Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums šā gada pirmajā pusgadā bijis 0,04%, savukārt pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums pirmo pusgadu beidzis ar nulles ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, šā gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk, norāda LKA. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus.

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām bija 4,74% gadā.

Saskaņā ar LKA informāciju pirmā pusgada laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir auguši par aptuveni 40 miljoniem latu – līdz 1,07 miljardiem latu. Savukārt gada laikā aktīvi palielinājušies par 133 miljoniem latu, no kuriem vairāk nekā trešdaļu jeb 47 miljonus ģenerējusi investīciju peļņa. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārskaitīto līdzekļu apjoms šajā pašā periodā bijis 86 miljonu apmērā. Maijs bija pirmais mēnesis, kad 2. pensiju plānu VSAA ieskaitītajos līdzekļos bija novērojama gada sākumā paaugstinātās (no 2% uz 4%) sociālo iemaksu likmes ietekme.

Kopš VFPS darbības sākuma 2003. gadā aktīvu pārvaldītāji shēmas dalībniekiem nopelnījuši gandrīz 170 miljonus latu. Šī summa ir tīrā investīciju peļņa, no kuras jau ir atskaitītas atlīdzības pārvaldītājiem, turētājbankām un citas izmaksas.

Arī pensiju 3. līmeņa jeb privāto pensiju plānu ienesīgumu 2. ceturksnī ietekmēja akciju cenu kritums maijā un jūnijā, tādēļ kopš gada sākuma noturēts nemainīgs ienesīgums. Savukārt, vērtējot ilgākā termiņā, situācija joprojām ir laba – visu privāto pensiju plānu 12 mēnešu vidējais ienesīgums uz ceturkšņa beigām sasniedza 5,16% gadā, uzsver LKA.

2. ceturksnī privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 1,3 miljoniem latu jeb 1% un sasniedza 149,3 miljonu latu. Pensiju plānu aktīvu pieaugumu galvenokārt ietekmēja dalībnieku iemaksas 5,7 miljonu latu apjomā, gan dalībniekiem izmaksātais kapitāls 1,8 miljonu latu apjomā.

Arī pensiju 3. līmeņa pensiju plānu ieguldījumi galvenokārt tiek veikti eiro valūtā, kaut arī dalībnieki savu privātās pensijas kapitālu pārsvarā veido latos. 2. ceturksnī pensiju 3. līmeņa ieguldījumi eiro valūtā ir saglabājušies 77% līmenī, savukārt latu ieguldījumu ir sarukuši līdz 15%, un nedaudz palielinājies ieguldījumu apjoms ASV dolāros.

Jūnija beigās Latvijā darbojās astoņi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji un shēmas dalībniekiem kopā ir pieejami 26 pensiju plāni. Jūnija beigās shēmā bija 1,2 miljoni dalībnieku, un kopš gada sākuma shēmas dalībnieku skaits ir pieaudzis vairāk nekā par 14 tūkstošiem.

Jūnija beigās Latvijā darbojās 7 privātie pensiju fondi, kas piedāvā 19 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras gan pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas, gan pēc ieguldījumu valūtas. Kopumā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus savām vecumdienām veido 213 tūkstoši dalībnieki, un kopš gada sākumā dalībnieku skaits pieaudzis par 5139 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru