Lai turpinātu Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) struktūras sakārtošanu un realizētu administratīvo līdzekļu taupīšanu, sākot ar 2009.gada 6.janvāri, SVA reģionālo filiāļu skaits tiks samazināts no desmit filiālēm uz piecām.

Filiāļu funkciju un uzdevumu apjoms paliks nemainīgs - tiks nodrošināta infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība, profilakse un ierobežošana, koordinēta Imunizācijas valsts programmas īstenošana; vides veselības monitoringu veikšana un ekspertu atzinumu sniegšana vides veselības jomā; veselības veicināšanas projektu un pasākumu koordinācija reģionā, kā arī publisko maksas pakalpojumu sniegšana.

SVA mērķis, reorganizējot reģionālās filiāles, ir saglabāt klientiem sniegtos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē. Tādēļ veselības veicināšanas, vides veselības un infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības speciālisti, tāpat kā iepriekš, būs pieejami gandrīz katrā rajonā.

Peldēties nav ieteicams Mēmeles upē Bauskā, Gaujā pie Raiskumlīča, savukārt aizliegts peldēties - Preiļu rajona Limankas ezerā

Pirmo (pirmssezonas) peldūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti liecina, ka peldēties nav ieteicams Mēmeles upes peldvietā Bauskā un Cēsu rajona Gaujas upes peldvietā Raiskumlīcis. Savukārt peldēties aizliegts ir Preiļu rajona Limankas ezerā. Visās šajās peldvietās ir pārsniegti mikrobioloģiskie rādītāji, Db.lv informē Sabiedrības veselības aģentūras(SVA) sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Šonedēļ Sabiedrības veselības aģentūras vides veselības speciālisti uzsāka ikgadējo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās. Šī gada peldsezonas laikā peldvietu ūdens kvalitāte tiks pārbaudīta 276 peldvietās. Šī ir ceturtā peldsezona, kopš SVA speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti joprojām neiesaka peldēties Mēmeles upes peldvietā Bauskā, Rīgas ielā 58, jo ūdens paraugu pārbaudēs konstatēts, ka mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamos robežlielumus.

Visās pārējās 277 SVA peldūdens monitoringa programmā ietvertajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts.

SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitāti, jāizvairās no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas, jo minētais var izraisīt saslimšanu ar dažādām infekcijas slimībām.

Informāciju par monitoringā iekļautajām vietām iespējams iegūt - http://www.sva.lv/pudens/2007/index.php

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālistu veiktās pārbaudes liecina, ka peldēties ir atļauts visās peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv.

SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitātivēlams atturēties no peldēšanās vai izvairīties no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas.

Peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī pastāv risks saslimt ar dažādām slimībām, kas lielākoties izpaužas kā kuņģa - zarnu darbības traucējumi. Visbiežāk mikroorganismi organismā nonāk nejauši, norijot ar infekciju slimību izraisītājiem piesārņotu ūdeni. Tomēr infekciju var izsaukt arī šo mikroorganismu nokļūšana acīs, degunā, ausīs, kā arī saskrāpējumos un iegriezumos. Vislielākais risks saslimt pēc peldēšanās piesārņotā ūdenī ir bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti Rēzeknes rajona Bekšu ūdenskrātuvē (Ozolaines pagastā) un Valkas rajona Tepera ezerā Smiltenē konstatējuši zilaļģu klātbūtni, līdz ar to peldēties šajās vietās ir aizliegts.

Visās pārējās monitoringā ietvertajās peldvietās peldēties atļauts.

SVA speciālisti iesaka arī pašiem iedzīvotājiem pirms došanās peldēties vizuāli novērtēt ūdens kvalitāti. Gadījumos, ja ūdens nokrāsojies zili zaļā krāsā vai uz ūdens virsmas redzami zili - zaļi pavedieni, peldēties nevajadzētu. Uz ūdens redzamie aļģu ziedi vai putas var liecināt par toksisku aļģu klātbūtni.

Ūdenstilpnē, kurā konstatēta potenciāli toksisko aļģu klātbūtne, ir aizliegts peldēties, nodarboties ar ūdenssporta veidiem, kuru laikā iespējams cilvēka ķermeņa tiešs kontakts ar ūdeni, zvejot zivis, kā arī lietot ūdeni mājdzīvnieku dzirdināšanai.

