Eiropā nepilnas divas trešdaļas (61 %) apzināto banku no pašreizējām maksājumu karšu sistēmām plāno pāriet uz drošākiem, elastīgākiem un modernākiem risinājumiem, secināts informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “Tietoevry Banking” veiktajā pētījumā.
Atsaucoties uz pētījumu, kurā apzināts kredītiestāžu vadītāju viedoklis par maksājumu sistēmām, secināts, ka vismaz puse (52 %) Eiropas banku patlaban izmanto 10 līdz 20 gadus vecas karšu sistēmas. Secīgi, šādām sistēmām vairumā gadījumu trūkst arī elastības, lai pielāgotos jaunu digitālo produktu iespējām.
“Daudzām Rietumeiropas bankām karšu sistēmas vienkārši nav gatavas digitālās pasaules izaicinājumiem, kas orientēti uz digitāliem maksājumiem. To sarežģītība tikai palielināsies, tāpēc bankām vajadzētu izsvērt stratēģiskas sekas un riskus, ja tās neveiks atbilstošus modernizācijas pasākumus,” aktualizē IT uzņēmuma “Tietoevry Banking” maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs Valdis Janovs.
Par galveno iemeslu sistēmas maiņai teju puse (49 %) kredītiestāžu min novecojušu IT arhitektūru, kamēr 45 % banku atsaucas uz sistēmas uzturēšanas izmaksām. Vairāk nekā katra trešā (39 %) kredītiestāde min sarežģītību, bet nepilna trešdaļa (31 %) banku norāda uz prasmju trūkumu, lai uzturētu attiecīgās sistēmas.
Pētījumā arīdzan atklāts, ka gandrīz četras no piecām (80 %) bankām šobrīd ir spiestas nodarbināt lielāku speciālistu skaitu nekā pirms pieciem gadiem, lai nodrošinātu pašreizējās sistēmas drošu darbību.
“Banku galvenais uzdevums ir saglabāt gan esošos produktus, gan apmierināt klientu vajadzības, tajā pašā laikā ieviešot iespējas turpmākajai izaugsmei. Mūsu pieredze liecina, ka nereti pastāv atšķirīgas prioritātes starp kredītiestādes augstāko vadību un IT nodaļām,” secina Valdis Janovs.
Janova ieskatā, līdz ar maksājumu un biznesa digitalizāciju, procesu pārmaiņas būs nepieciešamas jebkurā gadījumā. Kredītiestādes, kas izšķirsies par labu šādam stratēģiskam lēmumam un rīkosies tālredzīgi, būs arī tās, kas uzplauks un uzvarēs rītdienas konkurences apstākļos.
Pētījumā, kas tika realizēts šā gada sākumā, aptaujāta augstākā līmeņa vadība no 81 Eiropas bankas. Starp tām lielāko īpatsvaru (52 %) veidoja Eiropas Savienības kredītiestādes, sekojot Ziemeļvalstu un Apvienotās Karalistes tirgu bankām.
