Makroekonomika

Pelnošākie mazie un vidējie uzņēmumi - Zemgalē

Anda Asere, 29.10.2013

Piecas populārākās mikro, mazo un vidējo uzņēmumu darbības sfēras

Kurzemē

1. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (3.77%)

2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (3.64%)

3. Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (3.60%)

4. Jauktā lauksaimniecība (3.03%)

5. Automobiļu apkope un remonts (2.88%)

Latgalē

1. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces (4.71%)

2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (4.31%)

3. Jauktā lauksaimniecība (4.12%)

4. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (3.85%)

5. Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (3.65%)

Vidzemē

1. Jauktā lauksaimniecība (4.49%)

2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (3.73%)

3. Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (3.70%)

4. Mežizstrāde (3.78%)

5. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (2.80%)

Zemgalē

1. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (3.94%)

2. Graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (3.92%)

3. Uzskaites, grāmatvedības audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (3.48%)

4. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (2.98%)

5. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces (2.92%)

Rīgā un Pierīgā

1. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (6.09%)

2. Automobiļu apkope un remonts (5.69%)

3. Datorprogammēšana (4.49%)

4. Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (3.91%)

5. Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi (3.12%)

Avots: Lursoft pētījums

Jaunākais izdevums

Mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, 2012. gadā apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu. Tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir tā vidējais apgrozījums, apstiprina Lursoft pētījums, kas veikts, tuvojoties Mazā biznesa dienai (DB jau ziņoja, ka Latvijā tā šogad notiks pirmo reizi – 16. novembrī).

Šobrīd Latvijā reģistrēti 64,3 tūkstoši mazo, vidējo un mikro uzņēmumu, un tie darbojas gandrīz visās sfērās.

Galvaspilsētā – būvē

Biežāk šie uzņēmumi savu darbību saistījuši ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, automobiļu apkopi un remontu, datorprogrammēšanu un mazumtirdzniecību.

Teju visos reģionos, izņemot galvaspilsētu un tās apkārtni, starp populārākajām uzņēmumu darbības sfērām atrodami kravu pārvadājumi pa autoceļiem, tāpat starp līderiem izvirzījusies lauksaimniecība, kas nerada pārsteigumu, jo liela daļa no mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem vēl darbojas kā zemnieku saimniecības.

Rīgā un Pierīgā minētie uzņēmumi bieži sniedz automobiļu apkopes un remonta pakalpojumus. Ne mazāk populāri ir dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar informāciju tehnoloģijām, piemēram, datorprogrammēšanu un datoru pakalpojumiem.

No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti 1991. un 1992. gadā, 16,03% nodarbojas ar jaukto lauksaimniecību, bet vēl 7,78% – ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. Uzņēmumiem, kuri pārsnieguši 20 gadu slieksni, populāri ir nodarboties arī ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem un dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, liecina Lursoft pētījuma rezultāti.

Atšķirīga aina paveras, apskatot uzņēmumus, kuri reģistrēti pēdējos piecos gados. No visiem šī statusa uzņēmumiem, kuri reģistrēti laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam, gandrīz 7% nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, savukārt 6,11% strādā automobiļu apkopes un remonta jomā.

Pēdējos gados kļuvis populāri reģistrēt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar datorprogrammēšanu, apģērbu mazumtirdzniecību, kā arī informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumiem.

37,7 tūkstoši uz katru

Vērtējot mazo, vidējo un mikro uzņēmumu apgrozījumu 2012. gadā, secināms, ka sekmīgākie ir Kurzemes un Zemgales uzņēmumi.

Pagājušajā gadā vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu Kurzemē un Zemgalē bija 41,1 tūkstotis latu, liecina pētījuma dati. Tas ievērojami pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju, kas ir 37,3 tūkstoši latu. Viszemākais apgrozījums bijis Latgales uzņēmumos, kur tie ir 35,3 tūkstoši latu, nedaudz vairāk (36,2 tūkstoši latu) – Rīgā un Pierīgā. Savukārt peļņas ziņā pērn labāk veicās Zemgales mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem, kuru peļņa vidēji bija 2145 lati. Savukārt mazāk sekmīgi pagājušajā gadā strādājuši Rīgas un Pierīgas mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, to zaudējumi bijuši vidēji 3568 lati. Tieši Rīgas un tās reģiona negatīvais rādītājs arī bijis galvenais iemesls, kādēļ 2012. gadā Latvijas vidējais rādītājs uz vienu uzņēmumu bijis 1951 lats mīnusā.

