Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai auguši par 4,2%

2017. gada 24. novembris plkst. 17:26
Autors: Žanete Hāka
Sadaļa: Budžets
Dalies ar šo rakstu

2016. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Izdevumi bezdarbnieku atbalsta pasākumiem pieauga par 19,2 %, slimības un veselības aprūpei – par 6,5 %, un atbalstam ģimenei un bērniem – par 6,0 %. Dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.

2016. gadā lielākais izdevumu pieaugums (par 19,2 %) bija bezdarbnieku atbalsta pasākumiem – galvenokārt, bezdarbnieku pabalstiem un aktīvās nodarbinātības pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 102,1 milj. eiro 2015. gadā līdz 116,2 milj. eiro 2016. gadā. Izdevumi Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumam «Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana» pieauga no 3,9 milj. eiro 2015. gadā līdz 6,8 milj. eiro 2016. gadā, kas saistīts ar pasākumā iesaistīto dalībnieku skaita pieaugumu (2015. g. – 2 787, bet 2016. g. – 5 316).

Otrs lielākais izdevumu pieaugums (par 6,5 %) bija veselības aprūpē. Palielinoties vidējam izmaksājamajam slimības pabalsta apmēram, izdevumi slimības pabalstam 2016. gadā pieauga par 18,8 % (2015. gadā – 113,5 milj. eiro, bet 2016. gadā – 134,8 milj. eiro), savukārt, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju, izdevumi valsts kompensējamajiem medikamentiem 2016. gadā pieauga par 17,2 % (2015. gadā – 126,6 milj. eiro, bet 2016. gadā – 148,4 milj. eiro).

ESSPROS sadaļai «mājoklis» ir novērojams lielākais izdevumu samazinājums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu - par 6.4 %, kas saistīts ar izdevumu samazināšanos pašvaldību dzīvokļa pabalstam. Labklājības ministrijas dati liecina, ka pašvaldību dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 33,4 tūkst. personām 2015. gada janvārī līdz 25,9 tūkst. personām 2016. gada janvārī.

Sociālās aizsardzības izdevumi 2016. gadā veidoja 15,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā (14,9 %). Salīdzinājumam, 2015. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 16,4 % no IKP, savukārt Lietuvā – 15,6 % no IKP.

Eiropas statistikas sistēma katru gadu apkopo un publicē harmonizētos datus par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat)izstrādāto ESSPROS metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004. gadā, izmantojot dažādu valsts institūciju sniegto informāciju

Dalies ar šo rakstu