neliela zvejas laivu flotile iebraukusi Ņūkāslā pie Tainas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību «nāvessodam, ko [premjerministres] Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās vai parlamenta locekļu aizkavētais Brexit izpildīs Lielbritānijas zvejniecībai un piekrastes kopienām».

Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs ceturtdien pauda milzu sašutumu par deputātu lēmumu atbalstīt Mejas priekšlikumu Brexit atlikt.

Mejas priekšlikums paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos, un, ja vienošanās tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiks atlikta līdz 30.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tusks piedāvā Lielbritānijai Brexit atlikt uz gadu

Laura Mazbērziņa/LETA-BBC, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu, pavēstījis kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā (ES).

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Tikmēr Lielbritānijā piektdien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no Brexit strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, Brexit , domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku.

Šobrīd paredzēts, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto Brexit vienošanos. Lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, izstāšanās datums jāatliek uz vēlāku laiku, taču Meja vēlas, lai Brexit tiktu atlikts uz iespējami īsāku laiku. Lai to nodrošinātu, premjerministrei jāpanāk vienošanās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu sarīkot balsojumu parlamentā par trīskārt jau noraidīto Brexit vienošanos līdz 10.aprīlim, kad Briselē paredzēts ārkārtas samits. Ja tas neizdosies, valdība parlamentam piedāvās vairākas turpmākās rīcības iespējas, lai deputāti «noteiktu, kādu kursu ievērot».

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Maksājumu kompāniju klienti no Brexit necietīs

Žanete Hāka, 12.04.2019

Maksājumu kompānijas, kam licence sākotnēji izsniegta Lielbritānijā, nodrošinoties smagākajam Brexit scenārijam, aktīvi reģistrē licences citās ES valstīs.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nākotnē ietekmēs arī finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas nodrošina maksājumus starp dažādu valstu klientiem

Taču maksājumu iestādes rēķinās ar abiem iespējamiem potenciālajiem Brexit scenārijiem, tādēļ nodrošinājušās, lai klienti neizjustu izstāšanos ne finansiālā, ne pārskaitījumu ērtības ziņā.

Ceturtā daļa

Patlaban aizvien nav skaidra Brexit norise, un miglā tīta līdz ar to ir arī ārpusbanku maksājumu sistēmu darbība nākotnē un tas, kā izstāšanās ietekmēs šo kompāniju klientus. Pērnā gada augustā Lielbritānijas valdība izteicās, ka, ja notiks Brexit bez vienošanās, tad daļa maksājumu var sadārdzināties un to apstrāde kļūt ilgāka nekā līdz šim. Jāatzīmē, ka nebanku maksājumu kompānijas Eiropā kļūst aizvien iecienītākas, jo klienta reģistrācijas process ir ātrāks, arī komisijas maksas pārskaitījumiem starp valstīm nereti ir daudz lētākas nekā bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit, kurā ir pieejama informācija par Brexit procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem, informē ministrijā.

Sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Ministrija informē, ka informācija sadaļā regulāri tiks atjaunota un papildināta arī ar citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju par Brexit.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks 2019. gada 30. martā. Sarunas par AK Izstāšanās līgumu jāpabeidz šogad. ES prioritāte sarunās ir nodrošināt sakārtotu AK izstāšanās procesu un tā tiesisko noteiktību. Vienlaikus gan ES, gan AK veic pasākumus, lai sagatavotos pārmaiņām, kas iestāsies gan gadījumā, ja laikus spēkā stāsies Izstāšanas līgums, gan gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Miglainajā Albionā skaidrāks nekļūst

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs dienas komentāra rakstīšanas brīdī vēl nav zināms britu parlamentāriešu balsojums par Brexit pagarināšanu, taču ar vislielāko ticamību var teikt, ka balsojums būs pozitīvs, jo ir noraidīta gan Terēzas Mejas piedāvātā vienošanās ar ES, gan bezvienošanās Brexit.

Svarīgākais ir runāt par to, kas ar Lielbritāniju notiks pāris tuvākajos mēnešos. Faktiski iespēju nemaz nav tik daudz. Ja briti izvēlas lūgt ES izstāšanās pagarinājumu, tad par to 21. martā balsos ES samitā visas dalībvalstis. Pašlaik pēc Eiropas valstu līderu izteikumiem var spriest, ka pagarinājumu varētu piešķirt tikai tad, ja ir skaidrs, kāda mērķa labad un ko šajā laikā grasās panākt Lielbritānija.

