Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas atspoguļojies stāvos cenu kāpumos. Pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules IKP.

Tendences liecina, ka māju cenu sinhronizācija dažādās valstīs un lielākajās pilsētās ir pastiprinājusies. Turklāt tā ir izteikta attīstītajās valstīs, īpaši tas bija vērojams lielajās pilsētās globālās recesijas laikā. Pēckrīzes laikā stimulējoša monetārā politika un peļņas meklējumi izraisīja vēl nebijušu institucionālo un individuālo investīciju kapitāla plūsmas nekustamajā īpašumā, ieskaitot pārrobežu, kas koncentrējusies megapolēs. Tas ir nošķīris īpašumu vērtības pieaugumu no tendencēm ekonomikā, tai skaitā iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām. Saskaņā ar SVF 30% no nekustamā īpašuma cenu svārstībām mūsdienās var attiecināt uz globāliem, nevis vietējiem faktoriem, salīdzinot ar tikai 10% pirms divdesmit gadiem.

Finanšu ministra Einara Repšes vadītā Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) sēdē tika nolemts, ka par izciliem sasniegumiem sportā XXI Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, kopsummā no Latvijas valsts budžeta sportistiem plānots piešķirt ap 400 tūkstošiem latu.

LNSP atbalstīja Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Martinam Dukuram par izcīnīto 2. vietu piešķirt naudas balvu 67 tūkstošu latu apmērā un Tomasam Dukuram par izcīnīto 4. vietu skeletonā piešķirt 20 tūkstošu latu prēmiju.

Savukārt Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistiem Andrim un Jurim Šiciem par izcīnīto 2. vietu kamaniņu divniekā piešķirt naudas balvu katram 50 tūkstošu latu apmērā.

«Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ievērojot fiskālo disciplīnu, ar vislielāko atbildību ir jāizturas pret jebkuriem izdevumiem no valsts budžeta, taču Latvijas sportistu sasniegumi XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā tiks novervēti ar vislielāko atzinību, un no valsts budžeta viņiem ir jāpiešķir prēmijas pilnā apmērā,» sēdes laikā norādīja ministrs E. Repše.

Iedzīvotājiem vislabvēlīgākā pasaules pilsēta ir Melburna, kas gāzusi no šī troņa ilggadīgo uzvarētāju Vankūveru, liecina The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) jaunākais pētījums.

EIU ir sarindojusi 140 pasaules pilsētas, vadoties pēc stabilitātes un drošības, veselības aprūpes, kultūras un vides, kā arī infrastruktūras un izglītības.

Gandrīz desmitgadi saraksta virsotnē atradās Vankūvera, taču šogad tā ierindojusies trešajā vietā aiz Austrijas galvaspilsētas Vīnes.

Pirmajā desmitniekā nonākušas vairākas Austrālijas pilsētas - Sidneja sestajā vietā, bet Pērta un Adelaida dala astoto vietu.

Arī citas Kanādas pilsētas indeksā augsti novērtētas, Toronto un Kalgari ieņemot attiecīgi ceturto un piekto vietu.

Somijas galvaspilsēta Helsinki ierindojas septītajā vietā, bet desmitnieku noslēdz Jaunzēlandes pilsēta Oklenda.

Iegūstot tiesības rīkot Olimpiskās spēles, pilsētas vadītāji un uzņēmēji patīkamā satraukumā berzē rokas par gaidāmo iespēju nopelnīt. uz sportistu un līdzjutēju rēķina. Taču pieredze rāda, ka nemākulīgas plānošanas gadījumā grandiozais sporta forums nes vienīgi zaudējumus un pēc tā daudzas olimpiskās celtnes tiek pamestas tukšas un neizmantotas. Savukārt iedzīvotājiem lielākoties nākas samierināties ar neērtībām, jo cerības uz pašvaldības radītajām darba vietām ir niecīgas.

Lai arī Vankūvera tērējusi prātīgi, saskaņojot būves ar ambīcijām līdz 2020.gadam kļūt par «zaļāko» pilsētu pasaulē, izdevumi ir pamatīgi. Budžets izaudzis līdz 1,6 miljardiem ASV dolāru, neskaitot 580 miljonus infrastruktūras uzlabošanai. Pieaugums lielākoties ir drošības pasākumu dēļ, vēsta aģentūra AFP. Tiek lēsts, ka uz katriem 15 foruma viesiem būs viens policists. Summa ir iespaidīga, tomēr rīcības komiteja apgalvo, ka Vankūveras spēles izdosies sarīkot bez zaudējumiem.

