Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Uzņēmēji, kuri nepārbauda ziņas par darījumu partneriem, finansiāli cieš divreiz biežāk nekā tie, kas informāciju pārbauda, otrdien norāda laikraksts Dienas bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 78% no Lursoft aptaujātajiem (1600 uzņēmējiem) regulāri pārbauda informāciju gan par saviem esošajiem, gan arī jaunajiem sadarbības partneriem. Savukārt 22% respondentu šādu pārbaudi neveic. Lai arī zaudējumus nācies ciest gan tiem uzņēmējiem, kuri darījumu partnerus pārbaudījuši, gan tiem, kuri uzticējušies bez pārbaudes, tomēr tikai 33% gadījumu datus pārbaudījušie cietuši zaudējumus, savukārt nepārbaudītāju nometnē tādi bijuši 52%.

67% aptaujāto pirms līguma parakstīšanas pārbauda amatpersonas un pārstāvības tiesības, tomēr no tiem aptuveni 30% informācijas trūkuma dēļ radušies zaudējumi. Savukārt uzņēmēji, kuri pirms līguma parakstīšanas amatpersonas nav pārbaudījuši, 51% gadījumu atzinuši ziņu iztrūkuma rezultātā radušos zaudējumus, rāda Lursoft pētījums. Jāņem vērā, ka liela daļa pārbauda vien uzņēmuma pamatinformāciju - nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru utt..

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Baltkrievijas Centrālās bankas lēmums par nacionālās valūtas devalvāciju vairumu Latvijas un Baltkrievijas tirdzniecības darījumu neietekmēs. Tā intervijā DB prognozē Baltkrievijas vēstniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Igors Nazaruks.

Tirgū fokusējas uz «zaļo»

Atgūstoties tautsaimniecībai, kartona iepakojuma ražotājs a/s VG Kvadra Pak šogad plāno palielināt apgrozījumu vairāk nekā par 20%.

Baltijas TOP 10

Tallink Gruup neplāno jaunas investīcijas tuvāko gadu laikā, cer uz peļņu no ieguldītā.

Tehnoloģijas

Auditā pārbauda legalitāti

Bezmaksas programmatūra biznesā ne vienmēr ir par velti.

Nodokļi

PVN grozījumus varētu sadalīt

Reversais PVN metāllūžņu nozarē varētu tikt ieviests ātrāk nekā būvniecībā.

Bankas

Ronis: atmazgāšanas risku gandrīz nav

Lai attīstītu valsti un mazinātu ēnu ekonomiku, iedzīvotāju ienākuma nodoklim jābūt mazākam. Tā intervijā DB norāda jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš tieši šodien dod svinīgo solījumu Saeimai.

Atbildot uz jautājumu, kuri nodokļi būtu jāsamazina, A. Bērziņš norāda, ka «pats pirmais ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ēnu ekonomiku var samazināt tikai ar skaidri reāliem soļiem, nevis ar piespiedu metodēm, cerot, ka būs kāds, kurš maksās labāk. Var jau teikt, ka Ungārija ir valsts, kas neievēro dažādus noteikumus, bet tieši šādas metodes tā lieto, samazinot nodokļus. Nevaru gan šobrīd pateikt, cik labi ungāriem ir veicies, bet no nodokļu samazināšanas mēs noteikti neizvairīsimies».

ECB lēmums sarūgtina kredītņēmējus

Lēmums Frankfurtē apgrūtinās dzīvi arī Latvijā.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos visvairāk spiedīs maksāt tieši mazo algu saņēmējus un bremzēs investīcijas.

To rāda zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par valdības iecerētajām darbaspēka nodokļu izmaiņām Latvijā un to ietekmi uz tautsaimniecību. Vairāk tiks maksāts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās (socnodoklī), kas nonāk valsts kasē, bet mazāk - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), kur 80% paliek pašvaldībām. Pētījums rāda, ka lielāku algu par valstī vidējo (431 Ls mēnesī) saņēmēji šo pārmaiņu rezultātā saņems par pāris latiem mazāk nekā šogad, kamēr minimālās algas saņēmējiem tieši uz tās paaugstināšanas rēķina jāsaņem par nepilniem 15 Ls vairāk. Tomēr, papildus jārēķina PVN visu likmju palielināšana (it īpaši maksājumiem par elektroenerģiju) un vismaz divkāršs mājokļa nodokļa pieaugums apcirps iekšējo patēriņu, kas ir galvenais IKP stūrakmens.

Pēdējo piecu gadu laikā sīkzemnieku skaits sarucis par 38%, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Galvenie iemesli saimniecību skaita samazinājumam ir apgrozāmo līdzekļu, piemērotas tehnikas un darbinieku trūkums, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veiktais pētījums «Mazās un vidējās lauku saimniecības».