Par aļģu attīstību vecinošiem faktoriem tiek uzskatīta ūdens temperatūra virs 16°C, stāvošs ūdens, bezvēja laiks un augsta organisko vielu un fosfora koncentrācija.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti Rēzeknes rajona Bekšu ūdenskrātuvē (Ozolaines pagastā) un Valkas rajona Tepera ezerā Smiltenē konstatējuši zilaļģu klātbūtni, līdz ar to peldēties šajās vietās ir aizliegts. Visās pārējās monitoringā ietvertajās peldvietās peldēties atļauts.

SVA speciālisti iesaka arī pašiem iedzīvotājiem pirms došanās peldēties vizuāli novērtēt ūdens kvalitāti. Gadījumos, ja ūdens nokrāsojies zili zaļā krāsā vai uz ūdens virsmas redzami zili - zaļi pavedieni, peldēties nevajadzētu. Uz ūdens redzamie aļģu ziedi vai putas var liecināt par toksisku aļģu klātbūtni.

Ūdenstilpnē, kurā konstatēta potenciāli toksisko aļģu klātbūtne, ir aizliegts peldēties, nodarboties ar ūdenssporta veidiem, kuru laikā iespējams cilvēka ķermeņa tiešs kontakts ar ūdeni, zvejot zivis, kā arī lietot ūdeni mājdzīvnieku dzirdināšanai.

Par aļģu attīstību vecinošiem faktoriem tiek uzskatīta ūdens temperatūra virs 16°C, stāvošs ūdens, bezvēja laiks un augsta organisko vielu un fosfora koncentrācija.

SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās pirms ūdens tālākas lietošanas.

Pēc tam, kad glābšanas dienesti paziņoja par to, ka eksplozijas draudi Rīgas ostas apkārtnē ir novērsti, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti devās uz iepriekš evakuēto teritoriju, lai aptaujātu iedzīvotājus par viņu veselības stāvokli un noskaidrotu iedzīvotāju apgādes kārtību ar dzeramo ūdeni. Aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka ir noskaņoti pozitīvi, priecājās, ka ir atgriezušies mājās un nekādu veselības sūdzību neesot. Tā kā lielākajai daļai apdraudētās zonas iedzīvotāju ūdens apgāde tiek nodrošināta centralizēti no pilsētas ūdensvada, tad šāds ūdens cilvēku veselībai draudus nerada.

Tomēr SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās, kuras iedzīvotāji izmanto dzeramā ūdens ieguvei un citām sadzīves vajadzībām, pirms turpmākās ūdens lietošanas, nosakot ūdenī cianīdus. Minēto analīzi var veikt kādā no akreditētajām laboratorijām, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra laboratorijā. Līdz pārbaužu veikšanai SVA ūdeni no Kundziņsalas akām aicina neizmantot.

Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.

Pēc nedēļu ilgas viesošanās Latvijā, Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) (European Centre for Disease Prevention and Control) eksperti pauda apmierinātību ar redzēto infekcijas slimību ziņošanas, reģistrēšanas un uzraudzības jomā. ESPKC ekspertu vizītes mērķis bija izprast infekcijas slimību uzraudzības sistēmu Latvijā, kā arī vienoties par nepieciešamo atbalstu turpmākai sadarbībai.

Vizītes laikā ESPKC eksperti apmeklēja un tikās ar speciālistiem Veselības ministrijā, Sabiedrības veselības aģentūrā (SVA), SVA Rīgas filiālē, Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC), P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, Katastrofu medicīnas centrā, un citās iestādēs.