Pētot, kāda ir uzņēmuma vecuma ietekme uz tā finanšu rādītājiem, Lursoft atklāj: jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir arī tā vidējais apgrozījums. Piemēram, pērn minētie uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu, bet tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Astoņi gadi

Vidējais šī statusa uzņēmumu vecums Latvijā ir astoņi gadi. Lielāko pieredzes bagāžu gadu skaita ziņā uzkrājuši Latgalē esošie uzņēmumi, – to vidējais vecums pārsniedz deviņus gadus, bet visjaunākie atrodas Rīgā un Pierīgā, kur to vidējais vecums ir septiņi gadi. Kopumā Latvijā 47,4% mazo uzņēmumu ir vecumā līdz 5 gadiem. Lielākais uzņēmumu īpatsvars šajā vecuma grupā ir starp Rīgā un tās reģionā reģistrētajiem, kur to skaits sasniedz gandrīz pusi, savukārt mazākais – Latgalē (41,2%).

Tikai nepilni 5% Latvijas mazo uzņēmumu ir sasnieguši 21 gada vecumu, bet atsevišķos reģionos to procentuālais īpatsvars ir ievērojami lielāks, piemēram, Vidzemē tie ir 7,8%, bet Zemgalē 8%.

Lai palīdzētu uzņēmējiem attīstīt savu biznesu, Lursoft piedāvā datu sagatavošanu un klientu atlasi mikro un mazo uzņēmumu vajadzībām. Lursoft piedāvā arī monitoringa pakalpojumus, kas dod iespēju sekot līdzi gan klientu un sadarbības partneru gada pārskatu iesniegšanai, maksātnespējas procesiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bizness vienojas par «Mazā biznesa dienu» visā Latvijā!

Dienas Bizness, 29.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģiona attīstība saistīta ar uzņēmumu stabilitāti

Dienas Bizness, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 26.septembrī, mikro un mazo uzņēmumu pārstāvji no Daugavpils pilsētas un tuvākajām reģiona teritorijām, pulcējās seminārā Mazā biznesa lielā diena, lai iepazītos ar jauniem atbalsta instrumentiem mikro un mazā biznesa pārdošanas veicināšanai, finansējuma piesaistei un reputācijas veidošanai.

Uzņēmēju tikšanos atklāja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) izpilddirektors Eduards Filippovs, norādot, ka Mazā biznesa diena piedāvā izglītojošus seminārus Mazā biznesa lielā diena reģionos, zīmolu un pārdošanas instrumentus, kas palīdzēs mikro un mazajam biznesam popularizēt produktus un pakalpojumus vietējā tirgū, lai veicinātu mazā biznesa straujāku augšanu.

Semināra dalībniekus uzrunāja arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Liene Anteina informējot par atbalstu reģionam, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepazīstināja ar biedrības īpašajiem pakalpojumiem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumu un normu pārpilnība un nemitīgās izmaiņas «noēd» diezgan lielu laika un naudas resursu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram, stāsta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma iniciatīvas Atbalsti mazo biznesu! vadītāja Elīna Egle.

Kā piemēru E. Egle minēja nodokļus un grāmatvedības jautājumus, kur regulējums mainās gandrīz ik pa trim mēnešiem. «Protams, pēdējos gados ar e-pakalpojumu plašo attīstību varam izdarīt agrāk neiedomājamas lietas, bet kopumā uzņēmējdarbības vide, īpaši MVU sektoram, uzlabojas visai lēni,» norādīja eksperte.

Tāpat kā MVU problēmu E. Egle minēja finanšu resursu pieejamību, kurai nav atrasts pietiekami efektīvs risinājums. «Šeit varētu paanalizēt šī un iepriekšējā perioda struktūrfondu līdzekļu apgūšanu MVU sektorā. Daudzos gadījumos izvirzītie nosacījumi MVU ir "nepaceļami", piemēram, atbalsta līdzekļu atmaksa pēc sešiem un vairāk mēnešiem spiež iesaldēt jau tā nepietiekamos līdzekļus, kas rezultātā attur uzņēmējus no dalības projektos. Bankas kredīts, sevišķi biznesa sākuma periodā, kad tas ir īpaši svarīgs, bez papildu nodrošinājuma ir neiespējams,» atzina E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu uzņēmējdarbības garu, darbavietas un veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā, MVU Forums aizsāk iniciatīvu Atbalsti mazo biznesu, kuras ietvaros norisināsies Mazā biznesa diena un citi pasākumi.

