Krievijas pankroka grupas Pussy Riot dalībnieces Marija Aļohina un Nadzežda Tolokoņikova atlikušo laiku no viņām piespriestā divu gadu ilgā cietumsoda pavadīs Krievijas «skarbākajos cietumos», raksta The Guardian.

Abas Pussy Riot dalībnieces nosūtītas uz Krievijas attālajām ieslodzījuma nometnēm Permā un Mordovijā.

24 gadus vecā Marija Aļokina sodu izcietīs sieviešu cietumā Permā, kas atrodas Sibīrijas reģionā, kur Padomju Savienības laikā izvietotas vienas no skarbākajām ieslodzījuma nometnēm. Tikmēr 22 gadus vecā Ndzežda Tolokoņikova nosūtīta uz Mordoviju, kas ir reģions, kurā arī atrodas ievērojams skaits ieslodzījuma vietu.

«Tās ir skarbākās no visām [Krievijas] ieslodzījumu nometnēm,» savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter norāda grupa Pussy Riot.

Db.lv jau ziņoja, ka, izskatot apelācijas prasību, Maskavas tiesa lēmusi vienai no pankgrupas Pussy Riot dalībniecēm piespriesto cietumsodu aizstāt ar nosacītu sodu.

Starptautiskajā arhitektūras un dizaina izstādē ARH Moskva Baltijas Arhitektūras centrs (BAC) prezentēja UNESCO Starptautiskajā priekšsarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā iekļauto unikālās Kuldīgas pilsētas mantojumu un pilsētas mūsdienu situāciju.

Ar lekciju «Kuldīga: vēsturiska pilsēta. Attīstība, problēmas un risinājumi» uzstājās Kuldīgas bijušais mērs no 2007. līdz 2011. gadam un Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2007. - 2010. gadā) Edgars Zalāns un viņa dzīvesbiedre, arhitekte Diāna Zalāne. Viņu uzstāšanās ieinteresēja Krievijas pilsētrezervāta Suzdaļas pārstāvjus, jo viņu pilsēta arī pretendē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet pašlaik UNESCO aizsardzībā ir vairāki Vladimiras–Suzdaļas Krievzemes baltakmens pieminekļi, informē BAC pārstāvji.

Suzdaļa, Ņižnijnovgoroda, Perma, Novosibirska un vairākas citas Krievijas pilsētas pauda gatavību iepazīties ar izstādi par Kuldīgas un Rīgas koka mantojumu, kā arī interesējās par meistarklasēm, ko sniedz Latvijas arhitekti, eksperti un attīstītāji, kas nodarbojas ar koka arhitektūras saglabāšanu, rekonstrukciju un attīstību.

Maskavas tiesa pavēstījusi, ka interneta portāliem ir jāizņem no to satura videoklipus, kuros redzama sieviešu pankroka grupa Pussy Riot, tiesa gan, nav precizēts, vai jāizņem kādi konkrēti videomateriāli vai visi video, ko radījusi grupa Pussy Riot, ziņo BBC.

Vienā no skandalozajiem videoklipiem redzama Pussy Riot dalībnieču uzstāšanās Maskavas galvenajā katedrālē ar pret tagadējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putina režīmu vērstu dziesmu.

Videoklips, kurā atskaņota dziesma «Punk Prayer», sociālajā medijā YouTube aplūkots 2,4 miljonus reižu. Kievijas YouTube biroja pārstāvjis norādīja, ka YouTube nepieņems nekādus lēmumus saistībā ar videoklipiem, kamēr nebūs saņēmis oficiālus dokumentus.

Nav skaidrs, vai interneta vietnēm jāizdzēš visi Pussy Riot uzņemtie videoklipi, ieskaitot pret Vladimiru Putinu vērstu uzstāšanos Sarkanajā laukumā. Tiesa nosaukusi interneta vietņu, kurām jābloķē Pussy Riot videoklipi, sarakstu.

