«Tas ir zināmā mērā ironiski, ka Latvijas atgūšanās var kļūt par pamatu bažām jaunai pārkaršanai un eiro ieviešanai,» norāda Gunars Krols, Ernst & Young Baltic partneris.
«Mēs redzam, ka iedzīvotāju noskaņojums un patēriņš atgūstas papildu spēcīgam eksporta sektoram. Tas veicina pieprasījumu darba tirgū, kas dod papildu pozitīvu efektu uz ekonomikas izaugsmi, bet izdara arī spiedienu uz algu pieaugumu,» viņš stāsta, uzsverot, ka eiro ieviešana Latvijā vēl vairāk veicinās kapitāla ieplūdi un būs jāatrod «pareizais izaugsmes ātrums», lai nepārkarsētu Latvijas ekonomikas «motoru».
Šī gada pēdējā ceturksnī Latvija būs izpildījusi Māstrihtas kritērijus eiro valūtas ieviešanai 2014. gadā, un potenciālās bažas var radīt vienīgi inflācijas rādītāji, secināts Ernst & Young Eiropas makroekonomikas pētījumā Eurozone Forecast.
Šogad inflācijas rādītāji būs 2,3% līmenī jeb zem eirozonas vidējā 2,6% līmeņa, tomēr tie var pieņemties spēkā, ņemot vērā augošo iekšzemes patēriņu, atlabstošo kredītu tirgu un enerģētikas izmaksas.
Pēc šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 3,7% apmērā nākamgad tas augs mērenāk – par 3%. Nelielo izaugsmes palēnināšanos ietekmēs Latvijas eksporta tirgu nestabilitāte un lēnā izaugsme, tomēr pēc 2013. gada IKP pieaugums atkal uzņems tempu un augs par 5% 2014. gadā un par 5,7% 2015. gadā, secināts makroekonomikas pētījumā.
Eurozone Forecast pētnieki atzīmē, ka šī gada IKP izaugsme lielā mērā ir rezultāts iekšzemes patēriņa pieaugumam. Piemēram, tikai jūnijā iekšzemes pieprasījums bija par 8,4% augstāks kā gadu iepriekš, kas arī ir Eiropas Savienības rekords. Iekšzemes patēriņu ietekmē tas, ka daudzas mājsaimniecības samazinājušas savus parādus tik tālu, ka atkal var atļauties lielākus pirkumus, norāda pētnieki.
Paļaušanās uz iekšzemes patēriņu gan nozīmē arī augošo tekošā konta deficītu, kas šogad var pārsniegt 3,5% no IKP.
Latvija atguvusi pietiekami lielu starptautisko tirgu pārliecību, lai spētu šādu deficītu finansēt ar kapitāla ieplūdi. Turklāt, atgūstoties citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijas tekošā konta deficītam vajadzētu kristies, jo, kā uzskata pētnieki, Latvijas ekonomika ir pietiekami sabalansēta privātā un eksporta sektoru virzienā, kas spēs izmantot Eiropas atgūšanās iespējas.