Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Novadu reformas rezultātā lauki nekļūs tukši, tajos būs lielās zemnieku saimniecības, tūrisma mītnes un pilsētnieku brīvdienu mājas, pārliecināts ekonomģeogrāfs un SIA Jāņa Sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Pašvaldību vadītāji apgalvo, ka līdz šim nav dzirdējuši argumentus, ko novadu apvienošana dos iedzīvotājiem un kādēļ tā nepieciešama. Vai varat minēt, jūsuprāt, galvenos iemeslus, kādēļ mums jāpārskata novadu skaits?

Otrā rītā pēc reformas iedzīvotāji, protams, neko vēl nejutīs. Turklāt līdz ar e-pakalpojumu attīstību cilvēki arī aizvien retāk apmeklē tā saukto pagastmāju. Bet, runājot par novadu skaita pārskatīšanu, jāteic, ka visā Latvijā, īpaši laukos, jau trešo gadu desmitu vērojama depopulācija, kas turpinās. Cilvēku kļūst aizvien mazāk neatkarīgi no reformas. Un jautājums ir, kā rūkošajam iedzīvotāju skaitam, ņemot vērā tās budžeta iespējas, kādas mums ir, nodrošināt līdzvērtīgus kvalitatīvus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Visvairāk sūdzību ir par slikto ceļu stāvokli. Kur tad dabūt tiem naudu? Nav citas brīnumnūjiņas, kā kļūt produktīvākiem. Mums ir ļoti neproduktīvs publiskais sektors. Iedzīvotāju skaits samazinās daudz straujāk nekā nodarbināto skaits publiskajā sektorā, īpaši pašvaldībās. Publisko līdzekļu izlietojums ir ļoti neefektīvs, funkcijas bieži pārklājas, pašvaldības nevajadzīgi konkurē savā starpā. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams izglītības iestāžu izvietojumā. Mēs jau redzējām, ka bija aktīvi centieni gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan ZZS puses bloķēt valdības mēģinājumus noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās. Daudzām pašvaldībām tā ir cīņa par darba vietu saglabāšanu publiskajā sektorā un ne vairāk. Iedzīvotājiem reforma ilgtermiņā dos lielāku varbūtību, ka ceļi tiks uzturēti normālā kārtībā, ka vismaz 40 minūšu sasniedzamības rādiusā būs pieejama mūsdienīga vidusskola ar labi apmaksātiem skolotājiem, ka arī citu publisko pakalpojumu klāsts būs pieejamāks. Jāņem vērā, ka resursos balstītā ekonomika līdz ar zinātniski tehnoloģisko progresu neprasa vairs tik lielu nodarbināto skaitu, kā tas bija kādreiz. Lauksaimniecībā ļoti ir pieaudzis darba ražīgums, un, ja tajā nodarbināto skaits pašlaik ir 7% no strādājošajiem, tad optimāli būtu 2% līdz 3%.

Lai arī maija DnB NORD Latvijas barometrā vērojams, ka situācijas vērtējums pēdējos mēnešos kļūst mazāk negatīvs, jāatzīst, ka 2010.gada vasaru un faktiski arī 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas sākumu sabiedrība sagaida nīgrā noskaņojumā: valsts attīstības virzienu par pareizu atzīst 12%, valsts ekonomisko situāciju pozitīvi vērtē mazāk nekā 1%, un pozitīvas pārmaiņas pašlaik saskata 7% respondentu. Arī cerību, ka pēc gada situācija būs labāka, pauž tikai 22% iedzīvotāju.

Arī caur cilvēka paša labklājības prizmu situācija valstī tiek vērtēta samērā kritiski un pesimistiski. Raksturojot savas ģimenes materiālo stāvokli, par labu to uzskata tikai 4% (tiesa, ietilpīgo vērtējumu «viduvēji» sniegusi gandrīz puse aptaujāto). Arī izmaiņu bilance ir negatīva: 14% domā, ka pēc gada situācija būs labāka, bet gandrīz divreiz biežāk (26%) prognozēts, ka ģimenei materiālā ziņā klāsies sliktāk.

Uz šī fona nav nekāds brīnums, ka 85% DnB NORD Latvijas barometra respondentu ar valdības darbu joprojām ir neapmierināti, lai arī mazinās «ļoti neapmierināto» īpatsvars. Tāpēc negaidīts varētu šķist fakts, ka valdības vadītāja V.Dombrovska paša darbība tiek vērtēta salīdzinoši pozitīvi (dati publicēti laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai22.05.2010). Ko tas, domājot par 10.Saeimas vēlēšanām, nozīmē pašam V.Dombrovskim, politiskajam spēkam, ko viņš pārstāv, koalīcijas partneriem un opozīcijai, rādīs laiks.

Viena no 13. Saeimā ievēlēto partiju prioritātēm ir administratīvi teritoriālā reforma. Tā ir labā ziņa Latvijas iedzīvotājiem, jo pašreizējā situācijā nav iespējams veikt pārdomātu skolu un slimnīcu, kā arī ceļu tīkla pārskatīšanu un sakārtošanu. Šā brīža skaudrā realitāte ir tāda, ka no 119 novadiem teju puse neatbilst likumā noteiktajam kritērijam, ka minimālais iedzīvotāju skaits novadā ir 4000. Jānorāda, ka lielāku novadu veidošanas pretinieces līdz šim ir bijusi ZZS un Latvijas pašvaldību savienība, kas runājušas par savstarpēju sadarbību uz brīvprātības principiem.

Diemžēl šī brīvprātīgā sadarbība vairāku gadu garumā nav vainagojusies nedz ar lielākiem novadiem, nedz ar vidusskolu tīkla optimizāciju. Pašvaldības vislabprātāk sadarbojas tādos, piedodiet, bet sīkumos kā apmaiņa ar tūrisma un kultūras informāciju. Taču vienošanās, ka no divām pustukšām vidusskolām pārdesmit kilometru attālumā varētu izveidot vienu skolēniem pilnu, tā arī nekas nav sanācis. Ja pašvaldību skaits samazināsies vismaz par pusi, ir skaidrs, ka dažādo pašvaldības iestāžu izvietojums kļūs daudz racionālāks, turklāt pašvaldība arī atrisinās vietējos pārvadājumus, lai skolēniem būtu ērti nokļūt vidusskolā, bet iedzīvotājiem – pie ārsta.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis medijos ir izteicies, ka nesaprot, kādēļ nepieciešama jauna administratīvi teritoriālā reforma, ko tā dos iedzīvotājiem. Argumentu, ka likumā noteiktajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu pašlaik neatbilst aptuveni puse pašvaldību, M. Pūķis neuzskata par pietiekamu.

Lai adekvāti novērtētu LPS padomnieka neizpratni, jāatceras, ka LPS ir vistīrākā lobiju organizācija un tās lielāko biedru daļu veido tieši mazās pašvaldības, kādas ir vairumā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka LPS biedri lobē paši sevi un savas intereses. Slikti ir tas, ka pagastveči savas intereses, lasi – savu amatu saglabāšanu, uzdod par iedzīvotāju interesēm. Liela daļa no pašreizējiem 119 novadiem paši nav spējīgi attīstīties, tiem ir nepieciešamas dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Turklāt nereti nauda tiek vienkārši izkleķerēta.

