Skaidras naudas norēķinu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju ikdienā pērn turpinājis samazināties. Karšu maksājumi e‑komercijā pieauga par 46% (salīdzinot ar 2024. gadu), pārsniedzot 7 miljonus eiro. Kopējie e‑komercijas apjomi palielinājās par 26% un sasniedza vairāk nekā 133 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

E‑makus pirkumos internetā izmantoja jau 23% gadījumu – to apjoms pārsniedza 30 miljonus eiro. E‑maksājumu skaits gada laikā pieauga par 18%, un vidējā pirkuma summa palielinājās no 28,47 līdz 32,25 eiro.

Arī fiziskās tirdzniecības vietās norēķinu karšu darījumu īpatsvars pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, audzis gandrīz par piektdaļu (16%). No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Līdzās karšu maksājumiem ar kartes plastiku, šodien aizvien biežāk ir pamanāmi arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. E-maku īpatsvars apjomos no visiem bezskaidras naudas darījumiem fiziskajā komercijā sasniedzis jau 77% (102 miljonus eiro) un to lietošanas pieauguma temps, salīdzinot ar 2024. gadu, maksājumu skaita ziņā audzis par 18%, savukārt apjomos - par 23%.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gadā veica 934 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1.2 trilj. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankā.

Vidēji dienā tika veikti 2.6 milj. maksājumu 3.3 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2025. gadā palielinājās par 7 %, bet maksājumu apjoms – par 11 %. 2025. gadā 60 % no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36 % bija klientu kredīta pārvedumi; bija vērojams gan karšu maksājumu, gan kredīta pārvedumu skaita pieaugums.

Kopējā maksājumu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica kredīta pārvedumi. To skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 111.3 milj. maksājumu 162.1 mljrd. eiro apjomā – maksājumu skaits pieauga par 11 %, bet apjoms – par 10 %.

2025. gadā tika veikti 35 tūkst. krāpniecisko maksājumu 10.5 milj. eiro apjomā. Krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9 %, bet apjoms samazinājās par 12 %. Vidēji dienā tika veikti 19 krāpniecisku kredīta pārvedumu un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars šogad februārī Latvijā sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 79%, kamēr skaidrās naudas maksājumu īpatsvars sarucis līdz 21%, liecina jaunākais 2026. gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2025. gada augustu palielinājies par pieciem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri pieaudzis par vienu procentpunktu.

Latvijas Bankā atgādina, ka pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī - tad bezskaidrā naudā tika veikti 58% maksājumu, kamēr skaidrā naudā tika veikti 42% maksājumu.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1, kamēr 2025. gada augustā tie bija 17,9, bet 2025. gada februārī - 14,1. Tostarp šogad februārī 11,9 maksājumi bija bezskaidrajā naudā un 3,2 maksājumi bija skaidrajā naudā.

Valdība šodien vērtēs Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, informē Iekšlietu ministrijā (IeM).

Ministrija izskatīšanai valdības sēdē iesniegusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz noteikt obligātu priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, vai interneta piekļuves pakalpojuma galalietotāja un galalietotāja identifikācijas moduļa karšu jeb SIM karšu reģistrāciju.

Grozījumi papildinās Elektronisko sakaru likumu ar normu, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersants, slēdzot līgumu par priekšapmaksas pakalpojumu, drīkst pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Tāpat IeM atzīmē, ka grozījumi likumā paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicē informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti.

Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg” jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā, paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, kādu līmeni sasniedzot maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.

FM skaidro, ka likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.

Patlaban likums paredz kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 8,151 miljonu eiro finansējumu Tet jaunā datu centra DC7 būvniecībai Salaspilī.

Tas būs viens no tehnoloģiski modernākajiem un energoefektīvākajiem datu infrastruktūras projektiem Ziemeļeiropā. Datu centrs ne tikai stiprinās valsts digitālo drošību un uzņēmumu piekļuvi augstas uzticamības datu apstrādes infrastruktūrai, bet arī palīdzēs nodrošināt siltumenerģiju vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais projekta investīciju apjoms ir 27 miljoni eiro. No tā 8,151 miljoni eiro ir OP Corporate Bank plc piešķirtais ilgtermiņa finansējums datu centra būvniecībai, un 8,151 miljoni eiro aizdevums no Altum, kas nodrošināts ar tāda paša apjoma līguma izpildes garantiju no OP.

