Personālo datoru tirdzniecība šā gada trešajā ceturksnī piedzīvojusi kritumu astoto ceturksni pēc kārtas, patērētājiem aizvien aktīvāk izvēloties lietot viedtelefonus un planšetdatorus, otrdien paziņoja tirgus izpētes kompānija Gartner.

Gartner apkopotie dati liecina, ka trešajā ceturksnī pasaulē piegādāti 68,9 miljoni personālo datoru, kas ir par 5,7% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Tikmēr tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) publiskotie dati norāda pat uz vēl mazāku tirdzniecības apjomu, kas trešajā ceturksnī sarucis par 3,9% un veidojis 68 miljonus vienību.

Gartner norāda, ka personālo datoru tirdzniecība reģistrējusi kritumu astoto ceturksni pēc kārtas, kas ir ilgākais lejupslīdes periods nozares vēsturē.

Šis kritums galvenokārt tiek skaidrots ar personālo datoru darbības mūža paildzināšanos, ņemot vērā plaša patēriņa elektronisko ierīču pieejamību, kā arī ar vāju personālo datoru pieprasījumu attīstības tirgos.

Personālo datoru tirdzniecība šā gada sākumā piedzīvojusi kritumu sesto ceturksni pēc kārtas, samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 2007.gada, pirmdien paziņoja tirgus izpētes kompānija Gartner.

Gartner apkopotie dati liecina, ka pirmajā ceturksnī pasaulē piegādāti 64,7 miljoni personālo datoru, kas ir par 9,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Tikmēr tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) publiskotie dati norāda pat uz vēl straujāku kritumu, personālo datoru pārdošanas apjomam pirmajā ceturksnī sarūkot par 11,5% - līdz 60,6 miljoniem vienību.

Analītiķi skaidro, ka mājsaimniecības vairs neiegādājās personālos datorus, kā tās mēdza to darīt senāk, izvēloties izmantot viedtelefonus interneta piekļuvei.

Tāpat personālo datoru tirdzniecību negatīvi ietekmējis ASV dolāra vērtības pieaugums, kas atsevišķos tirgos padarījis dārgāku to iegādi, un politiskā nestabilitāte vairākos reģionos.

Pandēmijā gūtās mācības palīdzējušas uzņēmumiem izveidot šodienai atbilstošus darba apstākļus un mudina strādāt pie efektivitātes uzlabošanas.

Trauksmainais 2020. gada pavasaris uzņēmumiem lika pārskatīt ierasto strādāšanas kārtību un ieviest izmaiņas, kurām iepriekš nepietika laika vai tās nešķita gana svarīgas. Pārejā uz attālinātā darba principu daudziem par paraugu noderēja informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kas mākoņpakalpojumus un attālinātas pieslēgšanās iespējas lieto jau vairākus gadus. Arī tagad IT nozare "lauž ceļu" efektīvākas strādāšanas virzienā un ir gatava dalīties atziņās. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, spējis martā pāriet uz attālinātu darbu būtībā dienas laikā. Kopš augusta darbiniekiem ir iespēja atgriezties birojā, un gandrīz puse no tiem (45%) nāk uz biroju vien 1–2 reizes nedēļā, savukārt 15% strādā tikai attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmuma iekšējās aptaujas liecina par to, ka 81% darbinieku saglabāja vai uzlaboja savu produktivitāti attālināta darba apstākļos.

Šajā gadā viedtālruņu pārdošanas apjomi pasaulē vairs neaugs tik strauji kā pērn, prognozē analīzes kompānijas Gartner.

Eksperti paredz, ka šogad apjomi palielināsies vien par 7%, salīdzinot ar 14,4% lielo izaugsmi aizvadītajā gadā un šogad pasaulē tiks pārdoti 1,5 miljardi viedtālruņu.

Signāli par pārdošanas apjomu pieauguma bremzēšanos tirgū pastāv jau vairāk nekā gadu, jo Rietumu tirgi ir piesātināti, un arī Ķīnas tirgus izaugsme vairs nav tik strauja. Arī kompānijas mazinājušas savas aktivitātes jaunu modeļu laišanā tirdzniecībā. Gartner eksperti uzsver, ka jaunās ierīces patlaban piedāvā nelielus papildus bonusus, salīdzinot ar iepriekšējo programmatūru.

Kā liecina dati, jaunattīstības tirgos premium segmenta tālruņa vidējais dzīves ilgums ir 2,2-2,5 gadi, bet zemāku cenu modeļiem tas ir vismaz 3 gadi.

Šogad pasaulē pārdos par trešdaļu vairāk dronu nekā pērn; Latvijas kompānijas cīnās ar konkurenci, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness!