Gala ziņojums tiek gatavots, tomēr ir zināmi pirmie ESPKC ekspertu secinājumi:

" Latvijas speciālist tika novērtēti kā labi profesionāļi, kas strādā cieši savstarpēji sadarbojoties, ir atsaucīgi un kompetenti. Kā negatīvais faktors tika minēts fakts, ka ir vērojams speciālistu trūkums;

" Strukturālo izmaiņu rezultāts, kas šogad notiks gan SVA, gan AIDS profilakses centrā, gan LIC, u.c., ir pozitīvs - visas nozīmīgās funkcijas, kas nepieciešamas infekcijas slimību uzraudzības nodrošināšanai ir saglabātas. Tāpat atzinīgi tika novērtētas SVA strukturālās izmaiņas, uzsverot, ka šobrīd SVA ir pietuvojusies Eiropas sabiedrības veselības institūciju līmenim;

Veselības inspekcija ir saņēmusi informāciju par neatbilstošu Daugavas ūdens kvalitāti pie Salu tilta un pie Putnu novērošanas torņa Rīgas Latgales priekšpilsētā, tādēļ neiesaka iedzīvotājiem peldēties šajās vietās.

Pēc Rīgas domes Austrumu izpilddirekcijas iniciatīvas peldūdens kvalitātes pārbaudes tika veiktas četrās neoficiālās peldvietās Daugavā - pie Salu tilta, pie Putnu novērošanas torņa, pie Grāpju pussalas un pie 7.līnijas Dārziņos.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā Bior veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka pie Salu tilta Daugavā ir paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums (enterokoki), bet pie Putnu novērošanas torņa paraugu ņemšanas brīdī, 15. augustā, vizuālos novērojumos ir konstatēta zilaļģu «ziedēšana». Savukārt Daugavas ūdens kvalitāte pie Grāpju pussalas un pie 7. līnijas Dārziņos vērtējama kā atbilstoša un peldēties atļauts.

No 28.maija līdz 11.jūnijam Latvijā tiks atzīmēts kārtējās vasaras sezonas sākums, labākajās peldvietās paceļot pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikātu – Zilā Karoga balvu. Šogad karogs uzvīsies 11 peldvietās un 3 jahtu ostās.

Zilā Karoga sezonas atklāšanas pasākumi sāksies 28.maijā Agragciema kempinga peldvietā un noslēgsies 11. Jūnijā, kad starptautiskās regates Baltic Open Regatta ietvaros.

Zilais Karogs tiek pasniegts peldvietām un jahtu ostām par augstu vides kvalitātes un apsaimniekošanas līmeni. Lai iegūtu ZK balvu, peldvietām un jahtu ostām ir jāatbilst attiecīgi 29 un 22 kritērijiem vides informācijas, ūdens kvalitātes, apsaimniekošanas kvalitātes, servisa un drošības jomās. Pasaulē šogad piešķirti vairāk kā 3200 ZK. Latvija ar četrpadsmit šogad iegūtajiem Zilā Karoga apbalvojumiem apsteidz abas Baltijas kaimiņvalstis.

Zilā Karoga atklāšanas pasākumu kalendārais plāns:

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Ikdienā par ūdens kvalitāti peldvietās parasti aizdomājamies vienīgi tad, kad izskan aizliegums kādā no tām peldēties. Veselības inspekcija ir tā instance, kuras speciālisti kontrolē peldūdeņu piesārņojuma pakāpi. Kādi ir ūdens kvalitātes kritēriji un kopējā ūdens tīrības aina mūsu ūdenstilpēs, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.

Vides veselības analītiķis atzīmē, ka pēdējos gados peldūdeņu kvalitātes rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas ūdeņos kopumā kļūst aizvien labāki. Tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākas ražošanas tehnoloģijas un veikta videi draudzīgāka lauku apsaimniekošana, lai mazinātu iespējamo ūdentilpju piesārņojumu. Taču joprojām aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, kuru iepriekš prognozēt bieži vien nav iespējams.

Lai Līgo svētki saistītos ar patīkamām izjūtām un svinēšanas sekas nenovestu ārsta kabinetā, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti aicina ievērot 10 veselības baušļus/uzvedības principus.

1. Tev būs bieži mazgāt rokas un raudzīties, lai to dara arī Tavi bērni!

Tas nozīmē: Ievērojiet personīgo higiēnu, mazgājiet rokas pirms ēdiena sagatavošanas un ēšanas, atcerieties to arī cepot gaļu brīvā dabā, kur ūdens pieejamība ir ierobežota.