Uzskatāms piemērs ir pustukšu vidusskolu saglabāšana par katru cenu, kā rezultātā salīdzinoši mazā ģeogrāfiskā teritorijā ir trīs pustukšas izglītības iestādes. Valsts kontrole ir norādījusi, ka pašvaldības grēko arī skolēnu pārvadājumos, jo labāk savus bērnus ved uz tālāku skolu, toties savā novadā, nevis tuvāku, bet kaimiņu. Šāda sadrumstalotība noteikti nenāk par labu valsts kopējai attīstībai. Toties no tā noteikti iegūst mazo novadu administrācijas, kam ir amati un atalgojums. Viens no variantiem paredz, ka, tāpat kā līdz šim, saglabāsies 9 republikas pilsētas, taču pašreizējo 119 novadu vietā varētu būt 29. Skaidrs, ka šādas apvienošanās rezultātā liels daudzums pašreizējo novadu administrācijas darbu zaudēs. Tas nepatīk nevienam. Tādēļ arī LPS kā lobijorganizācija strādā uz pilnu klapi, lai nepieļautu nepatīkamās pārmaiņas, turklāt apgalvojot, ka to dara iedzīvotāju labā. Patiesība gan ir tā, ka lielākā teritorijā ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk un ekonomiski pamatotāk nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tas, ka nepietiek naudas pedagogu atalgojuma palielināšanai, jo pašvaldības nav veikušas skolu tīkla optimizāciju iecerētajā apjomā, ir kārtējais apliecinājums tam, ka ar reģionālo politiku mūsu valstī nevedas. Ir pārāk daudzas mazas ķeizaristes ar saviem mazajiem ķeizariem, kuru pastāvēšanai nav ekonomisku priekšnosacījumu, bet tos uz priekšu dzen milzīgs pašsaglabāšanās instinkts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards LTV pirms pāris dienām atgādināja, ka pēdējā novadu reforma paredzēja, ka novadā nav mazāk par 4000 iedzīvotājiem. Pašlaik gan šo kritēriju neizpilda 50 pašvaldības, kas ir 42% no visām pašvaldībām. Un, ziniet, neviens neklapē ne ar ausi, un ir politiķi, kas paziņojuši, ka “ar varu” situāciju mainīt izdosies tikai pār viņu līķi. Acīmredzot kādam mūsu valstī ir izdevīgi, ka pastāv šādas mazās ķeizaristes.

Kā aizstāvības arguments tiek piesaukts tas, ka ir daži (!) mazie novadi, kas ir spēcīgi un pašpietiekami. Taču nav saprotams, kādēļ šie novadi tomēr nevarētu apvienoties ar citiem, izpildot noteikto kritēriju par iedzīvotāju skaitu. Jo lielāka sadrumstalotība, jo grūtāka pārvaldība. Tas šķiet pašsaprotami, taču tikai ne politiķiem. Vairākās mazās teritorijās ir risks par funkciju dublēšanos un nelietderīgu naudas izšķērdēšanu (divas pustukšas vidusskolas 50 km attālumā), tāpat mazākai teritorijai bieži pietrūkst kapacitātes finansējuma piesaistei, nemaz nerunājot par to, ka lielākā teritorijā ar vienotu pārvaldību ir vieglāk saprātīgi organizēt vietējos transporta pārvadājumus. Tad arī atkristu “ņemšanās” par to, kādas iestādes apvienot, kādas nē, kā sadalīt un pārdalīt finansējumu utt.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotie novadi dažādu izdevumu segšanai vienreizējās mērķdotācijās saņems no 155 000 līdz 447 500 eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija.

VARAM aprēķinājusi, ka kopumā reformas īstenošanai 2020. un 2021.gada laikā no valsts budžeta būs nepieciešami 9,10 miljoni eiro.

Apvienoto novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei kopumā paredzēts atvēlēt 525 000 eiro un to kopumā iecerēts sadalīt uz 29 pašvaldībām, jo septiņas pašvaldības reforma neskars.

Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem divu gadu periodā paredzēts piešķirt 1,05 miljonus eiro un arī šī summa tiks izdalīta uz 29 vietvarām. Līdzekļus šo programmu izstrādei varēs tērēt veicot iepirkumu vai algojot speciālistus pašvaldības ietvaros.

Pēc VARAM teiktā, nepieciešamais finansējums programmas izstrādei noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem, kuras jau veikušas šāda pakalpojuma izstrādi.

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Saeimā gaidāmas ilgas debates par administratīvi teritoriālo reformu.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja Inga Goldberga 2. oktobrī aicināja deputātus uzklausīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) konceptuālo ziņojumu, kas jau apstiprināts valdībā. Steiga patiešām ir, jo jauno pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021. gada jūlijā, bet Eiropas likumdošana nosaka, ka visiem likumdošanas aktiem jābūt gataviem gadu iepriekš, t.i., jau 2020. gada jūnijā. ATR likumprojekts Saeimā nonāks 1. decembrī, kā solīts, un būs 1998. gadā iesāktās teritoriālas reformas turpinājums. Iepriekš uzsāktā reforma pieļāva pašvaldībām apvienoties brīvprātīgi, bet tikai nedaudz pašvaldību to izdarījušas, tādēļ arī martā Saeima uzticēja VARAM veikt ATR piespiedu kārtā.

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Nesen publiskotā, izglītības un darba tirgus tematikai veltītā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums sniedz vielu interesantām pārdomām par to, kā iedzīvotāji valstī notiekošo saista ar savu personisko materiālo situāciju un ko paši ir gatavi darīt, lai to uzlabotu ja ne tūlīt, tad pārskatāmā nākotnē.

Kopš 2008. gada aprīļa, kad pirmoreiz veikts «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums, līdz 2011. gada jūnijam kritisko vērtējumu valstī notiekošajiem procesiem vienmēr bijis vairāk nekā pozitīvo. Tomēr jāatzīst, ka ekonomiskajai situācijai valstī vērtējums ir krietni kritiskāks (ekonomikas stāvokļa indekss svārstās no -78 līdz -42) nekā respondentu ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums (tā rādītāji ir robežās no -38 līdz -16).

Skaidrojot šīs nesakritības, jāņem vērā, ka iedzīvotāji savus priekšstatus par situāciju valsts ekonomikā visticamāk veido, balstoties uz informāciju viņu izmantotajos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to vairāk vai mazāk spēcīgu ietekmi uz sabiedrisko domu atstāj arī priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu retorika – piemēram, lielāko «uzrāvienu» pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss piedzīvoja ap 10. Saeimas vēlēšanu laiku.

DnB NORD Latvijas barometra 2010. gada marta aptaujas dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos sabiedriskā doma Latvijā turpinājusi uzlaboties - mēneša laikā kopējā noskaņojuma indekss pieaudzis par vienu punktu (no -47 līdz -46). Lai gan novērotais pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos divos mēnešos, tomēr tas vēl aizvien ir pieaugums. Tas apliecina, ka turpinās pēdējo sešu mēnešu laikā redzamā tendence pakāpeniski samazināties kopējam pesimisma līmenim sabiedrībā.

Raksturīgas ir mēneša laikā notikušās dažu DnB NORD Latvijas barometra apakšindeksu izmaiņas. Tās apliecina, ka dažādu faktoru ietekmē (pamatā tie ir masu saziņas līdzekļu vēstījumi un šo vēstījumu radītais kopējais fons) atsevišķi dati var mainīties arī šķietami iracionāli un neloģiski. Savukārt ilgākā laika posmā viss tomēr nostājas savās vietās.

Tā savā iepriekšējā komentārā biju norādījis uz šķietamo pretrunu starp straujo pesimisma samazināšanos iedzīvotāju izteiktajās nākotnes prognozēs un acīmredzamo pozitīvo ziņu trūkumu reālajos makroekonomiskajos skaitļos, kas dotu pamatu izteikt optimistiskas nākotnes prognozes. Nu DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka šis nepamatotais optimisma pieaugums iedzīvotāju prātos ir nedaudz atslābis – Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognožu indekss pēc straujā kāpuma ir samazinājies par diviem punktiem (no -9 līdz -11), bet ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognožu indekss vairs nav turpinājis pieaugumu un ir palicis pie -7 punktu vērtības.

Pagājušās nedēļas nogalē tika publiskoti jaunākā DnB NORD Latvijas barometra rezultāti, kuri, lai arī iegūti vēl pirms vēsturiskā nu jau bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tomēr ir ļoti zīmīgi. Faktiski tie ir pēdējie sabiedrības noskaņojuma rādītāji pirms priekšvēlēšanu perioda iestāšanās.