“DC7 ir stratēģiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas digitālās infrastruktūras attīstībā un stiprināšanā. Strauji pieaugošais datu apjoms prasa drošus datu apstrādes un glabāšanas risinājumus, tāpēc būtiski, ka DC7 nodrošinās uzņēmumiem un valsts institūcijām uzticamu un modernu vidi kritiski svarīgo IT sistēmu darbībai. Mēs augstu vērtējam Tet ieguldījumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībā un esam gandarīti atbalstīt projektu, kas stiprinās valsts konkurētspēju un digitālo drošību,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Kā liecina pasaules bankas apkopotie statistikas dati par visām pasaules valstīm, tad pēdējo 20 gadu laikā ASV, Japāna un Eiropas Savienība zaudēja globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem un to izvietojumu.

Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Latvijā ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 10,893 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,7% jeb 782,321 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gadā ar maksājumu kartēm izņemta kopumā 4,888 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 172,202 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gadā.

Dati arī liecina, ka 2025. gada decembrī pirmo reizi bezskaidras naudas norēķini ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm mēneša laikā pārsniedza vienu miljardu eiro, veidojot 1,009 miljardus eiro.

Tāpat 2025. gadā pirmo reizi kopš 2021. gada skaidra nauda no kartēm izmaksāta mazāk nekā piecu miljardu eiro apmērā, bet norēķini veikalos pirmo reizi ir pārsnieguši septiņus miljardus eiro.

Veikalos ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti norēķini 7,282 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2024. gadā, tostarp apģērbu veikalos - 555,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas jau patlaban ir neatņemama daļa no uzņēmumu ikdienas darba procesiem. To apliecina arī Eurostat dati, kas uzrāda strauju MI ieviešanas pieaugumu Latvijas uzņēmumos.

Ja 2023. gadā MI izmantoja tikai 4,5 % uzņēmumu, tad 2024. gadā šis īpatsvars gandrīz dubultojās, sasniedzot 8,8 %. Tendence turpinājusies arī 2025. gadā, kad MI jau izmantoja 12,2 % Latvijas uzņēmumu. Šī straujā dinamika norāda uz MI pieaugošo nozīmi tādās jomās kā datu analītika, klientu apkalpošana un lēmumu pieņemšanas procesi. Vienlaikus tas aktualizē arī būtisku jautājumu: vai šī tehnoloģija uzņēmumos tiek izmantota droši, atbildīgi un pārdomāti?

MI kā izaugsmes un efektivitātes veicinātājs

Mūsdienu uzņēmumi darbojas starptautiskā un daudzvalodīgā vidē, kur precīza un kvalitatīva komunikācija ir būtisks konkurētspējas faktors. MI risinājumi spēj uzlabot valodas kvalitāti, precizēt formulējumus un mazināt kultūras un valodas barjeras, kas nereti kavē efektīvu sadarbību starptautiskā mērogā. Šāda MI pielietošana ļauj darbiniekiem fokusēties uz saturiski nozīmīgiem jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus optimizējot rutīnas procesus un veicinot produktivitāti. MI ieviešana sniedz iespēju cilvēkresursus novirzīt uz uzdevumiem, kuros nepieciešama analītiskā domāšana, radošums un stratēģiska iesaiste. Papildus tam MI potenciāls neaprobežojas tikai ar komunikāciju – pareizi ieviesti MI rīki var kalpot arī kā nozīmīgs palīgs kiberdrošības stiprināšanā. Tas spēj analizēt lielus datu apjomus, identificēt sistēmu vājās vietas, pamanīt neparastas aktivitātes uzņēmuma sistēmās un savlaicīgi ziņot par potenciāliem apdraudējumiem. Šādā veidā, automatizējot drošības uzraudzības procesus, uzņēmumi var reaģēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus stiprinot savas digitālās infrastruktūras aizsardzību.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Rietumu Banka ievieš jauna, mūsdienīga dizaina maksājumu kartes visiem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Jaunais karšu dizains simbolizē bankas biznesa filozofiju.

Jaunais dizains ir visām Rietumu Bankas kartēm: Visa Infinite, Platinum un Gold privātpersonām; kā arī Visa Platinum Corporate, Gold Corporate, Silver Corporate un Classic Corporate uzņēmumiem.

“Rietumu Bankas kartes piedāvā visas mūsdienīgās priekšrocības, nodrošinot ērtu un drošu maksājumu pieredzi gan veikalos, gan internetā. Tās atbalsta Apple Pay un Google Pay, kā arī Click to Pay funkcionalitāti, ļaujot veikt ātrus un ērtus bezskaidras naudas norēķinus. Jaunās kartes atspoguļo bankas pieeju finanšu pakalpojumiem: pārdomātu, precīzu un uz nākotni vērstu,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 8,023 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 541,206 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,683 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% jeb 115,529 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti norēķini 5,342 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 397,894 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad deviņos mēnešos veidoja 638,909 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem ir kritums par 0,5%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 378,094 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 4,7%.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

Degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.