2. Tev nebūs iegādāties un lietot pārtikas produktus, kam slikta smarža, garša un kam beidzies derīguma termiņš.

Tas nozīmē: Pirmssvētku laikā veikalos preces, kam attiecīgajā dienā beidzas derīguma termiņš nereti novieto nevis aukstuma vitrīnā vai ledusskapī, bet gan ratiņos vai stendos pie kases. Var droši teikt, ka šāds produkts, jau ir lietošanai nederīgs tajā brīdī, kad iedzīvotājs to nopērk, nemaz nerunājot par to brīdi, kad produkts tiek lietots uzturā. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Lietojot nekvalitatīvus pārtikas produktus var inficēties ar Pārtikas toksisko infekciju jeb saindēšanos ar pārtiku, salmonelozi, dizentēriju, utt.

«Reizi dienā nāk peldēties viens un tas pats kungs,» tā Jelgavas Pašvaldības policijas preses pārstāve raksturojusi glābēju ikdienu kopš no 15. maija Lielupes pludmalē sāktas pastāvīgās dežūras. Līdz ar siltāku laiku tur varētu pulcēties vairāk atpūtnieku, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

No ceturtdienas, 15. maija, glābēji pastiprināti uzmanot peldētāju drošību un kārtību Jelgavas pludmalē Lielupē.

Jelgavas Pašvaldības policija iesaka sākt peldēšanas sezonu, kad ūdens temperatūra Lielupē būs sasniegusi 18 grādu, kā arī ūdeni pirms peldes pamēģināt basām kājām, brīdināt krastā palicējus, kurp un cik ilgi peldēs, vai peldes laikā nirs, lietot glābšanas vesti, sportojot uz ūdens, vai lietot peldlīdzekli, neiet ūdenī iereibušam, sakarsušam vai sliktas pašsajūtas gadījumā, nelēkt un neskriet ūdenī, netuvoties peldlīdzekļiem un nepeldēt aiz peldvietas norobežojuma, kā arī pieskatīt bērnus.

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) aicina pārtikas (t.sk. uztura bagātinātāju) ražotājus, uzņēmumus un dažādas veselības asociācijas, būt aktīviem un atcerēties, ka tikai līdz šā gada 21. decembrim SVA Vides veselības daļā var iesniegt pieteikumu par veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem.

Veselīguma norāde ir jebkura norāde, kas liecina par saikni starp produktu un tā labvēlīgo ietekmi uz veselību. Tā var būt teksta vai ilustrācijas veidā, grafisks vai simbolisks attēlojums pārtikas produkta marķējumā, kā arī reklāmā un noformējumā. Veselīguma norādes attiecināmas uz patērētājam piegādāto produktu, t.sk., nefasētu vai to, kuru tirgū piegādā vairumā, kā arī uz produktiem, kurus piegādā sabiedriskās ēdināšanas iestādēm.

Sākot ar šā gada 1.jūliju, Latvija sāka piemērot Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulu Nr.1924/2006 Par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kas paredz, ka dalībvalstīm jāizvērtē un jāapkopo savā valstī lietotās veselīguma norādes uz pārtikas produktiem un kopā ar zinātnisko pamatojumu jānosūta Eiropas Komisijai. Šī prasība neattiecas uz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotajiem pārtikas produktiem.

Saskaņā ar Starptautiskās Zilā Karoga žūrijas sēdes lēmumiem, šogad Latvijā plīvos 14 Zilie Karogi – vienpadsmit no tiem peldvietās un trīs jahtu ostās.

Zilā Karoga (ZK)ekosertifikāts peldvietu kategorijā Latvijai piešķirts – Ventspils pilsētas peldvietai, Liepājas pilsētas peldvietām (dienvidrietumu pludmale, pludmale pie stadiona, iekšzemes peldvieta sporta un atpūtas takā Beberliņi), Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietām, Daugavpils pilsētas peldvietām Stropu ezers un Stropu vilnis, Engure pagasta Abragciema kempinga peldvietai, kā arī Rīgas pilsētas Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietām.

Zilā Karoga ekosertifikāts jahtu ostu kategorijā Latvijai piešķirts – SIA Ziemeļeiropas jahtu aģentūras Rietumu krasts jahtu piestātnei Pāvilosta Marina, SIA Odyssey Ventspils jahtu ostai, kā arī Liepājas jahtu centram.