Protams, V. Zatlera paziņojums, viņa nepārvēlēšana Valsts prezidenta amatā un tam sekojošās aktivitātes atstāj savu iespaidu uz sabiedrisko domu, aktualizējot jautājumus, kas ir un nav pieņemams politikā, un tādējādi varbūt aizēnojot citas sfēras. Tomēr būtu vieglprātīgi aizmirst sabiedrības neapmierinātību ar situāciju ekonomikā.

Bet neapmierinātība ir dziļa – pozitīvo vērtējumu īpatsvars DnB NORD Latvijas barometra indikatoros svārstās no 1% (par pašreizējo ekonomikas stāvokli) līdz 18% (par Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem). Tiesa, salīdzinot ar aprīli, maijā rādītāji bija nedaudz uzlabojušies, tomēr izmaiņas ir nelielas. Līdz ar to interesanti, vai pārmaiņas politikā un gaidāmās vēlēšanas mainīs arī sabiedrības noskaņojumu, domājot par nākotni, jo, kā liecina iepriekšējo aptauju dati, saistībā ar 10. Saeimas vēlēšanām optimisms pieauga tikai nedaudz un vērā ņemams uzticēšanās kredīts šai Saeimai un valdībai netika dots, vēlāk «atspēlējoties» attieksmē pret to īstenoto rīcību.

Septembra «DnB NORD Latvijas barometra» dati liecina, ka augustā novērotais sabiedrības kopējā noskaņojuma uzlabošanās apsīkums nav bijusi sagadīšanās, kas skaidrojama ar mērījumu statistisko kļūdu. Turklāt mana piesardzīgi izteiktā prognoze, ka septembrī iespējama rādītāju slīdēšana pesimisma virzienā, ir apstiprinājusies.

Lai gan mēneša laikā noskaņojums mainījies tikai nedaudz (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss samazinājies tikai par vienu punktu: no -36 līdz -37), tagad ir nepārprotami skaidrs – tendence, kas bija vērojama kopš 2009. gada rudens (pakāpeniska sabiedrības pesimisma mazināšanās), 2010. gada vasarā ir apsīkusi.

Nav šaubu, ka galvenais faktors, kas patlaban ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu, ir 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti un jaunās valdības veidošanas gaita. Teorētiski varētu sagaidīt, ka vēlēšanu rezultātā sabiedrības noskaņojums uzlabosies. Pat, ja sabiedrība bija neapmierināta ar līdzšinējo kursu (un aptauju dati liecina, ka tā bija neapmierināta, – piemēram, augustā valdības darbu pozitīvi vērtēja tikai 16% iedzīvotāju), tad, sākot strādāt jaunievēlētajiem politiķiem, apmierinātības līmenim vajadzētu pieaugt, piešķirot jaunu uzticības kredītu. Turklāt uzlaboties vajadzētu ne tikai valdības darba vērtējumam, bet arī «DnB NORD Latvijas barometra» nākotnes vērtējuma indeksam, jo būtu tikai loģiski pieņemt, ka jaunās valdības pūliņu rezultātā pēc 12 mēnešiem uzlabosies gan Latvijas ekonomiskā situācija, gan iedzīvotāju personīgie materiālie apstākļi.

Kā jau to varēja sagaidīt, kārtējie steidzīgie (pēcvēlēšanu!) budžeta konsolidācijas pasākumi nav atstājuši sabiedrību vienaldzīgu – DnB NORD Latvijas barometra kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir ievērojami samazinājies (no -31 punktiem oktobrī līdz -35 punktiem novembrī). Turklāt pazeminājušies gan tagadnes, gan nākotnes, gan visi astoņi iedzīvotāju noskaņojumu apakšindeksi, kuri summāri veido iepriekšminēto sabiedrības kopējā noskaņojuma indeksu.

