Grant Thornton Rimess un LF Eksperts ir apvienojušies un no 2015. gada oktobra strādā ar vienu nosaukumu: Grant Thornton Baltic.

Grant Thornton Rimess un LF Eksperts ir divas no vadošajām Latvijas revīzijas, grāmatvedības un konsultāciju sabiedrībām. Apvienošanās nostiprina Grant Thornton Baltic Group (Grant Thornton Baltic SIA Latvijā, Grant Thornton Baltic OÜ Igaunijā un UAB Grant Thornton Baltic Lietuvā) pozīcijas Baltijas reģionā.

«Uzņēmumu apvienošanās ir likumsakarīgs izaugsmes solis,» stāsta jaunais Grant Thornton Baltic SIA vadītājs Latvijā Kaspars Rutkis.

Kaspars Rutkis, kas iepriekš bija LF Eksperts vadošais partneris, ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis. Grant Thornton Baltic SIA vadības komandā kopā ar Kasparu Rutki strādās partneri Ilze Palmbaha, Jelena Žovnikova, Silvija Gulbe un Dainis Tunsts.

Uzņēmumu vadītāji Latvijā ir piesardzīgāki savās prognozēs par ekonomikas augšupeju savā valstī nekā vidēji citu Eiropas valstu komersanti, liecina jaunākā Grant Thornton veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Dažās Eiropas Savienības (ES) valstīs uzņēmumi ir ļoti pozitīvi noskaņoti, bet citās savienības valstīs uz nākotni raugās ar lielu skepsi.

Interanational Business Report rezultātus veido indekss, kas rāda to, par cik procentiem vairāk respondentu ir atbildējuši apstiprinoši uz konkrētu jautājumu nekā atbildējuši noliedzoši, ņemot vērā arī neitrālas atbildes. Atbildot uz jautājumu, vai jūsu valsts ekonomikā gaidāmi pozitīvi pavērsieni tuvākā gada laikā, Latvijas uzņēmumu vadītāji kopumā bija vairāk pozitīvi nekā negatīvi noskaņoti, uzrādot 12 % rezultātu. Taču šāds rādītājs ir ievērojami pesimistiskās par ES vidējo rezultātu — 29%.

Latvijā populārākās uzņēmumu sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (piemēram, talkās) un ziedošana labdarībai.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic pētīja korporatīvās sociālās atbildības praksi Latvijā un uzņēmumu motivāciju iesaistīties šajās aktivitātēs. International Business Report rezultāti rāda, ka Latvijā populārākās sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (59 %) un ziedošana labdarībai (57%), kā arī enerģijas patēriņa mazināšana un atkritumu pārstrāde (52 %). Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi visās trīs Baltijas valstīs un arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā, bet ar vienu izņēmumu — kompāniju iesaisti enerģijas patēriņa mazināšanā un atkritumu pārstrādāšanā. Neskatoties uz to, ka šī ir starp populārākajām sociālās atbildības aktivitātēm Latvijā, ES vidējais rādītājs ir vēl augstāks — šādas iniciatīvas raksturīgas vidēji 73 % uzņēmumu, kas to padara par pārliecinoši populārāko sociālās atbildības aktivitāti.

Latvija ir viena no līderēm dzimumu līdztiesībā – 43% no vadošajiem amatiem uzņēmumos ieņem sievietes un tas ir otrs labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

To apliecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējais International Business Report pētījums. Daļa no pētījuma, kas veikts kopā ar Forbes Insight un kurā šogad pirmo reizi ir iekļautas arī Baltijas valstis, ir veltīta sieviešu lomai darbavietās un dzimumu līdztiesībai.

Pētījumā secināts, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm dzimumu līdztiesībā darbavietās, par ko liecina salīdzinoši lielais sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās. Sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās lielāks ir vien Ķīnā un Polijā – attiecīgi 51% un 48%. Kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva dala ceturto un piekto vietu, savukārt pēdējā vietā šajā sarakstā ierindojas Japāna, kur tikai 7% vadošo amatu ieņem sievietes, kamēr pasaules vidējais rādītājs ir 24%.

Kā norāda viens no lielākajiem pasaulē finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Uzņēmums norāda, ka starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2% un Lietuvā 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.

“Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanas no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinoties, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šī nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija šobrīd pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

Lielākā daļa jeb 60% Latvijas uzņēmumu savu turpmāko attīstību plāno finansēt no uzkrātajiem līdzekļiem, liecina starptautiskā audita un uzņēmējdarbības konsultāciju kompānijas Grant Thornton veiktā International Business Report ekonomikas pārskata rezultāti.

