Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Divu gadu laikā mazkapitāla SIA kļuvusi par dominējošo juridisko formu, tās apgroza miljonus un pelna simtiem tūkstošus latu.

To liecina SIA Lursoft pētījums. No 2010. gada 1. maija līdz šā gada 8. augustam ir reģistrētas 23 593 mazkapitāla SIA, no kurām 2011. gada pārskatus iesniegušas 8937. «Vidējais neto apgrozījums mazkapitāla SIA, kuras iesniegušas pārskatus par 2011.gadu un veikušas saimniecisko darbību, ir 21 533,29 Ls, savukārt 1290 mazkapitāla SIA savā gada pārskatā norāda, ka pagājušajā gadā saimniecisko darbību nav veikušas,» vidējo mazkapitāla SIA veikumu rāda SIA Lursoft pārstāve Indra Jansone. No visām mazkapitāla SIA, kam būtu jau jāiesniedz pirmais pārskats, gada pārskatus vēl nav iesniegušas 1582.

Mazkapitāla SIA ir izdevīga starta platforma gan biznesā rūdītiem cilvēkiem, gan iesācējiem un ārzemniekiem, tās spēj nodarbināt simtiem cilvēku, apgrozīt milj. Ls un nopelnīt simtiem tūkstošu

Tā liecina SIA Lursoft pētījums. «Tas tikai apstiprina sākotnējo cerību piepildījumu, jo mazkapitāla SIA ir radījusi jaunu vilni uzņēmējdarbībā un no to vidus radīsies jaunas biznesa zvaigznes,» pētījuma datus vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs un viens no mazkapitāla SIA idejas autoriem Jānis Endziņš. Viņaprāt par mazkapitāla SIA atdevi tautsaimniecībā vērtējumu varēs sniegt vēl pēc diviem – trim gadiem. Paši mazkapitāla SIA īpašnieki gan lielākoties bija stipri izvairīgi savās atbildēs.

Lai arī mazkapitāla SIA ēra Latvijā aizsākās tikai 2010. gada maijā, šobrīd to skaits sasnie- dzis vairāk nekā 34 000. Kaut gan 478 no savulaik reģistrētajām mazkapitāla SIA jau ir likvidētas, tomēr strādājošo mazkapitāla SIA skaits ir vairāk nekā 33 600 jeb 23% no darbojošos SIA kopskaita (141 000).

Mazkapitāla SIA pamatkapitālu lielākoties palielinājušas līdz 2000 latiem, taču ir arī tādas SIA, kuras to palielinājušas līdz miljoniem latu.

To liecina SIA Lursoft pētījums par reģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla lielumu. «Līdz šim pamatkapitāls palielināts 18,4% no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA,» pētījuma iegūtos datus rāda SIA Lursoft pētniece Indra Jansone.

Visaktīvāk pamatkapitāls palielināts 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA, kur no 4888 SIA pamatkapitālu tas palielināts 1127 jeb 23,05% no reģistrētajām. «Īpaši naski uzņēmēji bijuši pagājušajā gadā, kad no visām mazkapitāla SIA, kurām palielināts pamatkapitāls, palielināšana veikta 2973 jeb 55,38%,» skaidro I. Jansone. Viņasprāt, šo aktivitāti var izskaidrot ar faktu, ka pirmajos gados pēc komersanta dibināšanas uzņēmēji izvēlējušies nogaidīšanas taktiku, lai izvērtētu sava biznesa attīstības potenciālu nākotnē, savukārt pērn, redzot, ka nākotne zīmējas pozitīvā gaismā, izvēlējušies par labu līdzekļu ieguldīšanai pamatkapitāla palielināšanā.

Mazkapitāla SIA skaitliski kļūst vairāk, aug arī to kopējais neto apgrozījums, taču kopējās peļņas rādītāji rāda zigzag tendenci

To liecina SIA Lursoft pētījums. «Apkopojot piecu gadu statistiku par mazkapitāla SIA radīto ietekmi un ņemot vērā arī to, ka līdztekus šajā periodā bijis labvēlīgs nodokļu režīms (proti, mikronodoklis), jāatzīst, ka šī reforma Latvijas tautsaimniecību kopumā ir ietekmējusi pozitīvi,» DB pētījuma rezultātu vērtē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Jāatgādina, ka no 2010. g. maija spēkā stājies mazkapitāla SIA regulējums. D. Kiopa uzsver, ka, izvērtējot mazkapitāla SIA ietekmi uz valsts tausaimniecību kopumā, varam redzēt, ka ar katru gadu šī ietekme pakāpeniski palielinās.