Par spīti tam, ka Rīgas peldvietās joprojām ir nepietiekams skaits atkritumu urnu, novecojušas ģērbtuves un problēmas ar auto novietošanu, Rīgas dome pamanījusies pludmaļu sakārtošanai iztērēt 100 tūkstošus latu, raksta Telegraf.

Minētā summa attiecas uz labiekārtošanas darbiem četrās peldvietās Rīgā – Ķīšezeru, Bābelīti, Vecāķiem un Vakarbuļļiem. Kā norādījis Rīgas domes preses pārstāvis Uģis Vidavskis, tad par šo naudu esot uzstādītas tualetes, atkritumu urnas, kā arī konkursa kārtībā izvēlēti uzņēmumi, kas šogad veiks uzkopšanas darbus Vakarbuļļu un Vecāķu pludmalēs.

Laikraksts izpētījis, ka lielākās problēmas Rīgas peldvietās jūrā ir atkritumu urnu trūkums, jo lielās metāla urnas atrodas aptuveni 300 metrus viena no otras, un automašīnas novietošana. Brīvdienās, kad uz pludmali dodas aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, automašīnu novietot esot «nereāli», laikrakstam pastāstījis kāds pludmales kafejnīcas darbinieks. Arī ģērbtuves pludmalēs jaunas uzstādītas tikai centrālajās peldvietās – tālāk atstātas novecojušās koka ģērbtuves.

Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sākot ar 2008. gada 1. februāri, uzsāks uzturvērtības un veselības norāžu lietošanas kontroli marķējumā, noformējumā vai reklāmā. Pārtikas un veterinārais dienests šajās dienās nosūtījis informatīvu vēstuli visiem potenciālajiem ražotājiem, atgādinot par jaunievedumu pārtikas veselīguma norāžu jomā. Neskaidrību gadījumā uzņēmēji varēs arī saņemt individuālas konsultācijas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopš 2007.gada 1.jūlija Latvijā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulu Nr.1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (turpmāk tekstā – Regula), kas nosaka uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošanas kārtību pārtikas produktu, t.sk. uztura bagātinātāju, marķējumā, noformējumā vai reklāmā. Saskaņā ar Regulas prasībām uzturvērtības norādes ir atļautas tikai tādā gadījumā, ja tās ir minētas Regulas pielikumā un atbilst Regulā paredzētajiem nosacījumiem, savukārt veselīguma norāžu izmantošanas gadījumā uzņēmējam ir jāiesniedz atļaujas pieteikums dalībvalsts kompetentā iestādē.

Saskaņā ar 2007.gada 26.jūnija MK noteikumu Nr.433 Valsts aģentūras Sabiedrības veselības aģentūra nolikums 3.8.punktu Valsts aģentūra Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) pilda šīs valsts kompetentās iestādes funkcijas un izvērtē pieteikumus vispārīgo veselīguma norāžu lietošanai pārtikas produktu marķējumā.

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar septiņiem saslimšanas gadījumiem ar vīrushepatītu, kuri, iespējams, savstarpēji saistīti. Pirmie epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka visi saslimušie ir pieaugušie, kas strādāja vai ēda Rīgas restorāna Stella pub (Šķūņu 19), Db.lv informēja SVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule.

Saslimušie norāda, ka slimības pazīmes parādījās laika periodā no šī gada 22.marta līdz 18.aprīlim. Visi saslimušie hospitalizēti ar diagnozi akūts vīrushepatīts.

Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās un par notikušo informēta Pārtikas un veterināra dienesta Rīgas pārvalde.

SVA aicina visus iedzīvotājus, kas pēdējā mēneša laikā apmeklēja restorānu un kuriem parādījušās akūta hepatīta pazīmes - nogurums, apetītes zudums, slikta dūša, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sāpes labajā paribē, tumšs urīns, acu baltumu un ādas dzelte - vērsties pie sava ģimenes ārsta un sazināties ar SVA Rīgas filiāles epidemiologu (diennakts tālrunis 67271738).

Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) reģistrējusi pirmos 6 saslimšanas gadījumus ar gastroenterokolītu un pārtikas toksiskoinfekciju Kuldīgas rajonā pēc inficēšanās ar pārtiku Līgo svētku laikā.