Palielinās pieprasījums pēc augstas kvalitātes frizieru pakalpojumiem, šī tirgus niša šobrīd ir visnotaļ maza, konkurence tajā nav pārāk liela, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā palielinās ar katru gadu. Šādus pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 1600 uzņēmumu, nodarbinot vairāk nekā 5000 darbinieku. Visvairāk frizētavu un skaistumkopšanas salonu neapšaubāmi ir Rīgā un Pierīgā. Kopējais apgrozījums gadā pārsniedz 30 milj. eiro, tam ir tendence samazināties. Tiesa, jaunākie oficiālie dati ir par 2015.gadu. Viens no iemesliem samazinājumam varētu būt pieaugošais pašnodarbināto īpatsvars nozarē.

Luksus klases frizētavu Latvijā nav daudz, to nav vairāk par 5%, šis segments attīstās, un tam ir labas izaugsmes iespējas, atzīst zīmola Maija radītājs un frizētavu salonu Maija dibinātājs un īpašnieks Andris Slapjums. Salons Maija, kas bija pirmā privātā frizētava Latvijā, tika atvērts pirms 28 gadiem. Šobrīd darbojas 23 zīmola Maija saloni, 7 no tiem ir Latvijā, 12 – Krievijā (pieci Maskavā, seši Ufā un viens Permā), trīs frizētavas darbojas Kijevā un viena – Vīnē. Divi Maija saloni Rīgā (Valdemāra un Martas ielā), kā arī pieci Maskavā, pieder A. Slapjumam, pārējie darbojas uz franšīzes līgumu pamata. Lai atbilstu luksus klases frizētavas statusam, tajā ir jāstrādā augsta līmeņa frizieriem, tai ir jānodrošina labs serviss un jāatrodas klientiem izdevīgā vietā, kur var bez problēmām novietot automašīnu. Bieži vien tās tiek izveidotas speciāli frizētavām projektētās telpās, piemēram, tāds ir Institute Kerastase by Maija Deluxe, kas atrodas Martas ielā, stāsta A. Slapjums. Latvijā saloniem konkurentu nav daudz. «Es labāk tos dēvētu par partneriem, piemēram, bijušā frizētavu Maija līdzīpašnieka Andreja Siļčenko trīs saloni, kas atrodas Rīgā. Andrejs mūsu orķestrī nolēma spēlēt solo partiju, tāpēc pirms diviem gadiem atvēra savas frizētavas, kas piedāvā ļoti augstas kvalitātes pakalpojumus,» secina A. Slapjums.

Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas iestādes paziņojušas, ka piecus gadus ilgā operācijā tām izdevies apturēt milzīgu narkotiku tranzīta kanālu uz Eiropas Savienības valstīm, vēsta Lietuvas Televīzija. Lēsts, ka laikā, kamēr šis kanāls darbojies, tas ļāvis narkobiznesa darboņiem nopelnīt aptuveni 1,5 miljardus dolāru.

Kā pastāstījis Krievijas federālā narkotiku kontroles dienesta direktors Viktors Ivanovs, runa ir par dažādu sintētisko narkotiku izejvielu piegādes karteli, kas pastāvējis no 2003.gada un aptvēris daudzas ES valstis.

Šai laikā Krievijā, galvenokārt Permā, sagatavotas 135 tonnas benzilmetilketona - jau gandrīz gatava amfetamīna. No minētā daudzuma var iegūt 100 tonnu jeb pusmiljardu devu ārkārtīgi spēcīgas narkotiskās vielas - pa vienai devai katram ES iedzīvotājam, viņš norādījis. «Esam izglābuši Eiropu no amfetamīna cunami,» sacījis Ivanovs.

Līdz 2010.gadam narkotiku prekursoru ražošana Krievijā bija atļauta, bet Lietuvā - aizliegta.

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji par vispievilcīgāko Baltijas valsti ārvalstu investīcijām uzskata Igauniju, par visnepievilcīgāko – Latviju, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2012.