No 1.oktobra uzņēmumi tiek aicināti reģistrēties interneta vietnē mazabiznesadiena.lv, lai pieteiktu bezmaksas dalību Mazā biznesa dienā un izmantotu šo vietni kā bezmaksas pārdošanas instrumentu. Iniciatīvas centrālais pasākums – Mazā biznesa diena Latvijā šogad noritēs 16.novembrī, kad ikviens uzņēmējs un pircējs tiek aicināts apliecināt savu atbalstu mazajam biznesam – iepērkoties vai uzsākot sadarbību ar mikro un mazajiem uzņēmumiem.

Uzņēmēji arī aicināti piedalīties semināros, kur tiks sniegta praktiska informācija par to, kā paplašināt klientu loku, kā uzrunāt potenciālos partnerus un kā saredzēt jaunas biznesa iespējas - Daugavpilī 26.septembrī, Rēzeknē 3.oktobrī, Liepājā 10.oktobrī, Ventspilī 17.oktobrī, Valmierā 24.oktobrī, Jelgavā 30.oktobrī un Rīgā 13.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Vāc parakstus par Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu Latvijā

Žanete Hāka, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa savienība sākusi parakstu vākšanu portālā Mana Balss, lai rosinātu Latvijā ieviest Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu katra gada trešā novembra sestdienā. Atzīmējamā diena ir iespēja sabiedrībai novērtēt uzņēmīgu un radošu cilvēku devumu Latvijas ekonomikā un nodarbinātībā, skaidro idejas iniciators Eduards Filippovs.

Portālā Mana balss vietnē iegūstot 10 000 parakstu, Latvijas Biznesa savienība rosinās grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kurus 2016.gada pavasarī jau sagatavojusi Labklājības ministrija, atbalstījusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Likumprojekta grozījumus jau apstiprināja Ministru kabinets, bet Saeima šā gada aprīlī noraidīja grozījumu izskatīšanas uzsākšanu. Kā skaidro E. Filippovs, atzīmējamā diena neradīs zaudējumus ekonomikai kā tas būtu brīvdienas gadījumā, bet izcels mikro un mazo uzņēmumu veikumu, mudinās uzņēmējus strādāt un kāpināt kopējo labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķeksē ķiļķēnus no mikrouzņēmumu zupas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina iedzīvotājus patriotiskā noskaņā atzīmēt Mazā biznesa dienu visā Latvijā - 19.novembrī

Dienas Bizness, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikro un mazais bizness veido 94% no visiem Latvijas uzņēmumiem, tādēļ Latvijas Biznesa savienība aicina Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atzīmēt Mazā biznesa dienu visā Latvijā 19.novembrī.

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle skaidro: «Iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijas kartē interneta vietnē mazabiznesadiena.lv un izplānot svētku nedēļas nogali un 19.novembri, atbalstot mazos uzņēmumus. Iniciatīva Atbalsti mazo biznesu! apvieno vairāk nekā 5000 uzņēmumu, kas ir turpat viena desmitā daļa aktīvo uzņēmumu.»

Savukārt uzņēmumi var pastāstīt par sevi, reģistrējoties minētajā mājas lapā, un izmantot plakātu, video un īpašo piedāvājumu veidotājus, kā arī Facebook aplikāciju Pastāsti citiem. Uzņēmumi atjauno informāciju par sevi un izmanto platformu OPEN, kurā uzņēmumi sniedz piedāvājumus citiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijā vidējā autobusa biļetes cena ir pieci eiro

Dienas Bizness, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju vietējos pasažieru pārvadājumos un izaicinājumiem biznesā intervijā laikrakstam Diena stāsta Ecolines (SIA Norma-A) valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.

Fragments no intervijas:

Vai Latvijas reģionālie maršruti Rīga-Madona un Rīga-Rēzekne, ko apkalpo SIA Norma-A, ir rentabli?

