Šorīt sociālajā vietnē Twitter persona, kura sauc sevi par Neo no aktīvistu grupas Ceturtās tautas atmodas armija (4ATA), publiskojusi datus par atalgojumu Valsts policijā.

Neo Tviterī aicina Policistu arodbiedrību publiski izanalizēt datus, secināt, vai algu reforma notikusi taisnīgi un turpināt cīņu ar noziegumiem, ziņo diena.lv.

Datu izplatītāji norāda, ka «bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc skatoties šos datus un ieraugot lielus skaitļus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem».

«Dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kurš satur informāciju par konkrēto periodu, kurš ir parakstīts un kuram ir vislielākais id. Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti,» teikts katra nopludinātā dokumenta sākumā.

Cilvēks vai organizācija, kas sevi sauc par Ceturtās atmodas tautas partiju (4ATA) sola publiskot informāciju par atalgojumu uzņēmumā a/s Rīgas siltums.

Publiskajā vidē jau nopludināti dati par algām kadā uzņēmumā X, kas, iespējams, ir Rīgas satiksme. Bet piektdien sociālajā tīklā Twitter persona, kas sevi sauc par Neo un apgalvo, ka ir 4ATA pārstāvis, paziņojis, ka «rīt publicēsim Rīgas Siltuma datus. Izskatās ciniski - 2009-03 visiem algas nogrieztas ~40%, bet lielie izmaksā sev prēmijas ar 5 cipariem».

Lēmumu publiskot šādu informāciju šis cilvēks pamato ar to, ka «augšā ministri jau redz mistiskus algu fondus, nevis konkrētas traģēdijas vai nekaunību. Pie tam ne jau visās iestādēs ir problēmas».

Kā raksta diena.lv, Rīgas satiksme (RS) neapstiprina, ka atalgojuma saraksts, ko internetā publicējis 4ATA pārstāvis un kurā redzamas visai lielas summas, būtu šī pašvaldības uzņēmuma algu saraksts. Šā iemesla dēļ Rīgas satiksme arī neplāno vērties ar prasību pret valsti vai pret VID par informācijas nopludināšanu.

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Cilvēku grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), publiskojusi papildinātus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas nopludinātos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) algu sarakstus, minot arī trīs lielāko algu saņēmēju vārdus, ziņo BNS.

Internetā publiskotie algu saraksti attiecas uz laika periodu kopš 2005.gada septembra.

Jaunajā publiskoto datu versijā kā trīs lielāko bruto ienākumu saņēmēji ir identificēti pašreizējā FKTK vadītāja Irēna Kūrmane, bijušais komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un pašreizējais FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis. Informācija par pārējo amatpersonu atalgojumu ir publicēta anonīmi.

Datu papildinājums publiskots ar piebildi, ka tiek gaidīta vēl viena FKTK preses konference pirmdien.

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 km garumā, un pēdējo sešu gadu laikā (t.i. no 2010. gada līdz 2016. gada septembrim) ceļmalu sakopšana ir izmaksājusi 2,1 miljonu eiro (ar PVN), informē LAU.

«Piegružoto ceļmalu sakopšanai Latvijas autoceļu uzturētājs īpašu uzmanību velta pavasaros pēc ziemas, tad šie darbi tiek veikti kampaņas veidā, bet pārējā laikā mēs reaģējam, kad paši, veicot autoceļu apsekošanu, atklājam atkritumus ceļmalās, vai saņemam iedzīvotāju ziņojumus. Diemžēl mēs varam secināt, ka ceļu lietotāju nevīžīgā attieksme pret vidi nav mainījusies, un autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

«Ja ceļmalas būtu tīrākas un ceļu lietotāji savus atkritumus nemestu kur pagadās, tad atkritumu vākšanās vietā autoceļu uzturētājs varētu nodarboties ar lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt ceļus vai aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Līdz ar to tiktu novērsta ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi,» alternatīvu min V. Kononovs, uzsverot, ka VAS Latvijas autoceļu uzturētājs aicina ceļa lietotājus saudzīgi izturēties pret vidi un atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.

Internetā publiskoti a/s Latvenergo darbinieku ienākumu dati, kas liecina, ka vidējā darba samaksa «uz rokas» pērnā gada nogalē bija 863 lati.

Persona, kas sevi sauc par Neo un sakās pārstāvam organizāciju Ceturtās tautas atmodas armiju (4ATA), sociālajā tīklā Twitter publiskojusi kāda uzņēmuma darbinieku atalgojuma datus par laika posmu no 2008. gada sākuma līdz pērnā gada novembrim. Publiskotājs norādījis, ka šī informācija atspoguļo Latvenergo strādājošo bruto darba samaksu.

Publiskota informācija par 1615 darbinieku atalgojumiem, tiesa daļa no šiem cilvēkiem darba samaksu saņēmuši vienu vai divus mēnešus, tādēļ, visticamāk, nav bijuši uzņēmuma «štatā».

Db vēl nav izdevies saņemt Latvenergo apstiprinājumu par šo datu patiesumu.

Interneta aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās Atmodas tautas armiju (4ATA), publiskojusi pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens (RŪ) atalgojuma sarakstu.

Publiskotajā informācijā uzsvērts, ka publicēti bruto ienākumi, kas iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc, skatoties šos datus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem. Pastāvot arī iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var būt mainīti. 2008. gadā redzama RŪ persona Nr.1, kas, acīmredzot, saņēmusi atlaišanas pabalstu 9336,68 latu apjomā. Seko Vents Balodis ar vidējo atalgojumu (2008. – 2009. gadā) 4132 latu mēnesī. Pavisam astoņi darbinieki saņēmuši vidējo atalgojumu virs 3000 latiem mēnesī. Vēl astoņi – virs 2000 latiem mēnesī. Kopējais darbinieku skaits svārstījies no vairāk nekā 1000 darbiniekiem līdz 850. Vidējie ienākumi no aptuveni 1000 latiem 2008. gadā sarukuši līdz 566 latiem 2009. gadā, bet 2009. gada decembrī pieauguši līdz 604 latiem. Ienākumu kopsumma RŪ darbiniekiem 2009. gada decembrī pārsniegusi pusmiljonu latu. Db jau rakstīja, ka 4ATA regulāri publisko lielāko valsts un pašvaldības uzņēmumu atalgojumu sarakstus, kas iegūti no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Savukārt a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, komentējot interneta aktīvistu grupas aktivitātes, intervijā Neatkarīgajai norāda, ka uzņēmumiem, kam ir noteikti komerciāli mērķi, atalgojuma lielums nedrīkst tikt atklāts nedz trešajām personām, nedz citiem darbiniekiem, jo tad esot ārkārtīgi grūti noturēt atalgojumu stabilā līmenī, jo vienmēr sākšoties mērīšanās.

Uzņēmums strādā konkurences apstākļos, kas ietekmē gan darbinieku sniegumu, gan personāla mainību, saistībā ar darbinieku algu publiskošanu internetā, skaidro Latvenergo.

Kompānijas Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norāda, ka pērn Latvenergo koncerna personāla izmaksas samazinātas par 17%, savukārt valdes atalgojums sarucis par 50 – 60%.

«Uzņēmums lepojas, ka tajā strādā daudz speciālistu, kas konkurē ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Savienības darba tirgū,» atbildē medijiem raksta A.Siksnis.

Viņš atgādina, ka Latvenergo koncerns nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 2008.gadā tā neto apgrozījums bija 475 milj.Ls, bet aktīvu vērtība - 1,68 mljrd. Ls.

Valdes atalgojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi, un saskaņā ar tiem 2008. gadā un 2009.gada pirmajā ceturksnī valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem atalgojums bija attiecīgi 6000 latu un 5400 latu mēnesī, bet, sākot ar 2009.gada 1.maiju, - attiecīgi 2820 lati un 2540 latu mēnesī.

Pēc ilgāka laika pārtraukuma mikroblogu vietnē Twitter.com ar jaunu ierakstu «Rudens ir pienācis... Laiks atmodai...» atgriezies skandalozais «Ceturtās atmodas tautas armijas» jeb 4ATA pārstāvis Neo.

4ATA šajā sociālajā tīklā nav neko rakstījusi kopš šā gada 18. aprīļa, kad «neo4ata» profilā tika publicēts ieraksts, kurā teikts: «Ir noslēdzies mūsu darbības 1. posms. Mēs noejam pagrīdē. Uz laiku... We'll be back :)».

Pēdējais ieraksts, ko pagaidām lietotājs «neo4ata» publicējis Twitter.com ir: «Juris Radzēvičs aizliedz atmodas koncertu "Tautas lūgšana" - Tautu, Lūgšanu, Atmodu, Dziesmu. Pēdejo, kas tautai palicis - Brīvību un Vārdu.»

I. Poikāns atsācis arī aktivitātes Twitter.com profilā «ilmarmors», kurā viņš piedāvā lejupielādēt kādu dokumentu, kuru it kā iespējams atvērt ar speciālu programmu (TrueCrypt). Lai dokumenti atvērtu nepieciešams zināt arī divas paroles. Kā norādīts profilā, viena parole esot kāds lietvārds, ko I. Poikāns bieži lieto datīvā, savukārt otra parole tikšot atklāta pirms vēlēšanām.

Ceturtās atmodas tautas armija (4ATA) publiskojusi Latvijas Bankas (LB) darbinieku atalgojumu. 4ATA publiskotā informāciju par atalgojumu LB ir no 2007.gada septembra līdz 2009.gada decembrim.

2007.gada septembrī lielākais atalgojums centrālajā bankā bija 9930 lati, ko saņēma vārdā nenosaukta Persona 2, kas darbu bankā beidza tā paša gada decembrī ar atalgojumu 15.2 tūkstoši Ls.

LB Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags saņēma 6000 latu, bet bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs - 5560 latus. Jau 2007.gada novembrī LB darbiniekiem atalgojums pieaudzis būtiski - Rimšēvičs novembrī jau saņēma 22 240 latus, bet decembrī - 16 680 latus. Savukārt 2008. gada sākumā algas sarukušas, janvārī lielākā bija Raivo Vanagam – 11.67 tūkstoši Ls un Reinim Jakovļevam – 10.79 tūkstoši Ls.

A/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) faktiski darbojas kā komersants brīvā tirgus apstākļos un piedalās publiskajos iepirkumos par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, bet tai pašā laikā, ņemot vērā LAU dominējošo lomu valsts autoceļu uzturēšanas tirgū, citiem komersantiem ir tikai teorētiska iespēja pretendēt uz valsts autoceļu uzturēšanu nākamajā konkursā, kas tiks organizēts 2014.gadā.

Tā norāda valsts kontroliere Ingūna Sudraba, skaidrojot, ka «tas noteikti neveicina pakalpojumu izmaksu samazināšanos, kā tas būtu konkurences apstākļos».

«Satiksmes ministrija (SM) kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē vēlas saglabāt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus daļu 100% valsts pārziņā, tādējādi nodrošinot vienas valsts kapitālsabiedrības - LAU - dominējošo stāvokli tirgū,» uzsver I. Sudraba, papildinot, ka «šādu ilgtermiņa mērķi SM ir apstiprinājusi LAU attīstības stratēģijā 2011.-2020.gadam».

Valsts kontrole (VK) secina, ka ne nozares politikas plānošanas dokumentos, ne normatīvajos aktos nav noteikta LAU kompetence valsts autoceļu uzturēšanā, kas norādītu uz to, ka LAU īsteno kādu īpašu politiku, sniedzot autoceļu uzturēšanas pakalpojumus, ko nenodrošina vai nevarētu nodrošināt citi tirgus dalībnieki. VK revīzijā pārliecinājās, ka tādus pašus pakalpojumus tirgū sniedz arī vairāki komersanti ar pilnīgi privātu vai daļēji privātu kapitālu.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

A/s Latvijas Valsts meži par 2,961 miljonu latu veiks meža autoceļu būvdarbus Zemgales reģiona Zemgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Veicamo darbu sarakstā ir būvdarbi uz telefonlīnijas stigas ceļa, Ķīļa ceļa, Leģionāru ceļa, Zemgaļu ceļa, Karavīru ceļa, Stādu dārza ceļa, Bezdibeņa ceļa, Mežsargu ceļa, Maitiķu ceļa pagarinājuma, Vimbažnieku ceļa, triju Zaļumu ceļa atzariem, Lielā sila ceļa, Aizpurvu ceļa un Vilciņu ceļa.

