Enerģētika

Pēc tirgus atvēršanas par kilovatstundu elektroenerģijas maksāsim 11,3 – 11,7 santīmus

Dienas Bizness, 17.09.2013

Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas cena pēc tirgus atvēršanas varētu pieaugt par 6 – 43%, patlaban prognozē tirgotāji, vēsta laikraksts Diena.

Vidēji Latvijas mājsaimniecība patērē ap 200 kilovatstundām mēnesī. Ņemot vērā šādu elektroenerģijas patēriņu, pēc tirgus atvēršanas kopējie izdevumi par elektrību gada griezumā varētu pieaugt par 25%, norāda nozares eksperti.

Šobrīd spēkā esošais starta tarifs, kas ir 8,18 santīmi par kilovatstundu, cenas pieaugums varētu būt līdz 43%, bet, salīdzinot ar Latvenergo pamata tarifu, kas patlaban ir 10,65 santīmi, iespējamais kāpums varētu būt 6-10%, ļauj secināt tirgotāju prognozes.

A/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss sarunā ar Dienu norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā elektroenerģijas tirgū nav bijuši vērojami notikumi, kas liktu pārskatīt iepriekš paustās prognozes par cenu izmaiņām pēc nākamā gada pavasarī gaidāmās tirgus pilnīgas atvēršanas mājsaimniecībām. Arī Prudentia Energy Markets vadītājs Roberts Samtiņš norāda – ja Ekonomikas ministrija īstenos visas savas ieceres saistībā ar OIK kāpuma ierobežošanu, iepriekš pausto aptuveno cenas prognozi – 11,5 santīmi par vienu kilovatstundu, nav iemesla pārskatīt. Atkārtoti elektroenerģijas cenas prognozi būtu jāvērtē gada beigās, kad būs tiešām skaidrs, kā valdībai un ministrijai veicies ar savu ieceru īstenošanu, norāda R. Samtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zemāka elektrības cena gaidāma ne agrāk par 2016. gadu

Līva Melbārzde, 13.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atliekot tirgus liberalizāciju, elektrības cena var sadārdzināties vēl vairāk, secina Prudentia

Nozare.lv, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atliekot elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, var izveidoties situācija, ka elektrības cenas kāpums tirgus ieviešanas brīdī būs vēl lielāks.

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli. Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Cenu pieaugums vasarā skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā

Žanete Hāka, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu svārstības nav bijušas tieši saistītas ar Latvijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, bet gan ar elektroenerģijas piedāvājuma un infrastruktūras nepietiekamību, skaidro Konkurences padome (KP).

Šovasar novērotais cenu pieaugums skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā, ko vasaras periodā būtiski palielināja ražošanas jaudu samazināšana visās Baltijas valstīs apkopes un remontu vajadzībām, norāda KP. Deficīts Latvijā daļēji skaidrojams arī ar to, ka importa (tirgus) elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, tāpēc to ir izdevīgāk iepirkt nevis ražot uz vietas. Tāpat elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas starpsavienojumu nepietiekamā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju, kā arī nepietiekama kopējā Baltijas tirgus integrācija ES (nepietiekami starpsavienojumi ar Poliju un Skandināvijas valstīm), uzsver padomes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Grib jaunu nodokli elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu

Gunta Kursiša, 18.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieviest jaunu Subsidētās enerģijas nodokli tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu. Tāpat ministrija piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura patērētājiem kompensēs OIK pieaugumu.

[17.42] Papildināta ar Latvenergo komentāru pēdējās divās rindkopās

Pašlaik tie ir vēl tikai ierosināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un EM iesniegs visu minēto grozījumu projektus valdībā un Saeimā tuvākajo mēnešu laikā.

Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinoši pasākumi, 2014. gadā subsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh.

EM jau ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā», kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vilks: šoks par elektrības tirgus atvēršanu nākamgad būs lielāks; Krievija varētu «iet uz visu banku»

LETA, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) brīdināja, ka šoks par elektroenerģijas tirgus atvēršanas sekām nākamgad varētu būt vēl lielāks.

Uzstājoties LPS domes sēdē, Vilks norādīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana uz nākamā gada 1.janvāri varētu sagādāt lielāku šoku. «Ir jāgatavojas, ka inflācija nākamā gada janvārī būs krietni vien augstāka,» brīdināja ministrs.