Mūsu bizness Latvijā sastāv no divām daļām - Eiropas tirgus un iekšzemes tirgus. Pēdējā daļa ir ļoti maza, un tas ir valsts pasūtījums - strādājam tikai tāpēc, ka pirms četriem gadiem atklātā konkursā vinnējām vienu no lotēm. Valsts nosacījums bija, ka tā maksā mums peļņu, bet mēs 12 gadus darām darbu. Paši tur neko neizdomājam un arī lielāku peļņu gūt nevaram, jo likumā ir noteikts apmērs. Kāpēc to uzņēmāmies? Tajā brīdī, kad valsts izsludināja konkursu, bija vieni spēles nosacījumi, bet valsts izmantoja savas priekšrocības, tos mainīja un tagad maksā daudz mazāk, nekā solīja. Otrreiz šādā konkursā mēs vairs nestartētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar IT uzņēmuma DPA direktoru Gati Ošu

Lelde Petrāne, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild DPA direktors Gatis Ošs. DPA ir 100 % Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums, kas ir Microsoft Corporation partneris mākoņrisinājumu, programmatūras licencēšanas un programmatūras pārvaldības pakalpojumu jomā astoņpadsmit gadus. Uzņēmums gadu gaitā izaudzis arī ārpus Latvijas robežām – Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Kazahstānā, kā arī turpina attīstīties, skatoties arī Rietumeiropas virzienā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

IT nozarē nekad nav garlaicīgi! Pirmkārt, tā ir ļoti dinamiska ar plašu darbības spektru un ikdienā tā ļauj iepazīt arī citu nozaru specifiku. Otrkārt, mēs esam vienmēr soli priekšā visām citām nozarēm un mēs zinām, kas būs modē! Treškārt, mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez tehnoloģijām – tā ir mūsu realitāte, un tās nozīmība nākotnē tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EY partneris Andris Lauciņš. «Esam profesionālo pakalpojumu uzņēmums – klientiem sniedzam konsultācijas un īstenojam projektus par viņu organizācijas efektīvu attīstību, nodrošinām audita pakalpojumus, palīdzam ar nodokļu konsultācijām un atbalstām klientus uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumos,» par savu darbavietu stāsta A. Lauciņš. «EY strādā 190 000 darbinieku 150 valstīs. Latvijā strādājam 22. gadu, Rīgas birojā nodarbinām vairāk nekā 170 darbiniekus. Otro gadu pēc kārtas pasaulē esam atzīti par pievilcīgāko darba devēju uzreiz aiz Google,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Portāls eiriks.lv piedāvās iespēju ātri nopelnīt un risinās darbaspēka trūkumu uzņēmumos

Lelde Petrāne, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: šamaņu cepuru klāstu papildinās ar maskām un kostīmiem

Anda Asere, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu firmas zīmi – šamaņu cepures – Irita Tīlane-Pakalniņa papildinās ar kostīmiem un maskām, bet vairs nepiedāvās mazos aksesuārus.

Papildu šamaņu cepurēm Irita sākotnēji izgatavoja arī citus galvas aksesuārus un matu rotas. Aksesuāru ideja bija solis pretim klientam, piedāvājot kaut ko lētāku par šamaņa cepuri. Diemžēl atdeve neesot bijusi pietiekama. «Vislabāk var nopelnīt ar lielajām, nevis mazajām mantām. Mazie aksesuāri aizņem daudz laika un peļņa ir mazāka nekā no lielajiem darbiem. Mazās lietas, piemēram, matu sprādzes, var nopirkt daudzviet, bet šamaņa cepure ir unikāla un citur to nevar nopirkt – tāpēc pērk šeit,» spriež Irita. Viņa nolēmusi atgriezties pie savas sākotnējās profesijas – apģērbu modelēšanas – un strādā pie savas pirmās kolekcijas. «Tā būs pavisam maza, maksimums kādi desmit komplekti, kas saskanēs ar jebkuru šamaņa cepuri,» saka Irita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: karstās šokolādes ražošana kļuvusi par «stabilu ģimenes biznesiņu»

Anda Asere, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.

