Šveice iegulda 1 miljardu Šveices franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas atvēlēti projektiem Latvijā.

Sakarā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā Eiropas Savienībā, Šveices Tirdzniecības Kamera Latvijā (SCCL) atbalsta Latvijas uzņēmumus to centienos attīstīt projektus kopā ar iespējamajiem Šveices partneriem. Tautas nobalsošanā Šveice nolēma ieguldīt 1 miljardu Šveices Franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas ir atvēlēti projektiem Latvijā sekojošās sfērās: Drošība, reformu stabilitāte un atbalsts; vide un infrastruktūra; privātā sektora veicināšana; cilvēka un sociālā attīstība. Rīgā tika izveidots Šveices Palīdzības birojs (Swiss Contribution Office), kura mērķis ir cieši sadarboties ar atbilstošām Latvijas valsts institūcijām Finanšu Ministrijā, kopīgo Latvijas - Šveices projektu ieviešanā.

No trešdienas, 10.jūlija, līdz 13. jūlijam ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā. Publiskā pasākuma laikā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem un slēgtu satiksmi Lucavsalas apkārtnē, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 08.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim.

Ceturtdien, 11. jūlijā, jau no plkst. 8.00 līdz pat sestdienas rītam, 13. jūlija, plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja un Pārdaugavas izpilddirekcijas izsniegtām atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Lucavsalas ielā.

Koncerta «Kopā mums izdosies» rīkošanas dēļ 11. novembra krastmalā 4.oktobrī plkst. 18.00 3.oktobrī no plkst 19.00 līdz plkst. 21.00 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt 11. novembra krastmalas posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām atļaujām). No 3.oktobra plkst. 21.00 līdz 5.oktobra plkst. 8.00 tiks slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalas posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai, no plkst. 21.00 līdz 4.oktobra plkst. 10.00 un no plkst. 24.00 līdz 5.oktobra plkst. 8.00 tiks atļauta tirgotāju transportlīdzekļu un tehnisko transportlīdzekļu ar speciālām atļaujām iebraukšana 11.novembra krastmalā un transportlīdzekļu novietošana autostāvvietā pie 11.novembra krastmalas starp Mucenieku ielu un Bīskapa gāti, no plkst. 21.00 līdz 5.oktobra plkst. 8.00 tiks aizliegta smago transportlīdzekļu satiksme, kas brauc uz ostu un no ostas, Eksporta ielā, posmā no Hanzas ielas līdz Muitas ielai un Krasta ielā, posmā no Salu tilta līdz 11.novembra krastmalai, no plkst. 19.00 līdz 5.oktobra plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme uz AB–dambja (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām atļaujām). 4.oktobrī no plkst. 15.00 līdz plkst. 24.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Kuģu ielā, posmā no Akmens tilta līdz Trijādības ielai un Trijādības ielā (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām atļaujām); no 3.oktobra plkst. 19.00 līdz 5.oktobra plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme uz AB–dambja (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām atļaujām).

Oficiālā vizītē uz Šveici rīt dodas Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga un plaša uzņēmēju delegācija. Lai stiprinātu līdzšinējo sadarbību un rastu jaunus biznesa kontaktus divu dienu vizītē uz Šveici dodas ap 30 uzņēmēju, kas pārstāv finansu pakalpojumu sektoru, tūrismu, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozari u.c. Interesi par biznesa iespēju attīstīšanu Šveicē izrādījuši arī metālapstrādes un citu nozaru pārstāvji. Komentējot gaidāmo vizīti a/s Unibanka vecākais viceprezidents Viesturs Neimanis atzina, ka vizītes mērķis ir labāk iepazīt tās Latvijas kompānijas, kas darbojas Šveicē un otrādi. «Banku līmenī mums ir labi kontakti ar Šveici un vizītes laikā tos ceram veidot vēl ciešākus. Taču mēs arī vēlamies nodibināt jaunus kontaktus ar Šveices banku klientiem, kā arī atbalstīt mūsu biznesu Šveicē,» uzsvēra V. Neimanis. Arī finansu kompānijas Prudentia direktors Jānis Lielcepure atzina, ka uz Šveici brauc, lai dibinātu jaunus kontaktus. Šveicē darbojoties daudz nelielu finansu kompāniju, kas varētu būt ieinteresētas sadarboties ar Latvijas kompānijām. Mūsu mērķis ir atrast līdzvērtīgus partnerus, kas darbojas finansu konsultāciju un investīciju sfērā, uzsvēra Prudentia vadītājs.