Ieņēmumi no privāto un komerciālo dronu ražošanas 2017. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu kopumā pieaugs par 34% līdz 6,05 miljardiem USD, prognozē IT izpētes un konsultāciju kompānija Gartner. 2020. gadā šis rādītājs jau sasniegs 11,2 milardus USD. Saražoto dronu skaits šogad pieaugs par 39% līdz 2,99 milj. vienību. Ieņēmumu ziņā globālo dronu tirdzniecības prognozēto ieņēmumu palielinājums ir līdzīgs pērnā gada izaugsmes tempam, kad tas bija 35,5% līdz 4,51 miljardam USD. Turpretī šogad sagaidāmais kāpums saražoto vienību skaita ziņā būtiski sarucis, jo 2016. gadā pieaugums bija 60,3% līdz 2,15 milj. dronu.

Gartner analītiķi lēš, ka pieaugs personiskām vajadzībām izmantojamo dronu popularitāte, tos lietojot kā viedtelefonu paplašinājumu fotogrāfēšanai un cita veida izklaidei. Runa ir par droniem, kuru masa nepārsniedz divus kilogramus, kuri var nolidot vienu stundu vai 5000 m līdz 500 m augstumam un kuru cena nepārsniedz 5000 USD. Pērn tika pārdoti 2,04 milj. šādu dronu, bet šogad šis rādītājs pieaugs līdz 2,82 milj. vienību.

Tabakas nozarei pēdējos gados nācies sadzīvot ar arvien stingrāku regulāciju, ko esam novērojuši arī Latvijā. Būtībā dažādās pasaules malās tiek pieņemti dažādi likumi, kuru mērķis ir smēķēšanas ierobežošana. Turklāt, ja valdībām ir vēlme palielināt nodokļus, tad bieži vien tabakas izstrādājumi šajā ziņā mēdz būt pirmrindnieki.

Pieejamā informācija liek domāt, ka nākotnē nav izslēgta situācija, kad darba devējs arvien stingrāk pēta to, vai tā darbinieki smēķē. Piemēram, vairākās vietās ASV (jeb 21 šīs valsts štatā) šis faktors jau var tikt ņemts vērā darba intervijās.

Turklāt dažos gadījumos viss iet tikt tālu, ka tiek ņemti cilvēku analīžu rezultāti, lai tad attiecīgi saprastu vai viņš smēķē, vai tomēr nē. "Financial Times" kā piemēru šajā ziņā izceļ ASV Ohaio štatu, kur gluži vai par normu kļuvuši potenciālo veselības aprūpes sektora darbinieku nikotīna testi.

"Sākotnēji man bija negatīvs viedoklis par šādu kompānijas pretsmēķēšanas politiku. Tomēr es vairāk gribēju saglabāt savu darbu nekā smēķēt. Pēc astoņiem gadiem es uzskatu citādāk. Tas man palīdzēja to atmest, un es esmu laimīga, ka to izdarīju," tā par Cleveland Clinic šādu praksi "Financial Times" teic šī uzņēmuma darbiniece Mabela Battle.

Viedtelefonu pārdošanas apjoms pasaulē šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājies par 20,5%, tādējādi reģistrēts visu laiku straujākais kritums, liecina tirgus izpētes kompānijas "Gartner" apkopotie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos pasaulē pārdoti 299 miljoni viedtelefonu, salīdzinot ar 375 miljoniem ierīču pirms gada.

Kritumu galvenokārt veicinājuši koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi, kuru laikā tika slēgti veikali.

Tāpat šī lejupslīde skaidrojama ar viedtelefonu rūpnīcu slēgšanu, galvenokārt Ķīnā, norāda "Gartner".

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas "Samsung" pirmajā ceturksnī ar 18,5% tirgus daļu saglabājis līderpozīcijas globālajā viedtelefonu tirgū, lai arī uzņēmuma pārdošanas apjoms sarucis par vairāk nekā 22%.

Ķīnas "Huawei" ar 14,2% tirgus daļu saglabājis otro vietu, bet ASV tehnoloģiju gigants "Apple" ierindojas trešajā pozīcijā, tā tirgus daļai veidojot 13,7%.

Sociālā vietne Facebook ieviesīs hashtag (marķējumu) atbalstu, lai lietotāji varētu veiksmīgāk sekot līdzi populārām tēmām, par kurām notiek diskusijas. Vārdam pievienojot simbolu #, tas tiks pārvērsts klikšķināmā saitē, kas apkopos citu cilvēku ierakstus par attiecīgo tēmu. Eksperti to vērtē kā pozitīvu soli, kas zīmoliem pavērs jaunas iespējas.