«Vienlaikus iepretim kopējiem Latvijas uzņēmumu finanšu rādītājiem mazkapitāla SIA veido visai nelielu daļu. Tomēr ar katru gadu mazkapitāla SIA veidotajam apgrozījuma īpatsvaram, salīdzinot ar pārējiem Latvijas uzņēmumiem, ir tendence palielināties. Apkopotie dati parāda, ka 2012. gadā tas nesasniedza pat 1% no visu uzņēmumu apgrozījuma, bet 2013. gadā rādītājs pieauga līdz ~1,15%, savukārt 2014. gadā paredzams, ka kopējā ietekme palielināsiess līdz ~ 2%. Tas apliecina, ka galvenokārt mazkapitāla SIA ir mazie un mikrouzņēmumi,» skaidroja D. Kiopa.

Valsts nodevas apmērs mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšanas gadījumā samazināts līdz 15 latiem.

Valdības atbalstītie grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra (UR) žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu paredz mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšanas gadījumā samazināt valsts nodevu par 50%, salīdzinot ar citām SIA šādā gadījumā. Ņemot vērā, ka visām SIA valsts nodeva šādos gadījumos ir 30 lati, tad mazkapitāla SIA valsts nodeva tiek noteikta 15 latu apmērā.

No 2010. gada 1. maija līdz 2012. gada 1. maijam mazkapitāla SIA bija atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt no 2012.gada 1.maija minētais atvieglojums beidzās un mazkapitāla SIA tika noteikta valsts nodeva kā jebkurai SIA, skaidro grozījumi izstrādātāja Tieslietu ministrija.

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Pēc 2009.gadā reģistrētā krituma, kad jaundibināto uzņēmumu skaits bija zemākais pēdējo sešu gadu laikā, pērn jaunreģistrēto uzņēmumu skaits atgriezies iepriekšējo gadu līmenī.

Pērn reģistrēti 12,68 tūkst. jaunu uzņēmumu, kas ir par 37,4% vairāk nekā 2009.gadā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Tomēr pozitīvo ziņu aizēnojot fakts, ka par 51,27% palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, kas nozīmē, ka faktiski uzņēmumu skaitam pagājušajā gadā klāt nākuši vien nedaudz vairāk nekā četri tūkstoši jaunu subjektu.

Kopš pagājušā gada maija sākuma Latvijā ir iespēja reģistrēt arī mazkapitāla SIA, tai skaitā arī ar viena lata pamatkapitālu un, kā liecina Lursoft apkopotie dati, pagājuša gada astoņos mēnešos šo iespēju steiguši izmantot ievērojams skaits uzņēmēju.

Dažādos pārskatos un svinīgās runās bieži minēts, ka pagājušais gads Latvijas tautsaimniecībā ir bijis salīdzinoši veiksmīgs un ir vērojama pat zināma izaugsme. Acīm redzami par to varētu liecināt arī fakts, ka pērn ir bijis ceturtais ražīgākais jaunu uzņēmumu reģistrēšanas gads kopš mūsu valsts dibināšanas brīža.

Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā viena gada laikā ir saradies neskaitāms daudzums rūpnīcu, ēdināšanas uzņēmumu, pārvadātāju utt. Jāatgādina, ka tieši pagājušajā gadā Latvijā ļoti populāra kļuva mazkapitāla SIA dibināšana, kas ļāva izmantot mikronodokļa dotās priekšrocības maksāt mazākus nodokļus.

Šo situāciju ir izmantojuši pietiekami daudz iedzīvotāju un arī uzņēmumu, kuriem «pa tiešo» mazkapitāla SIA statuss nemaz nepienākas. Proti… Mazkapitāla SIA statuss nenoliedzami ir izdevīgs dažādiem sīkražotājiem, kuri, nonākot bezdarbnieka statusā, ir pievērsušies, piemēram, bižutērijas un dažādu citu produktu izstrādei, cenšoties tos pārdot kādā no daudzajiem tirdziņiem. Tādējādi še cilvēki paši sevi nodarbina, turklāt ne vienmēr tas notiek uz iekšējā patēriņa rēķina - bieži vien šādu sīkuzņēmēju pakalpojumus izmanto tieši ārvalstu tūristi. Tajā pašā laikā nevar arī noliegt, ka ne vienmēr mazkapitāla SIA ir ticis izmantots kā instruments tam, lai tautsaimniecību padarītu bagātāku. Respektīvi, daļā gadījumu šī iespēja ir tikusi izmantota kā legāls veids maksājamo nodokļu optimizācijai. Ne reizi vien ir dzirdēts par kompānijām, kuras tieši no pagājušā gada nevis algo darbiniekus, bet gan pērk pakalpojumus no svaigi dibinātām SIA, kuru īpašnieki ir attiecīgo uzņēmumu bijušie darba ņēmēji.