46% uzņēmumu plāno izmantot banku aizdevumus, savukārt 30% finansējumu savai izaugsmei meklēs no privātajiem investoriem.

Grant Thornton Rimess Baltic starptautiskā pētījuma ietvaros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skaidroja, kādas izaugsmes iespējas un attīstības, tostarp arī finansēšanas, modeļus paredz uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu visās trīs Baltijas valstīs attīstību turpmākos trīs gadus plāno finansēt no pašu līdzekļiem. Visvairāk šādu uzņēmumu ir Igaunijā, kur attīstību no pašu kapitāla finansēs 68% uzņēmumu, savukārt Lietuvā - 51 %. Piesaistīt privāto investoru līdzekļus plāno 30% Latvijas, 22% Lietuvas un 18% Igaunijas uzņēmumu. Biznesa attīstību ar banku aizdevumiem plāno finansēt 46% Latvijas, 39% Lietuvas un 36% Igaunijas kompāniju.

Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk un gaišāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, rāda Revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti.

Starptautiskā projekta ietvaros Grant Thornton pētīja to, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan valsts ekonomikas izaugsmes iespējas. 8% no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem 18% paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai arī Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai 2% uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisko izredžu indeksā tas ir mīnus 17%, kas nozīmē, ka 17% Eiropas Savienības uzņēmumu līderu pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm.

Ievērojama daļa Latvijas uzņēmumu vadītāju kā ārkārtīgi nopietnu draudu uzņēmējdarbības attīstībai nākotnē vērtē ekonomiskās situācijas neskaidrību un kvalificēta darbaspēka trūkumā. Lietuvā un Igaunijā šādi uzskata krietni mazāk uzņēmēju, liecina Grant Thornton veiktais pētījums.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic Latvijā pētīja, kādus tuvākās nākotnes attīstības scenārijus un izaicinājumus sagaida Latvijas uzņēmumu vadītāji. Pārskata rezultāti rāda, ka Latvijā vismaz puse vadības līmeņa darbinieku tuvākajā nākotnē paredz gan nestabilitāti ekonomiskajā vidē, gan kvalificētu speciālistu trūkumu.

Lietuvā ekonomiskās situācijas neskaidrību kā draudu vērtē tikai 24% uzņēmumu, bet Igaunijā - 22%. Arī par kvalificēta darbaspēka trūkumu kaimiņvalstu uzņēmēji nav tik norūpējušies: Lietuvā ar to paredz saskarties 29%, bet Igaunijā - 38%.

Savukārt vismazāk Baltijas uzņēmumu izaugsmi ietekmēs informāciju tehnoloģiju nodrošinājums un kvalitāte valstī un transporta infrastruktūra. Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstīs tās kā apmierinošas vērtē attiecīgi 76% un 72% vadītāju.

30. jūnijā NASDAQ OMX Tallinas birža piešķīra Sertificētā konsultanta statusu audita un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumam Grant Thornton Rimess, kas tādejādi ir kļuvis par Sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North.

Kā liecina paziņojums biržā, Grant Thornton Rimess piedāvās konsultāciju pakalpojumus Igaunijas uzņēmumiem, kuri vēlas iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū First North.

NASDAQ OMX Tallinas biržas valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū, būtu izvēle starp vairākiem pieredzējušiem konsultantiem, kas varētu tiem sniegt nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā.

First North Sertificētais konsultants sniedz uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā uzņēmumu akciju iekļaušanai NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir palīdzēt uzņēmumam izpildīt tirgus noteikumu prasības un sekot līdzi, lai uzņēmums ievērotu informācijas atklāšanas prasības un investoru rīcībā būtu pietiekams informācijas apjoms investīciju lēmumu pieņemšanai. Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ar atbilstošu pieredzi biznesa konsultāciju vai finanšu starpniecības jomā.

Latvijā sievietes biežāk ieņem vadošus amatus nekā jebkur citur Eiropā – 41% darbinieku uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā (senior management) ir sievietes, liecina Thornton Rimess Baltic veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Baltijas valstis ir izteiktas līderes Eiropas Savienībā (ES) šajos rādītājos. Lietuvā 39% vadošo amatu ieņem sievietes, savukārt Igaunijā – 37% vadītāju ir sievietes. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts - šajā Austrumeiropas valstī katru trešo vadošo amatu ieņem sieviete (34%). Polijai seko Beļģija ar 30% sieviešu īpatsvaru vadošos amatos. Pēc pētījuma datiem vidēji Eiropā 23% vadošu amatu atrodas sievietes.

40% aptaujāto Latvijas uzņēmumu sievietes ieņem finanšu direktores amatu. Vēl starp izplatītākajiem vadošajiem amatiem sieviešu vidū ir uzņēmuma izpilddirektore (22%), operāciju direktore (17%) un cilvēkresursu vadības direktore (14%).

