Jaunākais izdevums

Šis gads turpina būt briesmīgs pensijām, ja vērtē Latvijā populārāko šādu uzkrājumu plānu atdeves rādītājus.

No tirgus jau prom ļoti tālu kaut kur neaizbēgsi. Pensiju naudas pārvaldnieki parasti savus savāktos līdzekļus virza akciju un obligāciju iegādei. Šogad akciju cena gāzusies, to noteikusi lielā neskaidrība par vispasaules ekonomikas izredzēm. Liels brīnums nebūs tas, ka pasaulē vadošās tautsaimniecības šajā ziemā būs ieslīdējušas iekšā recesijā turklāt pie milzīga cenu pieauguma. Sanāk tā, ka tiek zaudēta kaudze ar naudu vēl pie tā, ka tās vērtību faktiski aprij inflācija.

Mūsu valsts un Baltijas kopumā gadījums šajā ziņā izskatās sevišķi bēdīgi. Te inflācija pārraususies pāri 20% atzīmei. Tas nozīmē, ka, nedarot neko, sakrātais gada laikā kļuvis vairāk nekā par piekto daļu nevērtīgāks. To šoreiz papildina jau minētais faktors, ka nauda ievērojamos apmēros sadegusi vērtspapīru tirgū.

Attiecībā uz akcijām gan var runāt par to, ka pie lielākām turbulencēm kāds ievērojamāks to kritums tiek parasti arī vispārēji gaidīts. Tādēļ straujākam to cenu kritumam jeb tā saucamajam lāču tirgum pie šā brīža neskaidrību apmēra lielam pārsteigumam būt nevajadzētu. Lielā mērā pat var teikt, ka akciju cenu kritumi ir vajadzīgi, lai akcijas nebūtu pārvērtētas un tās ilgākā termiņā tomēr atrastos uz daudzmaz stabilas pieauguma takas. Akcijas tiek uzskatītas par riskantākiem ieguldījumiem, no kuriem tad tomēr tiek gaidīta lielāka atdeve nekā no minimāla riska finanšu instrumentiem. Savukārt tieši lāču tirgi, iespējams, ir atbildīgi par to, ka tiek radīta samērā liela akciju riska prēmija, kas nodrošina, ka šiem vērtspapīriem, ja vērtē to kopumu, ilgtermiņā vidējā atdeve tomēr ir ļoti laba - 8% līdz 9% gadā.

Šis gads gan ir unikāls ar to, ka bijis ļoti maz vietu, kur paslēpties, un strauji zemāk planējusi arī nosacīti drošu finanšu instrumentu cena. Ja par akciju risku daudziem varētu būt daudzmaz skaidrs, tad palielu neizpratni varētu radīt jautājums, kā ir iespējama tāda situācija, kad sludinātā it kā drošā mana konservatīvā plāna atdeve ir sliktāka nekā kāda aktīvā akciju plāna atdeve. Galu galā arī vietnē manapensija.lv joprojām pie plānu sarakstiem un skaidrojumiem, kā izvēlēties sev piemērotāko plānu, stāv rakstīts, ka šādos konservatīvajos plānos “nauda tiek ieguldīta stabilos, drošos vērtspapīros, kas parasti ir valsts vai uzņēmumu parādzīmes vai obligācijas. Šie plāni ir ar nelielu ienesīgumu, taču nav tik svārstīgi kā ieguldījumi akcijās. Mazā svārstīguma dēļ konservatīvie plāni ir ieteicami tiem, kam līdz pensionēšanas vecumam ir mazāk nekā 10 gadi”.

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju pārvaldnieki beidzot uzzin, kas ir to klienti

Harijs Beķeris, Signet Pensiju Pārvaldes IPAS valdes loceklis, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Risinājumi pensijas sistēmas uzlabošanai: vai pietiekami un tālredzīgi?

Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Déjá vu situācija finanšu tirgos: 2022

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Otrais pensiju līmenis - laiks rīkoties

Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir vien 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir gana ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.

Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji vēl joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā ceturksnī atsevišķiem pensiju plāniem pat divciparu skaitļiem rakstāma izaugsme

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc lēmumu par savu pensiju nepieņemt lielveikala gaitenī

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan

Jānis Goldbergs, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām," intervijā Dienas Biznesam saka Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Fragments no intervijas

Tad par tiem, kas pensionēsies šogad, nebūtu jāsatraucas, viss ir labi?

Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām. Mēs – industrijas pārstāvji kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju – vērsāmies pie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ar lūgumu izdarīt līdzīgu manevru, kā veicām 2020. gadā, kad sākās pandēmija. Proti, VSAA atlika 2. līmeņa pensiju kapitāla obligāto izņemšanu no 2020. gada marta līdz 2021.gada decembrim. Tad patiešām arī bija straujš vērtības kritums. Tad arī sapratām, ka tiem, kas pensionēsies, jāfiksē zaudējumi spiestā kārtā. Respektīvi, 2020. gadā tie cilvēki, kuri šajā laikā pensionējās, varēja izvēlēties neizņemt 2. līmeņa pensiju kapitālu. Ja krituma periodā kapitāls netiek izņemts, tad tas arī paliek uz papīra, un pēc laiciņa akcijas un obligācijas jau ir atgriezušās pie normālas vērtības. Mēs tolaik panācām vienošanos, ka obligātā izņemšana tiek atlikta līdz 2021. gada decembrim, un tie, kuri šo iespēju izmantoja, izgāja pašā augstākajā novērtējuma punktā. Aptuveni 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pērnā gada decembrī izņēma 2. līmeņa pensiju kapitālu, kas reāli būtu jāizņem akciju krituma brīdī. Šogad mēs tāpat 24. februārī sapratām, ka korekcija tirgū būs. Karš ir nopietns arguments. To arī patlaban novērojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gada pirmais pusgads mazinājis pērno stresu finanšu tirgos

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2. līmeņa pensiju kapitāls – zaudējumi vai peļņa?

