Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Septembrī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju, ļauj spriest otrdien publicētie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati par inflāciju.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsver, ka šodien publicētie Eurostat dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

Kā var nesolīt?! Šādu teju vai eksistenciālas dabas jautājumu reiz uzdeva Einars Repše, vēl būdams gan premjers, gan tābrīža Latvijas vadošās politiskās organizācijas Jaunais laiks līderis. Šobrīd Repše nav vairs ne līderis, ne premjers, bet viņa sentences dzīvo un pat uzvar. Proti...

Jau bēdīgi slavenās krīzes gados valdība, kuru vadīja Valdis Dombrovskis, bet finanšu ministrs bija Andris Vilks, paziņoja, ka patēriņa nodokļi ir jāceļ, bet darbaspēka nodokļi – jāsamazina. Kā zināms, šo apņemšanos toreizējā valdība realizēja par 50%. Tas ir: pievienotās vērtības nodokli (PVN) pacēla, bet iedzīvotāja ienākumu nodokli (IIN) nesamazināja. Ievērojami nesenākā pagātnē nu jau pašreizējās valdības (premjers un finanšu ministra amatos gan tie paši, kuri iepriekš) ministri izziņoja vairāku gadu darbības plānu, kurā bija parādīts, kā pakāpeniski beidzot tiks samazināts IIN, tostarp paredzot, ka 2014. gadā šā nodokļa likme kļūs mazāka par diviem procentpunktiem. Taisnības labad gan vēl jāpiebilst, ka pērnā gada vidū par vienu procentpunktu no 22% līdz 21% tika samazināts PVN, un tas tika darīts faktiski viena mērķa vārdā – panākt, lai Latvija beidzot izpilda visus Māstrihtas kritērijus, arī to, kurā ir atrunātas pieļaujamās inflācijas robežas, un 2014. gadā mēs iesoļotu eirozonā.

Polija nesteigsies ar eiro ieviešanu un patlaban nav izvirzījusi konkrētus plānus vai datumus, kad iestāties eirozonā, šonedēļ Varšavā tikšanās laikā ar ārvalstu žurnālistiem biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Polijas finanšu ministra vietnieks Dominiks Radzivils.

Eiro ieviešana ir gadu jautājums, atzina Radzivils, pieļaujot, ka 2020.gadā Polija vēl nebūs pievienojusies eirozonai.

Ir jāskatās, kā eiro attīstīsies, sacīja ministrijas pārstāvis, piebilstot: «Nevar pievienoties klubam, nezinot tā likumus. Un likumi patlaban tiek mainīti.»

Ministrijas pārstāvis gan atzina, ka tehniski valsts gatavojas eiro ieviešanai un jau šā gada beigās Polijas rādītājiem būtu jāatbilst Māstrihtas kritērijiem.

Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.

Mēs arī darām visu iespējamo, lai Latvijai palīdzētu ieviest eiro. Bet iedzīvotājiem vajadzētu gudrāk tērēt savu naudu, jo tas ietekmē cenu kāpumu un valsts iespējas izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Tā intervijā DB atzina SEB grupas Baltijas valstīs vadītājs Deivids Tīrs (David Teare). Kanādiešu izcelsmes baņķieris ar 25 gadu darba pieredzi banku nozarē SEB grupā Zviedrijā sācis strādāt 2006.gadā, bet pašreizējo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Toreiz Baltijas valstis pāršalca ziņas par Lietuvas Snoras bankas un Latvijas Krājbankas problēmām. Kā atzīst baņķieris, tā dēļ viņam darbs jaunajā amatā sācies, izejot ugunskristības un piedzīvotais pāris nedēļās izvērties par vērtīgāko laiku viņa karjerā.

Vai notikumi ap Snoras un Krājbanku ir mainījuši viedokli par banku tirgus uzraudzību Latvijā un Lietuvā?

Referendums par pievienošanos eirozonā jau notika 2003. gadā, tāpēc vēl vienu referendumu valdība rīkot neplāno, turklāt, ja paskatāmies uz citām valstīm, kas iestājušās Eiropas Savienībā (ES) ap to laiku, kad to izdarīja Latvija, un jau ir eirozonā, tad neviena no tām par to referendumu nav rīkojusi.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka, tuvojoties eiro ieviešanas termiņam, jāveic plaša informatīvā kampaņa, lai veicinātu iedzīvotāju, uzņēmēju izpratni par pozitīvajām lietām, ko nesīs eiro ieviešana – atvieglota ceļošana eirozonas robežās, zemākas izmaksas uzņēmējiem u.c.