Viņš gan arī pauda cerību, ka komersanti, kas pievienosies elektroenerģijas tirgum, būs labāk sagatavojušies.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pašvaldībām uzsvēra, ka liberalizācijai, lai arī tā atlikta, ir jānotiek. Agrāk vai vēlāk ir jāsagatavo iespēja citiem spēlētājiem ienākt elektroenerģijas tirgū. Viņa paskaidroja, ka tas ir valsts drošības jautājums, kā arī ir iespējama lielāka konkurētspēja un elektrības tarifu mazināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nevis liberalizācija, bet mazākie uzņēmumi «samet» naudu lielajam

Dienas Bizness, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visās jomās, kur vēsturiski ir bijis izveidojies monopols, jāveic liberalizācija, turklāt jo ātrāk, jo labāk – šāds uzstādījums ir bijis aktuāls, kopš Latvija iestājās ES. Jāatzīst, ka principā jau doma nav nepareiza – jo vairāk konkurentu piedāvā vienu un to pašu preci vai pakalpojumu, jo uz pievilcīgāku cenu var cerēt patērētājs. Tā tas ir atbilstoši brīvā tirgus principiem.

Savukārt Latvija sistemātiski cenšas pierādīt, ka ir iespējams visu izdarīt pilnīgi ačgārni. Piemēram, kā zināms, no nākamā gada aprīļa Latvijā pilnībā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. It kā cenām tādējādi vajadzētu kristies vai vismaz saglabāties pašreizējā līmenī, bet jau tagad tiek prognozēts, ka tās palielināsies.

No ačgārnuma principa ievērošanas nav izmukusi arī pasta pakalpojumu liberalizācija mūsu valstī, tiesa gan, citādākā veidā. Proti, no šā gada par tādiem pašiem tarifiem kā valsts kompānija Latvijas pasts (LP) korespondenci var izplatīt arī citas kompānijas. Saproptot, ka tādējādi LP vairs neiekasēs tik daudz naudas, cik iepriekš, ātri vien tika izstrādāts un pieņemts universālā pasta pakalpojuma (UPP) likums, nosakot, ka uzņēmējiem, kuri šajā biznesā vēlas strādāt, jāmaksā 9,23% liela nodeva, tādējādi kompensējot zaudējumus LP. Turklāt likumu pieņēma vispirms, bet nodevas apmēru 9,23% rosina apstiprināt tikai šobrīd, pamanoties tās maksāšanai piemērot atpakaļejošu datumu. Tātad... Pirmkārt, totāli absurdi ir likt veikt jebkādu maksājumu par periodu, kas ir bijis pirms konkrētas maksājamās summas noteikšanas. Iznāk, ka uzņēmēji, noteiktu periodu ir strādājuši, pat nenojaušot, kādas ir viņu ražošanas izmaksas. Šo aspektu viņi nav zinājuši nevis, piemēram, pašu neizdarības dēļ, bet gan tāpēc, ka valdība acīm redzami ilgstoši nav tikusi skaidrībā, ko tā īsti vēlas. Otrkārt, ņemot vērā, ka minētās nodevas veidā maksājamā nauda nonāk tieši LP rīcībā, jāatzīst, ka pasta pakalpojumu liberalizācija ir stipri vien iluzors pasākums. De iure liberalizācija ir notikusi, de facto visiem jāmaksā «jumtam» - LP. Argumentācija šādam solim vienkārši fantastiska – tā kā LP ir teju vienīgais, kurš piegādā korespondenci ne tikai galvaspilsētas ietvaros, bet arī attālākajos Latvijas lauku nostūros, uzņēmumam rodoties zaudējumi, kas kaut kādā veidā jākompensē. Vispirms jau jāteic, ka katram uzņēmumam pašam sava darbība jāorganizē tā, lai zaudējumu nebūtu. Turklāt jāatgādina, ka LP ir firma, kas regulāri tika dotēta vēl pirms lielās konkurences ar privātajiem pasta piegādātājiem. Tāpat jāatzīst – nav nekādas garantijas, ka LP uzņēmumu «samesto» naudu izmantos tieši lauku korespondences nodrošināšanai, nevis kādām citām, «svarīgākām» vajadzībām. Nav arī radīts mehānisms, kas nodrošinātu, ka šo nodevu tiešām maksās visas attiecīgajā komercdarbībā iesaistītās kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) nav konstatējis būtisks neatbilstības, vērtējot elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus mājsaimniecībām un līgumos ietvertos nosacījumus, aģentūrai BNS pastāstīja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas pārstāve Ilze Žunde.

Viņa sacīja, ka jau iepriekš, kad sākotnēji bija paredzēta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, PTAC vērtēja lielu daļu līgumu, kas tiek un tiks piedāvāti patērētājiem. Līgumus izvērtēja un nepieciešamības gadījumā centrs sniedza rekomendācijas, bet būtiskas neatbilstības nav konstatētas.

Žunde uzsvēra, ka būs jāskatās kā līgumi darbosies praksē. «Viena lieta ir līguma nosacījumi un cik tie ir atbilstoši, savukārt otra lieta ir tas, kā tie darbosies praksē, kāda būs pašu komersantu prakse, ievērojot šos nosacījumus. Tas var pilnībā atšķirties no tā, kā tas ir šobrīd,» teica PTAC pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvenergo: Neatverot elektrības tirgu mājsaimniecībām, regulētās cenas būtu jāpaaugstina

Nozare.lv, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā netiktu liberalizēts elektroenerģijas tirgus, tad patlaban regulētās elektrības cenas būtu jāpaaugstina.

Kā šodien pēc sanāksmes Vienotības Saeimas frakcijā teica Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss, saglabājot regulētās cenas, tarifi būtu jāpaaugstina, un iedzīvotājiem tik un tā būtu jāmaksā vairāk, līdzīgi kā tas notiks, ja elektrības tirgus mājsaimniecībām tiks atvērts.

Bariss atteicās prognozēt, kāda varētu būt Latvenergo rīcība gadījumā, ja 1.aprīlī elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām netiks atvērts. Viņš nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Latvenergo šādā situācijā vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, lūdzot tarifa paaugstinājumu. Viņš uzsvēra, ka patlaban par to nebūtu korekti runāt, jo lēmums par tirgus liberalizācijas apturēšanu nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ziņojums: Elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi

Nozare.lv, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piekrīt Eiropas Komisijas (EK) veiktajam cenu un izmaksu izvērtējumam un tam, ka elektroenerģijas sektorā būtiskākās cenu pieauguma sastāvdaļas ir tīkla izmaksas un nodokļi, teikts šodien valdībā skatītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes izskatāmajos jautājumos.

Martā Briselē norisināsies ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā tiks skatīts EK paziņojums «Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā».

Atbildot uz Eiropadomes pieprasījumu, EK ir veikusi padziļinātu analīzi par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, lai palīdzētu politikas veidotājiem izprast problēmas kontekstu, nesenā cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem un politiskās sekas. Paziņojumā sniegti dati par elektroenerģijas un dabasgāzes cenu un izmaksu tendencēm, tostarp dalībvalstu līmenī. Paziņojumā uzmanība pievērsta arī cenu ietekmei uz patērētājiem un piekļuvei pieejamām cenām, kā arī Eiropas rūpniecības sektora konkurētspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veidos Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu; finansēšanai ieviesīs subsidētās enerģijas nodokli

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom sācis elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» skaidro Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit: elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana nerisinās problēmas

Gunta Kursiša, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana pati par sevi nerisinās pastāvošās problēmas, pauda Jānis Bethers, Enefit valdes priekšsēdētājs.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa sākumā, kā plānots iepriekš, trešdien raidījumā 900 sekundes pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Patlaban viņa juristiem un ekonomikas konsultantiem ir lūgusi izvērtēt iespējas atlikt elektrības tirgus liberalizāciju un iespējamos risinājumus.

«Tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs škēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā,» norādīja Igaunijas kompānijas Enefit vadītājs J. Bethers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām, kas iecerēta no nākamā gada, varētu radīt lielas izmaiņas tirgotāju vidū. Daži no tā izstājas, daži iesaistās. Piemēram Baltcom, kas līdz šim piedāvājis telekomunikāciju pakalpojumus, pievērsies arī elektroenerģijas piegādēm, raksta Diena.

Uzņēmuma pārstāvji par savu piedāvājumu norāda – tā ir Eiropas mēroga inovatīva ideja. Baltcom valdes loceklis Gints Kiršteins Dienai stāsta, ka šāds pakalpojumu apvienojums pasaules mērogā tiek uzskatīts par perspektīvu, ka klientam tas ir ērti, jo pie viena piegādātāja var iegādāties gan elektroenerģiju, gan elektroniskos sakarus.

Līdz oktobra sākumam uzņēmums noslēdzis aptuveni 50 līgumus par elektroenerģijas piegādi, bet interesi izrādījuši vairāk nekā tūkstoš cilvēku, apgalvo uzņēmumā.

To, ka tirgū ienāks tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ar elektroenerģijas tirdzniecību iepriekš nav nodarbojušies, nenoliedz Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Daiga Grūbe. Viņa norāda, ka neesot risku, ka no tā ciestu patērētājs. «Ja tomēr rodas problēmas, var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, arī Sadales tīkls ir gatavi palīdzēt,» norāda D. Grūbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības tirgū pēc atvēršanas negaida lielus satricinājumus

Gunārs Valdmanis, Latvijas Radio, speciāli DB, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības tirgū lielākās pārmaiņas nesīs nevis tā pilnīga liberalizācija, bet jaunu savienojumu izbūve.

Elektroenerģijas tirgū pēc 1. aprīļa, kad tiks liberalizētas piegādes arī mājsaimniecībām, šogad būtiskas pārmaiņas cenu izteiksmē nav gaidāmas – tā ļauj secināt ekspertu aplēses. Atbilstoši iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta prognozēm, elektrības cena mājsaimniecībām salīdzinājumā ar pamattarifu palielināsies aptuveni par 7%, sasniedzot aptuveni 16,2 eiro centus par vienu kilovatstundu, bet tālākā nākotnē noteicošā loma attiecībā uz elektroenerģijas cenām būs svārstībām biržā.

Eksperti prognozē, ka šogad kopējās cenu svārstību tendences saglabāsies līdzīgas kā pagājušajā gadā, bet situācija mainīsies tikai pēc Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades kabeļa būvniecības. Tiešā veidā gan biržas svārstības patērētāji, visticamāk, neizjutīs, jo gan Igaunijas, gan uzņēmumu pieredze liecina, ka lielākā daļa no tiem arī brīvajā tirgū labprātāk dod priekšroku līgumiem, kuros elektrības cena ir fiksēta. Tomēr apjomīgas svārstības tirgū kopumā palielina tirgotāju risku un attiecīgi var mudināt tos fiksēto cenu noteikt augstākā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības cena ir konkurētspējīga

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līdz ar otra TEC-2 energobloka atklāšanu Latvija no elektroenerģijas ražošanas viedokļa kļūst pašpietiekama

Līva Melbārzde, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ūdens liešana enerģētikas jautājumos pārsniegusi robežas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāstot vienu un darot citu, nav iespējams veidot ne pagalam enerģētikas, ne ekonomikas ilgtspējīgu politiku. Subsidētās enerģijas jautājumos politiķi ir sapinušies pilnībā.

Pašlaik Latvijas iedzīvotāju prātus jau ir sajaukusi visai pretrunīgā elektrības un gāzes tirgus liberalizācija. Pareizāk sakot, pretrunīga ir nevis pati liberalizācija, pakāpeniska starpsavienojumu izbūve ar citām valstīm un iekļaušanās vienotā Eiropas tirgū, bet gan tas, kā tas tika pasniegts Latvijas patērētājiem. Proti, patērētājiem tika stāstīts, ka līdz ar tirgu energomaksājumi patērētājiem saruks. Taču faktiski maksājumi patērētājiem turpina tikai pieaugt, un patiesos šī pieauguma iemeslus neviens politiķis tā arī līdz šim nav jēdzīgi izskaidrojis. Otrs līdzīgi manipulētas informācijas piemērs ir šogad ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Patērētāji ir tik daudz biedēti ar ļauno zaļo enerģiju un enerģijas obligātā iepirkuma (OIK) komponenti, ka tās saīsinājumu OIK atpazīst jau teju katrs Latvijas bērns. Un atkal – cilvēkiem tika stāstīts, ka ieviešot SEN, kas 5 – 15% apmērā gulsies uz subsidētās elektrības ražotājiem, tiks apturēts briesmīgais OIK pieaugums un patērētājiem būs labāk, lasi, lētāk dzīvot un strādāt. Lai izrādītu labvēlību zaļajai enerģijai, šīm stacijām tika solīta mazākā - 5% SEN likme, kamēr fosilo energoresursu izmantotājiem nodoklis būšot lielāks. Taču patiesībā tieši OIK jautājuma priekšā likumdevēji un likumlēmēji kapitulēja, visu pilnīgi saputrojot un reālu izmaksu samazinājuma labā nepakustinot ne pirkstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 23. oktobra rītā

Dienas Bizness, 23.10.2013

Rīgas silueta uzlīme sabiedriskā transporta pieturā. Portālā Manabalss.lv aptuveni divu nedēļu laikā savākti nepieciešami 10 tūkstoši paraksti pret biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien varētu pieņemt lēmumu par oficiālu kultūras ministra amata kandidāta izvirzīšanu. Premjers bijušo kultūras ministri Žanetu Jaundzemi - Grendi atlaida pēc skaļajiem skandāliem ar Latvijas Nacionālās operas vadības nomaiņu. Kultūras ministres amatam tiek virzīta Dace Melbārde.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pasludinās spriedumu Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba un Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans strīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Ekonomika šogad varētu augt straujāk nekā pērn - par 3,2%

Žanete Hāka, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 2011. – 2014. gados bija 4,4%. Arī 2015. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,8%.

Tā jaunākajā ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas tās attīstības perspektīvas, norāda Ekonomikas ministrija.

Latvijas ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū – ES - pakāpeniski uzlabojas. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē sliktā ekonomiskā situācija Krievijā. Neskatoties uz to, ka ģeopolitisko sarežģījumu sekas rada apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei, 2016. gadā IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā gadu iepriekš un sasniegt 3,2%, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes tirgū – ar «plikām» riepām

Sandris Točs, speciāli DB, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada aprīlī gāzes tirgu Latvija atvērs ar steigā pieņemtu normatīvo regulējumu un bez īpaša gāzes tirgus likuma

2017.gada 3.aprīlī beidzas Latvijas gāzes monopoltiesības dabasgāzes tirgū. Lai arī šis datums ir bijis jau sen vispārzināms, Latvijas valsts nav spējusi laikus sakārtot normatīvo regulējumu, kas draud ar to, ka liberalizācija izvērsīsies kārtējā sociālajā un ekonomiskajā eksperimentā, par kura sekām neviens neatbild. A/s Latvijas gāze stratēģiskās attīstības departamenta vadītājs Jānis Eisaks laikrakstam DB izsaka uzņēmuma bažas par laikus pieņemta normatīvā regulējuma trūkumu, kas joprojām rada neskaidrības uzņēmuma sadalīšanas procesā un pārejā uz tirgus modeli, uzskatot, ka ir nepieciešams īpašs Gāzes tirgus likums, līdzīgi kāds ir Elektroenerģijas tirgus likums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Eriks Igaunis: Kuģim ir vajadzīgs kapteinis

, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās tik ātri, ka cilvēki, uzņēmumi un valdības nespēj sekot līdzi pārmaiņām. "Noteikt nozaru un sabiedrības attīstības tendences ir Globālo attīstības tendenču foruma virsmērķis. Forums notiks no 9-12 aprīlim Rīgā, kurā piedalīsies vairāk kā simts ekspertu, kur astoņās pasākuma sesijās tie uzstāsies ar lekcijām par šodien aktuālām tēmām" atzīmē Felix Holding līdzdibinātājs , World Trend Forum prezidents Ēriks Igaunis.

Liepājas Metalurga aktīvu pārdošana šodien jau ir vēsture, līdzīgi kā Latvijas Krājbankas krahs, airBaltic iegāde un veikala Maxima traģēdija Rīgā. Plašākā nozīmē, par vēsturi jau kļuvuši arī notikumi Ukrainā. Saskaņā ar tendenču (trend) izstrādes teorijas autora Čarlza Dou pieņēmumu,- pamattendences pat pie dažādiem trendu attīstības vektoriem ir iespējams izskaitļot, ņemot vērā situācijas attīstības faktorus. Angļu valodā trenda apzīmēšanai ir divējāda nozīme - jau iepriekš minētās izmaiņas fiksācija, ņemot vērā laika faktoru un otrs skaidrojums -"enkura stiprinātā ass daļa". Rīgas Globālo attīstības tendenču foruma - World Trends Forum (WTF) gadījumā piemērots ir tieši otrais termina skaidrojums,- kā metafora tam ka Forumam jābūt pietiekami izturīgam, lai noturētu "pārmaiņu vējus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājies par 0,4%

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, samazinājies par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājušās par 1,3%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija dārzeņiem un kartupeļiem. Cenu kritums novērots arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, cukuram, augļiem, eļļai un taukvielām. Savukārt cenu kāpums bija maltai kafijai, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Komentāri

Pievienot komentāru