Vienlaikus ES arī uzsver, ka mērķis nevar būt Brexit vienošanās pārskatīšana, jo tā netiks no jauna atvērta. Kā izteicies Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis Gijs Verhofstads, tagad ir zināms, pret ko ir Lielbritānija, taču būtu labi saprast arī to, par ko tā ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Apple paaugstinājusi klepjdatoru un galddatoru cenas Lielbritānijā par simtiem mārciņu, ziņo BBC.

Ceturtdien kompānija nāca klajā ar jauniem Macbook Pro klēpjdatoriem, kuru cenas ir līdzīgas kā ASV (pēc valūtas konvertēšanas un Lielbritānijas PVN pievienošanas).

Taču kompānija arī paaugstinājusi tās senāku datorproduktu cenas par simtiem mārciņu.

Analītiķi uzskata, ka patērētājiem Lielbritānijā jārēķinās ar tālāku cenu kāpumu.

Piemēram, Apple vislētākais klēpjdators Macbook Air tagad maksā 949 mārciņas, iepriekšējā cena - 849 mārciņas. Mac Pro galddators tagad maksā 2999 mārciņas, iepriekš 2499 mārciņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Brexit izraisītā vētra finanšu tirgos norimusi?

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pārmaiņu pretēja virziena vēji Eiropas burās

Māris Ķirsons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik ir grūti spriest, jo vēl joprojām nav skaidrības par Brexit, par to, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta deputātu sastāvs, kāda būs jaunā Eiropas Komisija.

Tāda ES, kāda tā ir bijusi, tā vairs nebūs, jautājums ir par to, kāda tā būs un kā šīs pārmaiņas izjutīs Latvija. Par ES nākotni jau līdz šim ir bijušas daudz un dažādas diskusijas, ir apspriesti un diskutēti arī vairāki tās iespējamie attīstības scenāriji. Vienlaikus joprojām miglā tītais Brexit, un līdz ar to arī tā iespējamās sekas – ģeopolitiskā situācija pasaulē, ieskaitot divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – konfrontāciju tieši preču tirdzniecībā – rada jaunus izaicinājumus nevis tikai atsevišķām bloka valstīm, bet gan visai ES kopumā.

Mainās prioritātes

Lai varētu raudzīties uz tālāku perspektīvu, vispirms ir jāsaprot, kādā situācijā ES atrodas pašlaik. «Eiropa kļūst drošāka, jo 2015. un 2016. gada notikumi, terora akti, piespieda apdomāties un veikt virkni pasākumu, tādējādi vairāk rūpējoties par iekšējo drošību,» vērtē nu jau 15 gadus Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa norāda, ka, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, šo drošības faktora prioritizāciju nevar nepamanīt, un to vēl vairāk rāda ES 2021.–2027. gada budžeta projekts un tā apspriešanas gaita. «Pašlaik robežapsardzība ir katras valsts kompetencē, taču tām valstīm, kurām ir ārējās robežas, ir vajadzīgs pastiprinājums, un ES ārējās robežapsardzības vienība Fronteks tiks pastiprināta, 600 darbinieku vietā tajā būs ap 10 000 un palīdzēs tieši tām dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas,» skaidro I. Vaidere. Viņasprāt, tādējādi arī Latvijā pieaugs darba vietu skaits, un tas tiks finansēts no ES centrālā budžeta. «Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Eiropā arvien spēcīgāks kļūst sociālais pīlārs, līdz šim visas šīs lietas bija dalībvalstu kompetencē,» norāda I. Vaidere. Viņasprāt, pašlaik šajā jomā ir liela atšķirība, piemēram, Francijā un Beļģijā salīdzinājumā ar Latviju darba ņēmējiem ir ļoti augsti sociālā nodrošinājuma apmēri. Minēto iemeslu dēļ arī ir vēlme pēc sociālā nodrošinājuma harmonizācijas. «Šajā jautājumā ir arī zināmi riska elementi, jo, ja pārāk nodrošināmies attiecībā uz darba ņēmējiem, tad problēmas būs darba devējiem,» brīdina I. Vaidere. Viņa norāda, ka tieši šī iemesla dēļ šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, kuras tad arī raugās, cik lielu slogu var uzlikt uzņēmējiem, kā atbalstīt darba ņēmēju. «Sociālajā pīlārā uzmanība tiek veltīta arī veselības jautājumiem, kas arī vienmēr ir bijuši dalībvalstu kompetencē, bet tagad tam ir paredzēti 413 milj. eiro, kas it kā nav ļoti daudz, taču nauda veselības politikai, pētījumiem Latvijas kontekstā būtu kā iespējas un arī atbalsts,» norāda I. Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību gan tiešā, gan netiešā veidā

Latvijas Banka, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.

Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru