Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Kooperatīvs palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Cilvēkiem joprojām saglabājies priekšstats – kooperatīva vadītāji apmānīs, meži pāries viņu īpašumā un paši paliks tukšā, mežsaimniecības kooperatīva Mūsu mežs izpilddirektors Toms Kalvis iezīmē problēmu. Viņš atgādina, ka organizācijas mūsdienās netiek veidotas ar šādu domu. Galvenais ir apvienot spēkus un likt sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mūsu mežs dibināta pirms trim gadiem un palēnām uzņem apgriezienus. Šobrīd tajā ir aptuveni pussimts biedru. Viņu vidū ir gan lauksaimnieki, gan pieredzējuši mežu īpašnieki, gan cilvēki, kas īpašumu mantojuši vai iegādājušies, lai ieguldītu finanses. Dažiem ir tikai viens, divi hektāri. Tie, kas platības mantojuši vai iegādājušies nesen, bieži vien vēlas iesaistīties organizācijā, atzīstot, ka paši neko no apsaimniekošanas nesaprot un nepieciešama palīdzība.

Daugavpilī atsevišķās tirdzniecības vietās - pamatā nelielos veikaliņos - pārdevējām radušās problēmas ar atlikuma izdošanu sīknaudā - monētās, kas mazākas par 50 eiro centiem.

Kā aģentūra LETA novēroja kādā apģērbu veikalā pilsētas centrā, kāds vīrietis, iegādājoties kreklu un kaklasaiti, iedevis pārdevējai dažus desmitus latu. Lai naudas atlikumu saņemtu pilnā apmērā, nevis noapaļotu līdz 50 eiro centiem, vīrietim nācies pašam piemeklēt sīknaudu.

Nedaudz izbrīnīts vīrietis bijis arī tad, kad ierastā kases čeka vietā par iemaksāto naudu viņam izrakstīts tā saucamais «mīkstais čeks». Pārdevēja paskaidrojusi, ka kase veikalā pagaidām vēl nestrādājot un faktiski veikalā esot inventarizācija.

Uzraksts «Inventarizācija» vakar Daugavpilī rotājis arī vairāku citu mazo veikalu skatlogus, novēroja LETA.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Uzņēmums SIA Metarex sola aizvākt 178 tonnas bīstamo atkritumu no nelegālās izgāztuves Ozolnieku novada Stigmās, aģentūrai LETA sacīja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka uzņēmums VVD iesniedzis pasākumu plānu bīstamo atkritumu izvākšanai no teritorijas. Šobrīd teritorijā ir veikta telpu norobežošana un noslēgšana, lai ierobežotu nepiederošu personu piekļuvi, kā arī uzstādītas brīdinājuma zīmes. Tāpat komersants līdz 1.septembrim objektā plāno ierīkot signalizāciju.

Uzņēmums bīstamo atkritumu aizvākšanā plāno iesaistīt SIA RV Eko, kam būs jāveic atkritumu inventarizācija, sapakošana, noliktavu sakārtošana, analīžu veikšana atkritumu bīstamības noteikšanai un iespējamo pārstrādes veidu noteikšana.

Komersants dienestam atzinis, ka ir zinājis par dažāda veida atkritumu atrašanos īpašumā, bet viņa rīcībā nav bijusi informācija par to bīstamību.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs kreditoru prasījumi līdz otrdienai bija sasnieguši 194,04 miljonus eiro, informēja uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Kopēja atzītā prasījumu summa ir 194 037 412,76 eiro, no kuras 114 839 710,89 eiro ir nodrošināto kreditoru prasījumi, bet 79 197 701,87 eiro ir nenodrošināto kreditoru prasījumi. Kreditori savus prasījumus var iesniegt sešu mēnešu laikā no maksātnespējas pasludināšanas, tas ir, līdz 13.maijam.

Divu darbadienu laikā atzītie kreditoru prasījumi pieauguši par aptuveni astoņiem miljoniem eiro, jo līdz pagājušajai piektdienai kreditoru prasījumi bija sasnieguši 186,45 miljonus eiro. Pieaugums noticis uz atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu pieauguma rēķina.

Jau ziņots, ka patlaban starp neatzīto kreditoru prasījumiem ir starptautiskā metāla tirdzniecības uzņēmuma Stemcor prasījums 21,56 miljonu eiro apjomā, kas sastāv no galvenā prasījuma 20 980 867,99 eiro un blakusprasījuma 584 118,69 eiro, kurš noraidīts pilnā apmērā tādēļ, ka par daļu no prasījuma tiesā tiek risināts strīds un daļā, administratora ieskatā, prasījums nav juridiski un dokumentāri pamatots.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 31.martā, konceptuāli atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, ko paredz rosinātie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šī gada valsts budžeta likumu, un papildu finansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem paredzēts novirzīt izglītības jomai, galvenokārt brīvpusdienu nodrošināšanai 4.klašu skolēniem,» grozījumu nepieciešamību raksturoja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 4,4 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 78 eiro.

Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 39 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 78 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

Šonedēļ Krāslavas novadā, Dagdā dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” noslēdza ap 1000 ha zemes pārdošanas darījumu, kura lielāko daļu veidoja lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ražošanas ēkas, kuru pircējs ir Latvijas zemnieku saimniecība.

No šiem 1000 hektāriem 303 ha bija meža zeme, kura tika pārdota citam pircējam.

Darījuma konsultants Auctus Capital norāda, ka šis ir pozitīvais piemērs Latvijas saimniecību attīstībā, kas ļāvis ievērojami palielināt vietējās saimniecības zemes platības un audzēt ražošanas apjomus.

“Šobrīd redzam, ka īpašumu pirkšanas/pārdošanas tirgū notiek paaudžu maiņa. Daļa no personām, kuri iegādājās īpašumus 2000. gadu sākumā, šobrīd ir sasnieguši pensijas vecumu un pārdod savus īpašumus ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Tas paver iespējas atgūt Latvijas zemes un attīstīt vietējās saimniecības,” komentē Auctus Capital darījuma konsultants Edgars Mālkalns.

Martā reģistrēts jauns vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā kompānija ir izveidota, apvienojot trīs nozarē ilglaicīgi darbojošos uzņēmumus Jūrmalas ATU, Eko Rīga un Kurzemes ainava. Jaunais uzņēmums nodrošina pakalpojumus 22 Latvijas novados, apkalpo 30 tūkstošus klientu.

Jaunas uzņēmums plāno strādāt pie pakalpojumu klāsta unificēšanas visos reģionos, lielāko uzsvaru liekot uz atkritumu šķirošanu. Tāpat ir nepieciešama tehniskā parka sakārtošana: inventarizācija, analīze un jaunas tehnikas iegāde.

Uzņēmumiem apvienojoties, pakāpeniski visā darbības teritorijā klientiem būs pieejams pilns vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāsts − sadzīves un šķiroto atkritumu izvešana, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana, ceļu un teritoriju uzkopšana, apzaļumošana, asenizācija un citi pakalpojumi.

Šodien, 31. janvārī, atlaišanas pabalstu izmaksa ir pabeigta visiem maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs darbiniekiem, kuriem atlaišanas pabalsts pienākas saskaņā ar likumdošanu, informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Kopumā no darbinieku prasījumu garantiju fonda tiks izmaksāti vairāk nekā 534 tūkst. eiro 1540 darbinieku prasījumiem par atlaišanas pabalstu.

Šis ir Maksātnespējas administrācijas vēsturē lielākais darbinieku skaits vienā uzņēmumā, kādam līdz šim esam izmaksājuši atlaišanas pabalstus, pauda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Darbs pie darbinieku prasījumu apmierināšanas Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā vēl turpinās. Patlaban tiek veikti aprēķini, lai varētu izmaksāt arī darbinieku prasījumus par darba samaksu un cita veida apmaksātu prombūtni, par atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, par kaitējuma atlīdzību par nesamaksāto laikposmu un četriem gadiem uz priekšu. Šie darbi turpinās vēl aizvien, jo to veikšanai ir nepieciešami papildu dokumenti un informācija, pauda E. Ābele.

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, ko paredz rosinātie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli.

Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 4,4 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 78 eiro.

Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 39 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 78 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem.

Šāda pieeja rosināta, lai akcīzes nodokļa likme vieglajiem raudzētajiem dzērieniem (sidriem) būtu konkurētspējīga Baltijas valstu starpā, kā arī, lai veicinātu šo dzērienu ražošanu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, uzsver likumprojekta autori.

VAS Latvijas valsts ceļi sadarbībā ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta gada laikā veikuši visu ceļu inventarizāciju.

Latvijā pavisam ir 130,3 tūkst. km ceļu un ielu. No tiem valstij pieder 15,5%, pašvaldībām – 29,4%, privātpersonām – 46,1%, bet 9% ir meža ceļi. Citā griezumā – tikai 11,5% ir asfaltētu ceļu, 40,7% ceļu ir šķembu un grants segums, bet 47,8% ceļu ir bez seguma. Ceļi gan ne tikai saskaitīti un salikti «pa plauktiņiem», bet arī izveidots interaktīvs rīks, kur īsā mirklī var noskaidrot dažnedažādas lietas. Citējot nozares ministriju, ar šī rīka palīdzību institūcijas un pašvaldības varēs plānot autoceļu remontdarbus, ņemot vērā iespējamās izmaiņas skolu tīklā, sabiedriskā transporta kustības maršrutus un skolēnu pārvadājumus, elektroenerģijas patēriņu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, satiksmes intensitāti, kravas transporta kustību un citus faktorus.

Komersanti ar nākamo gadu, ievērojot Komerclikumā paredzēto kārtību un atbilstošos nosacījumus, varēs patstāvīgi apturēt komersanta darbību. Tāpēc, līdz ar Komerclikuma grozījumiem, nepieciešams veikt grozījumus likumā par grāmatvedību.

Likumprojekts paredz noteikt, ka gadījumā, ja komersants pieņem lēmumu apturēt vai atjaunot darbību, ir veicama inventarizācija. Tas nepieciešams, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Apturot komersanta darbību, ir jāsagatavo saimnieciskās darbības pārskats saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un, papildus tiem, šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Jāņem vērā arī tas, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo komersantu no gada pārskata veidošanas. Komersantam, kura darbība tiks apturēta, saimnieciskās darbības pārskats jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pārskata apstiprināšanas.

Valdība atbalstījusi maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralda Velmera piedāvāto kompānijas pārdošanas plānu, šodien pēc valdības sēdes informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Velmers.

Finanšu ministrs izteica pārliecību, ka Liepājas metalurga pārdošana starptautiskā piedāvājumā varētu tikt organizēta pavasara mēnešos, un labvēlīga iznākuma gadījumā uzņēmums vasarā varētu atsākt darbu.

Vilks arī norādīja, ka joprojām ir interese par uzņēmuma iegādi no starptautisko investoru puses. Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jāpārdod kā nedalāma vienība, saglabājot tā pieeju ostai.

Kā ziņots, Velmers paredzējis Liepājas metalurga pamatražotni metāla kausēšanas ražotni, velmētavu, tehnoloģiskās iekārtas, nekustamos īpašumus un kustamo mantu, kura saistīta ar ražotnes darbības nodrošināšanu, - pārdot starptautiskajā piedāvājumā, lai uzrunātu kvalificētus pircējus un nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu no pārdošanas.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Latvijā ir 683 apstiprinātas īpaši aizsargājamas dažādu kategoriju dabas teritorijas, taču dabas vērtības nav «iekonservētas stikla burkā», un tās var dot ievērojamu pienesumu tautsaimniecībā

Tādu skatījumu konferencē «Zeme un cilvēks – līdzsvarotā mijiedarbībā» pauda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa uzskata, ka atslēga veiksmīgiem risinājumiem ir meklējama sadarbībā, kompromisos un iespējās, nevis aizliegumos. Sabiedrībā nav vienprātības un notiek karstas diskusijas par to, cik daudz teritorijas tad būtu jāaizsargā. Daļa uzskata, ka jau pašreizējais apmērs ir pietiekami liels mazajai Latvijai, citi - tieši pretēji. Pērn ir uzsākts ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas jeb, tautas valodā runājot, dabas skaitīšanas projekts. Tajā ietverti vairāki pasākumi: Eiropas nozīmes biotopu inventarizācija, sugu aizsardzības plānu izstrāde, esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde. Šim projektam, kas tiek veikts ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu, vajadzētu atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Lai arī dabas vērtību saglabāšana nākamajām paaudzēm ir svarīgs uzdevums, tomēr ir jāsaprot, ka vienlaikus daba nevar pastāvēt tikai aizsargājamās teritorijās.

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Par ugunsgrēku Rīgā, Hanzas ielā SIA New Rosme noliktavā un Rīgas uzņēmējdarbības koledžā ierosināts kriminālprocess, informēja Valsts policijas preses pārstāvis Dairis Anučins.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 18.nodaļas par noziegumiem pret īpašumu. Pēc sākotnējās versijas nav pamats uzskatīt, ka būtu notikusi ļaunprātīga dedzināšana, pastāstīja Anučins, uzsverot, ka ugunsgrēka izcelšanās apstākļi tiks skaidroti un tiks veiktas ekspertīzes.

Piektdienas, 13.septembra vakarā pirms plkst.23 Rīgā, Hanzas ielā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas uzņēmējdarbības koledžā un SIA New Rosme noliktavā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums saņemts plkst.22.44. Trīsstāvu izglītības iestādei deguši logu rāmji un starpsiena 20 kvadrātmetru platībā, degušas līdzās esošās rūpnīcas noliktavas telpas 30 kvadrātmetru platībā. Aizdegusies arī garāža 15 kvadrātmetru platībā, kurā atradās automašīna Mercedes, ko glābēji paguvuši izstumt laukā. Degusi nojume 30 kvadrātmetru platībā, kā arī bēniņu telpas 30 kvadrātmetru platībā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka būtu labi, ja AS Liepājas metalurgs pārdošanas procesu pabeigtu viņas vadītās valdības laikā.

Straujuma žurnālistiem sacīja, ka tas būtu svarīgi arī saistībā ar no uzņēmuma atbrīvotajiem darbiniekiem, jo jūnijā beigsies bezdarbnieku pabalsti vairāk nekā 1000 bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem. «Tas ir ārkārtīgi liels sociālais slogs,» teica Straujuma.

Viņa gan atzīst, ka neviens jau nevar garantēt, ka tiešām izdosies šo procesu pabeigt līdz nākamajai valdībai. «Par eiro var pārdot uzreiz. Bet ir jāsabalansē kreditoru intereses un Liepājas pilsētas iedzīvotāju intereses,» viņa noteica.

Valdības sēdē šodien nav lemts par konkrētām pārdošanas summām, taču Finanšu ministrija ir gatava iesniegt valdībā piedāvājumus, tiklīdz kādas summas tiks nosauktas.