Ražošana

Pērn gandrīz puse no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksāti Liepājas metalurgā strādājošajiem

LETA, 10.01.2015

Jaunākais izdevums

Pērn lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksātas MAS "Liepājas metalurgs" 1833 darbinieku prasījumu apmierināšanai 1 248 076 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Baiba Banga.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus kopumā 2 663 441 eiro apmērā.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 2 663 441 eiro apmērā 111 maksātnespējīgo uzņēmumu 3590 darbinieku prasījumu segšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2014.gadā bija 742 eiro.

Lielākās summas izmaksātas arī MSIA "Plus punkts" 339 darbinieku prasījumiem - 348 550 eiro, MSIA "Ogres trikotāža" 236 darbinieku prasījumiem - 168 148 eiro, MSIA "Krāsainie lējumi" 100 darbinieku prasījumiem - 140 531 eiro, MSIA "Ogres trikotāža D" 69 darbinieku prasījumiem - 51 995 eiro, kā arī MAS "Ķekavas broileri" 54 darbinieku prasījumiem - 48 746 eiro apmērā.

Tāpat no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2014.gadā izmaksāti MZS "Strīķeri" 55 darbinieku prasījumiem - 42 383 eiro, MSIA "Latkargo" 29 darbinieku prasījumiem - 37 965 eiro, MSIA "Clasitek" 62 darbinieku prasījumiem - 37 049 eiro, MSIA "RDR Metālkonstrukcijas" 38 darbinieku prasījumiem - 33 866 eiro, MSIA "Papīrfabrika "Līgatne"" 58 darbinieku prasījumiem - 33 210 eiro, kā arī MSIA "Nordic Metalplast" 27 darbinieku prasījumiem - 31 072 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

MNA šogad segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 163,5 tūkstošu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

British Steel: Mūs interesē Liepājas metalurga darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Potenciālais Liepājas metalurga investors darbaspēku varētu arī ievest

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kurzemes rajona tiesa trešdien, 10.februārī, izbeigusi uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 19.februārī, likvidēts maksātnespējīgais uzņēmums AS "Liepājas metalurgs", liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš Kurzemes rajona tiesa 10.februārī izbeidza uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurgs kavē maksājumus Latvenergo un Latvijas Gāzei

LETA, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS KVV Liepājas metalurgs kavē maksājumus AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze, informēja uzņēmumos. Kavēto maksājumu apmēru uzņēmumi neatklāja.

Latvenergo pārstāvji stāstīja, ka Latvenergo sarunās ar metalurģijas uzņēmuma vadību saņēmusi solījumus daļēji parādu nokārtot šajā nedēļā, tomēr netiek izslēgta iespēja pārtraukt KVV Liepājas metalurga elektroapgādi, nepieļaujot parāda summas nekontrolētu pieaugumu.

Latvenergo ilgstoši ir nodrošinājusi elektroenerģijas piegādi KVV Liepājas metalurga darbībai. Mainoties uzņēmuma īpašniekiem, Latvenergo ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums ar uzņēmumu un no šī gada sākuma līdz šī gada maijam uzņēmums pildīja līguma saistības, taču patlaban klients vairs nemaksā par piegādāto elektroenerģiju, veidojot parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pasludina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu

LETA, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa šodien pasludinājusi metalurģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu, informēja Liepājas tiesas priekšsēdētāja palīdze Inta Kurpa.

Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Guntars Koris. KVV Liepājas metalurga maksātnespējas procesa lieta bija ierosināta pēc AS G4S Latvia pieteikuma. Otrs prasītājs šajā lietā bija SIA TKB Līzings. Kā skaidroja tiesas pārstāve, abu prasītāju lietas ir apvienotas vienā civilprocesā.

Liepājas tiesa 30.jūnijā bija pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tomēr līdz noteiktajam termiņam - augusta beigām - Liepājas tiesā netika saņemts KVV Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns. Šādos apstākļos tiesa pieņēma lēmumu izbeigt KVV Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu un atjaunot lietvedību maksātnespējas procesa lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga potenciālajam investoram dotas divas nedēļas

LETA, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi, ceturdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

«Valdība visus līdzekļus neatgūs, bet konkrētu summu varēšu nosaukt tad, kad būs panāktas visas vienošanās,» pauda Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par «KVV Liepājas metalurga» iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums «KVV Liepājas metalurga» kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurga pārdošanas process sāksies februārī, investorus meklēs EY

LETA, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administrators Guntars Koris uzņēmuma pārdošanas plānu izstrādās līdz janvāra beigām, līdz ar to oficiāls pārdošanas process sāksies februārī, aģentūrai LETA sacīja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Līdz janvāra beigām tiks pabeigta uzņēmuma mantas novērtēšana un izstrādāts pārdošanas plāns. Tas vēl būs jāsaskaņo ar kreditoriem, tāpēc oficiāli pārdošanas process varēs sākties februārī, skaidroja Hmieļevskis.