Meža autoceļu būvdarbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA Zemgales meliorācija, piegādātāju apvienība SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, SIA VR projekts, SIA Saldus ceļinieks un SIA Meliocentrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Valsts meži par 2,227 miljoniem latu veiks meža autoceļu būvdarbus Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā un par 1,069 miljoniem latu - Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Vairāk nekā 1,069 miljonu latu vērtajā meža autoceļu būvdarbu veikšanas pasūtījumā pērnā gada decembra sākumā uzvarēja SIA Limbažu Ceļi, SIA Zemgales meliorācija un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Līgumi ar ceļu būvniekiem paredz darbus Dravniekos, kā arī uz Lauru ceļa, Kaugurīšu ceļa, Zviedrkalnu ceļa, Mežmaļu ceļa un Mostenes ceļa Vidzemes reģiona Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Savukārt meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā veiks SIA būvniecības firma Virāža, SIA Rubate, SIA 8 CBR, SIA Sorma un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Šī iepirkuma kopējā līgumcena ir vairāk nekā 2,227 miljoni latu. Šī pasūtījuma ietvaros būvdarbi tiks veikti uz Čurmu ceļa, Niedrupītes ceļa, Vālodzes ceļa atzara, Torņa kakta ceļa, Ozolkalnu ceļa, Saliņbirzs ceļa, Jederu ceļa, Robežas ceļa 1907 un Pekles ceļa.

Valsts kontrole sniegusi vairākus ieteikumus a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), kurus uzņēmums ņems vērā un līdz nākamā gada oktobrim izstrādās iekšējo normatīvo aktu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu cenu aprēķināšanas dokumentēšanu.

Uzņēmums norāda, ka Latvijas autoceļu ikdienas uzturēšanas darbības teritorija ir plaša un autoceļu tirgus dalībnieku skaits ir neliels. LAU veikusi investīcijas tehnikas un tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai, īpaši ziemas dienestā izmantojamā autoparka atjaunošanā, un spēj nodrošināt pakalpojumus visā Latvijas teritorijā.

«Ņemot vērā iepriekš minēto, valstij, Satiksmes ministrijas personā, ir jāizvēlas pašai kā vislabāk nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu nākotnē ( 2014.gadā) - rīkojot publiskā iepirkuma procedūru vai veidojot kādu citu darbības modeli šo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai visā valsts teritorijā,» atzīmēts paziņojumā.

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.

A/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties jaunam valdes loceklim Oskaram Zemītim, liecina informācija Lursoft.

Tajā pašā laikā darbu uzņēmuma valdē pametis līdzšinējais valdes loceklis Vilnis Urbanovičš. A/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdē darbojas arī valdes loceklis Guntis Karps un valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Uzņēmums izveidots v alsts akciju sabiedrībai Centrālā reģiona ceļi pievienojot valsts a/s Latgales ceļi, valsts a/s Kurzemes ceļi un valsts a/s Vidzemes ceļi un, kā vienots uzņēmums, darbojas no 2006. gada. Latvijas autoceļu uzturētāja pamatkapitāls ir 24,72 milj. Ls. Sabiedrība visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, nodarbojas ar valsts autoceļu un ar tiem saistīto inženierbūvju un komunikāciju kompleksiem uzturēšanas darbiem, būvniecību, remontiem, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavoto smilšu ražošanu.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ir pabeidzis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Saremontēto bedru apjoms ik gadu samazinās un šogad tas ir 237 236 kvadrātmetri.

Salīdzinot ar 2008. gadu, bedru apjoms kopumā ir sarucis divas reizes, apgalvo «Latvijas autoceļu uzturētājs». Saremontēto bedru apjoma samazinājums esot skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti.

Saremontēto bedru apjoms 2008. gadā 685 581 kvadrātmetri, 2009. gadā 603 075 kvadrātmetri, 2010. gadā 489 389 kvadrātmetri, 2011. gadā 575 229 kvadrātmetri, 2014. gadā 478 274 kvadrātmetri, 2013. gadā 575 708 kvadrātmetri, 2014. gadā 444 242 kvadrātmetri, 2015. gadā 411 787 kvadrātmetri, 2016. gadā 368 896 kvadrātmetri un 2017. gadā 336 127 kvadrātmetru platībā.