Globalizācija uzņem apgriezienus, un uzņēmēji lūkojas pēc iespējām atvērt jaunus ieņēmumu avotus, savukārt valdības runā par ekonomikas diversifikāciju, jaunākajā Global Dynamism Index pētījumā norāda biznesa konsultāciju kompānijas Grant Thornton eksperti.

Pašreizējā digitālā paaudzē pazeminās barjeras ieiešanai tirgos, tādējādi paverot vairāk starptautiskas izaugsmes iespējas dinamiskam biznesam.

Grant Thornton izveidojis Global Dynamism Index, kas tiek veidots no 22 rādītājiem piecos izaugsmes segmentos, apkopojot biznesa izaugsmes vidi 60 pasaules valstīs. Katra no tām sarindota, ņemot vērā nakotnes izaugsmes potenciālu un jomas. Pētījumā tiek vērtēta biznesa darbības vide, finansējuma pieejamība, darba tirgus, tehnoloģijas un tirgus izaugsme.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot valstis, kuras ir visperspektīvākās biznesa veidošanai.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Atklātā konkursā noskaidroti uzņēmumi, kuri veiks projektam Rail Baltica nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu.

Vispārīgā vienošanās tiks noslēgta ar sešiem uzņēmumiem: SIA «Grant Thornton Baltic», SIA «BIZNESA KONSULTANTU GRUPA», SIA «VCG Ekspertu grupa», SIA «VESTABALT», SIA «Interbaltija», SIA «Eiroeksperts» par nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšanu un ar trim uzņēmumiem: SIA «Grant Thornton Baltic», SIA «BIZNESA KONSULTANTU GRUPA» un SIA «Eiroeksperts» par komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšanu.

Konkurss jau pēc izsludināšanas šā gada februārī izsauca paaugstinātu potenciālo pretendentu interesi, tā termiņš tika pagarināts līdz 30. maijam, rezultātā - konkursam pieteicās septiņi pretendenti.

Konkurss bija viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā un turpināsies līdz pat 2020. gada beigām.

Uzņēmēji Igaunijā nākotnē raugās optimistiskāk nekā Latvijas un Lietuvas kompāniju pārstāvji, citējot Grant Thornton International pērnā gada beigās veikto pētījumu, ziņo BBN.

Pētījums liecina, ka 18% uzņēmumu vadītāju Igaunijā paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos tuvāko 12 mēnešu laikā, savukārt Baltijā kopumā tā domā vien 7% uzņēmēju, bet pasaulē tik optimistiski noskaņoti ir vēl mazāk uzņēmēju – 4%.

Igaunijā 26% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka šā gada laikā grasās pieņemt darbā vairāk darbinieku, kamēr pasaulē šādi plāni ir 22% uzņēmēju, bet Eiropas Savienībā – 7% vadītāju.

54% respondentu šogad paredz ieņēmumu kāpumu, kamēr Baltijā kopumā tā domā 36% uzņēmēju, bet pasaulē – 455 uzņēmēju.

Tāpat puse kompāniju Igaunijā šogad paredz peļņas kāpumu, visās Baltijas valstīs kopumā tā domā 29% uzņēmēju, bet ES – 19%.

Sadarbojoties ar grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu, Latvijas uzņēmējiem vissvarīgākie kritēriji ir detalizēts līgums un speciālistu pieredze, bet mazāka nozīme ir cenai un izmantotajiem IT risinājumiem, liecina konferencē Grāmatvedības forums 2015 publiskotie pētījuma dati.

Šāgada februārī 36 valstīs konsultāciju uzņēmuma Grant Thornton veiktais pētījums arī atklāj, ka, vērtējot sadarbību ar grāmatvežiem, uzņēmējiem svarīgākā ir speciālistu izpratne par klienta biznesu un pakalpojuma uzticamība. Šiem apgalvojumiem piekrīt attiecīgi 44% un 31% aptaujāto Latvijas uzņēmēju, teikts paziņojumā presei.

Vienlaikus pakalpojuma cenai vai grāmatvedības uzņēmuma IT spējām un izmantotajiem risinājumiem Latvijas uzņēmēju skatījumā ir daudz mazāka nozīme. Cenu kā vissvarīgāko kritēriju minējis tikai katrs ceturtais (25%) aptaujātais. Bet aptuveni divām trešdaļām (66%) Latvijā aptaujāto grāmatvedības uzņēmuma IT spējas un izmantotie risinājumi nav izšķirošs kritērijs ārpakalpojuma izvēlē.