Rīkojot lielus starptautiskus sporta pasākumus, piemēram, Ziemas Olimpiskās spēles, to uzņēmējvalstij var dot reālu atspērienu ekonomiskai izaugsmei, kā arī spodrināt valsts tēlu globālā mērogā.

Tā teikts jaunākajā Deloitte Touche Tohmatsu (DTT) ziņojumā, raksta BBC.

Tajā teikts, ka uzņemot lielos sporta notikumus valsts vai pilsēta var ievērojami paātrināt dažādu projektu realizāciju, kas citādi prasītu lielāku laiku, vai arī nebūtu realizējami vispār.

Piemēram, Ziemas Olimpisko spēļu uzņēmēja Vankūvera izmantoja šādu iespēju, lai uzbūvējot Konferenču centru, izveidojot tranzīta dzelzceļa līniju, kā arī izbūvējot jaunus ceļus.

«Jaunās valstīs un pilsētās cenšas atšķirties globālajā ekonomikā. Uzņemot svarīgus pasaules mēroga pasākumus, tās var nonākt pasaules skatuves centrā,» saka ziņojuma līdzautors Gregs Pelegrino (Greg Pellegrino) no DTT.

Tuvojoties gadu mijai, Dienas Bizness aptaujāja vairākus uzņēmējus par Jaunā gada sagaidīšanas paradumiem. Lūk, ko par svētku svinēšanas tradīcijām stāsta Compensa galvenā grāmatvede Regīna Gailāne:

«Pēdējos gadus Jauno gadu esmu sagaidījusi ārvalstīs Berlīnē, Sidnejā, Londonā, Vankūverā un pa ceļam no Helsinkiem arī Tallinā. Iemesli, kādēļ izvēlējos gadu miju sagaidīt šajās pilsētās, bijuši dažādi. Berlīni kā Jaungada svinību vietu izvēlējos, jo zināju, ka Berlīne ir skaista un piemērota vieta, kur sagaidīt jauno tūkstošgadi. Savukārt Sidnejā šos svētkus esmu svinējusi divas reizes, jo tur dzīvoja mana meita. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz turieni un lielākoties būtiskāko informāciju par šo valsti saņēmu tieši no meitas. Sidnejā Jaunā gada sagaidīšanu svinējām uz kuģa, un atmiņā palicis skats, ko vērojām, piebraucot pie Hārborbridža. Debesīs šāvās uguns puķes, kur ik pa laikam uzplaiksnīja dažādas krāsās, taču blakus esošie kuģīši, kas peldēja līdzās mūsu peldlīdzeklim, bija izslēguši visas gaismas. Tie bija atstājuši iedegtas tikai lampiņu virtenes, kas bija apvītas ap burām. Radās iespaids, ka apkārt peld tādi kā spoku kuģi. Skats bija neparasts un skaists.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Pēc Latvijas hokeja izlases spēles, kurā mūsu olimpieši tikai pagarinājumā piekāpās čehiem, Latvia bija populārākais sarunu temats sociālajā vietnē Twitter visā pasaulē.

Kaut arī mūsu valsts hokeja izlase piedzīvoja zaudējumu, trešajā periodā izlīdzinot rezultātu, latvieši izpelnījušies Kanādas un citu valstu hokeja fanu atzinību. Rezultātā aptuveni stundas ceturksni #Latvia bija visvairāk apspriestais sarunu temats, saskaņā ar Twitter trending topics datiem.

«Čehijas Republika varbūt arī uzvarēja spēli, bet hokeja fanu sirdis Vankūverā un citvietpasaulē iekaroja Latvija,» Twitter raksta kāds Roberts Reids juniors.

Vēl kāds ārvalstu hokeja fans, būdams šokēts, ka sociālajā vietnē ir daudz cilvēku, kas nezina, ka Latvija ir valsts Eiropā, savā Twitter portālā ievietojis linku uz Vikipēdijas skaidrojumu par mūsu valsti.

Norvēģijas pilsētas Bergenas ostā atrodas pasaulē augstākā koka dzīvojamā ēka. Tai ir 14 stāvi.

52.8 metrus augstās ēkas nosaukums ir vienkāršs - Koks.

Koka ēkas pasaulē kļūst arvien populārākas, lai gan ir skaidrs, ka tās nekad pilnībā neaizstās betonu un tēraudu.

Arī Koks nav pilnībā no koka. Ēkas jumtā izmantots betons, lai palielinātu svaru un novērstu šūpošanos.

