Informācija par būtiskākajām finanšu iezīmēm uzņēmumu kreditēšanā liecina, ka kopējo investīciju apmērs, vērtējot tos procentos no IKP laika posmā no 2004. līdz 2014.gadam, ir bijis svārstīgs, bet ar tendenci samazināties, liecina Swedbank apkopotā informācija.
Kopumā Baltijas valstīs tieši uzņēmumu investīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecību un valdības investīcijām ir ievērojami lielākas, kas norāda uz uzņēmēju lielo lomu IKP izaugsmes nodrošināšanā. Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vieni no zemākajiem Eiropā.
Latvijā 2013.gadā kopējais investoru ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā īpatsvars no IKP ir bijis viszemākais Baltijas valstīs un procentuāli no tā vislielākās ir bijušas tieši ārvalstu investoru investīcijas, pārsniedzot ne tikai privāto bezpeļņas organizāciju un augstāko izglītības iestāžu, bet arī valdības un uzņēmumu investīciju kopējo apjomu valstī. Ja atsevišķi vērtē tieši uzņēmumu lomu investīciju apjomu pētniecībā un attīstības veicināšanā, tad Latvija salīdzinājumā ar Somiju un Zviedriju, kurām uzņēmumu kopējās investīcijas ir 2% no IKP, Latvijā sasniedz tikai 0,1% no IKP. Tāpat Latvija šajā rādītājā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Vienlaikus Latvijas Bankas kreditēšanas apsekojuma un Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda, ka kopumā Latvijā pieprasījums pēc investīciju kredītiem pērn ir kāpis, tomēr investīciju izaugsme pēdējos divos gados ir bez būtiskas attīstības. Kopējās tendences liecina, ka pērn kredītu pieprasījums ieguldījumiem pamatlīdzekļos ir pieaudzis, bet investīciju izaugsme vēl bijusi samērā piesardzīga, uzsver eksperti.