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Lietuvā apbalvoti Latvijas veiksmīgākie uzņēmumi, un par galvenās godalgas, zelta Nameja gredzena, ieguvēju kļuvusi UAB Tilde Informacines Technologijos, vēsta Latvijas tirdzniecības palātas Lietuvā pārstāvji.

Apbalvojumu konkurss Nameja balva Lietuvā tiek organizēts katru gadu, un to rīko Latvija vēstniecība Lietuvā un Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā.

Ik gadu balvas tiek pasniegtas vairākās nominācijās, kur galvenā balva – zelta Nameja gredzens – tiek pasniegta ekonomiski svarīgākajā kategorijā. Šogad par svarīgāko kategoriju ir inovatīvākais uzņēmums 2012. gadā. Pārējo nomināciju uzvarētāji iegūst sudraba Nameja gredzenu.

Pie sudraba Nameja gredzeniem šogad tika septiņu nomināciju uzvarētāji. Kategorijā «Straujākais pieaugums 2012. gadā» godalgu saņēma SIA Auto Kada, par 2012. gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu kļuva BTA Insurance Company SE Lietuvas filiāle, savukārt kategorijā «Populārākais Latvijas zīmols Lietuvā 2012. gadā» apbalvojumu saņēma AB Citadele banka, bet UAB Grifs AG kļuva par uzvarētāju nominācijā «Lielākās investīcijas 2012. gadā».

Investīciju piesaistes programma un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, uzskata Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas Raymond Chabot Grant Thornton LLP eksperts Marks Odē (Marc Audet).

Viņš uzskata, ka, programmu strikti ierobežojot vai apturot, būtiski tiks ietekmētas būvniecības, arhitektūras, banku un citas nozares, mazinot ne tikai darbaspēka atalgojumu, bet arī Latvijas ekonomikas izaugsmi kopumā, izvērtējot Latvijas investīciju piesaistes programmu.

Latvijas īstenotā ārvalstu investoru piesaistes programma rada būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, turklāt ar salīdzinoši zemām administratīvajām izmaksām. Kopumā programmas īstenošanas laikā Latvijas ekonomikas ienākumi mērāmi teju 600 miljonu eiro apmērā, tāpēc jebkāda šīs programmas ierobežošana vai slēgšana atstās būtiskas sekas ne tikai uz nekustamā īpašuma nozari, bet arī uz Latvijas attīstību kopumā, norāda eksperts.

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) oktobrī darbu sākusi jauna atbalsta iniciatīva – RTU IdeaLAB jeb ideju laboratorija. Tā apvieno talantīgus uzņēmējus, mentorus, mācībspēkus un investorus, lai kopīgiem spēkiem radītu biznesa idejas un produktus.

RTU Studentu biznesa inkubators darbojas kopš 2009.gada. Taču pērn secināts, ka tā sākotnējais modelis nav mainījies kopš izstrādes brīža, lai gan ārējā vide, start up kultūra Latvijā ir strauji attīstījusies. «Tādēļ izveidojām jaunu konceptu - RTU IdeaLAB jeb ideju laboratoriju, kas sniedz drošu vidi ideju testēšanai, radīšanai, komandu veidošanai un citām atbalsta formām,» stāsta Liene Rubina, RTU IdeaLAB vadītāja.

Līdz šim RTU IdeaLAB ir uzņemtas 60 komandas, kopā 149 jaunieši. Viņi uzsākuši savas biznesa idejas attīstību, apmeklējot tematiskās darbnīcas, tiekoties ar mentoriem, kā arī saņemot atbalstu no RTU Dizaina fabrikas darbiniekiem.

Šajā grāmatvežiem saspringtajā laikā, kad, sagatavojot nepieciešamos gada pārskatus, rodas daudz jautājumu, praksē noderīgus padomus sniedz „Grāmatvedības rokasgrāmatas” autors grāmatvedības un nodokļu konsultāciju uzņēmums „Grant Thornton Baltic”.

Gan SIA, gan mikrouzņēmumiem iespēja izmantot gada pārskatu paraugus, kas veidoti atbilstoši jaunākajām prasībām.

Turklāt jāatzīmē, ka tikai rokasgrāmatas abonentiem iespēja saņemt gada pārskata paraugus elektroniskā formātā. Tāpat arī autori vērš uzmanību tām lietām, kas līdz ar jaunajiem grozījumiem tikai mainītas un grāmatvežiem plašāk neizskaidrotas. Par to plašāk „Grāmatvedības rokasgrāmatā” un jaunākajos papildinājumos.

Lasīt vairāk: http://handbooks.lv/likumdosanas-izdevumi/gramatvedibas-rokasgramata/gramatvedibas-rokasgramata-2017-01/

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.