Runājot par Starptautiskā Valūtas fonda vadītājas Kristīnes Lagardas viesošanos Latvijā konferences «Apstākļiem spītējot. Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze» ietvaros, Dombrovskis informēja, ka SVF atbalstīs Latvijas pievienošanos eirozonai, taču eiro ieviešana, pirmkārt, ir pašas Latvijas rokās, jo jāizpilda Māstrihtas kritēriji. Dombrovskis atzina, ka patlaban eiro informatīvais fonds ir pieteikumi nelabvēlīgs, ņemot vērā eirozonas krīze.

Arvien vairāk tuvojoties brīdim, kad Latvijai būtu jāizsaka oficiāls lūgums mūs uzņemt eirozonā, jau sākot no 2014. gada, situācija šajā sakarā un dažādu veidu notikumi kļūst visnotaļ interesantāki.

Proti, atsevišķas valstis jau ir paziņojušas, ka vismaz pagaidām eiro neieviesīs, saglabājot savu nacionālo valūtu, vietējie, kā arī starptautiskie eksperti prognozē, ka ekonomiskā krīze Eiropas valstīs tuvākajos gados nebūt nebeigsies, bet Latvijas Banka paštaisni apgalvo, ka mūsu valstij eiro ieviešana esot vienīgais pareizais variants. Realitāte, kā zināms, ir tāda, ka daļa savulaik eiro ieviesušo valstu ir ievērojami lielākā parādu jūgā nekā mēs.

Dibinot dažādus klubus, parasti tiek paredzēts, ka gadījumā, ja viens tā biedrs nonāk grūtībās, pārējie viņam palīdz. Tieši šis princips attiecas arī uz eirozonas valstīm, un tas nozīmē, ka eirozonas valstu pienākums ir palīdzēt krīzē grimstošajai Dienvideiropai. Visai naivi būtu uzskatīt, ka jau tuvākā pusotra gada laikā Eiropas dienvidu likstas būs atrisinātas, tādējādi Latvija, iestājoties eirozonā, būtu spiesta piedalīties noteiktos glābšanas pasākumos, katru gadu no sava budžeta tam atvēlot vairākus miljonus latu. Ņemot vērā šo aspektu, nekādi nav skaidra Latvijas Bankas darbības taisnā līnija attiecībā uz 2014. gada 1. janvāri kā vienīgo optimālo datumu eiro ieviešanai. Turklāt šajā kontekstā nevajag jaukt eiro ieviešanu ar Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Šie savulaik izstrādātie kritēriji principā ir ļoti labs, disciplinējošs valsts makroekonomiskās darbības rāmis, kurā iekļauties valstij nenāk par ļaunu neatkarīgi no tās nākotnes plāniem monetārās politikas jomā. Latvijas valstij ir un būs svarīgi ievērot Māstrihtas kritērijus, lai tādējādi turpinātu atveseļot savu ekonomiku, bet tas nenozīmē automātisku iestāju eirozonā.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis nav gatavs dot 100% garantiju, ka Latvija saņems uzaicinājumu pievienotie eirozonai, taču tajā pašā laikā norāda, ka aktīvi tiek strādāts pie tā, lai šāds uzaicinājums tiktu saņemts, un Latvijas «izredzes ir visai labas».

Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka Latvija Māstrihtas kritērijus izpilda pārliecinoši, un ar šo jautājumu valstij problēmām nevajadzētu būt. Viņš arī uzsvēra, ka pievienošanās eirozonā galvenokārt ir atkarīga no Māstrihtas kritēriju izpildes, un izteica cerību, ka Latvijas gadījumā nekādi jauni kritēriji netiks izdomāti.

Premjers atzina, ka pie tā, lai pārliecinātu eirozonas valstis par Latvijas uzaicināšanu pievienoties Eiropas vienotajam valūtas blokam, vēl būs jāstrādā. Dombrovskis atklāja, ka Latvijas izvērtēšana ilgs līdz maija beigām vai vēlākais jūnija sākumam.

Jautājumu par konverģences ziņojuma pieprasījumu no Eiropas Centrālās bankas paredzēts skatīt nākamnedēļ.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(415).jpg

Jo vairāk tuvojas 2014. gads, jo sparīgāk aktivizējas diskusijas par to, vai kārtējā paredzētajā termiņā Latvijai izdosies ieviest eiro. Latvijas Banka gluži kā mantru skandina - Latvijā ir jābūt eiro tāpēc, ka jābūt, savukārt skeptiskāk noskaņoti eksperti pauž bažas, ka tas var neizdoties.