Jānis Goldbergs, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā, intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vislielākās problēmas no akciju un obligāciju tirgus svārstībām ir pensionāriem, kuri pensijā dosies tuvākajā laikā, kuriem 2. līmeņa pensijas kapitāls obligāti jāizņem, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tehnisku iemeslu dēļ nedod iespēju to atlikt.

Jau kādu laiciņu dažādos 2. līmeņa pensiju plānos portālā manapensija.lv cilvēki var redzēt procentus ar negatīvu zīmi. Ko tas nozīmē?

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni ir kolektīvs finanšu aktīvu kopums, kur daudzu iedzīvotāju pensijas uzkrājums tiek apvienots vienā lielumā. Ir ļoti stingra regulācija, kur un kā šo naudu drīkst ieguldīt. Lielākā daļa no visas uzkrātās naudas tiek ieguldīta uzņēmumu akcijās, kā arī parādu vērtspapīros, kuru emitenti ir centrālās valdības vai arī lielās korporācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc pensiju indeksu plāni pelna ar mainīgām sekmēm?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?

Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.

Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?

Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo ieņēmumi pirmajā pusgadā pārsniedz miljonu eiro

Db.lv, 24.08.2022

Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, taču kompānija strādāja ar zaudējumiem 423 854 eiro apmērā, informē uzņēmumā.

"Indexo" operatīvā peļņa pirms klientu piesaistes izdevumiem un citiem biznesa projektiem, tādiem kā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) izdevumi un jaunās bankas izveides ieguldījumiem, bija 630 482 eiro.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Indexo" šogad pirmajā pusgadā ieguldīja 773 275 eiro jaunu klientu piesaistē, bet IPO izmaksu daļa, kas attiecināma uz pirmo pusgadu, bija 63 927 eiro. Savukārt jaunas bankas izveides izdevumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 217 134 eiro.

“Šis Indexo ir ļoti nozīmīgs izaugsmes gads, jo stiprinām mūsu pensiju pārvaldes darbību un nesen veiksmīgi noslēdzām akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO), kura mērķis bija piesaistīt investīcijas bankas izveidei,” saka Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrāda pensiju plāni, kas aktīvus iegulda akcijās

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management vadītājs, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reaģējot uz finanšu tirgus šūpolēm, katrs septītais mainīs pensijas plānu vai pārvaldnieku

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas ekonomiski nestabilā laikā – kā rīkoties?

Anželika Dobrovoļska, Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumi dēļ finanšu tirgi šobrīd nepiedzīvo ziedu laikus, un starptautiskie eksperti prognozē, ka arī šī gada otrā puse būs gana svārstīga.

Situāciju nelabvēlīgi ietekmējusi gan karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, gan augošā inflācija un sagaidāmā centrālo banku reakcija. Ļoti iespējams, ka investētā nauda šobrīd samazinās vērtībā.

Nestreb karstu!

Svarīga lieta, kas investējot finanšu tirgos vienmēr ir jāpatur prātā – jūsu ieguldījuma vērtība ne tikai palielināsies, bet var arī samazināties. Svārstības ir finanšu tirgus nemainīga sastāvdaļa, tāpēc savas investīcijas vienmēr ir jāvērtē ilgtermiņā. Tas var būt izaicinoši, jo, tiklīdz investīciju tirgi krīt, pilnīgi dabiski rodas vēlme rīkoties, lai glābtu ieguldīto naudu un vēl vairāk nesamazinātu tās vērtību. Tomēr vairumā gadījumu spontāna rīcība var nodarīt vēl lielāku kaitējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krāšana un ieguldīšana – vērtība, kas jāapgūst un jāpraktizē mums visiem

Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējā drošība ir nākamā gada valsts budžeta lielākais drauds, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Saeimas opozīcijas deputāts, iepriekšējās valdības iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Viņaprāt, iekšējās drošības sektorā strādājošie - policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji - nākamgad būs vīlušies, jo viņus nesagaidīs algu pieaugums cerētajā apmērā un saglabāsies liels disbalanss starp aizsardzības un iekšlietu jomā strādājošajiem.

Kučinskis sacīja, ka, viņam vēl esot iekšlietu ministra amatā, tika izstrādāts detalizēts plāns situācijas uzlabošanai, un licies, ka tam jau ir panākts atbalsts no Valsts prezidenta un Finanšu ministrijas puses, tomēr tagad izskatoties, ka šis plāns netiks īstenots.

Līdz ar to nevar uzskatīt, ka iekšējo drošību jaunā valdība uzskata par prioritāti, sacīja Kučinskis, paužot redzējumu, ka tā ir nevis iekšlietu ministra, bet viņa pārstāvētās partijas - "Jaunās vienotības" - vaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FDP: Naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti

Db.lv, 14.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā sasniegt kapitāla tirgus attīstībai valstiski nospraustos mērķus?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece, 19.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru