Šobrīd tikai 56% Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir pamata digitālās prasmes. Digitālās desmitgades mērķis 2030. gadam ir 70% iedzīvotāju, kuriem ir vismaz pamata digitālās prasmes.

Saskaņā ar statistikas biroja “Eurostat” datiem, Latvijā pamata digitālas prasmes ir 44% vīriešu un 46% sieviešu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 63% (gan vīriešiem, gan sievietēm), bet Lietuvā 50% vīriešu un 55% sieviešu. Igaunija ir salīdzinoši tuvu digitālās desmitgades mērķiem, ko lielā mērā sekmējis arī “Tīģera lēciens” – jau 1996. gadā uzsākta programma, kuras ietvaros Igaunijas skolās tika plaši ieviestas digitālās tehnoloģijas, kā arī likti pamati e-pārvaldes sistēmai. Vai Latvijā ir iespējams savs “tīģera lēciens” vismaz 2025. gadā?

Lietuvas un Igaunijas jaunieši digitālo prasmju lomā apsteidz latviešus Digitālo prasmju pilnveidē Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, īpaši no Igaunijas. To liecina gan minētie kopējie iedzīvotāju digitālo prasmju rādītāji, gan dati, kas iezīmē tieši jauniešu digitālo pratību. Proti, “Eurostat” dati liecina, vien 67% Latvijas jauniešu (vecumā no 16 līdz 29 gadiem) ir pamata digitālās prasmes vai prasmes, kas vērtējamas nedaudz virs pamata prasmēm. Igaunijā šis rādītājs ir 87%, bet Lietuvā – 80%. Tajā pašā laikā līdzīgi pētījumi liecina, ka sociālo mediju lietošanā esam apsteiguši kaimiņus. Šī tendence patiesībā ir satraucoša, jo sociālo mediju, interneta un arī mākslīgā intelekta izmantošanai būtu jāiet kopsolī ar digitālo prasmju pilnveidi.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Pirms kāda laika sadarbībā ar “Norstat” noskaidrojām uzņēmēju viedokli par jauniešu personīgajām prasmēm jeb power skills. Rezultāti apstiprināja jau daudzviet dzirdēto – jauniešiem trūkst problēmu risināšanas spēju (35 %), stresa noturības (34 %), pašorganizācijas un laika plānošanas iemaņu (34 %), kā arī kritiskās domāšanas (33 %).

Šie rādītāji nav tikai Latvijas īpatnība. Eiropas Komisijas pārraudzībā veidotais Eiropas prasmju indekss (European Skills Index) liecina, ka darba devēji visbiežāk saskata jauniešos nevis tehnisko, bet tieši personīgo prasmju trūkumu, piemēram, laika plānošanu, kritisko domāšanu vai stresa noturību.

Vispieprasītākās kompetences darba tirgū – personīgās prasmes

Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Nākotnes darbs 2025” (The Future of Jobs Report 2025) norāda, ka analītiskā domāšana joprojām ir vispieprasītākā kompetence, kam seko noturība, elastība, kā arī spēja vadīt un sadarboties ar citiem – tās visas ir būtiskas 21. gadsimta prasmes. Savukārt Lielbritānijā bāzēta starptautiskā izglītības uzņēmuma “Pearson” pētījums apliecina, ka tieši power skills kļūst svarīgākas par tehniskajām prasmēm un darba tirgū tiek novērtētas arvien augstāk – tās kļūst par galveno konkurētspējas kapitālu nākotnes darba vietās.Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju (70 %) mūsu aptaujā norādīja, ka iemācīt un attīstīt personīgās prasmes ir daudz sarežģītāk nekā apgūt konkrētajam amatam nepieciešamās profesionālās iemaņas.

Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vide gadiem ir funkcionējusi kā mozaīka bez kopīga rāmja. Katrai institūcijai ir savas sistēmas, pakalpojumu portāli, savi risinājumi un savas problēmas — taču nav vienotas atbildības un koordinācijas.

Šī sadrumstalotība rada milzīgus resursu zudumus un apgrūtina drošības standartu ieviešanu, ik gadu valstij izmaksājot miljonus. Mēs zaudējam naudu un riskējam ar valsts drošību.

Digitālās infrastruktūras fragmentācijas galvenais risks - drošība

Sadrumstalota infrastruktūra būtiski palielina izdevumus, bet vēl svarīgāk — vājina valsts digitālās pārvaldības drošību. Kritiskajām informācijas sistēmām ārkārtas situācijās ir jāstrādā nepārtraukti, taču pašlaik tās tiek pārvaldītas atšķirīgi un nereti bez savstarpējas saskaņotības. Viena vājākā posma kļūme var paralizēt veselu valsts pakalpojumu ķēdi.Lai to novērstu, valstij ir jāievieš vienots datu centru pārvaldības un resursu izmantošanas modelis. Vienam kompetences centram ir jāuzņemas datu centru pakalpojumu brokera funkcija visām valsts un pašvaldību iestādēm, nodrošinot vienotu drošības politiku, kapacitātes plānošanu un incidentu vadību. Tajā pašā laikā ir jāuztur vairāki ģeogrāfiski neatkarīgi tehniskie resursi, nodrošinot slodzes balansēšanu un infrastruktūras rezerves jaudu. Tāpat arī jāvērtē rezerves iespēja izmantot starptautisko datu centru mākoņpakalpojumus.

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

Digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā iezīmēs būtisku soli digitālajā transformācijā, taču vienlaikus radīs vairākus izaicinājumus gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram.

IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš uzsver, ka sarežģīts lietotāju piesaistes process jeb onboardings, kā arī līdzšinējo autentifikācijas rīku, tostarp Smart-ID un eParaksta blakuspastāvēšana, būs lielākie pārbaudījumi, kuriem nāksies meklēt risinājumus.

“Līdz ar digitālās identitātes maka ieviešanu Latvijā būtiski mainīsies līdzšinējā digitālās autentifikācijas vide. Taču lielākais izaicinājums būs tieši pirmais solis – lietotāju piesaiste vai onboardings. Lai sistēma attālināti pārliecinātos par personas identitāti, nepieciešams drošs un komplicēts pārbaudes process. Atceramies, cik piņķerīga bija identitātes apliecināšana, ieviešot “Smart-ID”. Arī šajā gadījumā jārēķinās, ka daļai sabiedrības šis solis būs sarežģīts un laikietilpīgs, kas var kavēt plašu rīka izmantošanu valsts mērogā,” norāda IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš.

12.forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

“Kvalificētu speciālistu trūkums pašvaldībās rada zemu administratīvo spēju, jo šādi speciālisti nepieciešami ne tikai atbilstošu lēmumu pieņemšanai, bet arī profesionālai funkciju veikšanai. Tas kavē pašvaldību attīstību, un viena no iespējām pašvaldībām risināt šo problēmu, ikdienas darbā izmantojot dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Atsevišķus procesus automatizējot, ar MI palīdzību analizējot datus par iedzīvotāju vajadzībām u.tml., pašvaldības pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem kļūtu efektīvāka. Pašvaldībām izdotos ne tikai aizstāt daļu darbinieku ikdienas funkcijās, bet arī paaugstināt lēmumu kvalitāti un pieņemšanas ātrumu,” pašvaldību foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” viens no organizatoriem, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Vidējais mēneša pamatalgu pieaugums vadītājiem šogad ir stabilizējies, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma pētījums.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad algu kāpums bija straujāks, šogad atalgojuma dinamika kļuvusi vienmērīgāka un pakāpeniskāka. Straujākais pamatalgu pieaugums šogad novērots Igaunijā - uzņēmumu vadītāju algas palielinājušās par 6,4%, bet valdes locekļu atalgojums - par 6,6%. Latvija saglabā vidējo pozīciju Baltijā, ar 5,5% pieaugumu uzņēmumu vadītājiem un 6,3% valdes locekļiem.

Lietuvā ir 5,5% pieaugums vadītājiem un 5,6% valdes locekļiem. Visas trīs valstis atrodas līdzīgā algu pieauguma ciklā, taču Igaunija saglabā straujāku izaugsmi.

“Ja pirms diviem un trim gadiem augstākā līmeņa vadītāju atalgojumam bija raksturīgi straujāki kāpumi 8 - 12% apmērā, ko lielā mērā noteica algu straujāks pieaugums inflācijas un tirgus spiediena ietekmē, tad šobrīd situācija ir stabilizējusies. Organizācijās, kurās atalgojuma politika tiek pārskatīta strukturēti un stratēģiski, nevis krīzes reakciju režīmā, redzam līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku izaugsmi, atgriežoties pie sabalansētākiem pieaugumiem,” skaidro “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa.

"Latvijas finiera" teritorijā, svinīgi tika atklāts Baltijā lielākais iekštelpu mikro klases taktisko dronu mācību centrs “Drone House”, kuru izveidojusi biedrība “Drone House” sadarbībā ar biedrību “Drone Force Europe”.

Jaunais centrs paredzēts mikro klases bezpilota lidaparātu (BPLA) apmācībām, veicinot Latvijas spēju attīstību dronu pilotēšanā un drošības tehnoloģiju jomā.

Centra galvenā mērķauditorija ir Jaunsardzes dalībnieki, vispārizglītojošo skolu audzēkņi, studenti, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Valsts policijas darbinieki un citi interesenti, kuri vēlas apgūt dronu vadības prasmes. Skolēniem un jaunsargiem tiks nodrošinātas bezmaksas apmācības, savukārt pārējiem pieejamas programmas ar dažādu līmeņu kursiem un individuālajām nodarbībām.

Mikro klases taktiskie droni izvēlēti, jo tie šobrīd ir viens no dinamiskākajiem dronu tehnoloģiju virzieniem. Tie ir kompaktāki, vieglāk transportējami un ātrāk sagatavojami darbam, kas tos padara īpaši piemērotus taktiskām operācijām, izlūkošanai un situācijas novērtēšanai reāllaikā. Šo īpašību dēļ tie ir kļuvuši par būtisku rīku gan civilajā, gan militārajā vidē.

Teju trīs no četriem uzņēmumiem maina savu stratēģiju, izvēloties biznesa lokalizācijas vai reģionalizācijas virzienu. Vadītāji norāda, ka šīs pārmaiņas tiek veiktas mērķtiecīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, secināts jaunākajā “EY-Parthenon CEO Outlook” pētījumā.

“Pētījuma rezultāti liecina, ka lielo uzņēmumu vadītāji ir iemācījušies strādāt pastāvīgu pārmaiņu apstākļos. Nenoteiktība vairs neizraisa tik lielas bažas kā iepriekš – gada otrajā pusē kļūst arvien skaidrāk, kuri lēmumi patiesi stiprina biznesa noturību ģeopolitisko satricinājumu laikā, un vadītāji rīkojas daudz izlēmīgāk. Bailes no nezināmā mazinās, un vietas vilcināšanai paliek arvien mazāk,” uzsver Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Viņš norāda, ka kopš maija CEO Pārliecības indekss (CEO Confidence Index) pieaudzis par 7 procentpunktiem un augustā sasniedzis 83 %. Tas apliecina, ka lielākā daļa vadītāju ir pārliecināti par izvēlēto transformācijas virzienu un gatavi ilgtermiņā tam atvēlēt nepieciešamos resursus. Līdz ar to tuvākajā laikā var sagaidīt aktīvāku apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgu, kā arī jaunu investīciju projektu attīstību.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Šodien Rīgā notiks 12.forums “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

Forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un “Swedbank” AS Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Olga Kotova.

Diskusijās piedalīsies Aizsardzības ministrijas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC), SIA “ZZ Dats” pārstāvji u.c., ar IT drošības pieredzi dalīsies Ventspils, bet ar digitalizācijas rezultātiem, esot ceļā uz digitālu pārvaldību, Madonas pašvaldības speciālisti. Pašvaldību forumā diskusijās iekļautas kiberdrošībai un datu drošībai digitālajā vidē aktuālas tēmas, meklējot atbildes, par IKT resursu koplietošanas nozīmi, drošu, ilgtspējīgu, efektīvu risinājumu radīšanu un incidentu vadību, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pašvaldību darbā. Foruma noslēdzošajā daļā SIA “ZZ Dats” tehniskais direktors Oskars Pakers vadīs meistarklasi mākslīgā intelekta rīku pielietošanai, balstoties uz pašvaldības ikdienas darba piemēriem.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Pretestība pārmaiņām, informācijas plaisa starp vadību un darbiniekiem, zema interese par labbūtības aktivitātēm, ierobežoti resursi, nestabilitātes un pārmaiņu radīts stress, atšķirības starp vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu biroja un pakalpojumu nodrošināšana u.tml. darbiniekiem, starpkultūru komunikācijas izaicinājumi ir tikai daļa no tēmām, kuras ir Latvijas darba devēju dienas kārtībā, domājot par darba vidi, darbinieku iesaistes un dažādības vadības jautājumiem.

Šogad jau otro reizi notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotā Konsultāciju nedēļa, kuras laikā 16 Latvijas darba devēji, kuri pārstāvēja valsts un pašvaldību uzņēmumus, valsts pārvaldi, privāto biznesu un NVO sektoru, saņēma personalizētas ekspertu konsultācijas par darbinieku dažādības vadības un iekļaujošas darba vides jautājumiem.

Nenoliedzami, Latvijas darba tirgū ir pietiekami daudz pozitīvu tendenču darbinieku iekļaušanas un dažādības vadības jomā, taču Konsultāciju nedēļā darba devēji vairāk koncentrējas un meklē atbildes uz jautājumiem, kuri vēl iekšēji jārisina pašā organizācijā. Tāpat ir jāņem vērā, ka Latvijā darba devēji un to vadītās organizācijas atšķiras pēc to dažādības brieduma un atvēlētajiem resursiem, lai nodrošinātu darbiniekiem tādu darba vidi, kurā katrs jūtas uzklausīts, iekļauts un novērtēts neatkarīgi no to vecuma, dzimuma, dzīves uzskatiem, reliģiskās pārliecības vai arī dzīves posma, kurā tie atrodas, piemēram, darbinieki, kas atgriezušies darbā pēc ilgstošas prombūtnes.

Baltijā uzticamības pakalpojumu (trust services) sniedzējs SK ID Solutions, kas veido kvalificētu elektronisko parakstu Smart-ID, un Armēnijas uzticamības pakalpojumu sniedzējs imID ir noslēguši sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru imID lokalizēs SK ID Solutions starptautiski atzīto koplietošanas atslēgas tehnoloģiju un uzsāks jaunas lietotnes imID Digital ID darbību.

Rezultātā Armēnijas iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts sektors iegūs drošu identifikāciju, juridiski saistošu elektronisko parakstu un vienkāršāku piekļuvi digitālajai ekonomikai.Mobilā lietotne imID Digital ID, kas atbildīs Eiropas Savienības eIDAS regulas prasībām, atbalstīs Armēnijas plašāko digitālās transformācijas stratēģiju un nodrošinās drošu piekļuvi būtiskiem finanšu, telekomunikāciju un valsts pakalpojumiem. Tas pavērs Armēnijai iespējas starptautiskai atpazīstamībai un turpmākai pārrobežu sadarbībai digitālās identitātes jomā.

SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls norāda, ka uzņēmuma tehnoloģijas un gadu gaitā uzkrātā pieredze palīdzēs atbalstīt imID ambiciozo “digitālās Armēnijas” plānu: “Mūsu 20 gadu pieredze ir apliecinājusi, ka panākumu pamatā ir skaidra digitālā vīzija un spēja veidot savienojumus un tiltus vietējā tirgū. Mēs redzam, ka imID to dara tieši šādā veidā. Armēnijai ir ambīcijas un potenciāls kļūt par reģiona digitālo centru, savukārt imID stratēģiskais redzējums padara šo mērķi reālu.”imID Digital ID — īpaši Armēnijai izstrādāta digitālās identitātes lietotne — ir balstīta uz starptautiskiem standartiem. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus Armēnijas iedzīvotājiem, diasporas pārstāvjiem, uzņēmumiem un valsts institūcijām.

Mākslīgais intelekts maina to, kā mēs strādājam un vadām organizācijas. Tas ir praktisks rīks, kas palīdz izprast darba vidi un pieņemt labākus lēmumus cilvēku un komandu labā. Mākslīgais intelekts sniedz plašāku skatījumu un dziļāku izpratni, palīdzot vadītājiem pamanīt lietas, ko dati nespētu atklāt. Pārdomāti lietots mākslīgais intelekts palīdz padziļināt izpratni, ļaujot līderiem labāk orientēties darba vides dinamikā un veidot jēgpilnākas attiecības ar cilvēkiem.

Saskaņā ar 2025. gada Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu nākotnes darba vidi veidos ne tikai tehnoloģijas, bet arī unikālas cilvēku prasmes. Ziņojums paredz, ka līdz 2030. gadam visvairāk pieprasītās prasmes būs analītiska un radoša domāšana, noturība un spēja pielāgoties, motivācija un pašapziņa, zinātkāre, kā arī vēlme mācīties visa mūža garumā.

Šīs prasmes ir cilvēcīgas – balstītas emocionālajā inteliģencē, pašrefleksijā un radošumā. Tās ir īpašības, kas veido mūsu sadarbību un to, kā mērķtiecīgi izmantojam tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta laikmetā mūsu spēja palikt cilvēcīgiem kļūst vēl būtiskāka – tā piešķir datiem jēgu un virzienu attīstībai. Lai vadītu efektīvi, nepieciešama gan uzticama informācija, gan resurss, ko tehnoloģijas nespēj radīt, – laikus ieklausīties un pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Vadītāju pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja.

Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem.

Aptaujājot vairāk nekā 1300 lielo uzņēmumu vadītājus visā pasaulē, atklājas piesardzīgs skatījums, ko ietekmē ilgstoša ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība. Šie apstākļi mudina vadītājus pārskatīt savas stratēģijas un pielāgoties sarežģītajai videi. Vienlaikus 68% vadītāju joprojām ir pārliecināti par pasaules ekonomikas virzību, taču šis rādītājs ir samazinājies no 72% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Globālās tendences atspoguļojas arī Latvijā - uzņēmumu vadītāji kļūst piesardzīgāki, bet tajā pašā laikā aktīvāk iegulda digitalizācijā, mākslīgajā intelektā un darbinieku prasmju attīstībā," uzsver KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana. "Arvien vairāk redzam, ka uzņēmumi meklē līdzsvaru starp digitalizācijas un automatizācijas progresu un cilvēku kompetencēm, kas kļūst par konkurētspējas pamatnosacījumu."

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari.

Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš. Rezultātā pasažieri ir lielākie ieguvēji, taču taksometru vadītāij bieži strādā nenoteiktos apstākļos, kur ienākumus nosaka neregulēti algoritmi, nevis reāla tirgus dinamika. Nozare šobrīd virzās uz pārmaiņām, un tās sakārtošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Lai nozare attīstītos, ir jāveido skaidri un vienlīdzīgi spēles noteikumi visām iesaistītajām pusēm - gan digitālajām platformām, gan autovadītājiem, gan valstij. Nepieciešama caurspīdīga, cilvēkcentrēta sistēma, kas nodrošina profesionālu un drošu pakalpojumu, taisnīgu atalgojuma sistēmu vadītājiem un uzticību no pasažieru puses.

Uzņēmumi arvien vairāk sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku noturēšanu un nākamo līderu attīstību. Starptautiskā līderības pētījuma “Global Leadership Forecast” dati liecina, ka 59% organizāciju vadītāju par lielāko izaicinājumu uzskata tieši talantu piesaisti un noturēšanu, vēl 50% izceļ nākamo līderu sagatavošanu.

Vienlaikus mazāk nekā puse organizāciju vadītāju vērtē savus kolēģus kā labus līderus un tikpat maz darbinieku uzticas savam tiešajam vadītajam, kas mudina domāt – lai sekmētu līderu attīstību organizācijā, nepieciešams atbalsts no malas. Cilvēki daudz biežāk vēlas atbalstu un motivāciju no mentoriem ārpus organizācijas, jo tas ļauj runāt atklātāk, izvairīties no hierarhijas barjerām un iegūt neitrālu skatījumu. Mentors “no malas” tiek uztverts kā objektīvāks un pieejamāks.

Lai gan daudzi vadītāji un darba devēji ir gatavi kļūt par mentoriem saviem darbiniekiem un dalīties pieredzē, ne visi darbinieki jūtas droši atklāti runāt ar tiešo vadītāju par šaubām, kļūdām vai par vēlmi mainīt karjeras virzienu vai īstenot savu biznesa ideju. Cilvēki mēdz uzskatīt, ka šādas sarunas ar tiešo darba devēju, mazinās viņu vērtību kā darbiniekam vai ietekmēs karjeras izaugsmes iespējas. Mentora galvenais uzdevums ir klausīšanās, dalīšanās pieredzē un drošas, atklātas vides veidošana, kur iespējams runāt brīvi. Tas ir sadarbības partneris, kurš neuzspiež savas idejas, bet palīdz attīstīt pašvadītu izaugsmi. Mentorējamais tiek iedrošināts uzņemties atbildību, apzināties savas stiprās puses un analizēt izaicinājumus.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.