Tomēr pozitīvā tendence liecina, ka aptuveni 70% no esošajām plāno paplašināties. Pētījums rāda, ka laikā no 2005. gada līdz 2007. gadam mazo saimniecību skaits sarucis no 113,8 tūkstošiem līdz 90,6 tūkstošiem un, pēc provizoriskiem datiem, 2010. gadā, salīdzinot ar 2005 gadu, kritums bijis 38%. Tiesa gan, pieaudzis lielo saimniecību skaits, kas nozīmē, ka kļūstam konkurētspējīgāki, skaidro pētījuma autore, LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Elita Benga.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Parex bankas finanšu stāvoklis ir neapskaužams un būs atkarīgs no labi apmaksāto darbinieku goda prāta, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kavēti kredīti 600 milj. Ls apjomā, kas, visticamāk, šogad turpinās sagādāt vairāku desmitu miljonu latu zaudējumus Parex bankai, turpinot samazināt jau tā niecīgo kapitālu, nepieciešamība veikt teju 30 milj. Ls procentu maksājumus valstij par tās noguldījumiem - tie ir tikai daži Parex bankas 2010. gada pārskatu raksturojoši rādītāji. Jāatzīmē, ka Parex bankas 2010. gada pārskatā daļēji ir atspoguļoti arī no 1. augusta nodalītās Citadeles bankas rādītāji, bet aplēstie pašas «slikto aktīvu bankas» rādītāji nav nedz iepriecinoši, nedz cerīgi. Nepietiekamo ienākumu dēļ, ar kuriem nav iespējams nosegt nedz visus administratīvos izdevumus, nedz izdevumus uzkrājumiem nedrošiem kredītiem, nevar izslēgt iespēju, ka bankai kapitāla stiprināšanai atkal nāksies kapitalizēt daļu valsts noguldījumu.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Pēc vairāk nekā gadu ilga krituma komercķīlu skaits un to maksimālā prasījumu summa atsākusi pieaugumu.

To liecina SIA Lursoft pētījums par Latvijā reģistrētajām komercķīlām un to summām. Pēc vairāku aptaujāto uzņēmēju domām, Lursoft dati tikai apstiprina faktu, ka ir atjaunojusies kreditēšana. Arī pēc Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājas Silvijas Grestes domām, tas tikai liecina, ka bankas pakāpeniski atsākušas uzņēmēju kreditēšanu, līdz ar to var sākt piesardzīgi sākt runāt par ekonomikas atveseļošanos pēc smagās krīzes 2009. gadā.

«Ja bankas atsāk kreditēšanu, tad arī ekonomikā palielināsies pieprasījums, un tas rada uzņēmējiem iespējas atgūties no krīzes triecieniem – pauag pieprasijums un līdz ar to arī iespējas palielināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomus, tādējādi arī kāpināt savus ienākumus, » uzsver S. Greste.

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Pusgada laikā vairums banku darbinieku pacentušies uzlabot savas prasmes, piedāvājot naudas noguldījumus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

To, ka vairumā Latvijas banku darbinieki zemā servisa līmenī pērn jūnijā/jūlijā piedāvāja pakalpojumus, secināja servisa audita kompānija Dorus veiktajā pētījumā par banku servisa kvalitāti. Toreiz ,apsekojot 12 Latvijas bankas ar Kontrolpirkuma metodi, kurā klients interesējies par 3000 Ls noguldīšanu uz gadu, secināts, ka vairums banku darbinieku konsultācijās sniedza to pašu informāciju, ko var izlasīt banku interneta mājaslapās. Lai varētu salīdzināt tendences, Dorus veica tādu pašu pētījumu šogad februārī, klientam interesējoties izvietot 5000 - 8000 eiro brīvos līdzekļus uz gadu.

Secināts, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, darbinieku sniegumā vērojamas nelielas pozitīvas tendences, bet trīs bankās - PrivatBank, Latvijas Krājbankā un DnB NORD bankā - būtiskas izmaiņas. Vien Nordea bankas līmenis palicis nemainīgs, bet kvalitatīvs, savukārt bankai Citadele servisa līmenis vienīgajai ir pazeminājies līdz kritiski zemam līmenim.

2015. gadā varētu tikt uzsākta masveidā viedo skaitītāju uzstādīšana Latvijas mājsaimniecībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par to laikrakstu informējis a/s Sadales tīkls Energoizlietošanas uzraudzības departamenta vadītājs Gatis Jukāms.