Uzņēmuma nodibināšana vēl negarantē veiksmīgu biznesu, tomēr iesākuma atvieglojumiem ir nozīme

Ir apritējuši pieci gadi, kopš Latvijā tika ieviests tā sauktais mazkapitāla SIA regulējums, kas nozīmēja, ka savu uzņēmumu varēja nodibināt arī ar viena lata (vēlāk ar viena eiro) pamatkapitālu. Lai kas arī par mazajiem uzņēmumiem nav runāts, it īpaši mikrouzņēmumu nodokļa celšanas kontekstā – te gan jāpiebilst, ka mazkapitāla SIA uzreiz automātiski nenozīmē arī mikronodokļa maksātāja statusu – Lursoft apkopotā statistika liecina, ka kopumā mazie SIA ir audzējuši muskuļus. 2014. gadā mazkapitāla SIA ir apgrozījuši 834,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 178,4 miljoniem eiro 2011. gadā. Piecu gadu laikā par mazkapitāla SIA dalībniekiem ir kļuvušas vairāk nekā 56 tūkstoši fizisku personu, no tām vairāk nekā 60% sava uzņēmuma iepriekš nekad nav bijis. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, pateicoties atvieglotiem noteikumiem, ir uzdrīkstējušies spert soli lielajā nezināmajā un pozicionēt sevi kā uzņēmējus, kas ir tikai apsveicami. Interesanti arī, ka Latvijā esošais mazkapitāla SIA statuss šķitis pievilcīgs gandrīz trīsarpus tūkstošiem ārzemnieku, kas šeit nodibinājuši savus uzņēmumus.

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Atšķirībā no amatpersonām, kas priecājas par mazkapitāla SIA skaita straujo pieaugumu, komerctiesību eksperti norāda uz riskiem to darbībā un aicina nogaidīt, piektdien raksta Neatkarīgā.

Divos ar pusi mēnešos, kopš SIA var nodibināt ar pamatkapitālu, kas ir mazāks par 2000 latiem, reģistrētas jau 902 mazkapitāla SIA, no kurām 345 – ar pamatkapitālu viens lats. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) laikrakstam paudis viedokli, ka šī statistika apliecina valdības jaunieviesto atvieglojumu pareizību. Viņš prognozē, ka līdz gada beigām varētu tikt nodibinātas vēl aptuveni 1500 mazkapitāla SIA.

Tomēr laikraksta aptaujātie komerctiesību eksperti piesardzīgi vērtējuši mazkapitāla SIA regulējuma ieviešanu, norādot, ka vēl jāpagaida šo jaundibināto uzņēmumu darbības rādītāji.

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs laikrakstam norādījis, ka secinājumus izdarīt ir pāragri, jo no svara būs tas, cik no mikrosabiedrībām paliks maksātspējīgas un spēs vismaz gada garumā izpildīt birokrātiskās prasības. «Komercsabiedrībā ir raksturīgs tas, ka naudas plūsmas problēmas vienā ķēdes posmā var radīt nopietnas problēmas visā ķēdē, tādēļ, ja riskanto posmu ir pietiekami daudz, problēmas var sākties visiem,» saka eksperts. A. Strupišs pieļauj, ka tirgus noreaģēs uz riskantajiem partneriem un ieviesīs attiecīgus mehānismus, piemēram, priekšapmaksu.

Aizvadītājā gadā reģistrēts ievērojams skaits jaunu uzņēmumu, tomēr iepriekšējā, 2011., gada rekords nav pārspēts. Kopumā 2012. gadā reģistrēti 16,889 tūkst. jaunu komersantu, kas ir tikpat, cik 2011. gadā, informē Lursoft.

2011. gadā reģistrēti 15,735 tūkst. SIA, 760 individuālie komersanti un 31 akciju sabiedrība.

Tomēr pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, par teju 10% pieaudzis likvidēto subjektu skaits. Pagājušajā gadā kopumā likvidēti 4308 komersanti.

Jau iepriekš skaidrots, ka straujo jaunreģistrēto komersantu skaita pieaugumu veicinājusi iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA. Kā liecina Lursoft pētījuma dati, pērn Latvijā reģistrētas 10 939 mazkapitāla SIA, no kurām pusei reģistrētais pamatkapitāls ir viens lats, savukārt 2 615 SIA pamatkapitāls ir robežās no diviem līdz desmit latiem.

Salīdzinot ar 2011. gadu, redzamas ievērojamas izmaiņas jaunreģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla apjomā – 2011. gadā viena lata pamatkapitāls bija 77% reģistrēto mazkapitāla SIA, savukārt divi līdz desmit lati – 13%.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un nebanku aizdevējs "Noviti Finance" ir parakstījuši portfeļgarantijas līgumu 47 miljonu eiro apmērā, tādējādi mikrouzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Polijā būs iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, informē "Noviti Finance" pārstāvji.

EIF garantija tiek sniegta Eiropas Savienības programmas "InvestEU" ietvaros, un paredzams, ka kopā tiks parakstīti aptuveni 2640 mikrokredītu līgumu.

Mikrouzņēmumi ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem un gada ieņēmumiem līdz diviem miljoniem eiro varēs saņemt aizdevumus līdz 50 000 eiro.

Uzņēmumiem netiks prasīts ieķīlāt nekādus aktīvus, un dažos gadījumos aizdevumi tiks piešķirti arī bez nodrošinājuma. Aizdevumi tiks piešķirti gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam.

EIF izpilddirektore Marjuta Falksteta norāda, ka jaunais līgums ar "Noviti Finance", ko atbalsta "InvestEU" programma, atbalstīs mikrouzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu un kuri saskaras ar dažādām finansiālām problēmām. Daļa aizdevumu tiks novirzīta arī Polijas tirgum, kur pašlaik mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansēšana nav nodrošināta pietiekami.

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir palielinājies par 34,42%, bet likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 55,69%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 18 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir augstākais rādītājs kopš 1994. gada.

Pagājušajā gadā no visiem reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem 64,59% bija mazkapitāla SIA jeb tādi SIA, kuru pamatkapitāls ir sākot no viens lata. Visbiežāk mazkapitāla SIA īpašnieki reģistrējuši SIA ar pamatkapitālu robežās no viena līdz desmit latiem.

Iemesli ievērojamam uzņēmumu dibināšanas skaita pieaugumam ir dažādi, taču, spriežot pēc valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, kā arī jaundibināto uzņēmumu dalībnieku struktūras, vairākums no tiem nav tieši saistīti ar ekonomiskās vides aktivitātes pieaugumu, skaidro Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņaprāt, iemesls uzņēmumu skaita pieaugumam ir iespējas, ko nodrošina mazkapitāla SIA statuss – atvieglota nodokļu uzskaite uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu, iespēja lielākiem uzņēmumiem optimizēt nodokļus saviem darba ņēmējiem, tiem kļūstot par uzņēmējiem, iespēja reģistrēt uzņēmumu praktiski bez minimālā starta kapitāla u.c. priekšrocības.

Iespējams, ka mazkapitāla SIA dalībnieku pilnsapulces lēmums nebūs nepieciešams par darījumu ar dalībnieka, valdes locekļa vai tā radinieku dažu latu vai pat santīmu apmērā.

Tāda situācija varētu veidoties, ja tiks iesniegts attiecīgs priekšlikums grozījumos Komerclikumā, kurus šobrīd skata Saeima. Saeimas deputāts Klāvs Olšteins aicināja sīkbiznesu neapgūtināt ar papildu biokrātisko papīru rakstīšanu, savukārt Saeimas deputāts Romāns Naudiņš norādīja, ka uzņēmējiem nekādu papildu problēmu ar viena dokumenta uzrakstīšanu neesot. Jārēķinās, ka konkrētas kapitālsabiedrības statūti var paredzēt citus nosacījumus. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti lūdza Tieslietu ministriju izpētīt iespēju un sagatavot attiecīgu priekšlikumu par to, ka mikrouzņēmumiem – mazkapitāla SIA nosacījumi par interešu konflikta novēršanu līdz zināmai summai vai kādu brīdi vispār netiktu attiecināti.

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad Latvijā tika reģistrēti 18 tūkstoši jaunu subjektu, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti, liecina Lursoft dati.

Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

Lursoft pētījums parāda, ka pērn Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16,36 tūkstoši jaunu subjektu, kas ir par 9,31% mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā.

Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrēti 15,34 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 98,84% ierakstīti Komercreģistrā.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošais uzņēmums Lursoft piedāvās informatīvu semināru, kurā sāstīs par aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar mazkapitāla SIA reģistrēšanu.