Šādām pārdomām nenoliedzami ir savi iemesli. Pirmkārt, tiešām var piekrist tiem, kas saka - pats fakts vien, ka mūsu valsts ekonomikā atkal ir izaugsme, vēl nenozīmē, ka tāda būs arī nākamgad un tai būs stabils raksturs. Otrkārt, joprojām nav skaidrs, kā tuvākajos mēnešos mainīsies inflācijas rādītāji, kaut vai ņemot vērā notiekošos procesus degvielas tirgū. Proti, jau šobrīd tiek prognozēts, ka cena par vienu degvielas litru var sasniegt pat pusotru latu, un tas nevar neietekmēt dažādu preču cenu kopumā.

Latvijai šodien pievērsta visas Eiropas Savienības (ES) uzmanība, jo Latvija pārliecinoši izpilda kritērijus, lai pievienotos eirozonai, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.

Ministrs norāda, ka Latvija ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem ieņem stabilu «Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām ES dalībvalstīm», tomēr ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku.

Finanšu ministrs arī uzskata, ka pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu Latvijā, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi.

Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā. Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.

Tikai tad, ja izdosies novērst eirozonas pamatproblēmas, eiro kā Eiropas vienotajai valūtai ir stabilas nākotnes izredzes

Kopš Grieķijas izstāšanās no eirozonas vairs netiek akūti apspriesta, Eiropas monetārajā savienībā ir iestājies mānīgs miers. Mānīgs tas ir tāpēc, ka pamatproblēmas jau joprojām nav atrisinātas ne pašas Grieķijas, ne visas eirozonas kontekstā. Par to liecina kaut vai fakts, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poors ir pazeminājusi Eiropas Savienības kredītreitinga prognozi no stabilas uz negatīvu.

Tagad tiek uzdots jautājums: kā lietas risināsies tālāk? Runājot par Grieķiju, skaidrs, ka nodokļu celšana vien problēmas ilgtermiņā atrisināt nespēs. Ir jāveic pamatīgas reformas, atceļot nepamatotas privilēģijas atsevišķām sabiedrības grupām, taču, pirmkārt, ir vajadzīgs bagātīgs fonds, caur kuru varētu stimulēt Grieķijā investīcijas. Parādu atmaksāšana, aizņemoties par jaunu, nav risinājums, un saukt tādu rīcību par palīdzību ir izsmiekls ne tikai par grieķiem, bet par jebkura loģiski domājoša cilvēka saprātu. Skaidrojot šo situāciju, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš savu darba pienākumu dēļ Briselē tiek dēvēts arī par Misteru Eiro, atsaucās uz Latvijas 2010. gada pieredzi – bez starptautiskajiem aizdevumiem Latvijai toreiz un Grieķijai tagad budžeta samazinājums būtu daudz lielāks un sāpīgāks. Īsi sakot, ar jauno aizdevumu tiek nopirkts laiks, Grieķijas gadījumā trīs gadi, pēc kuriem viss var sākties no jauna.

Aizejošais 2012. gads ir bijis biznesa atgūšanās gads, savukārt 2013. gadā lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas rādītājus, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka šogad par valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālo attīstības plānu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programmas ES2020 mērķi, kas papildināti ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai.

Tāpat viņš LDDK vārdā pauda atzinību valdības centieniem eiro ieviešanas kritēriju izpildē. «Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji,» tā V. Gavrilovs.

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Pirmdien, 4. martā, ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics parakstīja vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas gatavību dalībai eirozonā.

Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Gala lēmumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai pieņems Eiropas Padome.

Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.

Satversmē teikts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur attīstīties Latvijas tautai, līdz ar to valsts mērķim būtu jābūt tautas labklājības paaugstināšanai. Šoreiz - pārdomas par eiro ieviešanu, kas izskatās pēc pašmērķa, nevis līdzekļa tautas labklājības vairošanai. Eiro ieviešanas priekšnoteikumi - Māstrihtas kritēriji - ir pareizi un labi, ja pēc to sasniegšanas valsts var normāli funkcionēt. Ja mērķis ir tautas labklājība, Latvija šobrīd vēl nav gatava eiro ieviešanai.

Viens no valdības uzdevumiem, lai varētu Latvijā ieviest eiro, ir inflācijas mazināšana. Ja pēc būtības paskatāmies, kas rada inflācijas līmeņa izmaiņas, tā ir vai nu pieprasījuma palielināšanās ātrāk par ražošanas iespējām tās apmierināt, vai cenu palielināšanās ražošanas izmaksu paaugstināšanās dēļ. Pieaugot algām, iedzīvotāju pirktspēja paaugstinātos un radītu lielāku inflāciju, bet tas nozīmē, ka nevarēsim ieviest eiro. Tomēr, raugoties no tautas labklājības viedokļa, pieprasījuma radīta neliela inflācijas paaugstināšanās būtu veselīga un vajadzīga.

Ja eiro ir līdzeklis ceļā uz tautas labklājību, nevis mērķis, tad izvērtējamas būtu plānotās izmaiņas nodokļu politikā. Ar 2013. gada janvāri paredzēts par procentpunktu samazināt IIN, kā rezultātā iegūs iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem, bet visiem pārējiem - lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju - dzīves līmenis nemainīsies. Ja tā vietā tiktu palielināts neapliekamais minimums, visi iegūtu līdzvērtīgi. Palielinot neapliekamo iztikas minimumu, uzņēmējiem nevajadzētu paaugstināt algas tiem darbiniekiem, kam šobrīd mēnešalgu ir no 200 līdz 400 latiem, jo neto algas lielums palielinātos. Palielinot neapliekamo minimumu par summu, kas atbilst IIN samazinājumam par vienu procentpunktu, iedzīvotāju labklājības līmenis palielinātos, un valsts neko nezaudētu.

Pievienošanās eirozonai 2014. gadā ir Latvijai sasniedzams mērķis, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Viņš atzina, ka tādi Māstrihtas kritēriji kā valsts budžeta deficīts un valdības parāds šogad un nākamgad tiks izpildīti ar uzviju, proti, tie būs gana zemi salīdzinājumā ar atskaites kritēriju.

Inflācijas rādītājs un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes ir sarukušas, tomēr Latvijas spēja izpildīt šos kritērijus ir «nedaudz nedrošāka», jo būs atkarīga no tā, kuru valstu rādītāji tiks izmantoti šo kritēriju izvērtēšanai, atzīmēja SVF pārstāvis.

Š. Aijars pauda atbalstu Latvijas centieniem pievienoties eirozonai, norādot, ka valsts pievienošanās eirozonai novērsīs valūtas risku un stiprinās finanšu sistēmu, kas patlaban jau ir «eiroizēta» jeb cieši saistīta ar eiro.

Sabiedrības informēšanas kampaņai par eiro ieviešanu Latvijā ir paredzēts viens eiro (70 santīmi) uz iedzīvotāju, līdz ar to Latvijā komunikācijas budžets šim mērķim ir 1,4 miljoni latu, norāda Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

Viņa stāstīja, ka informēšanas stratēģija par eiro ieviešanu Latvijā ir iedalīta trīs posmos - sagatavošanas, intensīvajā un noslēguma.

Sagatavošanas posms ir sācies jau šā gada sākumā, pirmkārt, ar plānošanas darbiem un ar atsevišķām aktivitātēm plašsaziņas līdzekļos, pamazām arī aktualizējot mājaslapu "eiro.lv", tāpat tiek plānotas apmācības, semināri utt.

«Šis posms ilgs līdz 2013.gada vidum, kad sekos intensīvais periods - tas ilgs pusgadu. Noslēguma posms arī būs aptuveni pusgadu, lai veiktu aptaujas un noskaidrotu sabiedrības viedokli,» skaidroja Latvijas eiro projekta vadītāja.

Pēc cīņas ar dūrēm vairs nevicinās, tāpēc nav nozīmes prātot, vai eiro ieviešana Latvijā pašlaik bija vai nebija vajadzīga. Tagad ir vērts reāli paskatīties uz faktiem un apkopot ieguvumus un riskus nākotnei.

Pēc būtības eiro Latvijas ekonomikai nav nekas jauns – jau kopš 2005. gada, kad lats tika atsaistīts no tā saucamā SDR valūtu groza un pēc fiksēta kursa piesaistīts eiro, lats faktiski bija eiro kopija. Tagad, kad eiro jau dažas dienas kļuvis par oficiālu maksāšanas līdzekli arī Latvijā, vislielākais stress, šķiet, ir tirgotājiem, kam vēl kādu laiku būs jātiek galā paralēli ar divām valūtām – eiro un latu. Turklāt daļa iedzīvotāju veikalus izmanto kā naudas mainīšanas punktu, norēķinoties, piemēram, par vienu pamelo ar 100 latu banknoti. Labi, ja vēl ne viltotu. Cilvēkiem ir neliels psiholoģisks šoks, kad ierastās cenas, piemēram, par benzīnu, kļuvušas par kādiem 30–40% augstākas, līdz apziņā ataust – tas taču eiro... Taču citādi pat ar eiro ieviešanu saistītie finanšu ļaudis atzīst, ka viss noticis mierīgāk, nekā gaidīts.

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.