Ražotāja kārtā

Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latviete par strādāšanu ārzemēs: idejas un mērķa dēļ cilvēks var paciest daudz

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agnese Zeltiņa dzimusi un augusi Neretā, pēdējos piecus gadus pavadījusi Lielbritānijas pilsētā Korbijā (Corby), šovasar atgriezusies Latvijā pavisam, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«2010. gada jūlijā Lielbritānijā apmetāmies Korbijā pie vīra brāļa, kurš tur jau kādu laiku dzīvoja. Pirmajās nedēļās izpētījām valsti, apbūra dabasskati, cilvēku laipnība, pārsteidza sirsnība. Pēc trīs nedēļām, diskutējot un runājot par idejām, nolēmām, ka tomēr rezervēto mājupceļa biļeti augusta beigās atcelsim. Draugs sakārtoja uzņēmuma lietas Latvijā, un mēs bijām gatavi jaunam izaicinājumam - T kreklu apdrukai un dizaina pakalpojumiem. Bija skaidrs, lai realizētu ideju, jāstrādā, jo nopelnītā nauda jāiegulda jaunajā biznesā,» stāsta A. Zeltiņa.

«Sāku strādāt salvešu rūpnīcā, darbu atradu caur aģentūru. Darbs bija fiziski grūts, jāstrādā pat līdz 12 stundām, tas bija darbs pie konveijera. Tur nostrādāju līdz pat pēdējai dienai, pirms atgriezāmies Latvijā. Pēc viena nostrādātā gada kompānija mani pieņēma pamatdarbā pilnai slodzei. Bija dienas, kad pārņēma sajūta, ka fiziski vairs nevaru pacelt rokas vai paspert soli. Bet idejas un mērķa dēļ cilvēks var paciest daudz. Šī doma man palīdzēja ikreiz, kad kļuva grūti,» atklāj sieviete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: LU Biznesa inkubators sāk jaunu sezonu ar 50 biznesa idejām

Ilze Žaime, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot astoto sezonu, LU studentu Biznesa inkubatora programma pulcējusi vairāk nekā 100 jauniešus no Latvijas augstskolām, kas ir gatavi īstenot inovatīvu produktu un pakalpojumu idejas tūrisma, veselības, modes, izglītības un IT jomās

Sezonā, kas ilgs līdz 2020.gada vasarai, Latvijas Universitātes studenti inkubatorā darbosies komandās ar Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, SSE Riga, Banku augstskolas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un RISEBA kolēģiem.

Pirms-inkubācijas programmā notiks biznesa idejas dzīvotspējas pārbaude 3 mēnešu garumā, kas ir balstīta uz «Lean Startup» metodoloģiju. Pēc tās, pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam «Latvijas Universitātes Inovāciju granti studentiem», jaunie uzņēmēji, kuri veiksmīgi izies pirmo etapu un piedalīsies inkubatora organizētajā «Demo Dienā» februārī, varēs saņemt līdz 5000 EUR lielu naudas atbalstu savam biznesam un iespēju turpināt attīstību inkubatorā, piedaloties inkubācijas programmā nākamos 9 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Microsoft Latvia vadītāju Ēriku Eglīti

Lelde Petrāne, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs par mikrouzņēmumu nodokli: Valsts savus iedzīvotājus nedrīkst legāli dzīt nabadzībā

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana, bet pelēko sektoru Latvijas tautsaimniecībā nevar iznīcināt vienīgi ar kontrolējošām, represīvām metodēm, jāmainās cilvēku domāšanai, pašiem atsakoties no sadarbības ar ēnu biznesa vidi, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena.

Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?

Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.

Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?

Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto «viena eiro SIA».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1260 uzņēmumi visā Latvijā un turpat 10 tūkstoši pauduši gatavību atbalstīt «Mazā biznesa dienu» 16.novembrī.

«Mazā biznesa diena» mērķis ir dot iespēju mikro un mazajiem uzņēmējiem atvērt durvis jauniem klientiem, aicinot patērētājus uzzināt par mazajiem uzņēmumiem, kuri atrodas tuvumā dzīvesvietai, atbalstīt viņus gan ar uzslavu vai padomu, gan pirkumiem vai pasūtījumiem.

16. novembrī no rīta ieskaties kartē, atrodi savu mazo biznesu, kurš piedāvā īpaši ar Tevi satikties, un dodies ciemos! Savu pirkumu vai mazo biznesu nofotografē un ievieto ziņu sociālajos tīklos, izmantojot «@AtbalstiMazo» vai «#MazaBiznesaDiena».

Video autors: MVUForums

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Giraffe360 uzvar nekustamo īpašumu jomas startup konkursā

Lelde Petrāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru