Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Barča atzina, ka daudzi cilvēki neesot apmierināti par to, ka tiks piemērots tikai viens indekss, jo "cilvēkiem ar lielajiem darba stāžiem būs vēl mazāk nekā pašreiz".

"Mēs katrs ejam uz tiem pašiem veikaliem, maksājam tos pašus maksājumus. Ļaudis ir satraukti, bet mēs aicinām - ja zināt savu pensiju, rēķiniet klāt 6,4%. To sarēķināt var. Indeksēta jau tiek ne vien pensija, bet arī piemaksa par darba stāžu līdz 1996.gadam, bet tas attiecas uz tiem pensionāriem, kas pensionējās līdz 2011.gada 31.decembrim," stāstīja Barča.

Runājot par piemaksu pie pensijām pakāpenisku piešķiršanas atjaunošanu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012.gada par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, Barča norādīja, ka federācija gaida nākamā gada budžetu. Iepriekšējos gadus, tas tika uzskatīts par vienu no galvenajām prioritātēm, taču, kas būs nākamgad, neviens nezina, un pensionārus tas satrauc.

"Pensionāri ir satraukti par nākamo apkures sezonu, maksu par elektrību. Vēl jau tiem cilvēkiem, kuriem pensijas ir 609 eiro, nāk klāt piemaksa 38 eiro apmērā. Taču neapliekamais minimums ir 500 eiro, un tas nozīmēs, ka cilvēki nemaz nesaņems tos 38 eiro - būs vēl mīnus nodoklis," skaidroja Barča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Komentāri

Pievienot komentāru