Tuvākajās dienās administrators noslēgs līgumu ar biznesa konsultāciju kompāniju EY (agrāk - Ernst&Young) par potenciālo investoru meklēšanu.

Hmieļevskis skaidroja, ka konsultanta piesaistē administrators sarunu procedūrā uzrunājis vairākus potenciālos partnerus un EY piedāvājums bijis labākais. Nozīme bijusi arī tam, ka vēl 2013.gadā EY veica toreizējās AS Liepājas metalurgs padziļināto finanšu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurga īpašnieks vērsies starptautiskā arbitrāžā ar prasību pret Latvijas valsti

LETA, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs īpašnieks, Ukrainas kompānijas KVV Group līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti, liecina informācija centra mājaslapā.

Ukrainas KVV Group jau pērn brīdināja, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods. KVV Group tāpat arī informēja par iespēju vērsties starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar metalurģijas uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs pieteikto maksātnespēju.

Tagad Kazmins ir vērsies ICSID. Prasība reģistrēta 3.februārī, atbildētāja statusā ir Valsts kancelejas Juridiskais departaments.

Jau ziņots, ka 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu. KVV Liepājas metalurga ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Potenciālais investors par Liepājas metalurgu piedāvā 42 miljonus eiro

Dienas Bizness, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» atrasts investors, kurš par metalurga iegādi solījis 42 miljonus eiro. Par tādu neoficiālu informāciju, atsaucoties uz drošiem avotiem, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Šo summu plānots samaksāt vairāku – piecu līdz desmit - gadu laikā. Lai gan amatpersonas vēl neatklāj investora vārdu, pēc LNT vēstītā tas ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss, kurš pirms trim gadiem bija viens no diviem pretendentiem «Liepājas metalurga» iegādes darījumā.

Lai arī uzņēmējs par ražotni toreiz piedāvāja 120 miljonus eiro, un tas bija par 13 miljoniem vairāk nekā solīja uzvarējusī Ukrainas «KVV Group», ukraiņu piedāvātie samaksas modeļi toreiz bija pievilcīgāki. Šoreiz investors, kurš izteicis gatavību sākt «Liepājas metalurga» iekārtu testēšanu un tādējādi dot cerību atjaunot ražošanu, galīgo lēmumu par «Liepājas metalurga» iegādi paziņos pēc 19. decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Group draud Latvijai ar iespējamu 150-300 miljonu eiro sodu

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maksājuma atlikšanai KVV Liepājas metalurgam prasa finanšu ieguldījumu apliecinājumu un bankas garantiju

LETA, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai valsts piekrastu AS KVV Liepājas metalurgs kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, šodien pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Uzņēmuma atbildi valdība sagaida līdz nākamajai nedēļai.

Āboliņš atteicās minēt konkrētas summu, kāda uzņēmuma mātes kompānijai jāiegulda KVV Liepājas metalurgā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

Kā pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums turpinātu strādāt, un valstij esot svarīgi nezaudēt summu, kas jau ir ieguldīta. «Pozitīvā ziņa ir, ka krāsns kuras un uzņēmums izrāda interesi turpināt ražošanu,» teica Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta ar foto - KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis produkciju sāks ražot aprīlī

LETA, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis sāks ražot produkciju aprīlī, šodien rūpnīcas atklāšanas pasākumā sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas.

Kovaļenko teica, ka patlaban uzņēmumā strādā jau 550 darbinieku, bet maksimālais darbinieku skaits būs no 1200 līdz 1400.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai, - patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valsts kase: KVV Liepājas metalurgs nesniedz bankas garantijas par atlikto maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā

LETA, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS KVV Liepājas metalurgs valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

«Tas nozīmē, ka vienošanās par kavētā maksājuma pārstrukturēšanu nav panākta, un Valsts kase šodien valdības sēdē ziņos par uzņēmuma iesniegtajiem dokumentiem,» sacīja Dzelme.

Viņa piebilda, ka šo nosacījumu neizpilde neizslēdz turpmāku sarunu iespējamību ar KVV Liepājas metalurgu par sadarbības turpināšanu. «Tomēr tiks izskatīta iespēja izmantot līgumos paredzētās saistību izpildes nodrošinājumus,» sacīja Dzelme. Jautāta, par kādu nodrošinājumu ir runa, Dzelme sacīja, ka, piemēram, tās ir uzņēmuma sniegtās ķīlas vai jau iepriekš iesniegtās banku garantijas.

«Protams, konsultācijas un sarunas ar uzņēmumu vēl tiks turpinātas un, iespējams, ka kāda vienošanās vēl var tikt panākta,» sacīja Dzelme.

Komentāri

Pievienot komentāru