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā laikrakstam Diena.

Jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) apmaiņā pret investīcijām sabiedrībā raisa visai pretrunīgas attieksmes. Kā jūs to vērtējat, būdams Latvijas Bankas prezidents, tātad – eksperts naudas lietās?

Ekonomiski tas nav pretrunīgs. Tas ir pilnīgi skaidri saprotams, pozitīvs, pozitīvs un vēlreiz pozitīvs. Vienkārši varbūt ir cilvēki, kas, izmantojot šo jautājumu, mēģina nopelnīt politiskas dividendes. Ja mēs palūkojamies uz statistiku, aizvadītajos gados ir izsniegtas 6645 uzturēšanās atļaujas. Salīdzinājumam ar šo skaitli Latvija 2010. gadā vien izsniedza 140 000, 2011. gadā – 160 000 un 2012. gadā 180 000 Šengenas vīzu.

Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra sēdē tika piešķirts 612 629 eiro papildu finansējumu Mājokļu atbalsta programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei. Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar šodien piešķirtajiem līdzekļiem programmas kopējais finansējums šobrīd ir sasniedzis 7 527 359 eiro. Uz 2016. gada 7. novembri galvojumi ir izsniegti 3 781 ģimenei, nodrošinot 5 517 bērnus ar mājokli.

Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem, ar pašreiz piešķirto finansējumu, jaunu galvojumu izsniegšanu varēs nodrošināt līdz 2016. gada decembra vidum.

Lai nodrošinātu Mājokļu atbalsta programmas turpmāku darbību līdz pat 2016. gada beigām, Ekonomikas ministrija rosināja piešķirt papildu finansējumu 612 629 eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka mājokļu atbalsta programmas pilnvērtīgai turpināšanai 2017. gadā ir nepieciešami aptuveni 6 miljoni eiro.

Ja kāds Latvijā nopērk dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus, runājot par uzturēšanās atļaujām, intervijā žurnālam Playboy savu uzskatu pauž maksātnespējas administrators un tagadējais apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.

Šā gada 4. decembrī Lūsis gan oficiāli paziņoja, ka nolēmis pilnībā pārtraukt savu darbību maksātnespējas administratoru jomā.

A. Lūsis savu noraidošo nostāju attiecībā pret uzturēšanās atļaujām skaidro ar to, ka reģionos, kur notiek intensīvākās īpašumu pirkšanas, strauji aug kadastrālās vērtības. Tas savukārt audzē nodokļu slogu šī reģiona iedzīvotājiem. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā veidojas burbulis.

«Turklāt, kas mani aizskar personīgi, – ka viņus kāds uzdrošinās saukt par investoriem. Tie nav investori. Ja kāds nopērk šeit dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc uz šejieni, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus. Tie dzīvokļi taču tāpat tur stāv, visi tie nekustamo īpašumu nodokļi, ko piesauc Edgars Šīns, taču tāpat kādam būtu jāmaksā. Kur šeit ir investīcijas? Galu galā dzīvokļus neviens neaizliedz pārdot arī bez uzturēšanās atļaujām. Ej un pārdod, kam gribi. Taču izrādās, ka bez šīs uzturēšanās atļaujas piedevas tos nepērk. Tad patiesībā varbūt ir tā, ka valsts ir iedevusi ekskluzīvas tiesības kaut kādiem cilvēkiem tirgot uzturēšanās atļaujas ar nosacījumu, ka komplektā nāk līdzi dzīvoklis, kuru citādi neviens nepērk? Tātad patiesībā viņi taču tirgo uzturēšanās atļaujas, nevis dzīvokļus!» savu nostāju pauž Lūsis.

Rīgā plāno slēgt 139 azartspēļu zāles visā pilsētas teritorijā, - to paredz šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas atbalstītie vairāki domes lēmumprojekti.

Visvairāk atļauju - 41 - plānots anulēt uzņēmumam "Alfor", kam seko "Olympic Casino Latvia" ar 36 atļaujām, "Joker LTD" ar 23 atļaujām un "Admirāļu klubs" ar 20 atļaujām. Kopā plānots anulēt astoņiem uzņēmumiem izsniegtās 139 atļaujas azartspēļu vietām, informē Rīgas dome.

Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021.gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu. Taču šis ministrijas lēmums vēlāk tika atcelts un tagad Rīgas pašvaldībā tiek lemts par atļauju anulēšanu azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.

Bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, kurš atkāpās no amata pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, turpinās darbu uzņēmumā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta 4. rindkopa

Profesionālās saziņas vietnē LinkedIn pieejamā informācija liecina, ka R. Lūsveris ieņem uzņēmuma attīstības direktora amatu.

«Sadales tīkla» preses pārstāve Tatjana Smirnova portālam db.lv pastāstīja, ka R. Lūsveris arī līdz šim ieņēmis kompānijas attīstības direktora amatu. R. Lūsveris ar 26. oktobri vairs nav kompānijas valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25. oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Savukārt iesniegums par atkāpšanos no attīstības direktora amata nav saņemts.

T. Smirnova informēja, ka R. Lūsveris šobrīd ir prombūtnē un viņa amata pienākumi kā «Sadales tīkla» attīstības direktoram uzticēti citiem «Sadales tīkla» virzienu direktoriem. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka R. Lūsveris ir prombūtnē līdz novembra vidum, izmantojot darbinieka tiesības saskaņā ar Darba likumu.

Rolands Lūsveris, bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, pametīs arī uzņēmuma attīstības direktora amatu, biznesa informācijas portālam db.lv pavēstīja «Sadales tīkla» preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«Šodien AS «Sadales tīkls» valde saņēma elektronisku un mutisku R. Lūsvera apstiprinājumu, ka R. Lūsveris atstāj AS «Sadales tīkls» Attīstības direktora amatu un pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar AS «Sadales tīkls»,» viņa informē.

Formalitātes par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tiks nokārtotas tuvākajās darba dienās. Pats R. Lūsveris, izmantojot Darba likumā noteiktās darbinieka tiesības, šobrīd ir prombūtnē.

Portāls db.lv jau vēstīja, ka R. Lūsveris, pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, paziņoja par atkāpšanos no «Sadales tīkla» valdes locekļa pienākumu pildīšanas, tomēr tupināja ieņemt attīstības direktora amatu.

Saeimas deputāti pašlaik neplāno rosināt izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar publiski izskanējušajām bažām par iespējamo ekspremjera un Latvijas virzītā Eiropas Savienības komisāra amata kandidāta Valda Dombrovska (V) interešu konfliktu Hipotēku bankas kredītportfeļa lietā.

Opozīcijā esošo apvienību Saskaņas centrs Saeimā pārstāv 30 parlamentārieši. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeimā var izveidot, ja to pieprasa vismaz trešdaļa jeb 34 deputāti. Ja šādu ieceri atbalstītu opozīcijā esošie deputāti, tad tā tik un tā būtu jāatbalsta vēl četriem pie frakcijām nepiederošiem deputātiem vai koalīcijas pārstāvjiem.

Pašlaik koalīcijas deputātu vidū atbalsta šādai iecerei neesot, līdz ar to pagaidām nepietiek balsu šādas komisijas izveidei. Ņemot vērā atbalsta trūkumu, pagaidām deputāti neplānojot nākt klājā ar šo iniciatīvu.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi par Dombrovska iespējamu interešu konfliktu, savulaik valdībā lemjot par Hipotēku bankas kredītportfeļa pārdošanu, iepriekš rakstīja Diena.

Latvijas-Krievijas Kopējās komisijas sanāksmē pušu pārstāvji šodien vienojušies, ka atļauju kvota divpusējiem un tranzīta kravas autopārvadājumiem šim gadam tiek palielināta vēl par 6000 atļaujām.

Šā gada kvota bija paredzēta 56 tūkst. atļauju apjomā, bet puses septembrī vienojās to palielināt par 5000 vienībām. Tagad galīgā saskaņotā atļauju kvota 2012. gadam sasniegusi 67 tūkst. atļaujas, kas pēc apmaiņas ar papildu atļaujām lielā mērā varētu nodrošināt šajā gadā veicamo pārvadājumu apjomu uz Krieviju, informē Autotransporta direkcija.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nākamajam gadam sākotnējā kvota tiks palielināta līdz 65 tūkst. atļaujām. Kvotas apjoms 2013. gada laikā var tikt pārskatīts, balstoties uz Latvijas vai Krievijas puses pamatotu lūgumu. Šāds pamatprincips noteikts nākošajam trīs gadu periodam.

Sākotnējā atļauju kvota divpusējiem un tranzīta kravas autopārvadājumiem 2014. gadā būs 82 tūkstošu atļauju apmērā, kas ir par 17 tūkstošiem vairāk nekā šogad.

Par to vienojās abu pušu pārstāvji Latvijas–Krievijas Kopējās komisijas sanāksmē šā gada 23.–24.oktobrī, vēsta VSIA Autotransporta direkcija. Pērn sākotnējā kvota 2013. gadam bija 65 tūkst.atļauju apmērā, bet šis apjoms izrādījās nepietiekams, un septembrī puses vienojās apmainīties vēl ar 7000 atļaujām.

Šoreiz sanāksmes laikā delegācijas vienojās apmainīties ar papildu 10 tūkst. atļaujām, kas pilnībā nodrošina Latvijas kravu autopārvadātāju vajadzības līdz šā gada beigām. Tirdzniecības apjomu pieaugums starp abām valstīm pēdējo trīs gadu laikā norāda uz kravu starptautisko autopārvadājumu tālākas attīstības perspektīvu, secinājuši abu pušu pārstāvji.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits.

Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai, informē Autotransporta direkcija.

Salīdzinot 2016. gada decembra beigu datus ar analogu periodu 2015. gadā, licencēto autopārvadātāju, kas nodrošina kravu un pasažieru komercpārvadājumus, skaits samazinājās par nepilnu 1%. Pagājušajā gadā bija izsniegtas 4588 licences komercpārvadājumu veikšanai; 85% licenču tika izsniegti starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, nepilni 6% – kravu pārvadājumiem iekšzemē, nepilni 9% – starptautisko pasažieru pārvadājumiem, 0,2% – pasažieru pārvadājumiem iekšzemē.

Lai iegūtu bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, pretendentiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) nebūs jāiesniedz izziņa par deklarēto dzīvesvietu. Tāpat bezdarbniekiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nebūs jāiesniedz izziņa par bezdarbnieka statusa iegūšanu. Šāda veida informāciju NVA aģentūrai nosūtīs automātiski.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti. Noteikumi šodien, 30.augustā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Savukārt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši ārzemēs un pēc atgriešanās mājās pretendēs uz bezdarbnieka statusu, aģentūrā būs jāiesniedz E 303/1veidlapa. Tā, atbilstoši regulai 1408/71/EEK, nodrošina sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu tiem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kuri pārvietojas Eiropas Kopienas teritorijā.