Saskaņā ar plāniem šogad Vankūverā tiks prezentēta koka ēka, kas ir augstāka par Koku. Koka augstceltņu ieceres ir arī Vīnē un Londonā.

#1/5

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/5

Uz jumta terases.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/5

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#4/5

Sporta zāle 9. stāvā

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#5/5

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Velns, šajā gadījumā – jaunā gripa – izrādījies ne tik melns kā tas tika mālēts, un Latvijai pirmo kauju ar šo vīrusu izdevies uzvarēt, nedz tam veltot īpaši lielus līdzekļus, ne farmācijas uzņēmumiem gūstot kāroto peļņu.

Brīnums: svītrkods!

Mazumtirgotāja Interpegro vēsturē biznesa panākumi mijas ar traģiskiem brīžiem. Turpinām rakstu sēriju «Mežonīgie 90.gadi»

Pelēcības neesam

Ilgi meklēto Latvijas Nokia spētu radīt kopā sanākuši filozofi un mākslinieki, saka futurologs Arturs Mauriņš

Kaņepju dzīsla

Lētākā un izturīgākā kaņepju auduma tehnoloģijas atkošana būs viens no Limbažu tīnes restarta tramplīniem

Vadības panelis slēpotājiem

Jau šogad pārdošanā gaidāmās brilles rādīs ziemas sporta cienītājiem viņu pārvietošanās ātrumu un atrašanās vietu. Šāds «brīnums» – Recon Instruments acenes Transcend – bija aplūkojams Olimpisko spēļu norises vietā Vankūverā

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.

Jānis Miņins un viņa četrinieks olimpiskajās spēlēs Vankūverā tomēr nestartēs.

Miņina ekipāža informējusi Latvijas komandas vadību par savu lēmumu nestartēt, bet Latvijas bobsleja komandas galvenais treneris Sandis Prūsis atzinis, ka «Miņina komandas lēmums ir drosmīgs un atbildīgs, kurš pieņemts ļoti sarežģītos apstākļos.»

Jānis Miņins savas komandas vārdā atvainojas līdzjutējiem par smagi pieņemto lēmumu nestartēt Vankūveras olimpiskajās spēlēs un solīja atgriezties pasaules bobsleja elitē.

Uz aģentūras BNS jautājumu, vai lēmums nestartēt pieņemts pēc otrā kritiena, Miņins sacīja: «Drīzāk jā... Man pamatīgi iegrieza tas, ka es nedabūju pabraukt šajā trasē. Es cerēju, ka atgūšos braukšanas ziņā, paspēšu visus noķert, bet uzreiz pasaules ātrākajā trasē sākt braukt ar četrinieku - tas ir pa traku. Es ļoti cerēju, ka spēšu to izdarīt. Iespējams, ka arī tas ko izmainīja, iespējams, viss kopā. Šajā gadījumā sakrita ļoti daudzi apstākļi. Nu neveicās mums šajās olimpiskajās spēlēs jau no paša sākuma. Tur mēs neko nevaram darīt. Cīnījāmies, līdz pēdējām, darījām, ko varējām, kas sanāca, paši redziet... Darījām caur sāpēm, caur nevaru.»

Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas pēc nedēļas sāksies Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, iespējams, būs mazāk līdzjutēju no Latvijas nekā pirms četriem gadiem Sočos. Par to liecina oficiālā pārdevēja – ASV bāzētās kompānijas Cartan Global DB sniegtā informācija.

Biļešu izplatītāji norāda, ka kopumā ir saņēmuši pieprasījumu par 250 biļetēm un janvāra otrajā pusē no šī skaita ir pārdotas 178 biļetes. Līdz ar to atlikušas vēl 72 biļetes. Tāpat Cartan Global atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji var pasūtīt biļetes arī Slovēnijā, to paredzot SOK Eiropas Savienības politika. Savukārt uz olimpiskajām spēlēm, kas pirms četrem gadiem norisinājās Krievijas kūrortā Sočos, cilvēki no Latvijas bija nopirkuši aptuveni 360 biļešu.

Latvijas līdzjutējus interesē tādi sporta veidi kā bobslejs, skeletons un kamaniņu sports, visticamāk tāpēc, ka Latvijas sportisti šajos sporta veidos uzrāda labus rezultātus un var cīnīties par medaļām.

Olimpisko spēļu medaļu ieguvējiem, viņu treneriem, kā arī sporta federācijām tiks piešķirti kopumā 455,3 tūkstoši latu.