[Papildināts 8. - 11. rindkopa]

Hashtag lietošanu sāka popularizēt sociālais portāls Twitter. Šobrīd tos atbalsta tādas vietnes kā Pinterest, Tumblr, Google+, Weibo, LinkedIn un Instagram. «Hashtag ir tikai viens solis, lai ļautu cilvēkiem vienkāršāk atklāt to, ko citi runā par noteiktām tēmām un piedalīties publiskās sarunās,» norāda Facebook.

Sociālais medijs norāda, ka turpmāko mēnešu un nedēļu laikā strādās pie tā, lai jauno pakalpojumu padarītu plašāku un kvalitatīvāku. Facebook lietotāji arī var ierobežot savu hashtag pieejamību citiem portālā esošajiem.

Tehnoloģiju kompāniju Microsft un Google starpā radušās jaunas nesaskaņas pēc tam, kad interneta gigants bloķējis Windows Phone YouTube lietojumprogrammu.

Google uzskata, ka Windows Phone YouTube lietojumprogramma pārkāpj pakalpojuma lietošanas noteikumus, vēsta BBC. Interneta gigants lūdzis, lai Microsoft programmu izstrādā, izmantojot HTML5 programmēšanas valodu. Savukārt kompānija Microsoft norāda, ka tas nav iespējams un Google apzināti traucē Windows Phone platformas attīstībai un izvirza tādus noteikumus, kuriem nav pakļauta, piemēram, Apple.

Strīds starp Google un Microsoft saistībā ar pieeju YouTube no Windows Phone ierīcēm ilgst jau kādu laiku. Šā gada maijā Google bloķēja Microsoft izveidoto YouTube lietojumprogrammu, kā iemeslu minot, ka tā pareizi neattēlojot reklāmas materiālus. Kompānijas vienojās, ka kopīgi strādās, lai izveidotu lietojumprogrammas jaunu versiju. Interneta milzis uzstājis, lai jaunākā versija tiktu izstrādāta, izmantojot, HTML5 valodu nevis Windows Phone esošos standartus. Microsoft to uzskata par «dīvainu un negodīgu» prasību, jo gan Android, gan Apple alternatīvas neesot izstrādātās šādā veidā, bet Google prasības izpildīšana ir sarežģīta un laikietilpīga.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Mikroblogošanas vietne Twitter iecerējusi ieiet biržā, atsaucoties uz uzņēmuma pārstāvjiem, raksta BBC.

Investoru noteiktais uzņēmuma vērtējums patlaban ir vairāk nekā 10 miljardi ASV dolāru. Twitter pārstāvji gan nav snieguši sīkāku informāciju par iespējamo sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laiku vai cenu.

Tiklīdz kompānija būs iesniegusi dokumentus ASV tirgus uzraugiem par plānoto IPO, uzņēmums kādu laiku nevarēs sarunāties ar presi.

Daži analītiķi pieļauj, ka IPO saistāms ar uzņēmuma plāniem par turpmāku izaugsmi, kā arī tā vēlmi atalgot investorus, kuri ir ieguldījuši kompānijā vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

«Tas sniedz iespēju investoriem saņemt atpakaļ daļu savas naudas, ko viņi ieguldījuši kompānijā sākumā,» sacījis Gartner sociālo mediju eksperts Endrjū Franks, piebilstot, ka tas ir arī apbalvojums darbiniekiem par līdzšinējo veiksmīgo darbību. «Tas dod papildus finansējumu arī pašam Twitter, lai tas varētu investēt jaunos projektos un inovācijās. Tāpat arī atrašanās biržā dod satusu, kas atšķir uzņēmumu no start-up kompānijām,» uzsvēris eksperts.

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Pasaule mainās un maināmies arī mēs. Vēl salīdzinoši nesen teju katrs savā īpašumā vēlējās mājokli, mašīnu, datoru, telefonu u.c. dzīvei un darbam nepieciešamas lietas, kas vismaz daļēji radīja drošības un stabilitātes sajūtu, liecināja par statusu sabiedrībā.

Šobrīd notiek pretējs process, arvien vairāk cilvēku no īpašumtiesību sloga vēlas atbrīvoties, priekšroku dodot ērtībai, elastībai un ilgtspējīgiem risinājumiem. Tas pavēris ceļu jaunam biznesa virzienam – nomas pakalpojumiem jaunā izpildījumā.

Nomas ekonomikas straujam popularitātes pieaugumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, patērētāju paradumu maiņa, jo gan mūsdienu dzīvesveids, gan darbs ir kļuvis daudz dinamiskāks un mazāk piesaistīts vienai vietai - iespējams strādāt no jebkuras pasaules malas. Tas mainījis veidu, kā patērējam preces un pakalpojumus.

Otrkārt, digitālā revolūcija, kas ietver e-komercijas attīstību, mobilo aplikāciju pieejamību un ļauj attīstīt daudz jaunu, inovatīvu pakalpojumu. Arī pandēmija būtiski veicināja informācijas tehnoloģiju patēriņu mājsaimniecībās. Šobrīd daudzi vēlas izmantot jaunākās tehnoloģijas un to funkcionalitāti līdz ko tās ir pieejamas, un vēlme pēc ātruma un nevainojamas darbības ir kļuvusi neatsverama mūsu dzīvesveidā. Lietotāju pieprasījums pēc jaunākajām ierīcēm nekad vēl nav bijis tik izteikts.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft ASV tirgū sākusi jaunu mārketinga kampaņu, piedāvājot apmainīt konkurentu planšetdatoru iPad pret Microsoft dāvanu karti vismaz 200 ASV dolāru apmērā, ko vēlāk iespējams izmantot jauna Microsofta planšetdatora, piemēram, Surface RT vai Surface Pro, iegādei.

Microsoft planšetdatoru pārdošanas apjomi krietni vien atpaliek no sāncenša Apple planšetdatoru pārdošanas apjomiem. Tikmēr kompānijas Gartner mobilo ierīču tirgus analītiķis Vens Beikers (Van Baker) neuzskata, ka šis mārketinga solis radīs masveida Apple planšetdatoru nomaiņu pret Microsoft planšetdatoriem, raksta BBC. «Microsoft problēma ir lietojumprogrammu ekosistēma, un šis piedāvājums neatrisina šo problēmu,» skaidro V. Beikers.

ASV tirgū Microsoft uzsācis agresīvu mārketinga kampaņu, kuras mērķis ir panākt Microsoft planšetdatoru lielāku popularitāti, jau agrāk. Šā gada maijā Microsoft laida klajā iPad un Windows produktu salīdzināšanas mājaslapu.

Labrīt!

Šorīt Rīgā galvenokārt mākoņains, gaisa temperatūra +10 grādi.

Latvijā

Šorīt laikraksts Dienas Bizness raksta par piespiedu nodokli valdes locekļiem, kuri strādā par velti sabiedrībās bez darbiniekiem. Uzņēmēji norāda, ka šāda ideja vērtējama negatīvi, jo tādējādi pieaugs izmaksas, kuru kompensācijai nāksies meklēt naudu citur.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sola uzraudzīt situāciju ar Lietuvas piena produktiem. Dienests izvērtēs tā rīcībā esošo informāciju par Krievijas Rospotrebnadzor atklātajiem pārkāpumiem un nepieciešamības gadījumā rīkosies.

Šogad pasaule piedzīvos vairākus tehnoloģiju izrāvienus, un daži no tiem radīs īstu apvērsumu, prognozē speciālisti.

Katrs gads ieraksta savu vārdu vēsturē ar vienu vai vairākām nozīmīgām tehnoloģiju inovācijām, un arī jaunais nebūs izņēmums. Tehnoloģiju nozares gaišākie prāti viens pēc otra publisko savas prognozes, un tajās dominē vairākas lietas, par kuru potenciālu ieskatu guvām 2018. gadā, bet tā pa īstam iepazīsim vien šogad. Saraksta augšgalā ir tādas biznesa pasauli pārvērst sološas inovācijas kā mākslīgais intelekts, 5G mobilo sakaru tīkls un lokāmie ekrāni.

Autonomas automašīnas, bez cilvēka klātbūtnes strādājošas iekārtas un citas mākslīgā intelekta izpausmes izpelnījās dāsnu mediju uzmanību jau aizgājušajos gados – sākot no bezpilota automašīnu panākumiem un nedienām un beidzot ar dažādu datorsistēmu spēju mācīties no personīgās pieredzes. Tiesa gan, šīs lietas klātienē varēja iepazīt ļoti šaurs lietotāju loks. 2019. gadā mākslīgais intelekts un ar to saistītās tehnoloģijas kļūšot masām sasniedzamākas.

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Lai radītu datoru lietotājiem ierastu vidi, Sony savā jaunajā Android planšetē Xperia Z4 Tablet pievienojuši līdzīgu izvēlni, kāda ir Windows sistēmas datoros .