Līdz ar to var teikt, ka patlaban atkārtojas 2009. gada jūnija budžeta konsolidācijas situācija, kad vēlēšanu (toreiz – pašvaldību vēlēšanu) iespaidā politiķi sabiedrībai lielā mērā radīja cerību, ka tik traki nemaz nebūs (bija taču kaut kā tās vēlētāju balsis jāiegūst). Taču vēlēšanas pagāja, un izrādījās, ka tomēr maksās visi! Likumsakarīgi, ka šādā situācijā sabiedriskā doma diezgan spēji pagriežas dziļāka pesimisma virzienā.

Turklāt ir pamats domāt, ka nodokļu pieaugums sabiedrībā izsauc krietni lielāku neapmierinātību nekā atsevišķu budžeta pozīciju izdevumu samazinājums. Aptaujas jau ilgstoši liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas maksāt nodokļus, jo uzskata, ka pie varas esošie nespēj (nekompetence) vai pat nevēlas (savtīgums) šo naudu godīgi izlietot jēgpilnos veidos. Šādā kontekstā valdības lēmums konsolidāciju veikt, galvenokārt paaugstinot nodokļus, nevis samazinot izdevumus (kā tas tika solīts pirms vēlēšanām!), protams, jāvērtē kā ļoti tuvredzīgs un jau tā iznīcinoši zemos sabiedrības uzticības reitingus varai vēl vairāk graujošs.

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma decembra indeksus un izmaiņu dinamiku raksturojošās līknes, diemžēl jāsecina, ka decembris labas ziņas nav sagādājis. «DnB NORD Latvijas barometra» decembra dati liecina, ka salīdzinājumā ar novembri Latvijas iedzīvotāju noskaņojumi ir pasliktinājušies – gan vērtējot tagadni, gan arī domājot par nākotni. Līdz ar to arī kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā gājis lejup (no -45 līdz -46 punktiem).

Lai gan šis noskaņojuma pasliktinājums šķietami nav pārāk liels (piemēram, pirms diviem gadiem indekss mēneša laikā nokrita pat par 11 punktiem!), tomēr izmaiņu līkne garākā laika periodā vedina uz pāris interesantiem secinājumiem.

Izskatās, ka, ja neņemam vērā salīdzinoši straujo un lēcienveidīgo noskaņojumu uzlabojumu 2010.gada oktobrī, kas visdrīzāk bija saistīts ar Saeimas vēlēšanu rezultātu radītām cerībām, tad iedzīvotāju kopējie noskaņojumi kopš 2010.gada jūlija īpaši nav mainījušies. Tas savukārt nozīmē, ka daudzu politiķu (ieskaitot valdības vadītāju, ekonomikas un finanšu ministrus) retorika par to, kā Latvijā viss iet uz augšu (gan IKP, gan eksports un nodarbinātība u.c.), patiesībā jau pusgadu uz Latvijas iedzīvotājiem nekādu iespaidu vairs neatstāj. Vismaz kopējā noskaņojuma indeksi liecina, ka iedzīvotāju depresijas līmenis jau pēdējos sešus mēnešus ir nemainīgi augsts.

Koalīcija 5. maijā vienojās par veselības ministra kandidātu Didzi Gavaru un reģionālo lietu ministra kandidātu Dagniju Staķi (ZZS), žurnālistus pēc koalīcijas sēdes informēja premjers Valdis Domrbovskis (JL).

Uz jautājumu, vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata uzticēšana ZZS neradīs problēmas, jo šī partija bijusi pret novadu reformu, V.Dombrovskis atbildēja, ka visu reformas īstenošanas gaitu ZZS ir bijusi valdībā un viņš te nesaskata problēmas, jo «reforma ir pabeigta un neviens negrasās to atcelt».

D.Gavars ir E.Gulbja laboratorijas līdzīpašnieks un ārsts. Viņš nav saistīts ne ar vienu no partijām un viņa vārds apspriešanai nācis no profesionālās vides.

D.Staķe ir Saeimas deputāte. Viņai ir pieredze darbā pašvaldībā, jo pirms ievēlēšanas Saeimā viņa bija Tukuma rajona Tumes pagasta vadītāja. Tāpat viņai ir arī valdības darba pieredze – viņa bijusi labklājības ministre.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.