Saskaņā ar jauno kārtību bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanai cilvēkiem būs jāiesniedz personu apliecinoši vai ceļošanas dokumenti, E 303/1 veidlapa un algas nodokļa grāmatiņa, ja tādi ir saņemti, kā arī dokuments, kas apliecina uzturēšanās tiesības mūsu valstī, ja tādam ir jābūt cilvēka rīcībā.

Par sabiedrības pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju tēmu arhitektu Andi Sīli iztaujā laikraksts Diena.

Dienai radniecīgais laikraksts Dienas Bizness pēc nedēļas rīko augsta līmeņa konferenci par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Mērķis ir vispusīgi izvērtēt šo tēmu. Šajā kontekstā šķiet interesants jūsu viedoklis - strādājat jomā, kas cieši saistīta ar būvniecību.

Var teikt, ka šobrīd 3/4 darba ir objektos, kas paredzēti TUA saņēmējiem. Pēc tam kad programma par uzturēšanās atļaujām tika palaista, darba atkal ir kļuvis vairāk, mūsu apgrozījums ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, pat nedaudz pārsniedzis. Jāņem vērā, ka, iestājoties krīzei - 2008., 2009. gadā -, mūsu apgrozījums nobruka nevis par 30-40% kā celtniekiem, bet par visiem 90%.

Lai iegūtu bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, pretendentiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) nebūs jāiesniedz izziņa par deklarēto dzīvesvietu. Tāpat bezdarbniekiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nebūs jāiesniedz izziņa par bezdarbnieka statusa iegūšanu. Šāda veida informāciju NVA aģentūrai nosūtīs automātiski, Db.lv informēja Labklājības ministrija

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti. Noteikumi šodien, 30.augustā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Savukārt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši ārzemēs un pēc atgriešanās mājās pretendēs uz bezdarbnieka statusu, aģentūrā būs jāiesniedz E 303/1veidlapa. Tā, atbilstoši regulai 1408/71/EEK, nodrošina sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu tiem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kuri pārvietojas Eiropas Kopienas teritorijā.

Saskaņā ar jauno kārtību bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanai cilvēkiem būs jāiesniedz personu apliecinoši vai ceļošanas dokumenti, E 303/1 veidlapa un algas nodokļa grāmatiņa, ja tādi ir saņemti, kā arī dokuments, kas apliecina uzturēšanās tiesības mūsu valstī, ja tādam ir jābūt cilvēka rīcībā.

Medijos izvērstās uzturēšanās atļauju reklāmas kampaņas izmaksas sniedzas simtos tūkstošos latu, taču precīzas izmaksas pateikt nav iespējams, jo nav zināms, cik ilgi kampaņa būs jāturpina, sacīja kampaņas īstenotāja - nodibinājuma Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds vadītājs Edgars Šīns.

«Patlaban mēs vēl nezinām, kāds būs Saeimas gala lēmums par grozījumiem Imigrācijas likumā un uzturēšanās atļaujām, tāpēc nav zināms, cik ilgi šo kampaņu vajadzēs turpināt. Iespējams, ka tā būs jāturpina līdz pat nākamajām vēlēšanām. No kampaņas ilguma arī būs atkarīgas tās izmaksas,» skaidroja Šīns.

Viņš piebilda, ka fonds šo kampaņu vēlētos turpināt līdz tam brīdim, kamēr politiķi izpratīs šo grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību. «Iespējams, ka izmaksas varētu sniegties arī miljonos,» piebilda Šīns.

Jautāts, kas ir šīs kampaņas finansētāji, Šīns sacīja ka tie ir uzņēmēji, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar nekustamā īpašuma biznesu un uzturēšanās atļaujām - finansisti, īpašumu tirgotāji, projektu attīstītāji, juridisko pakalpojumu sniedzēji un citi.

Loģistiķi, ekspeditori un autotransporta kompānijas gatavas ātri pielāgoties, saredz iespējas.

Tas izriet no nozares asociāciju pārstāvju teiktā Dienas Biznesam.

«Vismaz Latvijas pusē nekādas panikas nav, kaut arī ir diezgan liela neskaidrība par to, vai būs t.s. cietais Brexit vai tomēr kāds pārejas periods, un ar ko tas viss noslēgsies», teic Starptautisko Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto ģenerālsekretārs Andris Lubāns. Mūsu valsts komersantu pārvadājumu apjomi Lielbritānijas virzienā ir salīdzinoši mazi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas kompāniju komercpārvadājumi saistībā ar Lielbritāniju 2017. gadā veidoja vien 3% no visiem starptautiskajiem komercpārvadājumiem jeb 460,9 tūkst. t, no kā 58,4% bija pārvadājumi no citām ES valstīm uz Apvienoto Karalisti.

Raidorganizāciju asociācija atklājusi, ka divarpus gadu garumā no radio un televīzijas stacijām iekasēta nauda par apraides atļaujām, pamatojoties uz noteikumiem, kas ir zaudējuši spēku 2006.gadā, ziņo LNT.

Tādējādi raidorganizācijas apsver iespēju piedzīt nepamatoti iekasēto naudu no Radio un televīzijas padomes, taču tā savu atbildību noliedz.

Radio un televīzijas drīkst raidīt, ja tām ir apraides atļauja, par kuru katru gadu ir jāmaksā. Maksas lielumu nosaka valdības noteikumi, taču tie spēku zaudēja jau 2006.gada maijā, no kā var secināt, ka divarpus gadus Nacionālā radio un televīzijas padome iekasēja naudu par raidīšanas licencēm, pamatojoties uz noteikumiem, kuri vispār nepastāv.

Padomes vadītājs Ābrams Kleckins, kurš parakstījis dokumentus ar atsauci uz neeksistējošiem noteikumiem, gan norāda, ka tā nav viņa atbildība sekot līdzi, vai noteikumi joprojām ir spēkā - «Es negribētu teikt, ka nekādā gadījumā, bet, no otras puses, tā kā mums nav ar to nekādu tiešu sakaru, jo ir zināma sistēma, kas nodarbojas ar visāda veida valsts nodevu iekasēšanu un uzturēšanu, mēs vienkārši neuzskatījām par nepieciešamu vēl papildus kontrolēt Finanšu ministriju. Man liekas, ka mēs esam mazāk kompetenti šajos jautājumos kā FM, VID, Valsts kase,» viņš skaidrojis.

Ja Latvijas starptautiskie autopārvadātāji no Polijas nesaņems papildu 2000 pārvadājumu atļauju, pārvadātājumu bizness pēdējos gada mēnešus būs spiest nīkuļot. Iespējams jau šonedēļ Polija oficiāli informēs Latviju par papildu piešķirtajām divpusējām un tranzīta atļaujām. Vismaz mutiski šāda iespēja ir minēta, — Db teica Satiksmes ministrijas. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks Jūlijs Vaituža: «Tad normāli varētu strādāt atlikušajos gada divos mēnešos. Pretējā gadījumā līdz gada beigām būs jāiztiek ar viena mēneša normu — aptuveni 3000 atļaujām.». Savukārt Krievija, vēl pirms Latvijas un Krievijas kopējās komisijas tikšanās novembra vidū Maskavā, piedāvājusi apmainīties ar papildu 1000 pārvadājumu atļaujām. Jau šonedēļ nepieciešamais atļauju skaits varētu tikt nodrukāts, — teica J. Vaitužs. «Ceram, ka arī tikšanās laikā izdosies vienoties vēl par papildu atļauju piešķiršanu Latvijas starptautiskajiem autopārvadātājiem,» viņš piebilda.