Kopš pērnā gada maija, kad ir kļuvis iespējams reģistrēt SIA ar vienu latu lielu pamatkapitālu, šo iespēju izmantojis ievērojams skaits jauno uzņēmēju – vidēji ik mēnesi tiek reģistrēts aptuveni tūkstotis jaunu SIA ar pamatkapitālu robežās no viena līdz 1999 latiem.

Seminārs notiks izstādē Darbs un karjeras iespējas 2011, kas norisināsies 11. un 12. novembrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Lursoft seminārā būs iespēja uzzināt par mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējām un mazkapitāla SIA priekšrocībām un trūkumiem, salīdzinot ar citām uzņēmējdarbības formām. Tiks sniegta informācija, kā analizēt nozari, kurā izvēlēta uzņeŗējdarbēbas sākšana, kā izvērtēt savus konkurentus un sadarbības partnerus, kā arī, kas jāņem vērā, slēdzot darījumus. Seminārā tiks stāstīts arī par tiem reģioniem, kuros mazkapitāla SIA tiek reģistrēti visvairāk un vai iespēju reģistrēt SIA ar vienu latu lielu pamatkapitālu izmanto tikai personas, kas iepriekš nav iesaistījušās uzņēmējdarbībā.

Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā vairs nav bijis tik straujš jauno uzņēmumu skaita pieaugums, savukārt likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence palielināties. 80% no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem minētajā laika posmā bija mazkapitāla SIA, novērojis Lursoft.

2014. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 5255 jauno uzņēmumi, kas ir par 858 uzņēmumiem jeb 14% mazāk nekā gadu iepriekš, novērojis Lursoft.

«Pavisam citādāka aina paveras, aplūkojot reģistrēto mazkapitāla SIA skaitu, jo, neņemot vērā faktu, ka kopējais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir sarucis, mazkapitāla SIA aizvien turpina savu uzvaras gājienu, aizņemot aizvien lielāku daļu no jaunreģistrēto uzņēmumu kopējā skaita,» norādīts Lursoft pētījumā.

Piemēram, 2013. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēta 4001 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas veido 65% no kopējā attiecīgajā periodā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt šogad attiecīgajā periodā to īpatsvars palielinājies jau līdz 80%.

Pēc 2011.gada rekorda, kad reģistrēts lielākais skaits jauno uzņēmumu kopš tālā 1994.gada, pērn saglabājusies tendence jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam sarukt, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2014.gadā kopumā reģistrēti 14,96 tūkstoši jaunu uzņēmumu, no kuriem 13,99 tūkstoši komersantu bijis sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Līdz ar jaunreģistrēto komersantu skaita kritumu, 2014.gadā pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits, kā rezultātā Latvijas biznesa vide faktiski augusi par 8563 uzņēmumiem (uzņēmumu skaits iegūts, no pērn reģistrēto jauno uzņēmumu skaita atņemot likvidēto skaitu). Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 54,19%, sasniedzot jau 6 402 uzņēmumus.

Jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ne tik daudz ar tautsaimniecības situācijas pasliktināšanos, kā ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta mērķtiecīgu darbību, izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri, piemēram, jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību. Lursoft novērojumi rāda, ka šādu uzņēmumu, kuri aizvien reģistrēti kā aktīvi, taču neveic saimniecisko darbību, skaits mērāms vairākos tūkstošos, par ko liecina kaut vai fakts, ka ik gadu aptuveni 15 – 20% no gada pārskatus iesniegušajiem uzņēmumiem norāda, ka to apgrozījums ir 0 eiro

Tikai par darījumu virs 200 Ls, nevis par dažiem latiem vai santīmiem ar dalībnieku, valdes locekli vai tā radinieku būs vajadzīgs dalībnieku sapulces lēmums

To paredz Saeimas Tautsaimniecības komisijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā. Pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikuma, mazkapitāla SIA ar vairākiem dalībniekiem dalībnieku pilnsapulces lēmums par darījumu ar kādu dalībnieku vai tā radinieku būs nepieciešams, ja darījumu summa pārsniegs vienu desmitdaļu no 2000 Ls pamatkapitāla SIA - tātad 200 Ls.

Jāatgādina, ka sākotnēji piedāvātā grozījumu redakcija paredzēja vairāku dalībnieku mazkapitāla SIA dalībnieku pilnsapulces lēmumu par darījumiem 0,06 Ls (vēlāk - 0,11 Ls apmērā) ar kādu dalībnieku vai tā pirmās pakāpes radinieku. Vairāki DB aptaujātie mazkapitāla SIA līdzīpašnieki apsveica šādu Saeimas komisijas lēmumu un cer, ka to atbalstīs arī Saeimas deputātu vairākums.

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?