Ja varam ticēt tirgus pētījumu kompānijas Gartner aplēsēm, jau šogad varētu piepildīties vizionāra Stīva Džobsa pirms pieciem gadiem izteiktā prognoze, ka cilvēki planšetdatorus pērk vairāk nekā klēpjdatorus. Tomēr vai kādreiz planšetdatori patiešām spēs aizstāt klasiskos «skaitļotājus» kā uzticami darba instrumenti?

Mēģinājumu radīt īstu klēpjdatora alternatīvu pēdējos gados nav trūcis, taču līdz īsti apmierinošam risinājumam neviens nav ticis. Šovasar šajā lauciņā spēkus izmēģina arī Sony, kas savu jaunāko Xperia Z4 planšeti sakomplektējis ar BKB50 Bluetooth klaviatūru.

Ja kādu vēl māca šaubas, ka japāņi ir izteikti konservatīva tauta, tad Xperia sērijas mobilās ierīces pēdējo trīs gadu laikā tās ir pilnībā izgaisinājušas. Z4 Tablet vizuālais izskats kopš iepriekšējās paaudzes tikpat kā nav mainījies. Taču šoreiz tas pat nav slikti, jo Xperia planšetēs nav daudz trūkumu. Arī jaunākās paaudzes pārstāve ir plāna, viegla un ūdensdroša. 10,1 collu IPS LCD displejs ietilpināts 6,1 milimetru biezā un 393 gramus smagā korpusā. Interesanti, ka šoreiz uzlādes pieslēgvieta nav aizdarīta ar vāciņu, taču planšeti joprojām drīkst mērkt līdz pat 1,5 metriem dziļi saldūdenī. Atvere patiešām problēmas nesagādā, jo pat pēc peldes, pieslēdzot to pie vada, dzirksteļošana vai īssavienojums nebija manāms.

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Pēdējos trīs gadus esam pavadījuši ekonomikas nenoteiktības zīmē. Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ bija jāpielāgojas izejvielu cenu un pieejamības svārstībām, darbam attālināti un citiem ierobežojumiem, kas ietekmēja biznesu.

Arī nākamais gads uzņēmējiem nebūs viegls, jo augstā inflācija turpinās ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un, kopā ar augošajām personāla un finansējuma izmaksām, spiedīs meklēt risinājumus ne tikai biznesa noturēšanai, bet arī attīstīšanai. Neskatoties uz nelabvēlīgo makroekonomisko situāciju, 2023. gadā uzņēmumu ieguldījumiem tehnoloģijās un digitalizācijā nevajadzētu samazināties - gan pieejamā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma dēļ, gan arī tādēļ, ka tehnoloģiju intensīvāka izmantošana šobrīd ir vienīgais reālais veids krīzes pārvarēšanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Krievijas īstenotā karadarbība pasaulei jau izmaksājusi 2,8 triljonus ASV dolāru, kas citādi varētu tikt investēta biznesa izaugsmē. Tā kā ģeopolitiskās situācija joprojām ir ļoti saspīlēta, resursu cenas ir augstas un trūkst darba roku, kas spiež celt atalgojumu, arī nākamgad būs nepieciešama ļoti pārdomāta finanšu plānošana. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), Latvijas uzņēmumos ir ļoti zema tehnoloģiju intensitāte, un šādos apstākļos ekonomika var darboties un augt tikai pie zemām darba algām, taču tas vairs nav iespējams. Lai celtu atalgojumu, uzņēmumiem būs mazāk jāizmanto roku darbs un plašāk jāievieš tehnoloģijas. Šī iemesla dēļ paredzu, ka nākamgad arvien vairāk uzņēmumu izvērtēs biznesa tehnoloģijas un lems par ieguldījumiem inovācijās, lai celtu produktivitāti un pārvarētu šos sarežģītos ekonomiskos apstākļus.

Tehnoloģiju milzis Google piekritis iegādāties karšu un navigācijas start-up uzņēmumu Waze, un tiek paredzēts, ka darījums notiks par 1,1 miljardu ASV dolāru, raksta ārvalstu mediji.

«Google vajag saglabāt savu pārākumu, piedāvājot navigācijas pakalpojumus, » norāda Gartner analītiķis Endrjū Frenks (Andrew Frank), skaidrojot, ka tie ir galvenais elements viņu mobilo pakalpojumu reklamēšanā.

Oficiāls paziņojums par darījumu varētu tiks izplatīts šīs nedēļas sākumā, citējot drošus avotus, pauž Bloomberg News. Zināms, ka arī sociālais medijs Facebook vēlas iegādāties satelītnavigācijas kompāniju Kalifornijā bāzēto Waze, taču Facebook nav izdevies vienoties ar Waze par darījuma cenu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).