Viedie skaitītāji ik stundu elektrības patērētājam ļauj sekot līdzi savam elektrības patēriņam un arī tās cenai, tādā veidā dodot iespēju ekonomiskāk lietot elektroenerģiju. Skaitītāju tehnoloģijas ir ļoti dažādas - no vienkārši pievienota papildu bloka skaitītājam, kas pārraida datus caur mobilo tīklu, līdz dažādiem papildu aprīkojumiem - displejiem, krāsainām lampiņām - jo vairāk elektrības tērē, jo sarkanāka lampiņa, ieskaitot iespēju savas elektroierīces ieslēgt un izslēgt attālināti.

Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzstādījis ambiciozu mērķi - līdz 2020. gadam 80% ES mājsaimniecību jābūt aprīkotām ar viedajiem skaitītājiem. «Pirmie 10 tūkstoši klientu, kam esam šādu skaitītāju uzstādījuši, ir galvenokārt uzņēmumi ar lielu patēriņu. Viņi šādus skaitītājus saņem par velti, jo viens no priekšnosacījumiem, lai iepirktu elektroenerģiju brīvajā tirgū, ir tāds, ka jābūt katras stundas elektroenerģijas uzskaitei. Šādus skaitītājus ir iegādājušās arī dažas mājsaimniecības, tomēr lielākajai daļai šis pašlaik ir pārāk dārgs prieks - šāds skaitītājs maksā ap 170 latu,» stāsta G. Jukāms, piebilstot, ka uzņēmums pašlaik meklējot lētākus risinājumus.

Sākusies pieteikšanās uz Eiropas naudu viedajiem enerģētikas risinājumiem, Latvenergo un Eesti Energia šai naudai nepiesakās, šodien raksta Dienas bizness.

Lai nodrošinātu to, ka līdz 2020. gadam vismaz 80% no Eiropas Savienības mājsaimniecībām ir uzstādīti viedie elektroenerģijas skaitītāji, kas ļauj patērētājiem ne tikai sekot līdzi savam ik brīža elektrības patēriņam, bet arī aktuālajai elektrības cenai, Eiropas Komisija izsludinājusi pieteikšanos uz 80 miljoniem eiro, kas paredzēti dažādiem viedajiem enerģētikas risinājumiem pilsētās. Šī nauda paredzēta ne tikai modernajiem skaitītājiem, bet arī, piemēram, viedajiem tīkliem, kas ir priekšnosacījums tam, lai viedie skaitītāji vispār varētu pilnvērtīgi darboties, t.i. tiešsaistē tiktu pārraidītas ne tikai cenas un patēriņa informācija, bet patērētājs attālināti varētu ieslēgt vai izslēgt dažādas savas elektroiekārtas vai programmēt tās darbībai konkrētās stundās, kad elektrība ir vislētākā. Jau līdz šim Eiropas Savienības ietvaros tikuši īstenoti vairāk nekā 300 viedo enerģētikas tehnoloģiju projekti, kuros veikto investīciju apjoms sasniedzis 5,5 miljardus eiro, turklāt pie viedajiem tīkliem strādā arī ārpus ES esošas valstis kā Norvēģija, Šveice un pat Baltkrievija.

Ja TEC-2 rekonstrukciju ir vēl iespējams apturēt, Latvijai tas būtu ieguvums.

Tā uzskata Somijas spēkstaciju ražošanas giganta Wärtsilä Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens (attēlā), vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Rekonstruējamās TEC-2 tipa stacijas piegādes termiņš varētu būt 18-24 mēneši, cenas līmenis - 230 milj. eiro ar piegādi «zem atslēgas», kas ir aptuveni par 40% lētāks nekā pašreiz izraudzītais TEC-2 risinājums. Vislielākā Wärtsilä priekšrocība ir tā, ka piedāvātās stacijas var darbināt ar vairākiem kurināmā veidiem paralēli, piemēram, ar dabasgāzi, sašķidrināto gāzi, nepārstrādātām bioeļļām, piemēram, rapšu eļļu. Otrs svarīgais pluss - staciju ekspluatācijas elastība - tās ir iespējams ātri un neierobežoti daudzas reizes iedarbināt un apstādināt aptuveni 5-10 minūšu laikā. Skandināvijas un ASV pieredze liecina, ka tieši staciju elastība būs galvenais faktors, lai kopējā elektroenerģijas tirgū nākotnē spētu konkurēt. Pašreizējās Rīgas TEC -1 un rekonstruējamās TEC-2 tehnoloģijas ir neelastīgas, turklāt, ja staciju nākas darbināt ar nepilnu jaudu, pazeminās tās efektivitāte, bet aug ekspluatācijas izmaksas,» skaidrojis J. Peltonens.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.