Valdība otrdien atbalstīja naudas balvu piešķiršanu sportistiem. Tomēr lielāko summu - 100 tūkstošus latu – nolemts piešķirt Latvijas Hokeja federācijai par nacionālās izlases piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs Vankūverā. Šī naudas balva paredzēta hokeja un jaunatnes sporta programmu attīstībai.

No budžetā paredzētā finansējuma balvām par sasniegumiem sportā tiks izmantoti tikai 50 tūkst. latu, bet atlikušos līdzekļus nāksies ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Skeletonists Martins Dukurs par izcīnīto otro vietu saņems 67,2 tūkst. Ls, skeletonists Tomass Dukurs par ceturto vietu saņems 19,9 tūkst. Ls.

Šodien plkst.6 pēc Latvijas laika noslēgušās 13.Saeimas vēlēšanas un visi iecirkņi ārvalstīs ir slēgti.

Saistībā ar laika joslu iedalījumu pusē pasaules Latvijas pilsoņi vēl varēja doties balsot līdz plkst.20 pēc vietējā laika. Pēdējie vēlēšanu iecirkņi tika aizvērti šodien plkst.6 pēc Latvijas laika Losandželosas, Sietlas, Sanfrancisko pilsētās ASV un Vankūverā, Kanādā.

Apkopojot balsis 1049 no kopumā 1078 Saeimas vēlēšanu iecirkņiem, līderi ir nemainīgi - «Saskaņa», «KPV LV» un Jaunā konservatīvā partija (JKP), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskā informācija.

Par «Saskaņu» nobalsojuši 166 254 jeb 19,97% vēlētāju, par «KPV LV» - 117 238 jeb 14,08%, par JKP - 113 045 jeb 13,58%, par «Attīstībai/Par!» - 99 836 jeb 11,99%, par VL-TB/LNNK - 91 788 jeb 11,03%, par Zaļo un zemnieku savienību - 82 965 jeb 9,96%, bet par «Jauno Vienotību» - 55 454 jeb 6,66% balsstiesīgo vēlētāju.

Noziedznieku grupa no Latvijas, izmantojot zagtas kredītkartes biļešu iegādei tiešsaistē, radījusi līdz pat divu miljonu ASV dolāru zaudējumus, informējuši Vankūveras Olimpisko spēļu organizatori (VANOC), ziņo vancouversun.com.

VANOC pārstāve Renē Smita-Valede (Renee Smith-Valade) stāstījusi, ka viltus darījumi veikti VANOC fanu mājaslapā internetā.

Saskaņā ar viņas sniegto informāciju VANOC, apdrošinātāji un Visa pašlaik diskutē, kurš kompensēs zaudējumus.

Kā vēsta medijs, savu saistību ar krāpšanu atzinuši divi Latvijas pilsoņi, kuriem varētu būt saikne ar organizēto noziedzību. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju viņi varētu būt no noziedznieku grupas, kas sastāvējusi no vairākiem desmitiem latviešu. Izmeklētāji uzskatot, ka iesaistīti varētu būt vairāk nekā 30 latvieši, kuri Vankūverā ielidojuši no Apvienotās Karalistes.

Ķīna otrdien pieprasīja, lai ASV atteiktos no pieprasījuma izdot Kanādā aizturēto telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei» finanšu direktori Menu Vaņdžou, un sāka vainot ASV šajā lietā, kas ir ļoti kaitējusi Ķīnas attiecībām ar Kanādu.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Hua Čuņjina sacīja, ka Menas lieta ne tuvu nav parasta un ka izdošanas līgums starp Kanādu un ASV ierobežo «Ķīnas pilsoņu drošību un leģitīmās tiesības un intereses».

Hua sacīja, ka Ķīna pieprasa, lai ASV atsauktu Menas aizturēšanas orderi un «neizteiktu Kanādas pusei oficiālu izdošanas pieprasījumu».

Mena, kas ir arī «Huawei» dibinātāja meita, 1.decembrī pēc ASV pieprasījuma tika aizturēta Kanādas pilsētā Vankūverā.

Vašingtona plāno oficiāli pieprasīt Menas izdošanu, lai viņa ASV atbildētu uz apsūdzībām banku maldināšanā par šī uzņēmuma darījumiem Irānā, pret kuru ir noteiktas ASV sankcijas.

Vairāk nekā 140 augstskolu mācībspēku un bijušo diplomātu ir parakstījuši atklātu vēstuli ar lūgumu Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam atbrīvot Kanādas pilsoņus Maiklu Kovrigu un Maiklu Spavoru, kas decembrī tika aizturēti Ķīnā un tiek turēti apcietinājumā kā apsūdzētie «nacionālās drošības apdraudēšanā».

Tēriņi ziemas olimpisko spēļu projekta realizācijai Sočos 2014.gadā jau sastāda 950 miljardus rubļu (18,8 miljardu latu), saskaņā ar NEWSru.com.

Pārmērīgi augstās izmaksas olimpisko spēļu rīkošanai Nezavisimaya Gazeta skaidro ar korupciju, zemas efektivitātes darbuzņēmējiem kā arī ar nepareizu 2014.gada olimpisko spēļu norises vietas izvēli. Pēc ekspertu domām, var minēt vairākus iemeslus tik apjomīgām izmaksām - pirmkārt jau tā ir izvēlētā norises vieta – šaura piejūras teritorija ar ļoti vāju infrastruktūru. Vēl tiek minēti tādi iemesli kā pārmērība, dažādi šķēršļi un neefektīva celtniecība, vēsta NEWSru.com.

Sočos plānoto olimpisko spēļu izdevumi desmit reizes pārsniedz Turīnas olimpisko spēļu budžetu Itālijā, Soltleiksitijā ASV un Vankūverā Kanādā. Izdevumi, lai sagatavotos spēlēm, ir pārsnieguši 30 miljardus ASV dolāru (15,45 miljardi latu), lai gan sākotnēji tika plānots vien 12 miljardi eiro. Šie skaitļi ir pamats Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvja vizītei. «Mums ir ļoti ierobežots budžets. Nekāda programma nespēja piesaistīt tik daudz investīcijas,» sabiedrības padomes sanāksmes par sagatavošanos olimpiskajām spēlēm laikā stāsta Reģionālās attīstības vietnieks Jurijs Reiļjans, vēsta NEWSru.com.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien izvizīja Ķīnas telekomunikāciju milzim «Huawei» apsūdzības tehnoloģiju zagšanā un pret Irānu noteikto ASV sankciju pārkāpumos.

Tieslietu ministrija publiskoja 13 apsūdzības «Huawei» finanšu direktorei Menai Vaņdžou un trim šī uzņēmuma filiālēm saistībā ar ASV sankciju pret Irānu pārkāpšanu.

Mena, kas 1.decembrī pēc ASV pieprasījuma tika aizturēta Kanādas pilsētā Vankūverā, pašlaik ir atbrīvota pret drošības naudu. Viņas lieta ir izraisījusi krīzi Kanādas un Ķīnas attiecībās.

Tika izvirzītas arī 10 federālās apsūdzības divām «Huawei» filiālēm par robotu tehnoloģijas zagšanu no uzņēmuma «T-Mobile».

«Abi apsūdzību komplekti atklāj »Huawei« nekaunīgās un neatlaidīgās darbības, lai ekspluatētu amerikāņu kompānijas un finanšu institūcijas un apdraudētu brīvo un godīgo globālo tirgu,» sacīja Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors Kristofers Rejs.

ASV pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas pilnībā vakcinēti pret Covid-19, no 9.augusta būs atļauts šķērsot Kanādas robežu nebūtiskiem braucieniem bez jebkādām karantīnas prasībām, pirmdien paziņoja Kanādas valdība.

Kanāda no 7.septembra atvērs savu robežu visiem vakcinētajiem ārvalstu ceļotājiem.

ASV-Kanādas sauszemes robeža, kas ir visgarākā pasaulē, un gaisa robeža kopš 2020.gada marta vidus ir bijusi slēgta nebūtiskiem braucieniem jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Tūrisma nozare ir izdarījusi arvien stiprāku spiedienu uz valdību, lai tā mīkstinātu ceļošanas ierobežojumus, bet Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un viņa administrācija negribēja apdraudēt progresu Covid-19 izplatības ierobežošanā.

Kanāda šomēnes atcēla karantīnas prasības saviem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas atgriežas no ārvalstīm, ja viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Kamēr Finanšu ministrija sit trauksmes zvanus, norādot uz kārtējo aizkavēšanos ES fondu apguvē, nozaru ministrijas pārmetumus noraida.

Pastāv nopietnas bažas, ka ES nauda šogad paliks neapgūta, jo kopējā Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības valsts budžeta izdevumu plānu neizpilde uz šī gada 31. augustu jau sasniegusi 51,3 milj. Ls, turklāt vērojama situācijas pasliktināšanās, tas ir, reālā līdzekļu apguve arvien vairāk atpaliek no sākotnēji plānotās.

Braucieni

Ēģipte «atgriežas»; tūrsezonas sekmes var ietekmēt nenoteiktība ap airBaltic.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.