Tikai 1% Lietuvas uzņēmēju un 15% Igaunijas uzņēmēju Latviju uzskata par pievilcīgāko valsti ārvalstu investīcijām. Tomēr neskatoties uz šo salīdzinoši slikto novērtējumu igauņu un lietuviešu uzņēmēji nākamo trīs gadu perspektīvā primāri plāno investēt tieši Latvijā 23% - Igaunijas uzņēmēji, 14% - Lietuvas uzņēmēji. Arī Latvijas uzņēmēji vairāk interesējas par iespējām investēt kaimiņvalstīs – Lietuvā 16%, Krievijā 10% un Igaunijā 8%. Darbības paplašināšanai ārvalstīs atvērtāki ir Latvijas lielie uzņēmumi, savukārt visnoraidošākie pret investīciju iespējām ārvalstīs ir tie Latvijas uzņēmumi, kuriem nav eksporta pieredzes.

Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā – no 21 valsts.

13 kritērijos no pavisam 21 dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm? Citādi nevaram izskaidrot Finanšu ministrijas ierēdņu jaunākās kalkulācijas - «krīzes» laikos tika noteikta reprezentatīvo automašīnas absurdā vērtības robeža - virs 25 tūkst. latu, taču tagad jau virmo ideja, ka šāds automobilis ir gandrīz divas reizes lētāks - virs 14 tūks. latu.

Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār. Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājušies «luksusa» automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Nelabvēlīgās izmaiņas ārējā vidē negatīvi ietekmējušas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prognozes par turpmākajām uzņēmējdarbības izredzēm. Uzņēmumu, kas 2015. gadā sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15 %, ir kļuvis mazāk, liecina SEB bankas pētījuma Baltijas biznesa pārskats rezultāti.

73% Latvijas MVU 2015. gadā sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu (līdz 15%). Līdzīgs noskaņojums ir arī vairāk nekā pusei Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu MVU segmentā.

Savukārt apgrozījuma samazinājumu visvairāk paredz Lietuvas uzņēmēji (31%), viņiem seko Igaunijas (20%) un Latvijas (17%) uzņēmēji.

«Labā ziņa ir tā, ka uzņēmēji jūtas stabili, bet sliktā - optimisms samazinās,» sacīja Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle. Viņa norādīja, ka joprojām pastāv būtiska ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi.

Tomēr I. Tetere atzina arī to, ka bankas pieredzē Krievijas krīze nav sagādājusi būtiskas problēmas kādam mazajam vai vidējam uzņēmumam, noticis veiksmīgs darbības pārorientēšanās process.

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013.

Latvijā tādi uzņēmēji ir 69%, Igaunijā un Lietuvā – 73%. Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%).

Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā – 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā – 40%, bet Igaunijā – 39% respondentu.

Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem – 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā – 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta Latvijā (63%), savukārt Lietuvā – 57% un Igaunijā – 47%.

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Latvijas uzņēmēji šī gada 1. ceturksnī ir atguvuši piesardzīgu optimismu, kas sasniedz gandrīz 2007. gada nogales līmeni.

Kā liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums, vēl pērnā gada nogalē uzņēmēji Latvijā bija noskaņoti piesardzīgi un viņu noskaņojums bija raksturojams kā drīzāk pesimistisks, savukārt šā gada sākumā uzņēmēji atkal ir atguvuši piesardzīgu optimismu. Uzņēmēju noskaņojuma indeksa vērtība ir sasniegusi 51,89 punktus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada sākuma. Līdzīgs optimisma līmenis bija vērojams 2007. gada nogalē, kad indeksa vērtība bija 51,93 punkti.

Pētījuma tagadnes un nākotnes indeksi liecina, ka uzņēmēju tagadnes noskaņojums joprojām ir piesardzīgs (47,94 punkti). Taču ievērojami ir paaugstinājusies nākotnes indeksa vērtība – tas kāpis no 48,58 punktiem pērnā gada nogalē uz 55,83 punktiem šā gada martā. Tas liecina, ka attiecībā uz nākamo pusgadu Latvijas uzņēmēji ir noskaņoti samērā optimistiski.

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.