Saslimušie ir divu ģimeņu locekļi, kas kopā svinējuši Jāņus, t.sk. divi bērni. Ģimenes uzturā lietoja daudzveidīgu pārtiku, kas sagatavota un iegūta privātajā saimniecībā - biezpiena pīrāgs, rabarberu pīrāgs, cepta forele, žāvēta vista, krējums.

Saslimušajiem konstatēta temperatūra līdz 40 grādiem, galvassāpes, caureja un slikta dūša. 24.06.2007 visi saslimušie hospitalizēti Ventspils slimnīcā.

SVA Ventspils filiāles epidemiologi uzsākuši epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas iemeslus. Pārtikas paraugi laboratoriskajām pārbaudēm paņemti no pārtikas, tai skaitā no olām un dzeramā ūdens. Pēc saslimušo aptaujas, SVA epidemiologi prognozē, ka saslimšanas iemesls varēja būt kāds no augstāk minētajiem pārtikas produktiem

Šodien, 9. oktobrī, ar Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) un Veselības ministrijas atbalstu Jelgavā durvis vērs jauns Sirds veselības kabinets. Šis pēc skaita ir jau sestais atvērtais Sirds veselības kabinets šogad, un tā atrašanās vieta būs Jelgavas poliklīnikā, Sudraba Edžus ielā 10, informēja SVA.

Pašlaik Sirds veselības kabineti darbojas Kuldīgā, Liepājas pilsētā un rajonā, Ventspils pilsētā un rajonā, Saldū, Līvānos, Balvos, Rīgā, Daugavpilī un Valkā. To kontakti pieejami arī SVA mājas lapā www.sva.gov.lv sadaļā Veselības veicināšana.

Šie kabineti ir viens no sirds veselības programmas pamatvirzieniem, un gada nogalē paredzēta jaunu sirds veselības kabinetu atvēršana arī citviet Latvijā - Tukumā, Limbažos, Aizkrauklē, Rēzeknē, Krāslavā un Cēsīs.

Kabinetu darbības pamatā ir sirds veselības veicināšana un profilakse, turklāt ikviens kabineta apmeklētājs var saņemt praktiskus ieteikumus, kā rūpēties par savu veselību.

Jūrmalas domes vides speciālisti izstrādājuši peldvietu zonējuma kartes, lai sabalansētu katras peldvietas izmantošanas veidus un iespējas. Deputāti nolēma tās nodot jūrmalnieku sabiedriskajai apspriešanai.

Dome ir noteikusi, ka atbilstoši noteikumiem ir iekārtotas 11 peldvietas Rīgas jūras līča piekrastē: Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Melluži, Asari, Pumpuri, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Tagad jūrmalnieki varēs izteikt savu viedokli par to, kā tad viņi katrā no peldvietām vēlas atpūsties. Jūrmalas domnieki savā domes sēdē šo jautājumu skata atkārtoti, jo domes iepriekš pieņemto lēmumu mērs neparakstīja. „Lēmums par peldvietu zonējumu netika parakstīts, jo Jūrmalas pilsētas dome lēmumu pieņēma bez sabiedriskās apspriešanas un diskusijām ar sabiedrību,” tā par atkārtotu šā lēmuma izskatīšanu Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

Salīdzinot oktobra trešā un ceturtā cenu monitoringa datus, 97% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Cenu pieaugums ir novērojams 0,8% gadījumu, savukārt 2,2% gadījumu cena ir samazinājusies.

Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Oktobra ceturtajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas 99,5% gadījumu un tikai 0,5% gadījumu cenas eiro vēl nebija norādītas. Cenas eiro netika norādītas taksometru pakalpojumiem un apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti tikai divi gadījumi, kad cena eiro netika norādīta svaigai gaļai.

Cenu monitoringa ietvaros iegūtie dati tiek izmantoti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) īstenoto uzraudzības aktivitāšu ietvaros. Tiek fiksētas norādītās cenas gan latos, gan eiro, kas paver iespēju pārliecināties par valūtas konvertācijas atbilstību virknei preču un pakalpojumu, kā arī sekot līdzi, vai komersanti veikuši nepieciešamās izmaiņas, lai novērstu iepriekš pieļautās kļūdas.

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.