2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Nākamā gada februārī plānots izsolīt ar Gati Saknīti saistītā uzņēmuma SIA Aģentūra GS piederošos īpašumus Krāslavas, Rēzeknes un Ciblas novados, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Plānots izsolīt īpašumus Baloži ar kopējo platību 33.9 hektāri un sākumcenu 4.6 tūkstoši latu, Kapačluksti ar platību 149.5 hektāri un sākumcenu 18.1 tūkstotis latu un īpašumu Klajīspūrs ar kopējo platību 146.7 hektāri un sākumcenu – 17.8 tūkstoši latu. Šie īpašumu atrodas Krāslavas novadā.

Savukārt Rēzeknes novadā plānots izsolīt Audriņu pagasta Augstkrastus ar kopējo platību 14.9 hektāri un sākumcenu 3 tūkstoši latu, Nautrēnu pagasta Tīrumniekus ar kopējo platību 115.6 hektāri un sākumcenu 13.5 tūkstoši latu un īpašumu Ozolaines pagastā – Salacgrīva ar kopējo platību 9.7 hektāri un sākumcenu 1.5 tūkstoši latu.

SIA Rīgas meži šogad pavasara sezonā atjaunojusi 311 hektārus meža, iestādot gandrīz vienu miljonu priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu stādu, informēja uzņēmuma pārstāve Anda Vilciņa.

Gaujas mežniecības Garkalnes iecirknī iestādīti 43 hektāri, bet Juglas iecirknī 76 hektāri jauna meža, Daugavas mežniecībā iestādīts jauns mežs 73 hektāru platībā, Tīreļu mežniecības Tīreļu iecirknī 42 hektāri, Olaines iecirknī 49 hektāri meža, bet Katrīnas mežniecībā atjaunoti 28 hektāri meža.

Visvairāk - 648 tūkstoši jeb 70,5% - Rīgas mežos stādīti priežu ietvarstādi. Vēl iestādīti 185 tūkstoši jeb 20,2% egļu ietvarstādu, 50 tūkstoši jeb 5,4% bērzu un 36 tūkstoši jeb 3,9% melnalkšņu stādu.

Meža atjaunošana pamatā notiek pavasarī - aprīlī un maijā, taču, atkarībā no laika apstākļiem, jaunu mežu var stādīt arī rudenī - no augusta beigām līdz oktobra vidum tikai sausajos meža augšanas tipos. Plānots, ka vasaras beigās un rudenī tiks iestādīti vēl 70-90 hektāri jauna meža, kopumā šogad atjaunojot mežu 400 hektāru platībā.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku - fizisko personu pēdējā gada laikā ir šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību.

Saknīša vietā - Uļmans

Mainījies ir pēdējo gadu vislielāko privāto zemes platību īpašnieks - no pazīstamā skandalozā uzņēmēja Gata Saknīša lielāko daļu viņa īpašumu iegādājies Mono holdinga saimnieks Mihails Uļmans. Vēl pirms gada G. Saknītim personiski piederēja 4253 hektāri zemes, turklāt viņa reāli kontrolēto zemes platību apjoms bija vēl ievērojami lielāks: tām bija jāpieskaita uz viņa mātes Agras Saknītes vārda reģistrētie 2610 hektāri, kā arī A. Saknītei oficiāli piederošo uzņēmumu GS Nekustamie īpašumi un Aģentūra GS attiecīgi 803 un 2699 hektāri, līdz ar ko kopējais zemes platību apjoms bija vairāk nekā 10 tūkstoši hektāru.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Reģistrēti pirmie meža ugunsgrēki! No 18.aprīļa, kad tika izsludināts uguns nedrošais laikposms mežā, Valsts meža dienests atklājis un dzēsis jau 39 meža ugunsgrēkus /uz 29.04.2008./ un kopējā uguns skartā platība ir vairāk kā 8 hektāri, no tiem 1 hektāra platībā nodegušas jaunaudzes.

Pārsvarā visi meža ugunsgrēki ir turpinājums vecās zāles dedzināšanai kādā laukā mežmalā, kad uguns kļūst nekontrolējama un nodeg ne tikai pērnā zāle.

Visvairāk meža degšanas gadījumu ir Rīgas-Ogres un Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, kur attiecīgi izdeguši 1,38 un 1,08 hektāri meža. Patlaban lielākais meža ugunsgrēks bijis Sēlijas virsmežniecības teritorijā, kur uguns skārusi 3, 5 hektārus meža, kura cēlonis ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni.

Atgādinājums tiem, kuri veic pavasara sakopšanas darbus – bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību, neveikt nekādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus. Jo līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiek uzsāktas dežūras visos ugunsnovērošanas torņos (184 visā valsts teritorijā), lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks.

