Šorīt aplaupīta Kauguru pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS «Latvijas pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Laupīšana notikusi pirms plkst.7.

Vārpa norādīja, ka cietušo laupīšanā neesot. «Patlaban mums nav ziņu par notikuma apstākļiem, izmeklēšanu veic Valsts policija. Latvijas pasts no savas puses sniedz policijai visu nepieciešamo informāciju,» piebilda pasta pārstāve.

VP pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdienas rītā plkst.6.30 notikusi laupīšana «Latvijas pasts» nodaļā Kauguros. Viņa norādīja, ka laupīšanā nav cietušo un ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176.panta pazīmēm.

Gžibovska uzsvēra, ka patlaban norisinās izmeklēšana un tās interesēs plašāku informāciju viņa nevar sniegt. Vaicāta par aizdomās turamajiem vai aizturētajiem šajā lietā, VP pārstāve atturējās sniegt komentārus.

Bruņoti laupītāji trešdien Parīzē slavenajā viesnīcā «Ritz» nolaupījuši dārglietas četru miljonu eiro vērtībā.

Piecu vīriešu banda Vendoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas. Aģentūras AFP žurnālists pavēstīja, ka pēc incidenta varasiestādes slēgušas vairākus ceļus ap viesnīcu. Divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti.

«Mēs dzirdējām skaļu troksni un lielu kņadu ielā,» viens viesnīcas darbinieks pavēstīja aģentūrai AFP. «Garāmgājēji meklēja glābiņu viesnīcā. Mēs nezinājām, kas notiek, līdz kāds mums pateica, ka notikusi laupīšana.»

Cits viesnīcas darbinieks redzējis, kā viesnīcai lielā ātrumā garām pabrauc motocikls.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Albānijas galvaspilsētas Tirānas lidostā otrdien tika nolaupīti miljoniem eiro no Austrijas aviokompānijas «Austrian Airlines» lidmašīnas, paziņoja policija.

Bruņoti vīri izlauzās uz lidostas skrejceļa un nolaupīja naudu, kuru bija paredzēts aizvest uz kādu banku Vīnē.

Ārvalstu bankas Albānijā sūta savu konvertējamo valūtu uz Vīni, jo Albānijas centrālā banka nepieņem šādus noguldījumus.

Viens no uzbrucējiem tika nogalināts apšaudē ar policiju.

Albānijas policija saistībā ar šo uzbrukumu aizturēja četrus cilvēkus un nopratināja vēl 40.

Laupītāji nokļuva uz Tirānas Mātes Terēzes starptautiskās lidostas skrejceļa caur vārtiem, kurus izmanto ugunsdzēsēji.

Policija paziņoja, ka trīs bruņoti laupītāji militārā apģērbā ieradās un izteica draudus bagāžas kontroles darbiniekiem, bet pēc tam nolaupīja naudu.

Sākotnēji tika ziņots par nolaupītiem 2,5 miljoniem eiro, bet vietējie mediji apgalvo, ka šī summa varētu būt pat piecas reizes lielāka.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Sākotnējā informācija liecina, ka 1972.gadā dzimušais Bērziņš mājās pārsteidzis laupītājus un notikušais, visticamāk, nav saistīts ar advokāta darbību.

Valsts policija (VP) informēja, ka sestdienas vakarā notikusi bruņota laupīšana Mārupē, kādā privātmājā, kā rezultātā viena persona zaudējusi dzīvību.

Toreizējais Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Bērziņš advokāta zvērestu nodeva 2008.gadā, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Jau ziņots, ka pēdējais gadījums Latvijā, kad nogalināts advokāts, notika pērn maijā. Toreiz, 2018.gada 30.maija rīta, tika nošauts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

"Mēs atbalstām mierīgu protestu," sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, "lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu", sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

"Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird," teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.