Pērn apmežoti izcirtumi 41 100 ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējos gados, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu, 2018. gadā ir sasniegts līdz šim lielākais hektāru skaits, kuros meža atjaunošana veikta stādot. Proti, pērn šādā veidā atjaunoti 14 100 ha, salīdzinājumam 2017. gadā – tikai 13 000 ha. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valsts mežos, sējot vai stādot, atjaunoti 8,5 tūkst. ha (57%), bet pārējo īpašnieku mežos – 5,6 tūkst. ha, kas ir 21% no kopējās 2018. gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos. 2018. gadā Latvijā kopā atjaunoti 41,1 tūkst. ha meža – valsts mežos atjaunoti 14,9 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežos atjaunoti 26,2 tūkst. ha. 2018. gada atjaunošanas apjomi ir par 0,7 tūkst. ha lielāki nekā 2017. gadā, tie ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies vairāk nekā 530 zemes īpašumus 10 000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 28 miljonus eiro, informē Altum.

Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad pirmo 4 mēnešu laikā Zemes fonds veicis 104 jaunus darījumus 6,9 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 2188 hektārus, tai skaitā 1090 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām lauksaimniekiem. Kopējais darījumu apjoms šogad ir divkāršojies salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu gan platību, gan ieguldīto resursu ziņā.

«Nepilnos četros gados Zemes fonda portfelis sasniedzis pirmos 10 tūkstošus hektāru, darījumu apjomam ar katru gadu pieaugot. Īpaši jāizceļ reversās nomas pakalpojums, kura pieprasījums šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 110% salīdzinot ar pagājušo gadu. Pārdodot zemi fondam ar atpakaļpirkuma tiesībām, lauksaimnieks iegūst finanšu resursus un saglabā tiesības lietot zemi, un pēc pieciem gadiem var to atpirkt par garantētu cenu. Reversā noma šobrīd lauksaimniekiem palīdz pārvarēt grūtības, kas radušās pēdējo divu gadu smago laikapstākļu ietekmē, un kalpo par noderīgu instrumentu, lai turpinātu veiksmīgi strādāt un attīstīties. Kopējā lauksaimniecības zemes tirgū fonda darījumu īpatsvars ir ļoti neliels, vienlaikus tas kalpo kā efektīvs instruments zemes atgriešanā lauksaimnieciskajā darbībā, kā arī noteiktu lauksaimniecības jomas nepilnību risināšanā situācijās, kad saimniecībai finansēšanas iespējas komercbankās ir izsmeltas,’» skaidro Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Valdība atbalstījusi 47,98 tūkstošu latu piešķiršanu no valsts budžeta lauksaimniekiem par šā gada pavasara plūdos bojā gājušajiem ziemāju sējumiem un aramzemē sētiem zālājiem.

Līdzekļi piešķirti Zemkopības ministrijai (ZM) programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ietvaros. Kompensācijas apmērs būs 50 latu par vienu plūdos cietušo sējumu hektāru, ko saņems Daugavpils novada, Jēkabpils novada un Madonas novada 46 lauksaimniecības produktu ražotāji par bojā gājušiem sējumiem ap 1011,8 hektāru platībā. Pirms atbalsta izmaksas LAD veiks attiecīgo atbalsta saņēmēju zemes platību datu pārbaudi vienotā platību maksājuma datubāzē.

Kompensācijas aprēķinātas, pamatojoties uz Daugavpils novada domes, Jēkabpils novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības iesniegtajiem apsekojuma datiem. Saskaņā ar Daugavpils novada domes iesniegtajiem datiem plūdos ir cietuši aptuveni 804 hektāri, no kuriem 153,5 hektāri rudzu, 370 hektāru ziemas kviešu, 80 hektāru tritikāles, 143,5 hektāri aramzemē sēto zālāju un 57 hektāri ziemas rapša sējumu. Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegtajiem datiem plūdos ir cietuši 27,8 hektāri, no kuriem 11,8 hektāri rudzu, 4 hektāri miežu un 12 hektāru kviešu sējumu. Savukārt Madonas novadā kopā cietuši 180 hektāru sējumu.

A/s Latvijas valsts meži (LVM) paziņojusi, ka meža apsaimniekošanas tehnoloģijas izpēti par vairāk nekā 2,53 milj. Ls veiks SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmumam SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, un līgums paredz izpētīt, izvērtēt uz izvēlēties potenciāli piemērotāko tehnoloģiju meža apsaimniekošanai. Pēc izpētes institūts tehnoloģiju ieviesīs pilotprojekta formā un izvērtēs reālos darba kvalitātes un pašizmaksu rādītājus, Db.lv skaidroja LVM pārstāvis Tomass Kotovičs.

«Veicot meža apsaimniekošanas darbus ar meža mašīnām, nepieciešams izvairīties no koku sakņu un stumbru bojāšanas - īpaši nozīmīgi tas ir meža kopšanas darbos, kad retina un veido nākotnes mežaudzes. Bojātie koki var inficēties ar koku slimībām, tajos var iemitināties meža kaitēkļi, bet, ja saknes ir aplauztas, tos viegli izgāž vējš. Koku bojājumi rada saimnieciskus zaudējumus meža apsaimniekotājam un mazina meža vērtību,» T. Kotovičs skaidro saudzīgākas meža apsaimniekošanas tehnoloģijas ieviešanas nozīmīgumu, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ LVM pēta un izvērtē iespējas meža izstrādē ieviest jaunas konstrukcijas meža mašīnas, kas ir saudzīgākas pret meža augsni un kokiem.